Edvarts Krusts

NVO UN VALSTS NAUDA Vai zinājāt, ka esat apmaksājuši iekļaujošas valodas ceļveža saziņai ar nebinārām personām izveidošanu? Vai zinājāt, ka jūs turpināt apmaksāt trešo valstu pilsoņu integrācijas kursus Latvijā? Un raidierakstus par LGBTQ+ jautājumiem? Jā, šos projektus apmaksājis ikviens nodokļu maksātājs, kura nauda nonākusi no valsts budžeta uzturētās NVO. Ir tāda iestāde – SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS – kas katru gadu pārdala pārdesmit miljonus eiro dažādām NVO, kas kā interešu grupu veidotas institūcijas pārstāvot sabiedrības intereses. Es daļēji saprotu NVO pārstāvju darbības mērķi, šīm institūcijām pildot ielāpa lomu starp sabiedrības vajadzībām un valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem. Tomēr to darbība neiekļaujas demokrātiskas, brīvā tirgus vadītas, kapitālistiskas sabiedrības uzvedības normās. Pirmkārt, jebkura organizācija, kuru uztur nodokļu maksātāju nauda, nav un nevar būt nevalstiska. Nav iespējams apelēt pie sabiedrības interesēm, pamatojoties uz paša piederību tai, lai par manu un jūsu naudu īstenotu šauras grupas vēlmes. Tas kļūst par valsts apmaksātu privātu hobiju bez pilsoņu mandāta. Otrkārt, NVO īstenotie projekti vairumā gadījumu ir politikas veidošana par valsts naudu, kropļojot konkrētu viedokļu pārstāvniecības proporciju sabiedrībā. SIF atbalsta dažādības veicināšanas, iekļaušanas, seksuālas daudzveidības utml. orientētus projektus, kuriem ar sabiedrības vairākuma viedokli nav nekādas saistības. Gluži pretēji. Ja konkrētas sabiedrības grupas vēlas redzēt savu interešu realizāciju, tad tas jāpanāk caur partijām, lai ideju nogādātu līdz politiski vēlētai institūcijai. Treškārt, kapitālistiskā sabiedrībā nevalstisko organizāciju pārstāvēto ideju nepieciešamības tests ir ziedojumi un iekšējās biedru maksas. Proti, sabiedrība māk pašorganizēties un “balsojums ar maciņu” ir visdrošākais pierādījums konkrētas funkcijas, pakalpojuma, darbības nepieciešamībai. Pretējā gadījumā ikviens indivīds var apelēt pie savu vēlmju neatspoguļošanas politiskajās programmās, pasludināties par NVO un prasīt naudu par avīžu lasīšanu, jo arī tas ir sabiedrības intereses pārstāvošs aktīvisms. Es un pieļauju, ka arī jūs neesat ļāvuši iztērēt savu naudu idejām, kuras varbūt nemaz neatbalstāt. Manuprāt, šādas barotnes jālikvidē! #NVO #Sabiedrība #ValstsBudžets

Saeima pirms divām nedēļām atbalstīja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas izstrādāto priekšlikumu par pilsonības uzdāvināšanu Brazīlijas pilsonim Felipem Ksavjēram. Tieši tā, uzdāvināšanu, tāpēc ka viņš pārkāpa termiņuzturēšanas atļaujas izmantošanas kārtību ceļā uz naturalizāciju, proti, izbrauca no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par trīs mēnešiem. Ievērojot šo likumu, uz pilsonību pretendēt varētu tikai 2035. gadā. Šāds lēmums grauj uzticību idejai par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. Vairs nav viena likuma visiem un vienas taisnības visiem. Ja tā būtu, Felipe varētu nokārtot latviešu valodas eksāmenu, apliecināt, ka pārzina Satversmi un zina, kad dibināta Latvijas Republika. Protams, mēdz būt izņēmumi, kad pilsonību piešķir politiski represētiem citu valstu pilsoņiem, tā nodrošinot juridisko aizsardzību, vai sportistiem, kas, spēlēdami hokeju Latvijas izlases kreklos, cīnās par mūsu starptautisko atpazīstamību. Bet šim gadījumam neatbilst neviens no scenārijiem. Pats Felipe komisijai rakstīja: “ka ilgstoši piedalījies sporta un sabiedriskās dzīves aktivitātēs, sabiedriskajos projektos, labdarības iniciatīvās, kā arī ar savu darbību un publisko atpazīstamību ir veicinājis Latvijas tēla popularizēšanu starptautiskajā vidē”. Tomēr ziņu virsraksti vēsta: - Pašmāju hits: Brazīlietis Felipe uzskaita piecas latviešu dīvainības - Latvijas mīļotā pametusi Felipi, kurš nu devies uz Dubaiju - Video: Reperis Felipe Gabriels par latviešu melošanas īpatnībām - Felipe Gabriels uzmirdz ar savdabīgu dziesmu par glamūrīgu dzīvi - Felipe 30. dzimšanas dienu nosvin ar pokeru futbolista Neimara mājās - Felipe atklāj nelāgu pieredzi ar slavenībām - Felipe atklāj Porziņģa pusi, ko apkārtējie parasti neredz Vēl bija kaut kas par mīlēšanos ar populāru modeli, bet nemanu nekādu ieguldījumu Latvijas pozitīvā tēla veidošanā vai sabiedrisko aktivitāšu uzlabošanā. Drīzāk gan degradē, soctīklos reklamējot Turcijas skaistumkopšanas klīnikas un alkoholu. Neatbalstu un pilsonības institūtu degradējoši to piešķirt ar Saeimas balsojumu, apejot likumā noteikto pamatkārtību. Pilsonība nav tikai juridisks attiecību līgums starp indivīdu un valsti, kas garantē sadzīviskās ērtības (Felipem bija slinkums atjaunot uzturēšanās atļauju). Valsts ir augstākā tautas pašorganizēšanās forma, kas apkalpo nacionālas intereses, bet tauta ir paplašināta ģimene, kur visus piederīgos vieno radniecība, valoda, kultūra, vēsture un apziņa par to, ka Latvija pieder tikai mums – latviešu ģimenei – jeb t.s. pirmspolitiskajam “MĒS”. Savukārt no tā izriet, ka pilsonība ir šīs ģimenes juridiskais ietvars, kas palīdz uzturēt strukturētas attiecības ar valsti, pārstāvot mūsu intereses. Domājot ģimenes analoģijās, vai varat iedomāties sava uzvārda un saimniecības līdzvadītāja privilēģijas piešķiršanu kādam jūsu saimniecībā ienākušam garāmgājējam tikai tāpēc, ka viņš grib, tāpēc ka dzīvo pie jums jau nedēļu, mēnesi vai divus? Laikam jau nē. Bet Saeima gan tā nedomā. Uzskatu, ka šādi brazīlieši nepieder mūsu valsts pirmspolitiskajam MĒS, ar šo balsojumu Saeima degradējusi pilsonības filozofisko jēgu. Lēmums jāpārskata, tāpat arī pilsonības piešķiršanas kārtība, likvidējot šādu funkciju deleģēšanu Saeimai. #Latvija #pilsonība #sociāliejautājumi