Labdien. Neesmu nomirusi, ja nu kādam interesē 😉Tikai nerakstās. Pagājušā nedēļa emocionāli bija ļoti smaga. Fiziski tā nekas, ārstēšanās notiek, audzējs rūk, otrā ķīmija panesās salīdzinoši labi, vīkendā atkal palaida no slimnīcas laukā. Bet iekšiņā elle. Kādreiz pastāstīšu vairāk, kad psihoterapija būs devusi kādu rezultātu. Pagaidām iet kā pa celmiem, jo man ir tā stulbā jebļa ar loģisku un racionālu prātu no vienas puses, un hiperjūtīgu dvēseli no otras. Es: - Viņš lasa un laiko manus tvītus. Terapeite: - Ja tu viņam kaut ko nozīmētu, viņš ar zemenēm stāvētu pie tavas palātas. Apmēram tā arī pamazām ārstējamies ☺️ Onkoloģija ir biopsihoemocionāla saslimšana, un šeit nodaļā pilnīgi visas sievietes nonākušas pēc milzīga stresa, emocionālām traumām, briesmīgiem zaudējumiem vai pārcilvēcīgām sāpēm. Pilnīgi visas. Vēzis ir tikai sekas. Es katru reizi starošanā lūdzu Dieviņu, lai tā radiācija izdedzina laukā arī manas rūgtās mīlestības pēdējās paliekas... Šodien bija 13 starošana, vēl kāds strēķītis darba priekšā, bet daktere teica, ka dinamika jau rādās laba. Rīt pilinās trešo ķīmiju no kopskaitā četrām. Visas blaknes, kas man ir, ir tomēr panesamas. Viss ir paciešams, tikai sirdssāpes ne. Līdz citai reizei, saudzējiet viens otru😉 #onkoloģija #emocionālāveselība #stiprinātsevi
