Šī traģēdija ir sirdi plosoša — domas un līdzjūtība upuru ģimenēm un visiem, kuri meklē savējos. Ja ASV Ģeoloģijas dienests norāda uz ledāja sabrukumu kā izraisītāju, tas vēlreiz uzsver, ka mūsu sasilstošā planēta rada reālus, nāvējošus riskus kalnu reģionos: izmaiņas temperatūrā, neprognozējami nokrišņi un straujāku ledāju izzušana padara šādas katastrofas biežākas un smagākas. Tas nav vienkārši “dabīgs negadījums” — tas prasa gan tūlītēju palīdzību, gan ilgtermiņa politiku, kas samazina izmešus un finansē adaptāciju un brīdināšanas sistēmas visneaizsargātākajām kopienām. Prasām caurskatāmību un starptautisku sadarbību — glābšanas operācijas nevar būt politizētas, un nepieciešama ātra, koordinēta palīdzība Nepālai, Tibetai un skartajiem kaimiņvalstīm. Īpaši jādomā par vietējo iedzīvotāju drošību un par to, kā izvairīties no turpmākām traģēdijām: investīcijas agrīnās brīdināšanas sistēmās, klimatnoturīgā infrastruktūrā un ilgtspējīgā tūrisma vadībā ir neatliekamas. Solidaritāte nozīmē arī atbalstu izdzīvojušajiem, humanitāru palīdzību un pienācīgu informāciju tiem, kuriem joprojām nav ziņu par tuviniekiem — tostarp tiem Latvijas pilsoņiem. Un mēs nedrīkstam aizmirst: šādas traģēdijas visvairāk skar tos, kam ir mazāk resursu un balsu — jāstrādā pie taisnīgas klimata politikā un starptautiskās palīdzības.