Search

Diena Nr.35–36 premjera krēslā - video beigās stāsts par 1938.g. Auto Union V16 🇱🇻 Nacionālais attīstības plāns (NAP) Šodien notika viena no svarīgākajām sanāksmēm Latvijas nākotnei – Nacionālā attīstības plāna (NAP) apspriede. Tas ir dokuments, kas nosaka Latvijas prioritātes un finanšu sadalījumu nākamajiem 7 gadiem. Godīgi sakot – biju šokēts. Uz tik būtisku sanāksmi ieradās tikai 6 ministri. Nebija ne ekonomikas, ne klimata un enerģētikas, ne zemkopības ministra un vēl citu. Līdz šim NAP tika veidots nevis kā Latvijas attīstības plāns, bet faktiski kā Briseles naudas sadales plāns. Līdzšinējā pieeja: - ministrijas iesniedza 3–4 reizes vairāk programmu un vajadzību nekā pieejamais finansējums; - uzvarēja tas, kurš skaļāk prasīja un spēcīgāk vicināja elkoņus; - visi aizmirsa galveno jautājumu – kas patiesībā ir vajadzīgs Latvijas attīstībai? - rezultātā tapa ES fondu apguves dokuments, kuru pat neizdevās pilnvērtīgi apgūt, nemaz nerunājot par lietderīgu ieguldīšanu. - Šī sistēma nestrādā. Tā turpināt nedrīkst. Punkts. Mums jāsāk ar realitāti. 📉 2050. gadā Latvijā prognozēts iedzīvotāju skaita samazinājums no 1,86 līdz 1,43 miljoniem, bet pensionāru īpatsvars pieaugs no 37% līdz 61%. - Tā ir negatīva spirāle, kas tieši ietekmē ekonomiku un valsts spēju ilgtermiņā pastāvēt. - Katrs 1% iedzīvotāju skaita kritums nozīmē aptuveni -0,3 procentpunktu IKP samazinājumu. Tāpēc vispirms jānosaka: - kāda ir mūsu sākuma pozīcija; - kā uzlabot demogrāfiju; - kā noturēt labklājību; - kā audzēt ekonomiku. Ļoti pozitīvi pārsteidza LU @gundars_berzins izstrādātā NAP scenāriju matrica, kas ļauj novērtēt katra priekšlikuma ietekmi uz: - problēmu risināšanu; - ekonomiku; - citiem valsts attīstības faktoriem. Tas ir lielisks instruments politisku lēmumu pieņemšanai. Piemēram, šī metodoloģija parāda, ka politisks lēmums virzīt Zaļo kursu var radīt 1–1,5% IKP samazinājumu katru gadu. Tieši šāda veida ietekme politiķiem ir jāredz pirms lēmumu pieņemšanas. Jābūvē Latvijas Nacionālais attīstības plāns, kuram pakārto ES fondu finansējumu, nevis otrādi. Tā dara 🇪🇪Igaunija. Manā ieskatā: - drošībai un demogrāfijai jābūt NAP centrālajiem elementiem; - ekonomikai un naudas pelnīšanai jābūt galvenajam instrumentam labklājības sasniegšanai. - Nebūs jēgas sakārtot izglītību un demogrāfiju, ja nebūs labi apmaksātu darba vietu. Tad jaunieši tāpat aizbrauks. Uzdevām Valsts kancelejai sagatavot jaunu NAP pieeju, balstītu uz LU modeli. Ejām uz priekšu! NVO finansējums - Valsts dažādu NVO finansēšanai gadā tērē aptuveni 200 miljonus eiro. -Tas ir gandrīz trešdaļa no valsts parāda apkalpošanas izmaksām gadā, ko valsts katru gadu maksā. Tā ir ļoti liela nauda. Piemēram, Memoranda padomes viena sēde izmaksā aptuveni 18 000 eiro, lai NVO cilvēki atnāktu aprunāties. Es šo naudu daudz labprātāk novirzītu, piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Gribu objektīvi izvērtēt, vai šie līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Esmu redzējis un dzirdējis pārāk daudz stāstu par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu. Esmu par to, lai valsts finansē NVO, kurām uzticētas konkrētas valsts funkcijas, piemēram: - Apeirons; - Goda ģimenes programmas īstenošana; - citas sabiedrībai nepieciešamas organizācijas. Es pat atbalstu to, ka valsts vairāk funkciju nodod NVO, jo bieži tās spēj tās izpildīt lētāk un efektīvāk. Taču ir jāpieliek punkts organizācijām, kuras dzīvo tikai no valsts un 🇪🇺 ES finansējuma, bet sabiedrībai nedod reālu pienesumu. Ja kāds privāti vēlas šādas organizācijas finansēt – lūdzu. Tieši tāpēc tās sauc par nevalstiskajām organizācijām. Esmu redzējis arī gadījumus, kad atsevišķi NVO pārstāvji uz Briseli lido biznesa klasē un pēc tam prasa valstij vēl vairāk naudas. Tikšanās ar LTRK Uzstājos LTRK padomes sēdē. Skaidri pateicu, ka vēlos uzņēmēju organizācijas, bankas, investorus un citus partnerus iesaistīt valsts budžeta veidošanā. Gribu nodrošināt pieeju budžetam līdz pēdējam eiro, lai uzņēmēji paši piedāvā: - kur iespējams ietaupīt; - kur strādāt efektīvāk; - kur valsts tērē nepareizi. Mana pārliecība ir vienkārša: Ekonomikai, eksportam un uzņēmējdarbībai jābūt Latvijas galvenajai prioritātei. Tikai pelnot vairāk, mēs spēsim finansēt: - veselības aprūpi; - pensijas; - ceļus; - infrastruktūru; - aizsardzību; - sociālo jomu. 🌍 Pasaules Brīvo latviešu apvienībai – 70 Uzstājos Pasaules Brīvo latviešu apvienības 70 gadu jubilejas pasākumā, kur Rīgā bija sabraukuši tautieši no visas pasaules. Pateicos viņiem par stingro stāju pēdējo 70 gadu laikā. Viņu darbs bija izšķirošs, lai Latvija nezaudētu savu valstiskuma nepārtrauktību un vēlāk atgūtu neatkarību. Izteicu ideju, kas radās sarunās ar Amerikas latviešu ģimeni. Kāpēc Latvijā neizveidot diasporas latviešu pusaudžu apmaiņas programmu? Lai jaunieši no visas pasaules varētu uz gadu atbraukt dzīvot Latvijas ģimenēs: - mācīties Latvijas skolās; - iegūt draugus; - apgūt valodu; - iepazīt kultūru, sportu un mūziku; - izveidot emocionālu saikni ar Latviju. Varbūt pēc tam viņi vēlēsies šeit studēt, strādāt, investēt vai pat pārcelties uz dzīvi Latvijā. Domāju, ka šo ideju kopā ar @IIndriksone un @NaurisPuntulis varam īstenot. 🇱🇻 Robežas drošība Kopā ar R.Melni, @janisdombrava un drošības dienestiem analizējām agresorvalsts īstenoto migrantu hibrīdoperāciju caur 🇧🇾Baltkrievijas robežu. Meklējām efektīvākos risinājumus robežas stiprināšanai. Priecē, ka pirmo reizi redzu tik ciešu sadarbību starp @IeM_gov_lv, @AizsardzibasMin un drošības dienestiem. Mums ir skaidrs plāns un konkrēti risinājumi. Paldies kolēģiem! Intervijas Sniedzu interviju 🇬🇧 The Observer par: - drošību; - NATO austrumu flangu; - 🇷🇺Krievijas draudiem; - NATO aizsardzības stiprināšanu. Intervēja arī Reuters, kas diemžēl publicēja maldinošu virsrakstu, izraujot vienu teikumu no konteksta. Jautājums bija par Inčukalna infrastruktūras drošību, bet mana atbilde bija par visas Latvijas kritiskās infrastruktūras drošības stiprināšanu. 🇷🇺 Sports nekad nav bijis tikai sports @ltvzinas Panorāmā skaidroju Latvijas nostāju neatbalstīt sacensības, kurās piedalās 🇷🇺 sportisti. Diemžēl Latvijas sportistus šobrīd pieviļ tās 🇪🇺Eiropas valstis, kuras vēlas normalizēt attiecības ar Krieviju caur sportu un kultūru. Krievijā sports un kultūra vienmēr bijuši politiski instrumenti. Atcerēsimies: - Soču olimpisko spēļu korupciju; - dopinga sistēmu; - rezultātu manipulācijas; - starptautiskos skandālus. Es turpināšu darīt visu iespējamo gan Parīzē, gan Briselē, gan NB8 formātā, lai nepieļautu 🇷🇺 Krievijas atgriešanos starptautiskajā sportā, kultūrā un elites apritē, kamēr notiek uzbrukums UKR Parīzes vizīte Daudzi jautā, cik valstij izmaksāja manas sievas dalība Parīzes vizītē. Atbilde ir vienkārša. Valstij – neko. Visus izdevumus apmaksāju no saviem personīgajiem līdzekļiem. Par šo naudu mūsu ģimene būtu varējusi divas nedēļas atpūsties Taizemē. Tāpēc uzskatu, ka diskusijas par premjera reprezentācijas izdevumiem un algu ir nevietā. Premjera atalgojums ir adekvāts. Savukārt daudzu valsts kapitālsabiedrību valžu un parlamentāro sekretāru atalgojums gan, manuprāt, bieži vien neatbilst paveiktajam darbam un atbildības līmenim. Beidzot ciemos pie drauga Beidzot atradu laiku aizbraukt ciemos pie sava drauga. Kopš kļuvu par premjeru, tas vēl nebija izdevies. Sapnis Rīgas svētkiem Vakar vakarā izmantoju savus kontaktus Audi rūpnīcā ar vienu mērķi. Gribu, lai @RigasDome svētkos 15. augustā līdzās Red Bull Formula 1 demonstrējumiem Krastmalā Latvijas iedzīvotāji piedzīvo vēl vienu unikālu notikumu. Mans tēvs savulaik izglāba no sagriešanas metāllūžņos vienu no pasaules auto vēstures leģendām – 1938. gada Auto Union V16 sacīkšu automobili, kuru konstruējis pats Ferdinands Porsche. Sapnis ir līdzās modernajam Formula 1 bolīdam iedarbināt arī šī vēsturiskā spēkrata V16 motoru, lai ikviens varētu dzirdēt neatkārtojamo skaņu, ko rada viens no pasaules autosporta vēsturiskajiem šedevriem. Lai tas notiktu, nepieciešama Audi Tradition vēsturisko automobiļu speciālistu komanda no 🇩🇪 Vācijas. Sakrustojam pirkstus! 🙏 Atbilde no Audi būs jau nākamnedēļ. Būtu fantastiski, ja šo unikālo notikumu izdotos uzdāvināt Latvijas cilvēkiem. #Latvija #attīstība #NAP

Saskaņā ar jauno Eiropas Savienības regulu, kas stāsies spēkā 2030. gada 1. janvārī, Igaunijas veikalos vairs nebūs iespējams iegādāties plēvē iefasētus gurķus un citus produktus, kuru saraksts tiks apstiprināts līdz 2027. gadam, lai ierobežotu pārmērīgu iepakojumu. #iepakojums #pārmērīgaiepakojumaierobežošana #dārzeņi

Igaunija ieņem pirmo vietu jaunākajā Environmental Performance Index reitingā, ko izstrādājuši Jeilas un Kolumbijas universitātes pētnieki, pateicoties ievērojamam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam un atjaunojamo energoresursu attīstībai, lai gan eksperti brīdina par nepieciešamiem turpmākiem uzlabojumiem. #VidesSniegums #KlimataPārmaiņas #Igaunija

Parīzē, dienu pirms Bastīlijas dienas svinībām, tika atklāta piemiņas plāksne Baltijas ceļam, kas godina baltiešu nevardarbīgo pretošanās akciju, piedaloties Latvijas un Igaunijas premjeriem, Lietuvas prezidentam un citiem starptautiskiem leaderiem, kā arī uzsverot solidaritāti un atbalstu Baltijas valstu centieniem pēc brīvības laikā, kad notika Labas gribas koalīcijas sanāksme ar Ukrainas un NATO pārstāvjiem. #BaltijasCeļš #Parīze #Brīvība

Igaunija vērsusies Eiropas Komisijā ar priekšlikumu atņemt Eiropas Savienības finansējumu Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un virknei starptautisko federāciju, tādējādi protestējot pret SOK lēmumu reabilitēt sacensību apritē agresorvalstis Krieviju un Baltkrieviju. Igaunijas Kultūras ministrija, kas atbildīga arī par sporta nozari, šādu lēmumu pieņēma jau 8. jūlijā – nākamajā dienā pēc SOK lēmuma atcelt diskvalifikāciju Krievijai. Vēstuli Eiropas Komisijai papildināja arī Latvija, informē Ārlietu ministrija. #Igaunija #OlimpiskāKomiteja #SportaFinansējums

Igaunijas pulkvedis Antss Kiviselgs norādīja, ka Krievija pastiprina informatīvo karu pret Rietumiem, reaģējot uz Ukrainas uzbrukumiem tās infrastruktūrai, un, neskatoties uz palielinātu kaujas aktivitāti, Krievija nav guvusi būtiskus panākumus kaujas laukā, kamēr tās veiksmīgās operācijas Krimā un Azovas jūrā ir radījušas jauku putekļu mākoni informācijas frontē. #InformatīvaisKars #KonfliktsUkrainā #VladimirsPutins

Igaunijas Izlūkošanas centra vadītājs brīdina, ka Krievija, reaģējot uz Ukrainas veiksmīgajiem uzbrukumiem, aktivizē informatīvo karu pret Rietumiem, izplatot naidīgas retorikas un apgalvojumus par Rietumu atbalstu Ukrainai, kā arī apšaubot militāro situāciju Baltijas valstīs, taču uzsver, ka patlaban nav pierādījumu par Krievijas militāro sagatavošanos agresijai reģionā. #Krievija #Ukraina #BaltijasValstis

Diena Nr. 30 gari, bet ļoti svarīgas tēmas! Šodien dienaskārtībā — valsts finanses, veselības aprūpes reforma, valdības darbu izpilde, drošība, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmējdarbības vide un Latvijas jauniešu panākumi. FINANŠU MINISTRIJA — BUDŽETS Situācija ir nopietna! Sociālā budžeta pārpalikums pašlaik sedz pamatbudžeta deficītu, taču šis uzkrājums drīz beigsies. Faktiski jau sākam dzīvot no iepriekš uzkrātā. Es sagaidu no Finanšu ministrijas pilnīgi jaunu pieeju valsts budžeta sagatavošanai: ➖️ atklātu un saprotamu sarunu ar sabiedrību un uzņēmējiem; ➖️ mazāk sarežģītu fiskālo terminu, kurus lielākā daļa cilvēku nesaprot; ➖️ prognozes, kas atbilst realitātei, nevis vēlamajam scenārijam; ➖️ godīgu visu vēsturisko saistību un iepriekšējo lēmumu ietekmes atspoguļošanu budžetā, nevis paslaukot, kaut kur Latvijas Gada pārskatā – “Zembilance” postenī; ➖️ konkrētus priekšlikumus ne tikai izdevumu samazināšanai, bet arī valsts ieņēmumu palielināšanai! Ir jābeidz nemitīgi atsaukties uz ārējiem apstākļiem. Valstij ir jāspēj plānot savas finanses atbilstoši faktiskajai situācijai. Joprojām sagaidu arī aktīvu uzņēmēju iesaisti. Dati ir pieejami, bet pašlaik uz galda redzu tikai konsolidācijas scenāriju bez konkrētiem priekšlikumiem. Tā strādāt nevar. Mani interesē rezultāts, kurā valsts pelna, nevis tikai tērē. Jau šogad jāatrod aptuveni 200 miljoni eiro. Savukārt 2029. un 2030. gadā izaicinājumi būs atrast veidu, kā fiskāli nosegt aptuveni 290 un 900 miljonus eiro. Papildus tam jāņem vērā aizņēmumu procentu maksājumi, valsts parāda apkalpošanas izmaksas un nepieciešamība aizsardzības izdevumus pilnā apmērā segt no valsts budžeta. Tāpēc nekavējoties nepieciešami priekšlikumi, kā valsts var vairāk nopelnīt. Pretējā gadījumā riskējam atkārtot Igaunijas kļūdas. VESELĪBAS APRŪPES REFORMA Valsts kontroles un premjera biroja vērtējumā esošā veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un strukturāli greiza. 90.gadu reformas rezultātā tika pieņemts NEPAREIZS politisks lēmums, - slimnīcu darbu organizēt kā uzņēmumiem. Šis modelis nav devis gaidīto rezultātu. ➖️ Slimnīcām formāli jādarbojas kā komersantiem, lai gan tās gandrīz pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta. ➖️ Komercsabiedrības galvenais mērķis ir PEĻŅA, savukārt valsts veselības aprūpes mērķim jābūt izārstētam un veselam cilvēkam. ➖️ Slimnīcu valdēs un padomēs nedrīkst nonākt cilvēki bez pietiekamas izpratnes par veselības aprūpes sistēmu. ➖️ Pašreizējais modelis ir radījis situāciju, kurā privātās un valsts slimnīcas savstarpēji konkurē par vienu un to pašu publisko finansējumu. ➖️ Finansēts tiek process un manipulāciju skaits, nevis ārstēšanas rezultāts. Ja sistēma maksā par veikto manipulāciju daudzumu, tā motivē veikt pēc iespējas vairāk procedūru. Vienlaikus valstij bieži nav pietiekamu iespēju pārliecināties par katras manipulācijas nepieciešamību un kvalitāti. Tāpēc veselības pakalpojumu sistēmas izmaiņas jāsāk nekavējoties. Nodokļu maksātāju naudu nedrīkst turpināt bērt caurā cepurē. Primāri jāvērtē divi virzieni: 1️⃣ Vai valsts slimnīcām vispār jāturpina darboties kapitālsabiedrību formā, vai arī piemērotāks būtu valsts budžeta iestādes vai atvasinātas publiskas personas modelis. 2️⃣ Kā nodalīt valsts apmaksātos pakalpojumus no privātā tirgus, vienlaikus nodrošinot pacientiem pieejamību, kvalitāti un taisnīgus konkurences nosacījumus. Izglītībā valsts finansējumu var saņemt tikai licencēta un akreditēta iestāde, kas ir izgājusi kvalitātes pārbaudi. Arī slimnīcām jābūt skaidram, pārbaudāmam un stingram kvalitātes standartam. Vienlaikus jāizvērtē ārstniecības riska fonda situācija un tas, vai pacientu kompensāciju sistēma ir pietiekami finansēta un efektīva. Ir jāmaina arī pacientu plūsma. Nevienam neienāk prātā augstskolā prasīt mācīt reizrēķinu. Taču veselības aprūpē cilvēki ar vienkāršākām traumām un saslimšanām joprojām nonāk universitātes slimnīcās, kuru uzdevums būtu ārstēt vissarežģītākos gadījumus. MINISTRU TOP 3 DARBI 1/2 ⬇️ #Latvija #Finanses #Veselība

NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija tiks pārveidota par pretgaisa aizsardzības misiju, lai uzlabotu Lietuvas aizsardzības spējas un nodrošinātu lielāku elastību un ātrāku reaģēšanu, kā norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs un Lietuvas prezidents. #NATO #pretgaisaAizsardzība #BaltijasValstis

SAB skaidro, ka Krievijas slēgšana vairākus dzelzceļa robežšķērsošanas punktus Latvijā, Igaunijā un Somijā ir saistīta ar Krievijas ekonomiskajām grūtībām, kas pastiprinājušās pēc kara Ukrainā, un ka šis lēmums ir vērsts uz transporta izmaksu samazināšanu, lai optimizētu izdevumus, kamēr tas būtiski neietekmēs Latvijas ekonomiku. #Krievija #RobežšķērsošanasPunkti #Dzelzceļš

Eiropas drošības realitāte nozīmē lielākus ieguldījumus mūsu pašu drošībā. Vēl pirms dažiem gadiem bija grūti iedomāties, ka Baltijas valstīs darbosies munīcijas rūpnīca un attīstīsies militāro dronu un vietējās bruņutehnikas ražošanas spējas. Mūsu reģions var ātri pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Latvijas un Igaunijas uzņēmumi veiksmīgi attīsta inovatīvus produktus aizsardzības un duālā lietojuma tehnoloģiju jomā. Pilnveidojot pētniecības un ražotāju sadarbību un piesaistot investīcijas, mēs radām jaunus konkurētspējīgus produktus, kas palīdz stiprināt reģiona drošību un ekonomisko izaugsmi.

Valsts vizītes laikā Igaunijā Latvijas un Igaunijas valdības parakstīja memorandu par sadarbību drošības un ekonomikas jomā, lai stiprinātu noturību krīzes situācijās un attīstītu pārrobežu uzņēmējdarbību, kas tika atspoguļota arī ikgadējā Livonia Award balvas pasniegšanā. #Sadarbība #Ekonomika #Aizsardzība

Diena Nr.25 premjera krēslā Notikumiem bagāta un ļoti interesanta diena: ➖️ No paša rīta tikos ar @elnormous, lai pārrunātu @valstsmezi kiberuzbrukumu un risinājumus, kā ātri stiprināt valsts iestāžu kiberdrošību. Viņa redzējums ir skaidrs – virzīt uz priekšu "Balto hakeru" projektu. Ideja tika aizsākta jau 2016. gadā, taču valsts aparāts to tā arī līdz galam neieviesa. ➖️ Ministru kabinetā notika slēgtā sēde par LVM kiberuzbrukumu. Secinājumi nav iepriecinoši – gan krīzes komunikācija, gan krīzes vadība bija nepietiekama. Ļaundaris sistēmā darbojās jau no 11. jūnija, bet atbildīgās iestādes par to uzzināja tikai 24. jūnijā. Es pats par notikušo sākotnēji uzzināju no sociālajiem tīkliem. ➖️ Viens no uzbrukuma iemesliem bija tas, ka LVM izmantoja novecojušu sistēmas programmatūras versiju, kura vairākus gadus nebija atjaunināta. Zināma ievainojamība hakeriem nodrošināja ideālu piekļuvi sistēmai. ➖️ Labā ziņa – Mednieku sistēma darbu atsāks jau rīt. Savukārt LVĢEO un vairākiem citiem moduļiem pagaidām vēl nav zināms pilnīgas darbības atjaunošanas termiņš. ➖️ Diemžēl 21% valsts iestāžu un 32% privātā sektora kritiskās infrastruktūras uzņēmumu joprojām nav izstrādāts darbības nepārtrauktības plāns (DNP). ➖️ Vēl viena laba ziņa – vēlēšanu sistēmas modulis nav kompromitēts. Tas ir drošībā. ➖️ Devu rezolūciju visiem ministriem līdz 30. jūlija Ministru kabineta sēdes turpinājumam sagatavot konkrētus risinājumus kiberdrošības stiprināšanai. ➖️ Nekavējoties uzdevu ieviest to, kas jau bija noteikts 2024. gada Kiberdrošības likumā, bet līdz šim nebija izpildīts – obligātus kiberdrošības standartus datu centriem un valsts informācijas sistēmām. ➖️ Vakarā devos uz @USEmbassyRiga ASV vēstniecības un jaunās vēstnieces Melissa organizētajām grandiozajām ASV 250. neatkarības gadadienas svinībām. Pasākumā pulcējās pasaules līmeņa viesi un vairāk nekā tūkstotis uzņēmējdarbības, diplomātijas un sabiedrības līderu. ➖️ Man bija gods teikt uzrunu par godu ASV 250 gadu jubilejai tik ievērojamas auditorijas priekšā. Spriežot pēc atsauksmēm, runa izdevās lieliski. To varēsiet noskatīties zemāk pievienotajā saitē. ➖️ Pēc pasākuma tikos ar neatkarīgajiem konsultantiem Alvarez & Marsal (A&M INFRA), kuri noslēdz darbu pie Rail Baltica izvērtējuma. Liels paldies @atis_svinka par lēmumu pasūtīt patiesi neatkarīgu un profesionālu starptautisku izvērtējumu par #RailBaltica nākotni. ➖️ Konsultanti prezentēja sākotnējos secinājumus par to, kā Latvijai būtu jāpārvalda projekts, kā iespējams samazināt izmaksas un kādas ir reālās projekta īstenošanas iespējas. Galvenais secinājums – neviens no līdzšinējiem variantiem Latvijai nav finansiāli pa kabatai, savukārt turpināt projektu pašreizējā veidā nozīmētu ļoti nopietnus riskus valsts finansēm. ➖️ Ziņojumā skaitļos un faktos salīdzinātas Rail Baltica izmaksas ar Lietuvas, Igaunijas (kur jau skaitļi un metodika parāda pilnīgi nereālus un nesalīdzināmus ciparus). Konsultanti nēma par paraugu veiksmīgus Spānijas un citu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa projektu pieredzi. Konsultanti īpaši uzsvēra, ka Latvijai būtu rūpīgi jāizvērtē Polijas pieredze ātrgaitas dzelzceļa attīstībā. ➖️ Jūlija beigās gaidāms oficiālais gala ziņojums. Tas būs ļoti nozīmīgs arguments turpmākajās sarunās ar Eiropas Komisiju, kā arī ar mūsu partneriem Lietuvā un Igaunijā. #Kiberdrošība #Atjauninājumi #RailBaltica

Latvija un Igaunija šodien, 2. jūlijā, Tallinā parakstīja memorandu par piegāžu drošību, kas paredz ciešāku sadarbību starp abu valstu institūcijām un tika prezentēts Latvijas-Igaunijas biznesa forums Stronger Together, lai veicinātu aizsardzības un augsto tehnoloģiju sadarbību. #Latvija #Igaunija #BiznesaForumi