Search

9, 12, 15, 18… bet šoreiz – gandrīz 25 metri! Rīgas ielās uz laiku būs redzams neierasti garš viesis – gandrīz 25 metrus garš elektroautobuss. Tas pie mums ieradies izmēģinājuma braucieniem, lai novērtētu tā manevrētspēju, piemērotību pilsētas satiksmei un mūsu tehniskās apkopes infrastruktūrai. Pēc testēšanas autobuss dosies atpakaļ, bet mēs būsim ieguvuši vērtīgu pieredzi un datus, izvērtējot sabiedriskā transporta attīstības iespējas nākotnē. #elektroautobuss #sabiedriskaistransports #Rīga

Visus skolniekus, īpaši pirmklasniekus, skolotājus un vecākus, sveicu ar 1.septembra iestāšanos! Satraukums visiem sākt skolu pirmā klasē, satraukums arī atgriezties skolā pēc brīvlaika un ieraudzīt klasesbiedrus, skolotājus, draugus. Galvenais visiem šosien būt kopā ar saviem mīļajiem bērniem, izbaudīt dienu un būt pacietīgiem ar satiksmes sastrēgumu sezonas iestāšanos 😎 #skola #pirmklasnieki #izglītība

European Union judge Ineta Ziemele announced that 1.2 million Latvian residents, whose data was stolen in the cyberattack on the Road Traffic Safety Directorate (CSDD), are entitled to compensation for moral damages, as a violation of human rights occurred with the data leak. (translated)

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

More than 1000 people have contacted the Road Traffic Safety Directorate (CSDD) with questions about a data leak related to the cyberattack; however, to receive a response, they must send an electronically signed letter, as the law does not allow providing information via email correspondence. (translated)

As a result of the cyber attack, the Road Traffic Safety Directorate (CSDD) had 1.2 million people's personal data stolen, which led to the resignation of the CSDD management and raised concerns about the security of citizens' data and the increasing risk of fraudulent activities. (translated)

The Road Traffic Safety Directorate (CSDD) has experienced a cyberattack, in which data from 1.2 million residents and 150 thousand legal entities were obtained, leading to the resignation of CSDD management and an investigation into the incident, followed by a call for residents to check their data security. (translated)

Gaidām, kad satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis nodrošinās, ka valsts sekretārs atlaiž @CSDD_LV padomi? Ja pēc 1,2 miljonu cilvēku datu noplūšanas nav atbildības, tad man trūkst vārdu... https://t.co/zdIBlNvDdC #Latvija #CSDD #atbildība

Latvian President Edgars Rinkēvičs believes that the leadership of the Road Traffic Safety Directorate (CSDD) should not continue working after the cyber attack that took place in August, which seriously endangered the institution's reputation and public trust, while CSDD director Aivars Aksenoks has stated that he does not plan to resign from his position. (translated)

Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes direkcijas informācijas sistēmām un masīva datu noplūde ir būtisks nacionālās drošības apdraudējums. CSDD reputācija un sabiedrības uzticība šai institūcijai ir iedragāta. Šādos apstākļos CSDD vadība nedrīkst tālāk turpināt darbu. #Kiberuzbrukums #DatuNoplūde #NacionālāDrošība

In a cyberattack, 1.2 million personal data of individuals were obtained from the Road Traffic Safety Directorate (CSDD), and as a result of this incident, the government warns of possible fraud risks, drawing attention to the lack of data protection and urging residents to be cautious regarding communications received from CSDD. (translated)

In a cyber attack on the Road Traffic Safety Directorate (CSDD), personal data about 1.2 million people was obtained, including personal identification numbers, names, addresses, and payment information, but customer contact information was not affected, and residents are urged to be cautious of possible fraudulent communications. (translated)

Stratēģisku objektu -Rīgas autoostu - @Brivibas36 un @RigasDome pārdod diviem krieviem par 1 miljonu eiro (cena 4 miljoni eiro, bet uzņēmuma kontos 3 miljoni) Kuras valsts interesēs strādā Rīgas domes un Satiksmes ministrijas amatpersonas? https://t.co/Wxzev0GOFj #Rīga #politika #izpārdošana