Search

Victoire Populaire 2027 relayed information from l’Opinion stating that Cyrielle Châtelain and other ecological leaders were advocating for an alliance with Jean-Luc Mélenchon for 2027. The account noted that the signatories deemed it unlikely for Marine Tondelier’s candidacy to reach the second round and believed that she could prevent a candidate advocating an ecological and radical project from winning. According to the account, the signatories wanted support for Mélenchon to be negotiated quickly and to include specific ecological measures, as well as means of action, including a parliamentary group, key ministries, and an independent voice. They believed that Mélenchon was the only left candidate capable of reaching the second round and that a victory in the first could provide momentum following the election. #Mélenchon #Écologie #Gauche (translated)

Aija Kaija wrote that after treatment at the Oncology Center, she was discharged from the hospital on Wednesday, although it was initially planned for Tuesday. According to her, the doctors wanted to perform a lung CT scan. Kaija emphasized that the medical staff at the Riga East Clinical University Hospital (RAKUS) had been careful and professional in her experience. She noted that she received her last brachytherapy procedure on Tuesday, and this time it was easier, thanks to a different anesthesiologist and the removal of instruments by her treating doctor. Kaija advised patients to discuss the use of sedatives and painkillers with their doctors. She also expressed concern for elderly Silvija, who, as Kaija wrote, could not use either chemotherapy or anesthesia during brachytherapy due to heart failure. Kaija also mentioned a woman over 70 years old with stage 4 cervical cancer and a second recurrence. Kaija wrote that her doctors Māra and Zane were satisfied with the treatment results. Zane, according to Kaija, noted that in her experience, patients with similar indicators had recurrence of cancer in less than 10% of cases within a few years. However, whether the cancer has completely disappeared, Kaija wrote, she would find out in three months. She warned that, in her opinion, a break in chemotherapy significantly increases the risk of recurrence and that treatment should be carried out according to the plan. Kaija shared that her friend Sabīne has to stay longer in the hospital during treatment and has settled in Kaija's private room. Kaija noted that the cost per day has increased from 25 to 33 euros. She wrote that Sabīne would not be able to go home on weekends because getting sick during the virus season could interfere with treatment. Regarding her own well-being, Kaija wrote that she feels a pronounced fatigue and lack of energy after therapy, also experiencing menopausal symptoms at the age of 42. She expressed sadness over the fact that she will no longer be able to have children and said she would soon share news about the tests that will show whether the cancer has been overcome. #onkoloģija #veselība #dzīve (translated)

Popular Victory 2027 indicated, referencing information from Libération, that the ecologists should stop their strategy for 2027 on December 10 and 13. According to the account, they were hesitating between supporting Jean-Luc Mélenchon, Raphaël Glucksmann, or presenting Marine Tondelier. The account estimated that Marine Tondelier's reaction after Raphaël Glucksmann's victory had ruled out the possibility of supporting her candidacy. It also suggested that if the ecological activists and leaders were in favor of this option, Yannick Jadot would not have betrayed his party and would not have been excluded. It concluded that only two choices remained: Mélenchon or Tondelier. #Écologie #Politique #2027 (translated)

Julia Mignacca wrote that officials from the Macron camp were calling for an alliance just as Raphaël Glucksmann had been elected. She stated that the leaders of EELV were divided and opposed Yannick Jadot and Raphaël Glucksmann's liberal ecology to the popular ecology she claimed to choose with the Popular Greens, calling to make it win with Jean-Luc Mélenchon. #Écologie #Politique #EELV (translated)

Ilan Gabet estimated that Jean-Luc Mélenchon would be the main beneficiary of the results of this primary. According to him, the Socialist Party was very weakened and its first secretary had just suffered a humiliation. He added that Raphaël Glucksmann would share the Macronist electorate with Philippe and Attal. Gabet also judged that the Greens were weakened by their internal divisions, the absence of a clear line, and their financial difficulties, which would prevent them from financing a campaign without reimbursement. He finally predicted that Mélenchon would recover the votes between him and Olivier Faure. #Mélenchon #Primaires #Politique (translated)

🔴⚠️ La question d'intégrer les sénateurs insoumis au sein du groupe des écologistes au Sénat se pose actuellement chez les verts. L'avantage pour les verts serait de combler les pertes, et pour les insoumis de bénéficier des avantages d'un groupe au sénat. #Sénat #Écologie #Politique

SORDIDE : ILS PRÉFÈRENT LEUR SURVIE AUX FRANÇAIS @SebLecornu et @EmmanuelMacron savent que l’économie s’arrête net sous l’effet des taxes à la pompe - et la souffrance sociale terrible des #gueux. Ils savent aussi que moins les Français consomment, moins l’État perçoit de recettes fiscales, ils le voient - on marche donc vers une possible crise de la dette. Ils savent enfin qu’on pourrait relancer l’économie et soulager en finançant illico une baisse de 50 centimes des taxes à la pompe par la SUSPENSION immédiate des certificats d’économie d’énergie et des subventions aux éoliennes. Mais ils font ce choix. Pourquoi ? Par peur - fondée - que le gouvernement soit censuré par le PS et les VERTS en prenant ces mesures chiffons rouges pour eux. Ils font le choix de LEUR survie contre le peuple français. Parfois, la politique est une indignité. #France #Économie #Politique

🖤 L’AS Saint-Étienne a appris avec une profonde tristesse le décès à 85 ans d’André Guy, attaquant stéphanois de 1962 à 1965. Champion de seconde division en 1963 puis de première division en 1964 avec les Verts, il aura marqué le football français par son sens du but. À sa famille et à ses proches, le club présente ses plus sincères condoléances. https://t.co/3OJRCUo4o3 #ASSaintEtienne #footballfrançais #condoléances

🚨 Canicule, air intérieur, assiette : l'Ehpad face au climat 📒 L'Ehpad vert — Grand âge et transition écologique ✍️ Katy Giraud, Aurélie Chotard et Marie Gaston-Raoul ; Agence nationale de la performance sanitaire et médico-sociale (Anap) et Think Tank Matières Grises — septembre 2026 Capsules Audio de Pratiques en Santé 🎙️🎥 https://www.youtube.com/watch?v=YgLI24FCewg 🌿🩺 Transition écologique en Ehpad : déprescrire, bouger, mieux respirer et mieux manger sont aussi des gestes verts. 19 fiches pour relier sobriété et santé des résidents, avec échéances et financements. Analyse de Pratiques en Santé et lien vers la source ℹ️➕ https://www.pratiquesensante.com/blog/pratiques-15/l-ehpad-vert-grand-age-et-transition-ecologique-6212 📌 Pour qui accompagne des personnes âgées en établissement, ce rapport relie deux sujets souvent traités à part : la sobriété écologique et la santé des résidents. Déprescription, activité physique adaptée, qualité de l'air, alimentation contre la dénutrition, vie intime, accueil des animaux : chaque levier « vert » y est aussi un levier de santé. Les 19 fiches donnent les obligations, des questions d'autodiagnostic et des actions à 6 et 24 mois. Utile pour préparer un projet d'établissement, un CVS, un plan canicule ou une formation d'équipe. 🇬🇧: The Green Care Home — Old Age and Ecological Transition - https://www.pratiquesensante.com/en/blog/practices-15/l-ehpad-vert-grand-age-et-transition-ecologique-6212 #️⃣ #pratiquesensante #EhpadVert #TransitionÉcologique #PromotionSantéPersonnesÂgées #Déprescription #QualitéAirIntérieur #OneHealth #MédicoSocial

Labvakar, te atkal es jūsu taimlainā 😊 "Trešā ķīmija ieblieza jūtamāk par pirmajām divām, un ceturto man tūlīt dos, attiecīgi es jau gatavojos lielākai žopai nekā pagājušajā nedēļā," rakstīju pirms piecām dienām. Kā orākulā skatījos. Tobrīd gan nebija ne jausmas, kā notikumi izvērtīsies. Visu laiku naivi gribu ticēt, ka esmu kaut kāda izredzētāka par citiem, bet aizvadītā trešdiena, ceturtdiena un vēl arī piektdiena mani nolika pie vietas. Izklāstīšu jums, norakstīšu nost un zinu, ka nekad vairs negribēšu pārlasīt. Šausmu cienītājiem zemāk arī īss izklaidējošs video, ko sūtīju draugiem. Bet tas jau no piektdienas, kad deguns no ļaunā murga bija beidzot laukā un jau kā survivor gaidīju mājāslaišanu. Par visu pēc kārtas. Otrdien tātad izpilināja pēdējo litru cisplatīna. Narkotiskais miedziņš, pamošanās, lielā apetīte un sārtie vaigi - viss kā ierasts. Nogāju uz "Lāčiem" pēc pāris gardumiņiem vakaram pie TV un devos dakterēt dvēseli - bija produktīva saruna pie psihoterapeites. Viņai tur kabinetā spogulis stāv... Fak, ģīmis viss nokrāsojies sarkans, āda gail. Tobrīd vēl nenojautu, ka organismā jau sākušies procesi, kas nakti pārvērtīs elles katlā. Pamodos drīz pēc pusnakts no tādām sāpēm, kādas nekad mūžā nebiju jutusi. Vai jums ir kādreiz sāpējuši kauli, kuros iestiprināta zobu sētiņa? Man arī nē. Tās nav zobu sāpes, tas ir kaut kas briesmīgāks vēl dziļi aiz dzerokļiem. Tad augstāk, pieres līnijā, tāda kā metāla stīpa nospriegota un spiež te ciešāk, te vājāk, te ciešāk, te atkal palaiž... Un it kā ar to būtu par maz, milzīgs sāpju zutis vicinās arī paša vēža lokalizācijā - iekšpusē ķermenim sāp visas tās vietas, kas no ārpuses atzīmētas ar flomāsteru starošanas vajadzībai. Šīs sāpes man bija liels WTF?, jo tajās vietās nekas vairs nebija sāpējis kopš brīža, kad atmetu smēķēšanu. Jā, tieši tik liels brīnums tas man likās - sāpes mitējās līdz ar pīpēšanas beigām un pazuda pavisam līdz ar ārstēšanās uzsākšanu. Es tak veselu mēnesi biju dzīvojusi bez onkoloģiskām sāpēm, bet tagad tās mani kā čūska apjož no visām pusēm. Mēģinu iemigt, brīžam sanāk, tad atkal pēc pāris stundām eksekūcija sākas no jauna, un es žēloju sevi, ka nepagulēšu, ka tūlīt jau uz stariem jāceļas... Modinātājs, pamostos. Sāpes iegurnī pazudušas, zobu kaulos arī, tikai galva briesmīgi sāp. Dodos uz tualeti darīt visu to, ko stariem vajag, ieraugu sevi spogulī un... nomiru. Vēl pirms padsmit stundām izskatījos pēc cilvēka, a tagad - ap acīm balts, galvas vietā sarkans pilnmēness, āda gluda un uzpampusi spīdīga, vārdsakot - skats kā bomzei pēc pusgada kodiena. Vēss ūdens nelīdz. Tik ļoti sevis žēl.. un man vēl cauri visai slimnīcai šādā paskatā jāiet. Es katru rītu saulaini kā Polianna sveicinu visus, kas nāk pretī, bet tagad izlemju paslēpt to neglīteni hūdijā - mērķis ir ātri uz stariem, ātri atpakaļ un nomirt te pavisam, ja iespējams. Tik rūgta šī dzīve, tik skumjš tās fināls, un nekad nebūs gaišāk - šādas domas galvā. Pentagonā mani ierauga seksīgā Viktorija, un viņa skatās tā, ka izplūstu asarās. "Dočenka..," viņa novelk, lai arī esmu gadu vecāka par Viktoriju. Apskauj. Man nekas nav jāpaskaidro, viņa vienkārši pastāv mani saspiedusi un tad nogulda uz stikla paplātes. '"Tu esi karsta. Temperatūra," saka otra kolēģe, vecākā kundzīte, un atkal noglāsta man vēderu. Abas novienojas, ka situācija nav laba, bet starosim. Ja rīt man būs vairāk par 38'C, tad gan starot nedrīkstēs. Te vietā atzīmēt, ka briesmīgas mokas pat racionālu cilvēku par muļķi var padarīt. Katrā palātā ir vismaz trīs SOS pogas, kas piegādā signālu māsu dežūristabā. No īsās instruktāžas es biju sapratusi, ka poga jāspiež galējas bezpalīdzības gadījumā, respektīvi, kad cilvēks pakritis un nevar ar sevi neko. Pat prātā neienāca, ka manas mocības arī traktējas kā emergency pogas vērts notikums. Nē, es kā tāds stoiķis ciešu un īdu, vaidu un raudu, bet pogu vispār neattiecinu uz sevi... No rīta dabūju kārtīgu sutu - vairākas galvas pār manu gultu noliekušās saka: "Bet kam tad mēs te naktīs esam? Slimnīcā nevienam un nekad nav jācieš sāpes! Saulīt, nu kāpēc nesauci?" Jātzīst, viņu izmisums bija pamatots. Mūsdienu medicīna noteikti būtu glābusi, ja vien pati būtu iedomājusies, ka jāsauc palīdzība. Esmu cilvēks bez slimnīcu pieredzes, nezināju. Tātad pēc stariem manā palātā sākas iepriekš neredzēta rosība. Temperatūra virs 38'. Paņem visas iespējamās analīzes, tostarp kovidu, gripu utt. Katrai māsiņai sava versija par to, ko tās sāpes nozīmēja. Man vislabāk patīk māsas Ilzes teiktais: "Tas jau labi! Audzējam sācies sabrukšanas process!" Te es citiem uz priekšdienām gribu pateikt - ņemt vērā drīkst tikai ārstu teikto. Māsas, lai arī strādā onkoloģijā, patiesībā neko daudz no tā visa nerubī, viņas bieži vien pauž vnk savus pieņēmumus vai šur tur izlasīto, gluži kā tu un es - jomā nekompetenti cilvēki. Jā, audzējs procesā tiešām kādā brīdī sāk brukt, bet to nepavada temperatūra. Un temperatūra nerodas no cisplatīna, kā man viena māsa gribēja ieskaidrot. Visticamāk, tovakar, ejot uz "Lāču" bodīti, es vnk saaukstējos. Imunitāte pa mēnesi tik novājināta, ka pietika ar mazu caurvēju, lai man būtu baisākā nakts mūžā. Kas interesanti - man lieto tā dēvēto "balto" ķīmiju, to, kas atstāj matus. Ja tāda ir maigā, tad nestādos priekšā, kam cauri iet dāmas, kurām skeletā lej "sarkano" ķīmiju. Ārprāts. Visu cieņu, ja to var izturēt. Es laikam izkāptu pa logu. Ceturtdiena. Sāpju vairs nav, ģīmis atkal atguvis normālas aprises, bet jūtu, ka dūša nav laba. Sagumu, vai tiešām dabūšu izbaudīt vēl arī slavenās vemšanas? Pietiek jau ar caurejām. Iepilina pretvemšanas šķidrumu un vienojamies, ka piektdien tad izpilnās vēl vienu (ar ko tas beidzās, sk. video.) Līdz vemšanām netiku, taču šķebināšana nepamet visu nedēļu. Citrontēja palīdz, ingvers palīdz. Ceturtā arī bija mana pēdējā ķīmija, tā ka vairs laikam tāda mēroga mocību nebūs. Vēl mēnesi cisplatīns uzkavēsies organismā un darīs savu darāmo pieņemamā formā. Nobeigšu uz nots, kas man liek raudāt. Viktorija, šis radioloģijas eņģelis. Ceturtdien es viņai čukstēju, ka man nolaižas rokas un fundamentāli vairs neredzu nākotni. Jā, divus trīs gadus viņas man šeit uzdāvinās, bet tālāk ko? Viktorija pieliecas man tuvu klāt, spoži zilās acis burtiski pāris cm no manām zaļajām, un viņa nopietni kā gadsimta darījumā saka: "Rīt atnes man lapiņu, uz kuras uzraksti savu lielāko vēlēšanos. Aizloki, aizlīmē, atdosi man." Un tad pati kļūst emocionāla - izrādās, pirms dažiem gadiem viņai bijusi "pilnīgi bezcerīga" situācija ar bērnu, viņa atstājusi savu zīmīti Prāgā uz Kārļa tilta, un bezcerīgais stāvoklis sācis uzlaboties, līdz bijis pavisam labi. Un piektdien pēc darba viņa atkal lidos turp. Sestdien no rīta telefonā ieraugu ziņu no viņas. Nu kā lai te neraud? Viktorijai, vnk algotai RAKUS darbiniecei, neviens neliek savā privātajā laikā turēt rūpi par pacientiem, kuru tur ir simtiem... Tieši tik kolosāli ir sirdscilvēki savā vietā 🥺 Un visām šīm, iespējams, naivajām ticības lietiņām un placebo tomēr atrodas vieta blakus protokolētai medicīnai. Nu viss, šis baigi gari sanāca. Eju gulēt, rīt man atkal 7.50 stari. Viktorija vēl nebūs atpakaļ, toties būs superīgā feinā kundzīte ar "Yes, perfecto!" Četras nedēļas slimnīcā nolauztas, vēl divas priekšā. Atļaušos vēlreiz atgādināt, ka laicīga došanās pie ārstiem jebkuru mazāko aizdomu gadījumā aiztaupīs jums to, ko piedzīvoju es. Atgādināšu arī no aizsaules, ja nu kas 😉 #ķīmija #veselība #slimnīca