Search

Spānijas policijas izlūkošanas ziņojums atklāj arvien neērtāku ainu. Marokas aģenti palīdzējuši organizēt masveida robežas šķērsošanu Seūtā, bet uniformēti Marokas drošības dienestu pārstāvji virzījuši cilvēku grupas uz pludmali, no kuras varēja nokļūt Spānijas teritorijā. Tas nav tikai stāsts par robežsargu bezdarbību vai pēkšņu migrācijas vilni. Ziņojums norāda uz apzinātu cilvēku virzīšanu pret ES ārējo robežu. Migranti tika izmantoti kā politiska spiediena instruments pret Spāniju. Spānijas premjers Pedro Sančess līdz šim ir noliedzis Marokas iesaisti. Tagad Spānijas policijas specializētā vienība ir nonākusi pie pavisam cita secinājuma. Tas liek citā gaismā paskatīties arī uz iekšlietu ministra @JanisDombrava vēstuli Spānijas iekšlietu ministram. Tajā viņš aicināja izvērtēt, vai Marokas iestādes nav veicinājušas vai pieļāvušas koordinētu migrantu mobilizāciju uz Seūtu. Viņš arī atgādināja: ja trešā valsts izmanto migrantus spiedienam pret ES dalībvalsti, tas ir hibrīduzbrukums visai Eiropas Savienībai. Kamēr fon der Leiena sākotnēji piedāvāja lielāku tehnisko un finansiālo atbalstu Marokai, Dombrava piedāvāja palīdzību Spānijai. Tagad redzams, kurš precīzāk saprata, kam īsti vajadzīga palīdzība. #Migrācija #Spānija #EiropasSavienība

Es uz brīdi piemirsu, cik latvieši ir nodevīgi un par "kapeikām" nopērkami. @Jauna_Vienotiba = @Apvienotais_ , tā pati JV puve ar to pašu smirdoņu. Milzīga vilšanās @AndrisKulbergs - nekas vairāk kā Šķēles/shlesera kabatas premjers, kuru izdancina tā pati vecā Mangāna koalīcija @edgarsrinkevics vadībā. Andri, tu iztirgo to, uz ko tev nav tiesības - 🇱🇻Latvijas valsti, latviešu nākotni un mūsu drošību. Tas tev politiski smagi nāks atpakaļ! Noteikti pielikšu arī savu roku. #Latvija #politika #nākotne

Vakar sadarbības sanāksmē tika atlikta Jāņa Dombravas iesniegtā Imigrācijas ierobežošanas plāna virzīšana. Premjers Andris Kulbergs šodien vispirms X skaidro, ka neesot bijis laika ar plānu iepazīties. Lai gan tas publiski pieejams bija no 24.jūlija. Acīmredzot 39 dienas premjeram bija par maz, lai to izdarītu. Tikšot arī sasaukta darba grupa. Lai gan ikvienam ir skaidrs, ka darba grupa ir lielisks birokrātisks instruments, lai nokautu jebko. Faktiski atgriežamies pie vecajiem birokrātiskajiem tikumiem - nevis darīt, bet bezgalīgi diskutēt. Premjers arī norāda, ka plāns neesot pilnībā saskaņots. Viens no nesaskaņotājiem ir biedrība Gribu palīdzēt bēgļiem. Es ļoti apšaubu vai ar šo biedrību iespējams saskaņot jebkādu imigrācijas ierobežošanas plānu un tad jau nevaram pieņemt faktiski neko. Vēlāk X Kulbergs pāriet jau uz personīgu apsaukāšanos un no argumentēšanas atsakās. Šie pat nebija nekādi likuma grozījumi, tas bija plāns. Ietvars. Signāls, ka valsts vēlas ierobežot imigrāciju. Diemžēl izskatās, ka imigrācijas ierobežošana daudziem ir svarīga tikai vārdos, bet ne darbos. #Imigrācija #Birokrātija #Latvija

Premjers sūdzas, ka trūkst saskaņojumu. Kam tad, ja ne premjeram, ir pienākums nodrošināt, lai valdības darbs virzītos uz priekšu? Premjers nav lietvedis, kura uzdevums ir konstatēt, ka kādā mapē trūkst kāda papīra. Premjers vada valdību, sasauc ministrus, novērš domstarpības un panāk lēmumu. Valdības deklarācijā melns uz balta rakstīts: ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu un slēgt shēmas ekonomisko imigrantu legalizēšanai. Premjera kungs, Jūs neapturējāt “teātri”. Jūs nobremzējāt pats savas valdības deklarācijas izpildi. Kad iekšlietu ministrs @janisdombrava ir iesniedzis konkrētus priekšlikumus, premjers nevis organizē to izskatīšanu un pieņem lēmumu, bet publiski paziņo, ka trūkst saskaņojumu, savukārt paveikto nosauc par “teātra cīņu” un “trulu vēlētāju makšķerēšanu”. Atklāti tuneļi uz robežas. Notiek reidi. Tiek pastiprināta imigrācijas kontrole. Tiek gatavotas kvotas trešo valstu pilsoņiem, stingrākas prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, kontrole pār nodarbinātības starpniekiem un atbildība par uzturēšanās noteikumu pārkāpumiem. Kur tieši šeit ir teātris? Kad premjers kopā ar iekšlietu ministru apbraukāja robežu un stāvēja kameru priekšā, tā acīmredzot bija valstiska rīcība. Kad jāpieņem neērti lēmumi un jāstājas pretī ietekmīgām ekonomiskajām interesēm, tā pēkšņi kļūst par “histēriju”. Te arī beidzas stāsts par procedūru. Vienā rokā @AndrisKulbergs tur valdības deklarāciju, kurā apsolīts ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Otrā rokā viņš tur priekšlikumus saglabāt investoru termiņuzturēšanās atļaujas jeb tā sauktās “zelta vīzas”. Imigrācijas ierobežošanas plānam vajag vēl vismaz 14 saskaņojumus. “Zelta vīzu” idejai acīmredzot pietiek ar investīciju fonda bukletu un solījumiem par bagātiem šeihiem. Latvijai nav vajadzīga imigrācijas politika, kurā drošības risinājumi var tikt atlikti, bet uzturēšanās atļaujas atkal var pārvērst par preci. Latvijai nav vajadzīga sistēma, kurā augstskolu, darbaspēka starpnieku un dažādu investīciju shēmu intereses ir svarīgākas par valsts spēju kontrolēt, kas Latvijā ieceļo, kādēļ šeit uzturas un ko šeit dara. Ja premjeram ir iebildumi pret konkrētiem plāna punktiem, to vienkārši jāpasaka. Ja vajadzīgi labojumi, tie ir jāveic. Ja ministrijas nespēj vienoties, premjeram tās ir jāsēdina pie viena galda un jāpanāk lēmums. Tieši par to premjeram maksā algu. Nevis par video, kuros viņš publiski lamā savas valdības ministrus un skaidro sabiedrībai, kāpēc valdība nespēj izdarīt pati savu darbu. Imigrācijas ierobežošana nav teātris. Teātris sākas tad, kad premjers sola vienu, bremzē otru un virza trešo. #Latvija #imigrācija #valdība

Bullšīīīt, premjers laikam cer, ka cilvēki uzticēsies viņam un paši neapskatīsies - dokumentam ir pagājuši 2! sakaņošanas termiņi.🙈https://t.co/j7PcG8oMuc Ja tas dokuments ir pieejams man, tad tikpat pieejamam tam būtu jābūt bijušam "pārsteigtajiem" ministriem. Lai strādā!😆 Saskaņošanas portāls saka, ka ministrs ir TIESĪGS virzīt to MK sēdē. Tas, ir - ne vien zin ministrs, kā tas ir jādara, bet arī ir tiesīgs virzīt ministrijas darba rezultātu izskatīšanai sēdē. Lai tad tur "plantatoru" pārstāvji seko, uzstājas, izgaismojas publiski, nevis glūn varbūt viedtālruņos. #politika #ministri #dokuemnti

Prime Minister Kulbergs pointed out that residents whose data was stolen in the CSDD cyber incident should be allowed to change their license plates for free, rather than demanding compensation, but emphasized that the CSDD should be informed about the situation and take necessary actions. (translated)

"Premjera reakcija pēc vētras bija emocionāla un ļoti kritiska. Viņš nesaudzēja ne valsts institūcijas, ne privāto sektoru. Premjera galvenie pārmetumi pēc tam, kad ciklons daudzviet Latvijā paralizēja elektroapgādi un sakarus tika vērsti par bezpalīdzību un neorganizētību - premjers publiski pauda asu neapmierinātību un izbrīnu par to, cik nesagatavota valsts ir šādām dabas stihijām. Viņu šokēja fakts, ka, pazūdot elektrībai, uzreiz apstājās dzīvībai svarīgu pakalpojumu sniegšana. Viņš bija sašutis, ka pat lielākajiem DUS tīkliem un pārtikas veikaliem nebija pašu autonomo dīzeļģeneratoru. Rezultātā iedzīvotāji krīzes brīdī nevarēja nedz iepildīt degvielu automašīnās, nedz nopirkt pirmās nepieciešamības preces un ūdeni. Īpašu premjera kritiku saņēma telekomunikāciju uzņēmumi. Vētras laikā ātri izlādējās mobilo sakaru bāzes staciju akumulatori. Tā kā nebija rezerves ģeneratoru, iedzīvotāji palika bez sakariem un nespēja sazvanīt pat glābšanas dienestus, ko premjers nosauca par nepieņemamu situāciju. Rezultātā premjers uzdeva Iekšlietu ministrijai un citām atbildīgajām iestādēm steidzami pārskatīt civilās aizsardzības plānus. Viņš pieprasīja likumdošanā iestrādāt stingras prasības, kas liktu kritiskās infrastruktūras objektiem obligāti nodrošināties ar darba kārtībā esošiem strāvas ģeneratoriem." Ivars Godmanis, 2008. gads. #Vētra #KritiskāInfrastruktūra #DabasStihijas

British Prime Minister Andy Burnham will, during his first foreign visit to Kyiv, hand over plans for long-range Scalp missiles to Ukraine and participate in the celebrations of Ukraine's Independence Day, affirming Britain's support for Ukraine in the ongoing war with Russia. (translated)

The Prime Minister expressed concerns about possible conflicts of interest in CSDD's cybersecurity oversight and rejected CSDD's claims regarding the absence of a contract with Cert.lv, while the cyberattack resulted in the data of 1.2 million individuals and 200,000 legal entities being obtained from CSDD, leading to the resignation of CSDD's management and the initiation of an investigation. (translated)

The Prime Minister wants to introduce authentication for access to state officials' declarations after a cyberattack on the CSDD resulted in the data of 1.2 million people and around 200,000 legal entities being obtained, which led to the resignation of the company's council and board, and the initiation of an investigation to ensure data security. (translated)

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par @CSDD_LV kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. https://t.co/Y2dCsXsES5 jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu https://t.co/2abj1S4l9U. 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS @valstsmezi KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra @ArmandsKrauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti https://t.co/Y2dCsXsES5 sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm. #Kiberdrošība #CSDD #DatuNoplūde

The Prime Minister calls for the CSDD leadership and council to resign after an investigation revealed that the requirements set by the Cabinet of Ministers were not followed, which led to a cyberattack, resulting in the acquisition of data from 1.2 million individuals and 200,000 legal entities. (translated)

The special envoy Jared Kushner has completed talks with Israeli and Hamas leaders, but no significant progress has been made on the second phase of the peace plan, which requires Hamas disarmament and the transfer of territorial control, while Israeli Prime Minister Netanyahu does not agree to withdraw forces from Gaza until the group is fully disarmed. (translated)

Progresīvo nespēja uzņemties kaut daļu atbildības par pašu reiz vadītajām nozarēm ir kaitinoša. Šī rīta Progresīvo līdera Šuvajeva intervija Rīta Panorāmā tam ir labs piemērs. airBaltic? Tagadējā valdība DIVU mēnešu laikā neesot izdarījusi pietiekami. Premjers turklāt nerunājot "pareizos" vārdus, kā to, attiecīgi var secināt, līdz tam ir darījis satiksmes ministrs, kad šo ministriju vadīja Progresīvie. Aizsardzība? Tur vispār par neizdarīto visi melojot. Un visam pa virsu - Jaunā Vienotība esot aicinājusi stāstīt sliktu par Progresīvajiem, Šuvajevam par to esot droša informācija. Es saprotu, ka politikā ir ļoti ērta pozīcija par visu labo, kas notika laikā, kad biji valdībā, uzņemties nopelnus, bet par problēmām paskaidrot, ka tās radīja citi vai tagad nav atrisinājusi jaunā valdība. Tomēr arī vēlētājs saprot, ka divi mēneši opozīcijā nevar nodzēst gandrīz trīs gadus valdībā. #politika #atbildība #diskusija

Visiem tik ļoti interesē, ko tik mēs darījām un nedarījām Liepājā piektdien. Šeit ir mans komentārs par darbu un tikšanos ar vēlētājiem. Zemāk varat noskatīties video un paši izdarīt secinājumus... visa vizīte uz delnas KURZEME. Mans šī brīža darbalaiks faktiski ir katru dienu, tajā pat laikā manu pienākumu sarakstā ir arī tikšanās ar iedzīvotājiem. Jā, priekšvēlēšanu laikā šis ir īpaši aktuāli. Tāpēc, ja dodoties reģionālajās vizītēs, kur tiekos ar uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO utt, ir saprotams, ka iespēju robežās apmeklēju arī politiskus pasākumus un tiekos ar iedzīvotājiem. Kurzemē man bija ļoti blīva programma. Jāatzīst, ja nebūtu šādu braucienu, tad reģionu iedzīvotājiem nebūtu iespējas aci pret aci uzdot man savus jautājumus, kritizēt vai rosināt risinājumus sev svarīgām problēmām. Man svarīgi dzirdēt no cilvēkiem, kas viņiem rūp. Citādi viegli palikt Vecrīgas vai soctīklu burbuļos. Tādu, kas atrāvušies no realitātes, netrūkst. Braucu piektdien, tāpēc, ka tad arī varu būt uzņēmumos, pašvaldībās un arī tāpēc, ka cilvēkiem tā ir ērtāk atnākt un satikt. Politiskām aktivitātēm un bildēšanās momentam tika paredzētas 30 minūtes no mana laika ceļā uz Liepāju no rīta. Es rūpīgi plānoju savu laiku, mans personīgais kalendārs ir pilns arī brīvdienās. Taču šāds brauciens kur varu atklāti un godīgi runāt ar cilvēkiem nav mazāk svarīgs kā kāda sapulce valdības mājā. Bez tādām tikšanām lēmumi var būt greizi. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS premjera kandidāts, man svarīgi cilvēkiem stāstīt arī par to, ko plānoju darīt arī pēc vēlēšanām. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS politiķis un, lai gan šīs lomas ikdienā ir cieši saistītas, savā darbībā un resursu izmantošanā es tās stingri nodalu. Pārstāvu konkrētu politisku spēku, ar savām vērtībām un idejām. Nebaidos tās aizstāvēt un atbalstīt savus komandas biedrus. Valsts nauda netiek tam tērēta. Ievērojot noteikumus, apsardze un transports man diemžēl vienmēr ir līdz drošības nolūkos, kas nav uzskatāms par aizliegto administratīvo resursu izmantošanu,bet nekādu citu izmaksu un resursu izmantošanas nav. Arī ministri brauc ar saviem privātiem auto un paši sedz visas izmaksas. #Liepāja #politika #vēlēšanas