BETA nonprofit public democratic european moderated

Search

#maksājumi

Diena Nr. 30 gari, bet ļoti svarīgas tēmas! Šodien dienaskārtībā — valsts finanses, veselības aprūpes reforma, valdības darbu izpilde, drošība, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmējdarbības vide un Latvijas jauniešu panākumi. FINANŠU MINISTRIJA — BUDŽETS Situācija ir nopietna! Sociālā budžeta pārpalikums pašlaik sedz pamatbudžeta deficītu, taču šis uzkrājums drīz beigsies. Faktiski jau sākam dzīvot no iepriekš uzkrātā. Es sagaidu no Finanšu ministrijas pilnīgi jaunu pieeju valsts budžeta sagatavošanai: ➖️ atklātu un saprotamu sarunu ar sabiedrību un uzņēmējiem; ➖️ mazāk sarežģītu fiskālo terminu, kurus lielākā daļa cilvēku nesaprot; ➖️ prognozes, kas atbilst realitātei, nevis vēlamajam scenārijam; ➖️ godīgu visu vēsturisko saistību un iepriekšējo lēmumu ietekmes atspoguļošanu budžetā, nevis paslaukot, kaut kur Latvijas Gada pārskatā – “Zembilance” postenī; ➖️ konkrētus priekšlikumus ne tikai izdevumu samazināšanai, bet arī valsts ieņēmumu palielināšanai! Ir jābeidz nemitīgi atsaukties uz ārējiem apstākļiem. Valstij ir jāspēj plānot savas finanses atbilstoši faktiskajai situācijai. Joprojām sagaidu arī aktīvu uzņēmēju iesaisti. Dati ir pieejami, bet pašlaik uz galda redzu tikai konsolidācijas scenāriju bez konkrētiem priekšlikumiem. Tā strādāt nevar. Mani interesē rezultāts, kurā valsts pelna, nevis tikai tērē. Jau šogad jāatrod aptuveni 200 miljoni eiro. Savukārt 2029. un 2030. gadā izaicinājumi būs atrast veidu, kā fiskāli nosegt aptuveni 290 un 900 miljonus eiro. Papildus tam jāņem vērā aizņēmumu procentu maksājumi, valsts parāda apkalpošanas izmaksas un nepieciešamība aizsardzības izdevumus pilnā apmērā segt no valsts budžeta. Tāpēc nekavējoties nepieciešami priekšlikumi, kā valsts var vairāk nopelnīt. Pretējā gadījumā riskējam atkārtot Igaunijas kļūdas. VESELĪBAS APRŪPES REFORMA Valsts kontroles un premjera biroja vērtējumā esošā veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un strukturāli greiza. 90.gadu reformas rezultātā tika pieņemts NEPAREIZS politisks lēmums, - slimnīcu darbu organizēt kā uzņēmumiem. Šis modelis nav devis gaidīto rezultātu. ➖️ Slimnīcām formāli jādarbojas kā komersantiem, lai gan tās gandrīz pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta. ➖️ Komercsabiedrības galvenais mērķis ir PEĻŅA, savukārt valsts veselības aprūpes mērķim jābūt izārstētam un veselam cilvēkam. ➖️ Slimnīcu valdēs un padomēs nedrīkst nonākt cilvēki bez pietiekamas izpratnes par veselības aprūpes sistēmu. ➖️ Pašreizējais modelis ir radījis situāciju, kurā privātās un valsts slimnīcas savstarpēji konkurē par vienu un to pašu publisko finansējumu. ➖️ Finansēts tiek process un manipulāciju skaits, nevis ārstēšanas rezultāts. Ja sistēma maksā par veikto manipulāciju daudzumu, tā motivē veikt pēc iespējas vairāk procedūru. Vienlaikus valstij bieži nav pietiekamu iespēju pārliecināties par katras manipulācijas nepieciešamību un kvalitāti. Tāpēc veselības pakalpojumu sistēmas izmaiņas jāsāk nekavējoties. Nodokļu maksātāju naudu nedrīkst turpināt bērt caurā cepurē. Primāri jāvērtē divi virzieni: 1️⃣ Vai valsts slimnīcām vispār jāturpina darboties kapitālsabiedrību formā, vai arī piemērotāks būtu valsts budžeta iestādes vai atvasinātas publiskas personas modelis. 2️⃣ Kā nodalīt valsts apmaksātos pakalpojumus no privātā tirgus, vienlaikus nodrošinot pacientiem pieejamību, kvalitāti un taisnīgus konkurences nosacījumus. Izglītībā valsts finansējumu var saņemt tikai licencēta un akreditēta iestāde, kas ir izgājusi kvalitātes pārbaudi. Arī slimnīcām jābūt skaidram, pārbaudāmam un stingram kvalitātes standartam. Vienlaikus jāizvērtē ārstniecības riska fonda situācija un tas, vai pacientu kompensāciju sistēma ir pietiekami finansēta un efektīva. Ir jāmaina arī pacientu plūsma. Nevienam neienāk prātā augstskolā prasīt mācīt reizrēķinu. Taču veselības aprūpē cilvēki ar vienkāršākām traumām un saslimšanām joprojām nonāk universitātes slimnīcās, kuru uzdevums būtu ārstēt vissarežģītākos gadījumus. MINISTRU TOP 3 DARBI 1/2 ⬇️ #Latvija #Finanses #Veselība

Diena Nr. 9 premjera krēslā Diena sākās ar medijiem — LTV, TV24 un Delfi TV. Informēju sabiedrību par aizsardzības sadarbības līgumu ar 🇺🇦, vizīti 🇪🇪 un aktuālajiem valdības darbiem. ➖ Divas reizes šodien tikos ar Valsts prezidentu @edgarsrinkevics. Informēju par tūlītējiem darbiem aizsardzībā, jaunumiem no 🇪🇪 un NB8 sadarbības, kā arī par Rail Baltica un airBaltic jautājumiem. ➖ Piedalījos savā pirmajā Nacionālās drošības padomes sēdē. Detaļas, protams, nevaru atklāt, bet varu pateikt vienu — valsts drošība tiek uzraudzīta un viss ir kārtībā. ➖ Tikos ar @ZemniekuSaeima, lai pārrunātu lauksaimniekiem aktuālākos jautājumus: CBAM nodevu minerālmēsliem, maksātspēju nozarē un cīņu par taisnīgākiem 🇪🇺 atbalsta maksājumiem, jo šobrīd Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropā. ➖ Gatavojos Eiropadomei nākamnedēļ — būs jāaizstāv Latvijas pozīcijas un jācīnās par mūsu valsts interesēm. ➖ Aizvadīju 1:1 tikšanos ar @Zemkopibas_min ministru @uldisaugulis, pārrunājot viņa TOP 3 prioritāros darbus. Skaidrs fokuss — lauksaimnieku atbalsts 🇪🇺 līmenī ir viena no galvenajām prioritātēm. ➖ Tikos arī 1:1 ar @KM_kultura ministru @NaurisPuntulis, lai vienotos par viņa TOP 3 ministra darbiem. Galvenā prioritāte, ko pilnībā atbalstu, ir latviešu valodas nostiprināšana mediju telpā un Satversmes tiesas sprieduma ieviešana. Likumdevējam ir vienīgās tiesības noteikt, kā lietojama valsts valoda. Pārējos viedokļus varam uzklausīt, bet gala lēmums ir Saeimas rokās. ➖ jāatvainojas @IeM_gov_lv ministram @janisdombrava, ka nācās pārcelt tikšanos uz rītdienu, jo ievilkās sanāksmes (tā ir liela premjera bēda, spēt salāgot kalendāru - man vēl nesanāk) ➖ Un dienas “pārsteigums” — izrādās, Ministru prezidents nevar vienkārši iecelt Valsts kancelejas vadītāju amatā. Valsts galvenā pārvaldes koordinācijas iestāde šobrīd ir bez vadītāja, bet krīzes apstākļos likums man ir sasējis rokas — vadītāju iespējams iecelt tikai caur konkursu. Šādā kārtībā šī valdība jau būs beigusi darbu, kamēr mēs vēl “izkonkurēsimies” līdz jaunam vadītājam. Tāpēc nekavējoties mainīsim likumu, lai šo absurdu sakārtotu. Valsts pārvaldei krīzes laikā ir jāspēj rīkoties ātri, skaidri un atbildīgi. #Latvija #aizsardzība #valdība

Bezkontakta maksājumi, izmantojot viedtālruņus ar Apple Pay vai Google Pay, tiek uzskatīti par drošākiem nekā kartes pīkstināšana, jo tie prasa papildu apstiprinājumu, kamēr kartes maksājumiem šāds apstiprinājums nav nepieciešams, tādējādi palielinot risku, ka tos varētu izmantot noziedznieki. #BezkontaktaMaksājumi #MobilieMaksājumi #Kiberdrošība

Kā strādā bezkontakta maksājumi un kas ir drošāk – maksāt ar karti vai telefonu?

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir nonākusi uz bankrota sliekšņa, jo ASV un Ķīna kavē maksājumus, kas kopumā veido 42% no organizācijas budžeta, un situācija var saasināties, ja nenotiks būtiskas izmaiņas organizācijas izdevumu politikā. #ANO #bankrots #maksājumi

Medijs: ANO nonākusi uz bankrota sliekšņa ASV un Ķīnas maksājumu kavējumu dēļ