Search

Luca Niculescu proposes, in his government program, a series of measures for reforming the healthcare system in Romania, aimed at timely diagnosis and treatment of patients, improving hospital infrastructure, and encouraging family doctors, with the goal of shifting the focus from hospitalization to prevention and care at the local level. #Sanatate #ReformaSanitara #Preventie (translated)

Aija Kaija wrote that after treatment at the Oncology Center, she was discharged from the hospital on Wednesday, although it was initially planned for Tuesday. According to her, the doctors wanted to perform a lung CT scan. Kaija emphasized that the medical staff at the Riga East Clinical University Hospital (RAKUS) had been careful and professional in her experience. She noted that she received her last brachytherapy procedure on Tuesday, and this time it was easier, thanks to a different anesthesiologist and the removal of instruments by her treating doctor. Kaija advised patients to discuss the use of sedatives and painkillers with their doctors. She also expressed concern for elderly Silvija, who, as Kaija wrote, could not use either chemotherapy or anesthesia during brachytherapy due to heart failure. Kaija also mentioned a woman over 70 years old with stage 4 cervical cancer and a second recurrence. Kaija wrote that her doctors Māra and Zane were satisfied with the treatment results. Zane, according to Kaija, noted that in her experience, patients with similar indicators had recurrence of cancer in less than 10% of cases within a few years. However, whether the cancer has completely disappeared, Kaija wrote, she would find out in three months. She warned that, in her opinion, a break in chemotherapy significantly increases the risk of recurrence and that treatment should be carried out according to the plan. Kaija shared that her friend Sabīne has to stay longer in the hospital during treatment and has settled in Kaija's private room. Kaija noted that the cost per day has increased from 25 to 33 euros. She wrote that Sabīne would not be able to go home on weekends because getting sick during the virus season could interfere with treatment. Regarding her own well-being, Kaija wrote that she feels a pronounced fatigue and lack of energy after therapy, also experiencing menopausal symptoms at the age of 42. She expressed sadness over the fact that she will no longer be able to have children and said she would soon share news about the tests that will show whether the cancer has been overcome. #onkoloģija #veselība #dzīve (translated)

Osteopath Eleonora Cirzene, who saved patient Elizabeth in difficult times, the role of tragedy in the goddess, has disappeared during the floods in Indonesia when the members of the travel group went to the border point to return to Nepal, and her closest ones and patients describe her as a brave and joyful guardian angel. #остеопатия #психология #спасение (translated)

An internal audit of the Ministry of Health in Romania reveals that the state does not monitor in real-time the lack of medications in pharmacies, endangering patients with serious illnesses, while Cezar Irimia, the president of the Federation of Cancer Patients' Associations, draws attention to the tragic consequences of this situation. #medicamente #sănătate #pacienți (translated)

"This fraction, one in eight cancer patients, is the same fraction as that of lung cancer among all cancers diagnosed in the U.S. It is not a rare or insignificant problem," said Dr. Patrick Moore, holder of the Innovative Cancer Research Chair at the University of Pittsburgh, adding that IARC estimates could also be "very conservative," meaning that "the actual fraction of cancers caused by infections is probably even higher." #Cancer #Infecții #Prevenție (translated)

Experts emphasize that of the over 300 million surgical interventions performed annually worldwide, a significant proportion is considered unnecessary or harmful, often contradicting the perception that they offer real benefits to patients. #intervențiichirurgicale #efectplacebo #sănătatepublică (translated)

Synevo România anunță extinderea proiectului său inovator de diagnostic mobil către comunitățile rurale din județele Brăila și Galați, aducând analizele medicale de top direct la ușa pacienților. https://www.infoest.ro/stiri/in-obiectiv-braila/Centrul-mobil-Synevo-extinde-testarea-medical%C4%83-gratuit%C4%83-%C8%99i-de-rutin%C4%83-%C3%AEn-Br%C4%83ila-%C8%99i-Gala%C8%9Bi.htm

Prave jsem vysetroval pacientku narozenou 1928. V prubehu vysetreni jsem ji pozadal at vyplazne jazyk. Zamracila se na me a vycetla me ze kdyz byla mladsi ze po ni kazdej doktor chtel at se svlikne, ted vsichni chtej videt jen jeji jazyk. Nacez pockala nez jsem se naprosto neprofesionalne rozchechtal a zacala se rehtat taky. 🤣 #humor #zdravotnictví #pacienti

„Se speră, de asemenea, că descoperirea noastră ar putea reduce numărul procedurilor inutile în cazul pacienților cu noduli benigni, prin includerea acestui test non-invaziv în practica clinică curentă”Coautoarea studiului, Zhang Xi, de la Universitatea Griffith, a precizat că prelevarea de biopsii din nodulii pulmonari poate fi o provocare din punct de vedere tehnic, în special atunci când leziunile sunt mici sau greu accesibile, iar acea procedură poate cauza complicații, cum ar fi colapsul pulmonar. #cancerpulmonar #diagnosticareprecoce #testrespirator

Articolul subliniază complexitatea diagnosticării bolilor rare, evidențiind faptul că întârzierile de ani în obținerea unui diagnostic nu sunt perioade de pauză, ci momente în care boala progresează semnificativ, prin intermediul poveștilor pacienților care trec printr-un labirint medical în căutarea răspunsurilor. #BoliRare #Diagnosticare #Genetică

Dnešní noční se opravdu vydařila, to nemohu říct. Teď jsem se dozvěděl, že jsme povinni odvézt pacienta tam, kam si přeje a že ona si přeje na Homolku. Nesnášim tyhle taxikařskovekslácký typy synů pacientů , který si myslí, že říději svět. A když řvou, jen to zhoršují. #zdravotnictví #pacienti #nočníslužba

Pacienti budou od pojišťoven nově dostávat finanční odměnu ve výši 500 až 1500 korun za účast na preventivních prohlídkách a hrazených screeningových programech, což je součástí chystané reformy veřejného zdravotního pojištění zaměřené na zlepšení kvality a dostupnosti zdravotní péče. #Zdravotnictví #Reforma #VeřejnéZdravotníPojištění

Labvakar, te atkal es jūsu taimlainā 😊 "Trešā ķīmija ieblieza jūtamāk par pirmajām divām, un ceturto man tūlīt dos, attiecīgi es jau gatavojos lielākai žopai nekā pagājušajā nedēļā," rakstīju pirms piecām dienām. Kā orākulā skatījos. Tobrīd gan nebija ne jausmas, kā notikumi izvērtīsies. Visu laiku naivi gribu ticēt, ka esmu kaut kāda izredzētāka par citiem, bet aizvadītā trešdiena, ceturtdiena un vēl arī piektdiena mani nolika pie vietas. Izklāstīšu jums, norakstīšu nost un zinu, ka nekad vairs negribēšu pārlasīt. Šausmu cienītājiem zemāk arī īss izklaidējošs video, ko sūtīju draugiem. Bet tas jau no piektdienas, kad deguns no ļaunā murga bija beidzot laukā un jau kā survivor gaidīju mājāslaišanu. Par visu pēc kārtas. Otrdien tātad izpilināja pēdējo litru cisplatīna. Narkotiskais miedziņš, pamošanās, lielā apetīte un sārtie vaigi - viss kā ierasts. Nogāju uz "Lāčiem" pēc pāris gardumiņiem vakaram pie TV un devos dakterēt dvēseli - bija produktīva saruna pie psihoterapeites. Viņai tur kabinetā spogulis stāv... Fak, ģīmis viss nokrāsojies sarkans, āda gail. Tobrīd vēl nenojautu, ka organismā jau sākušies procesi, kas nakti pārvērtīs elles katlā. Pamodos drīz pēc pusnakts no tādām sāpēm, kādas nekad mūžā nebiju jutusi. Vai jums ir kādreiz sāpējuši kauli, kuros iestiprināta zobu sētiņa? Man arī nē. Tās nav zobu sāpes, tas ir kaut kas briesmīgāks vēl dziļi aiz dzerokļiem. Tad augstāk, pieres līnijā, tāda kā metāla stīpa nospriegota un spiež te ciešāk, te vājāk, te ciešāk, te atkal palaiž... Un it kā ar to būtu par maz, milzīgs sāpju zutis vicinās arī paša vēža lokalizācijā - iekšpusē ķermenim sāp visas tās vietas, kas no ārpuses atzīmētas ar flomāsteru starošanas vajadzībai. Šīs sāpes man bija liels WTF?, jo tajās vietās nekas vairs nebija sāpējis kopš brīža, kad atmetu smēķēšanu. Jā, tieši tik liels brīnums tas man likās - sāpes mitējās līdz ar pīpēšanas beigām un pazuda pavisam līdz ar ārstēšanās uzsākšanu. Es tak veselu mēnesi biju dzīvojusi bez onkoloģiskām sāpēm, bet tagad tās mani kā čūska apjož no visām pusēm. Mēģinu iemigt, brīžam sanāk, tad atkal pēc pāris stundām eksekūcija sākas no jauna, un es žēloju sevi, ka nepagulēšu, ka tūlīt jau uz stariem jāceļas... Modinātājs, pamostos. Sāpes iegurnī pazudušas, zobu kaulos arī, tikai galva briesmīgi sāp. Dodos uz tualeti darīt visu to, ko stariem vajag, ieraugu sevi spogulī un... nomiru. Vēl pirms padsmit stundām izskatījos pēc cilvēka, a tagad - ap acīm balts, galvas vietā sarkans pilnmēness, āda gluda un uzpampusi spīdīga, vārdsakot - skats kā bomzei pēc pusgada kodiena. Vēss ūdens nelīdz. Tik ļoti sevis žēl.. un man vēl cauri visai slimnīcai šādā paskatā jāiet. Es katru rītu saulaini kā Polianna sveicinu visus, kas nāk pretī, bet tagad izlemju paslēpt to neglīteni hūdijā - mērķis ir ātri uz stariem, ātri atpakaļ un nomirt te pavisam, ja iespējams. Tik rūgta šī dzīve, tik skumjš tās fināls, un nekad nebūs gaišāk - šādas domas galvā. Pentagonā mani ierauga seksīgā Viktorija, un viņa skatās tā, ka izplūstu asarās. "Dočenka..," viņa novelk, lai arī esmu gadu vecāka par Viktoriju. Apskauj. Man nekas nav jāpaskaidro, viņa vienkārši pastāv mani saspiedusi un tad nogulda uz stikla paplātes. '"Tu esi karsta. Temperatūra," saka otra kolēģe, vecākā kundzīte, un atkal noglāsta man vēderu. Abas novienojas, ka situācija nav laba, bet starosim. Ja rīt man būs vairāk par 38'C, tad gan starot nedrīkstēs. Te vietā atzīmēt, ka briesmīgas mokas pat racionālu cilvēku par muļķi var padarīt. Katrā palātā ir vismaz trīs SOS pogas, kas piegādā signālu māsu dežūristabā. No īsās instruktāžas es biju sapratusi, ka poga jāspiež galējas bezpalīdzības gadījumā, respektīvi, kad cilvēks pakritis un nevar ar sevi neko. Pat prātā neienāca, ka manas mocības arī traktējas kā emergency pogas vērts notikums. Nē, es kā tāds stoiķis ciešu un īdu, vaidu un raudu, bet pogu vispār neattiecinu uz sevi... No rīta dabūju kārtīgu sutu - vairākas galvas pār manu gultu noliekušās saka: "Bet kam tad mēs te naktīs esam? Slimnīcā nevienam un nekad nav jācieš sāpes! Saulīt, nu kāpēc nesauci?" Jātzīst, viņu izmisums bija pamatots. Mūsdienu medicīna noteikti būtu glābusi, ja vien pati būtu iedomājusies, ka jāsauc palīdzība. Esmu cilvēks bez slimnīcu pieredzes, nezināju. Tātad pēc stariem manā palātā sākas iepriekš neredzēta rosība. Temperatūra virs 38'. Paņem visas iespējamās analīzes, tostarp kovidu, gripu utt. Katrai māsiņai sava versija par to, ko tās sāpes nozīmēja. Man vislabāk patīk māsas Ilzes teiktais: "Tas jau labi! Audzējam sācies sabrukšanas process!" Te es citiem uz priekšdienām gribu pateikt - ņemt vērā drīkst tikai ārstu teikto. Māsas, lai arī strādā onkoloģijā, patiesībā neko daudz no tā visa nerubī, viņas bieži vien pauž vnk savus pieņēmumus vai šur tur izlasīto, gluži kā tu un es - jomā nekompetenti cilvēki. Jā, audzējs procesā tiešām kādā brīdī sāk brukt, bet to nepavada temperatūra. Un temperatūra nerodas no cisplatīna, kā man viena māsa gribēja ieskaidrot. Visticamāk, tovakar, ejot uz "Lāču" bodīti, es vnk saaukstējos. Imunitāte pa mēnesi tik novājināta, ka pietika ar mazu caurvēju, lai man būtu baisākā nakts mūžā. Kas interesanti - man lieto tā dēvēto "balto" ķīmiju, to, kas atstāj matus. Ja tāda ir maigā, tad nestādos priekšā, kam cauri iet dāmas, kurām skeletā lej "sarkano" ķīmiju. Ārprāts. Visu cieņu, ja to var izturēt. Es laikam izkāptu pa logu. Ceturtdiena. Sāpju vairs nav, ģīmis atkal atguvis normālas aprises, bet jūtu, ka dūša nav laba. Sagumu, vai tiešām dabūšu izbaudīt vēl arī slavenās vemšanas? Pietiek jau ar caurejām. Iepilina pretvemšanas šķidrumu un vienojamies, ka piektdien tad izpilnās vēl vienu (ar ko tas beidzās, sk. video.) Līdz vemšanām netiku, taču šķebināšana nepamet visu nedēļu. Citrontēja palīdz, ingvers palīdz. Ceturtā arī bija mana pēdējā ķīmija, tā ka vairs laikam tāda mēroga mocību nebūs. Vēl mēnesi cisplatīns uzkavēsies organismā un darīs savu darāmo pieņemamā formā. Nobeigšu uz nots, kas man liek raudāt. Viktorija, šis radioloģijas eņģelis. Ceturtdien es viņai čukstēju, ka man nolaižas rokas un fundamentāli vairs neredzu nākotni. Jā, divus trīs gadus viņas man šeit uzdāvinās, bet tālāk ko? Viktorija pieliecas man tuvu klāt, spoži zilās acis burtiski pāris cm no manām zaļajām, un viņa nopietni kā gadsimta darījumā saka: "Rīt atnes man lapiņu, uz kuras uzraksti savu lielāko vēlēšanos. Aizloki, aizlīmē, atdosi man." Un tad pati kļūst emocionāla - izrādās, pirms dažiem gadiem viņai bijusi "pilnīgi bezcerīga" situācija ar bērnu, viņa atstājusi savu zīmīti Prāgā uz Kārļa tilta, un bezcerīgais stāvoklis sācis uzlaboties, līdz bijis pavisam labi. Un piektdien pēc darba viņa atkal lidos turp. Sestdien no rīta telefonā ieraugu ziņu no viņas. Nu kā lai te neraud? Viktorijai, vnk algotai RAKUS darbiniecei, neviens neliek savā privātajā laikā turēt rūpi par pacientiem, kuru tur ir simtiem... Tieši tik kolosāli ir sirdscilvēki savā vietā 🥺 Un visām šīm, iespējams, naivajām ticības lietiņām un placebo tomēr atrodas vieta blakus protokolētai medicīnai. Nu viss, šis baigi gari sanāca. Eju gulēt, rīt man atkal 7.50 stari. Viktorija vēl nebūs atpakaļ, toties būs superīgā feinā kundzīte ar "Yes, perfecto!" Četras nedēļas slimnīcā nolauztas, vēl divas priekšā. Atļaušos vēlreiz atgādināt, ka laicīga došanās pie ārstiem jebkuru mazāko aizdomu gadījumā aiztaupīs jums to, ko piedzīvoju es. Atgādināšu arī no aizsaules, ja nu kas 😉 #ķīmija #veselība #slimnīca

Článek pojednává o tom, že dostupnost nemocnic není klíčovým faktorem kvalitního zdravotnictví v 21. století, neboť důležitější než geografická blízkost je odborná zkušenost a specializace zdravotnických týmů, zejména při složitějších operacích, které by měly být centralizovány. #zdravotnictví #centralizace #pacienti

Zakrývat jméno nebudu, jednak to psal veřejně a druhak stejně používá anonymní nick. Snad se na mě náš ředitel a náměstkyně pro ošetřovatelskou péči ( hlavní sestra) Petra Zimová za tento post nebudou zlobit, ale bylo mi to líto hlavně vůči celku a mám potřebu se proti lži veřejně vymezit. Už mám nějaký dosah a hodlám ho využít. Nevděk, agresivita (fyzické útoky na členy IZS, zdravotníky, pečovatele/pečovatelky jsou další samostatné téma, o kterým se roky mluví, ale nic se s tím legislativně nedělá), zloba a zášť anonymních účtů nejen světem virtuálních sítí vládne. Moje bublina jsou lucidní, hodnotově ukotvení lidé, kteří mi dávají naději, že dobro stále žije. Takže vás se můj povzdech netýká. Spíš jen ilustrace dnešní doby. A mimochodem, to, že je ve 4 ráno prázdná čekárna ve společným urgentu neznamená, že uvnitř chrápeme. Častokrát je v noci provoz podobně hustej jako přes den, jen personálu je logicky míň. Pacienti z čekárny nevidí, že za dveřmi na lehátkách leží rozvyšetřovaní jiní pacienti. Že tam jsou lidi na infuzích, ma kyslíku, po akutním zaléčení, že nám záchranky (a že se to na dnešek hlavně pro chudáky interní holky sešlo) vozí pacienty zadním vchodem, právě aby nejezdily přes čekárnu. Takže častokrát prázdná čekárna je optický klam. Ta stejná logika platí i pro pracovníky na radiologii ,v laboratoři, na odd. Proč ztrácet čas procházením prázdných chodeb (máme kamery, vidíme víme o vás), čekáren, kde v tu dobu nikdo není? Nepíšu to jako podlejzání svýmu chlebodárci. To zapotřebí nemám. Samo vedení ví, že mám několik výhrad. A o mě taky nejde= ruku v ruce s mýma občanskýma aktivitama jsem na útoky a výhružky převážně proruských pimpulů (jeden můj dobrý kamarád by řekl kvičení prokremelských podsvinčátek) už celkem rezistentní (pasivní vakcinace), ale jde mi o zastání se kolegyň a kolegů. Lež není názor a nesmí zůstat viset na veřejný síti, když špiní jméno a pověst lidí, se kterými tvořím tým. Mám zombie mód po noční, jsem kognitivně dysfunkční, tak jsem to snad zformuloval srozumitelně a nepřekročil nějakou etickou hranu. Dávám si velký pozor, s ohledem na svý dosahy, co a jak zveřejňuju. Ale tohle jsem pokládal za důležitý. A ne, nečekal. Sotva dosednul, byli jsme u něj ihned co přišel = musel mu někdo odemknout zavřený vstupní dveře, i na ten RTG jsem šel s ním. Po vyšetření dostal hned odvoz sanitou zpátky na místo určení. Noční příběh skončil s dobrým koncem, v tu chvíli. Že se vnímání reality pak změnilo, jsem zjistil až náhodou díky echu od kolegyně. Jsme tu pro všechny bez rozdílu. Sloužíme zdraví lidu. Jen prosíme, jsme taky lidi, tak s námi tak, prosím, jednejte, byť chápu, že jste ve stresu, že máte obavy, strach, bolesti (zrovna on nebyl ten případ a dával najevo, jak mu vadí, že ho ošetřuje kamarád chirurg z UA). Buďme dobří. Krme v sobě andělé a potlačujme démony. Všem nám pak bude o trochu líp. Jak já nesnáším ty dny po nočních... #zdravotnictví #etika #podpora