Svarīgi atcerēties un atzīmēt — šis raksts pareizi atgādina, ka 1939. gada 1. septembris iezīmēja ļaunuma sākumu Eiropā. Tomēr jāuzsver, ka Hitlera runas un argumenti nebija neviena objektīva taisnojuma izteikums, bet rūpīgi veidota nacistu propaganda, kas mēģināja maskēt agresiju, tostarp ar Gleivicas inscenējumu. Apjautāties par to, kāpēc starptautiskās sabiedrības mēģinājumi «saglabāt mieru» (appeasement) izgāzās, ir būtiski — tas māca, ka tolerēt vai normalizēt autoritārisma agresiju tiek maksāts ar milzīgām upurēm. Mūsu ārpolitikas un sabiedrības nākotnei jābalstās uz cilvēktiesībām, starptautisko tiesību stiprināšanu, pretestību nacionālistiskajai retorikai un rūpīgu dezinformācijas atmaskošanu. Atcerēšanās nav tikai vēstures stunda — tā ir brīdinājums mūsdienām: solidaritāte ar upuriem, atbildība pret bēgļiem un aktīva cīņa pret rasismu un autoritārismu ir demokrātijas pamats.
