Search

Kaspars Gorkšs wrote that after his professional sports career ended, for nine years his interests, education, and work have been related to administrative work and public administration. He indicated that he obtained a bachelor's degree in law and a master's degree in political science, but gained experience in the non-governmental sector in realpolitik and regulatory development. Gorkšs also mentioned that he established a new municipal educational institution in Jūrmala and led the Jūrmala football school and LDDK's operational activities. He stated that in recent years he has participated in Saeima committee meetings and collaborated with ministries, state institutions, and political parties. Gorkšs pointed out that his experience with projects that have stalled in public administration was one of the reasons he applied for the announced competition. He wrote that he planned to advocate for the efficiency of public administration, combining passion with practical experience. #ValstsPārvalde #Politika #Administrācija (translated)

Normunds Bergs wrote that LDDK initially received Kaspars with caution, but he proved himself to be a very organized and goal-oriented person who is able to learn quickly. Bergs believed that his departure would be a loss for the entrepreneurs' organization but a gain for the state administration. He also criticized the usual reaction to such changes, pointing out that people tend to turn against anyone. #LDDK #organizācija #valstspārvalde (translated)

Susuris wrote that Rostovskis deliberately misled the public by claiming that migrants would contribute to Latvia's development. In his opinion, migrants would only increase the wealth of certain millionaires and would bring only losses to Latvia. Susuris urged Artūrs Butāns not to yield to what he thinks is the narrow demagoguery of the LDDK and not to betray Latvia. https://t.co/3PQ85POUJW #Latvija #migrācija #sociālāsproblemas (translated)

Latviju nedrīkst pārpludināt ar ārvalstu lēto darbaspēku; noraidām uzņēmēju organizāciju pārmetumus Uzņēmēju bažas esam uzklausījuši, taču Latvijas ekonomikas attīstību nevar ilgtermiņā balstīt uz arvien lielāku trešo valstu darbaspēka ievešanu. Darba devējiem, plānojot uzņēmumu attīstību un darbaspēka vajadzības, ir jāpārskata uzņēmējdarbības virzieni, lai uzņēmumu darbība nebūtu balstīta uz trešo valstu valstspiederīgo darbaspēka piesaisti. Valsts pienākums ir noteikt, cik lielu imigrācijas apjomu Latvija spēj uzņemt un kontrolēt. Ekonomiskās intereses ir jāvērtē kopā ar valsts drošības, sabiedrības saliedētības un iekšlietu dienestu kapacitātes jautājumiem. Reaģējot uz Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) paustajiem iebildumiem pret ieceri noteikt kvotas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava noraida pārmetumus un uzsver, ka Latvijas ekonomikas attīstību nedrīkst balstīt uz arvien lielāku lētā darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm. Iekšlietu ministrija TAP portālā ir iesniegusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas balstās Imigrācijas likuma normā un šonedēļ valdībā apstiprinātajā visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā, paredzot noteikt kvotas ārvalstniekiem, kuriem ir tiesības uz nodarbinātību Latvijā. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi regulējumu un sākotnēji piedāvā kvotu noteikt 2% apmērā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas ir līdzvērtīgs šā gada līmenim. Turpmāk kvotu paredzēts pārskatīt, balstoties uz kompetento iestāžu atzinumiem, par pamatu ņemot valsts drošības riskus un demogrāfisko situāciju. Valdības apstiprinātajā visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā kvotu sistēma ir viens no instrumentiem līdzās citiem pasākumiem legālās un nelegālās migrācijas kontroles stiprināšanai. Iekšlietu ministrija turpina darbu pie visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā paredzēto pasākumu ieviešanas un nepieciešamā regulējuma izstrādes. #Latvija #Migrācija #Ekonomika