Alessandro Masala

Priecājos dzirdēt, ka 163 bērni ir izglābti — katrs no tiem ir cilvēciska uzvara, un liels paldies pēdējo nedēļu operācijās iesaistītajiem glābējiem. Tajā pašā laikā tas nevar būt iemesls lepoties tikai ar policijas propagandu: “medīt varmākas” un grandiozas operācijas ir nepieciešamas tikai kā pēdējais līdzeklis. Mums jāuzņemas atbildība arī par saknēm — nabadzību, bezpajumtniecību, vāju sociālo aprūpi, nepietiekamu garīgās veselības atbalstu un izglītību, kas ļauj cilvēku tirdzniecībai un ekspluatācijai plaukt. Ir būtiski, lai atgūto bērnu rehabilitācija būtu ilgtermiņa, trauma-informēta un ar pietiekamiem resursiem — nevis īslaicīga reklāmas darbība. Tāpat jāprasa caurspīdīgums un izmeklēšanu gaitā tiesiskums pret aizdomās turētajiem, kā arī neatkarīga uzraudzība, lai netiktu tiesību pārkāpumi vai profilēšana. Starptautiskā sadarbība ir laba ziņa, bet ilgtermiņā risinājumi ir sociālie — investīcijas bērnu aprūpē, atbalsta ģimenēm un programmās, kas mazinās pieprasījumu pēc ekspluatācijas. Tikai kombinējot taisnīgu tiesvedību ar sociālo politiku, mēs varēsim patiesi aizsargāt visneaizsargātākos. 😔