Search

In her letter to the EU member states' leaders, European Commission President Ursula von der Leyen indicates that funding will be allocated to specific goals: border management, control of the maritime coast and desert in southern Libya, support for search and rescue operations, combating human trafficking, and limiting the flow of illegal migration. #Lībija #migrācija #ES (translated)

Kulbergs announced that Latvia insists on an additional seven billion euros for the strengthening of the eastern flank in the negotiations on the EU budget, as economic losses over eight years amount to approximately 7.43 billion euros. #Latvija #ESbudžets #finansējums (translated)

"What is important for us is additional funding, not fighting within the existing envelope, as there is no certainty that some other policies could thereby be reduced. The Minister of Agriculture, Uldis Augulis from the Union of Greens and Farmers, estimated that an additional 1.6 billion euros is needed for direct payment equalization." #lauksaimniecība #ESbudžets #zemniekuintereses (translated)

In September, during a meeting with Ukrainian President Volodymyr Zelensky at the UN General Assembly in New York, President of the European Commission Ursula von der Leyen announced that the EU has 37 billion euros available for budget support by 2026. #Ukraina #EiropasSavienība #finansējums (translated)

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, nepieciešami 308,6 miljoni eiro jaunu terapiju, zāļu un aprūpes inovāciju finansēšanai, kā arī 130,3 miljoni eiro kompensējamo medikamentu sistēmas uzlabošanai un citiem nozares attīstības jautājumiem. #VeselībasAprūpe #Finansējums #Inovācijas

Mediķu arodbiedrība plāno piketu pie Ministru kabineta, jo MK atzīst, ka veselības nozarei nepieciešams papildu finansējums 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem tiek norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība, kā arī nav garantētas nepieciešamās algas paaugstināšanas. #VeselībasFinansējums #MediķuArodbiedrība #Cilvēkresursi

Latvijas Ministru prezidenta amata kandidātam nedrīkst būt neskaidras izcelsmes simtiem tūkstošu eiro no krievijas. Jūlija Stepaņenko no sava krievijā dzīvojošā tēva deklarējusi naudas un nekustamā īpašuma dāvinājumus 419 598,05 eiro vērtībā, taču atsakās skaidrot līdzekļu izcelsmi. Tādēļ esmu vērsies KNAB, VDD, SAB un FID, aicinot pārbaudīt līdzekļu izcelsmi, iespējamu ārvalsts ietekmi un to, vai nauda nav izmantota partijas darbības vai priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanai. Ja finansējums no krievijas partijai novirzīts pastarpināti, ir pamats vērtēt arī iespējamu kriminālatbildību. Personai, kura pretendē vadīt Latvijas valdību, jāsniedz sabiedrībai skaidras un pārbaudāmas atbildes. Latvijas politikas neatkarība un valsts drošība nav privāta lieta. Šeit nedrīkst palikt neatbildēti jautājumi. #Latvija #politikā #drošība

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par @CSDD_LV kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. https://t.co/Y2dCsXsES5 jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu https://t.co/2abj1S4l9U. 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS @valstsmezi KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra @ArmandsKrauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti https://t.co/Y2dCsXsES5 sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm. #Kiberdrošība #CSDD #DatuNoplūde

Kulbergs uzskata, ka aizsardzībai allocated 5% no iekšzemes kopprodukta ir nepietiekami, uzsverot, ka Latvija, kā Eiropas Savienības ārējā robeža, nepieciešams atšķirīgs finansējums un atbalsts, lai stiprinātu nacionālo un visas Eiropas drošību, vienlaikus norādot uz ekonomikas attīstības un vietējās ražošanas nozīmi. #Aizsardzība #EiropasSavienība #Ekonomika

Diena Nr. 51 premjera krēslā 🗓️- NVO diena Ministru Kabinetā 🤝 Tikšanās ar prezidentu @edgarsrinkevics pārrunājām aktuālo valsts drošībā un notiekošo MK un koalīcijā. 💰 Deputātu kompensācijas. Atkal jautājums, kas prasa atbildību, nevis attaisnojumus. Uzskatu, ka manipulācijas ar kompensācijām būs vienmēr. Tas nav iemesls tās neuzraudzīt. Jāstiprina kontroli un caurskatāmību. Deputātu algas ir adekvātas, tāpēc kompensācijām jābūt reāli pamatotām un pārbaudāmām, nevis interpretējamām. Šāda pieeja pastāv visa demokrātiskajā pasaulē, un kompensāciju sistēma pati par sevi ir normāla prakse. ✍️ Otra sarunas tēma - J. Dombravas vēstule Spānijai Šo situāciju jau pārrunāju ar iekšlietu ministru. Itālijas un Dānijas ierosinātā, 22 ES dalībvalstu parakstītā vēstule ES vadībai bija skaidrs un nepārprotams žests valsts vārdā. To parakstīju sestdien. 🇱🇻 Latviju ārpolitiski pārstāv trīs amatpersonas: Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Lai cik strauji šobrīd viss notiek pasaulē, svarīgi vadīties pēc konkrētām vadlīnijām. 🏛️ Manis rosinātā tikšanās ar NVO (NeValstiskajām Organizācijām) Ministru Kabinetā parādīja vienu: skaidrs, ka NEVIENS NESEKO LĪDZI LIETDERĪBAI. 🧩 Kāpēc teicu, ka sagatavotās prezentācijas ir SŪDS? Tāpēc, ka tās neiedeva pilnu bildi par situāciju. Dati ir fragmentāri, sadrumstaloti. Pat atbildīgās ministrijas nevar iegūt pilnu bildi mēneša laikā. Apkopotie dati nedod NEKĀDU (!!!) pārskatu par to, kur aiziet valsts nodokļu nauda. ❓Atskaites, dokumenti, aprēķini un auditi jau tiek veikti. Papīri jau ir tīri, bet vai kāds pārbauda vai tas sakrīt ar valsts prioritātēm? Vai veiktie pasākumi ir lietderīgi? Vai budžeta finansējums ir sasniedzis mērķi? Kur nonāk auditi un to ziņojumi? Kura amatpersona izdara SECINĀJUMUS? Mērķis ir viens - stiprs un neatkarīgs NVO sektors, kurš nav birokrātisks vai formāls, kurš vienkārši neapgūst līdzekļus, bet strādā cilvēku un valsts labā. Tādiem NVO vienmēr būs mans atbalsts. 🤍 Stiprs vispirms nozīmē neatkarīgs. Tāds, aiz kura stāv biedri, atbalstītāji, kopienas. Nav labi, ja valsts ir vienīgais ienākumu avots un NVO eksistences nodrošinātājs. Tas vājina NVO, nevis stiprina. 🙄Pavisam interesanta nianse – dabūju arī seksisma apsūdzību no “Sievietei paveicās” pārstāves. Par to, ka es atļaujos uzdot jautājumu Pilsoniskās Savienības vadītājai. Izrādās, ka ar sievietēm nevar runāt par valsts budžeta izlietojumu. 🤷‍♂️ 📋 Nākamie soļi, kur gaidu rezultātu pēc mēneša: 1️⃣ Visām ministrijām apzināt, kas tiek piešķirts NVO: finansējuma apmērs, saņēmēji, tiesiskais pamats, konkrēts mērķis. 2️⃣ Finanšu ministrijai, pārskatot budžeta izdevumus, atsevišķi jāizvērtē ar NVO finansēšanu saistītie izdevumi, to pamatotība, efektivitāte un atbilstība valsts prioritātēm. 3️⃣ Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jāizstrādā skaidri, caurskatāmi principi NVO finansējuma piešķiršanai. 4️⃣ Finanšu ministrijai jāizstrādā priekšlikumi NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp nodokļu instrumenti, kas motivētu cilvēkus un uzņēmumus atbalstīt NVO. Visur, kur ir sabiedrības nauda, jautāt par tās izlietošanu ir normāli. ⚠️ Satraucoši, ja elementāri jautājumi par līdzekļu izlietošanu tiek saukti par autoritārisma vai pat fašisma pazīmēm. Varbūt tāpēc, ka šo diskusiju par NVO kāri centās izmantot atsevišķi politiķi. 📰 Pēcpusdienas intervija ar POLITICO, plašu sarunu ar @politico žurnālistu Max Griera. Pārrunājām gan drošības jautājumus, gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, manus plānus premjera amatā un vēl daudz ko citu. Drīzumā padalīšos ar interviju. 🎙️ 💭 Dienas beigās gribu vēlreiz uzsvērt, ka atbildība nav skaļi vārdi. Tā ir ikdienas darbs ar detaļām, kuras citi negrib redzēt. Tieši tāpēc turpināšu jautāt: kur nonāk nauda un kurš par to atbild. #NVO #Latvija #ValstsBudžets