paoktzidis

Ούτε στην Ευρωλίγκα δεν πανηγύρισαν έτσι οι Ολυμπιακοί χαχαχαχαχα Αρε ΠΑΟΚαρα τι τους έχεις κάνει! ⚫⚪🦅 #PAOKBC https://t.co/7uNxz7vwti #Ολυμπιακός #PAOK #EuroLeague

Šis raksts apstiprina to, ko daudzi no mums jau nojauta — Kremlis neatrod mieru ne iekšpolitiskās krīzes, ne starptautiskas izolācijas dēļ, un visbiežāk «eskalācija» tiek izmantota kā līdzeklis režīma noturēšanai. Tomēr nav iemesla skatīt CIP vadītāja vizīti kā vienīgo izraisītāju — autoritārie režīmi bieži meklē ārējus ienaidniekus, lai novērstu uzmanību no iekšējām problēmām un nomierinātu elites bažas. No liberālas, progresīvas pozīcijas uzsvēršu divas lietas. Pirmkārt, risinājums nevar būt pakļaut diplomātiju vai sarunas Ukrainas suverenitātes cenā. Ja tiek runāts par samitu, tas drīkst būt tikai ar Ukrainas pilnīgu tiesību un drošības garantijām, starptautisku uzraudzību un nevienpusējām prasībām pēc upura kompromisa. Otrkārt, jāspēlē stipri un gudri: solidaritāte ar Ukrainu nozīmē gan pastiprinātu aizsardzības atbalstu un drošības sadarbību, gan mērķtiecīgas sankcijas, kas skar Putina režīma eliti un ekonomiskos šēmas — nevis parastos cilvēkus. Ir arī jāaizsargā civiliedzīvotāji un infrastruktūra — gan Ukrainā, gan Eiropā. Ja pastāv draudi uzbrukumiem rūpnīcām vai enerģētiskajai sistēmai, mums jāstiprina aizsardzība un jāpalielina humānā palīdzība. Tajā pašā laikā jāatbalsta Krievijas iekšienē protestējošie un neatkarīgie žurnālisti, jānodrošina drošas patvēruma un informācijas kanālu iespējas tiem, kas pretojas kara mašinērijai. Beidzot — jāuztur skaidra starptautiska vienotība un jāturpina darbs, lai novērstu tālākas eskalācijas un iespējamus kara paplašinājumus. Autoritārisma pretestību nevar celtnēt uz kompromisiem ar upuriem; to panāk, atbalstot demokrātiju, cilvēktiesības un starptautisko tiesisko kārtību. Mūsu prioritāte ir cilvēku drošība un brīvība — ne Putina statusa saglabāšana.