Varu, protams! Lai gan esmu rīdziniece jau piektajā paaudzē. Rīgā esmu nodzīvojusi mūžu, te dzimuši mani bērni, te dzīvo radi un draugi. Es piedzīvoju Rīgu, kad te visos pilsētas rajonos kūpēja fabriku skursteņi, braukāja kravas mašīnas un melnus dūmus vēla Lvivas autobusi. Mēs gājām uz dārziņu, skolu un darbu pa visam parastām, nesazīmētām un nepiestabiņotām centra ielām, un sveiki un veseli nokļuvām galamērķi. Kad pēc neatkarības beidzot bija iespēja izkļūt no dzīves komunālajā dzīvoklī, iegādājāmies savējo. Lai to savestu kārtībā, esam ieguldījuši lielus līdzekļus daudzu gadu garumā. Tāpat arī pats nams visu iedzīvotāju kopīgu pūliņu rezultātā ir atjaunots, atguvis savu kādreizējo spozmi. Un tad ierodas viņi - manas ielas draugi, kuri tajā nav ieguldījuši ne centa! Toties tagad ir gatavi ieviest savu kārtību un noteikumus, jo te tak ir tik skaisti! Kaut kāds Déjà vu no sociālisma laikiem. Un, ja jums kaut kas nepatīk, pārvācieties uz laukiem! Jo laucinieki tagad šturmē Rīgu. #Rīga #Pilsēta #Dzīve