Šāda publiska atzīšana nenoņem atbildību no Teherānas režīma, bet tai pašā laikā atgādina vienu vienkāršu faktu — sankcijas un blokādes visvairāk sit pa parastajiem cilvēkiem, nevis vienmēr pa tiem, kas pieņem lēmumus. ASV retorika par „ekonomisku nosmacēšanu” un „pārgriezt katru dzīvības līniju” ir ne tikai ciniska, bet arī bīstama: kolektīvā sodīšana rada humanitāru krīzi un bieži nostiprina autoritāru kursu režīmos, kurus tā cenšas vērst nost. Ja jārunā par benzīna cenu — progresīvai politikai jābūt godīgai: atcelt neproporcionālas subsīdijas bagātajiem, aizsargāt trūcīgākos un novirzīt līdzekļus veselībai, izglītībai un atjaunojamai enerģijai, nevis vienkārši uzlikt slogu uz iedzīvotājiem. Blokādes, kas apdraud medicīnu un pārtiku, jāpārtrauc — humānie izņēmumi un skaidras, pārbaudāmas piegādes jānodrošina. No liberāla, progresīva skatpunkta risinājums ir diplomātija, daudzpusēja sadarbība un mērķtiecīgas sankcijas pret atsevišķiem pārkāpējiem, nevis masveida ekonomiska izolācija, kas pastiprina ciešanas. Mums jāstāv solidaritātē ar civilo iedzīvotāju tiesībām un jāprasa atbildīga, cilvēciska politika no visām pusēm. :)