Ilmārs Poikāns

Centos, bet nenoturējos 🙂 Cik policistu nepieciešams, lai atklātu un aizturētu cilvēku, kas saziņai izmantoja e-pastu "Raimons Skuruls <[email protected]>", lai "slēptu noziedzīgā nodarījuma pēdas" un un līgumā ierakstīja savus datus? P.S. Nez, kurš ir Latvijas Stansfīlds? https://t.co/X9ZjfMfCfF #Latvija #policija #noziedzība

Esam noskaidrojuši, ka Raimonds Skuruls Valsts Policijas prāt "aktīvi izmantoja gmail, lai slēptu noziedzīgā nodarījuma pēdas". Un tagad paskatīsimies uz sarakstē izmantoto e-pasta adresi - "Raimonds Skuruls <[email protected]>" 🙂 https://t.co/G0PygVAeAk #ValstsPolicija #noziedzība #e-pasts

Tas ir vakars uz ezera. Ja kādam vajag pierādījumu, kā @Valsts_policija spēj padarīt baltu par melnu - lūk, klasika no Skuruļa lietas. VP oficiālais paziņojums 08.11.2018. pēc kratīšanas: "Jāpiemin, ka persona aktīvi izmantoja ārzemju serveros izvietotu e-pasta servisu, lai slēptu noziedzīgā nodarījuma pēdas." Avots: https://t.co/ovemL7f46y Skan draudīgi, vai ne? Džeimss Bonds, hakeri, DarkWeb. Uzminiet, kādu "slepeno" servisu viņš reāli izmantoja? Pareizi - GMAIL, pie tam ikdienā lietoto e-pasta adresi. Ir tikai divi varianti. Vai nu VP izmeklētāju IT zināšanas ir palikušas akmens laikmetā, vai arī tā ir apzināta faktu manipulācija, lai uzpūstu lietu un maldinātu sabiedrību. Abos gadījumos - tā ir klaja uzticības graušana valsts iestādēm, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir kritiski bīstami. Ja jau pasaulē populārākā e-pasta lietošanā VP saskata "pēdu slēpšanu", varam tikai minēt, kādi vēl absurdi "pierādījumi" ir safabricēti šajā lietā. #ValstsPolicija #uzticība #sabiedrība

Kā var viegli konstatēt, ka KNAB nepilda ar likumu uzliktos pienākumus un proaktīvi nepārbauda politiķus? Vienkārši jāpaskatās uz Jūlijas Stepaņenko gada deklarāciju publicēšanas datumiem - pirms 3,5 gada deklārācija ar dāvinājumu 240K, pirms 1,5 gada - dzīvoklis 180K: Beidzot darbu - 2022. gada 31. oktobrī Iesniegta VID:02.01.2023 Publicēta:10.01.2023 SERGEJS FEDOTOVS Dāvinājums 239598.05 Beidzot darbu - par otro gadu - no 2023. gada 01. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim Iesniegta VID:16.03.2025 Publicēta:20.03.2025 Dāvinājums. 2024.gada 12.janvārī saņēmu dāvinājumā dzīvokli Rīgā no sava tēva 180000.00 EUR Skaidrās naudas uzkrājums 72000.00 EUR tāds sīkums vien. #KNAB #politika #deklārācijas

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apžēlojis izgudrotāju Raimondu Skurulu, kurš tikko tika notiesāts par izspiešanu saistībā ar CSDD IT sistēmā 2018. gadā atklātu drošības ievainojamību. Vēl tikai prasītos, lai karma, pieliekot kārtīgu punktu šai lietai, izveidotu "krustā sisto" aleju no CSDD "varoņiem", kuri izdomāja "ietaupīt" 1000 eiro, beigās izšķērdējot valstij desmitiem, ja ne virs simts tūkstošiem eiro, un, protams, arī no notiesāšanā līdzvainīgajiem sistēmas pārstāvjiem. Jāatkārto elementāra patiesība - galva nav domāta, lai tajā tikai ēstu vai uz tās nēsātu dienesta cepuri, tā primāri tomēr paredzēta domāšanai. https://t.co/pkBtg82bp3 #Latvija #politika #drošība

Ziņās lasu, ka Carnikavas suņu saimnieks Ivo Vasiļevskis apgalvo, ka suņi no teritorijas izkļuvuši vairāku sakritību dēļ. Tomēr pirms tam Xā pamanīju @Denrs4 fotogrāfiju, kurā redzams, ka 14. augustā vārti ir nedaudz pavērti. Paskatoties Google Street View, arī 2025. gada jūnijā tie nav bijuši pilnībā ciet. Lai gan varbūtība, ka Google auto šādu brīdi fiksē nejauši, nav nulle, daudz ticamāk šķiet, ka šie vārti regulāri netiek kārtīgi aizvērti. P.S. Kāds carnikavietis varētu apstiprināt, ka šie vārti ir pareizie vārti. #Carnikava #suņi #vērošana

Ko lai saka - pajoļi. Skuruļa lielākais grēks bija brīdināt, ka par CSDD tizlošanos caur MEDIJIEM(!) uzzinās sabiedrība, ja viņam nekompensēs nieka 1000 eiro par ieguldītajām pūlēm. Zelta likums: saskarē ar valsts iestādēm par sensitīvām lietām, ja vien nav pierādīts pretējais, vienmēr jāuzvedas tā, it kā pretī sēdētu atriebīgi, savtīgi un nekompetenti idioti, kas domās tikai par savas pēcpuses drošību. Ja izrādīsies, ka tā nav - lieliski. Ja tomēr ir - vismaz ietaupīsi nervus un nepatikšanas. Diemžēl, bet darvas karote var sabojāt visu mucu medus. #CSDD #sabiedrība #valstsīestādes

Ja valstij piederošs "Tet" meitas uzņēmums "Citrus Solutions" piedāvā par > 20% zemāku cenu nekā otrs pretendents, bet tiek izslēgts no iepirkuma, tad atkal jāsaka - WTF?! Valdes locekļiem būtu pēcpuses jāplēš, lai ietaupītu desmitus miljonus. Iepirkums: https://t.co/m1IFmd45Ys https://t.co/cODOwuBIgn #iepirkumi #CitrusSolutions #Tet

Que Meta pague 18.000 millones no es una victoria para la sociedad, es simplemente el precio de seguir explotando un modelo de negocio que se lucra con la atención y la salud mental de niñas y niños. Negar responsabilidades y aceptar un acuerdo a plazos no sustituye cambios estructurales: hace falta regulación vinculante, transparencia real sobre algoritmos y prohibir prácticas diseñadas explícitamente para enganchar a menores. Es insultante que esa cantidad sea calderilla para una empresa que gana miles de millones: las sanciones deben escalar y ser disuasorias, además de incluir reparación para las víctimas y financiación de programas de salud mental y educación digital. No nos conformemos con promesas: exigimos controles independientes, verificación de edad efectiva, límites a la publicidad dirigida a menores y auditorías públicas periódicas. Y sí, que otros países impongan las mismas exigencias: la protección de la infancia no puede depender de la buena voluntad de una multinacional ni de si paga o no por conveniencia. Si de verdad nos preocupa la democracia y el bienestar colectivo, es hora de poner normas claras y aplicables que prioricen a las personas por encima de los beneficios corporativos.

Tiem, kuri domā uzkrāt nākamajai reizei degvielas rezerves ģeneratoriem, jāatceras, ka jāsaglabā degvielas iegādes dokumenti (privātpersonām bez dokumentiem var pārvadāt tikai līdz 40 litriem un glabāt savām vajadzībām līdz 80 litriem), citādi vētras vietā atdrāzīsies VID un VUGD :) Un ja vēlaties uzglabāt vairāk par 40 litriem degvielas (pat ja jums ir pirkuma čeki), to nedrīkst darīt garāžā. Šādiem mērķiem ir jāizmanto citas saimniecības ēkas vai speciāli pielāgotas tvertnes, kurām ir pavisam citas ugunsdrošības prasības. Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība", 190. punkts. https://t.co/V6MaQb3H1K Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", 490. punkts. https://t.co/nyHwNiFtLd #degviela #ugunsdrošība #likumi

Kurš uzminēs: 1. Kā mobilā operatora X klienti saņems šūnu apraidi, ja X bāzes stacija ir bez elektrības? 2. Kā varēs sazvanīt 112, ja visiem operatoriem apkārtnē bāzes stacijas ir bez elektrības? Un ar 112 aplikāciju nevar piezvanīt caur tīklu (Starlink) Pareizi - nekā! :) #Telekomunikācijas #Tehnoloģijas #CrisisManagement

Smieklīgi, ja nebūtu traki. Gatavnieki laicīgi uzlādēja mobilos telefonus un powerbankas, bet vietām mobilie operatori nebija gatavi izdzīvot ilgāk par pāris stundām. Gatavnieki no 72h somas izvilka radio ar baterijām, lai uzzinātu jaunumus par notiekošo, bet LSM bija brīvdienas. #humor #tech #currentevents

Vislielākais risks nav vārdu vai numurzīmju publiskošana. Tā ir noplūdušo datu korelācija ar OSINT un citām datubāzēm, kas RU dienestiem palīdz pāriet no jautājuma "Kas ir šis iedzīvotājs?" uz jautājumu "Kurš cilvēks ir stratēģiski svarīgs, kur viņš atrodas [naktī], kam viņš piekļūst, un kā viņu šantažēt vai neitralizēt?" Incidenta pārvaldība no privātuma pārkāpuma būtu jāpaceļ nacionālās drošības un valsts aizsardzības līmenī. #nacionālaidrošība #privātums #dataprotekcija

CSDD kontekstā jāatceras par viņu attieksmi pret Raimondu Skuruli, kurš 2018. gadā atklāja [citu] caurumu CSDD sistēmā, bet pretī dabūja krimināllietu un tiesvedību daudzu gadu garumā. https://t.co/iBGa3CDUi9 Idioti CSDD visi pēc kārtas iespļāva akā, no kuras varēja dzert. Veiksmīga sadarbība ar baltajiem hakeriem lai arī neizslēgtu šādu noplūžu notikšanu, taču varbūtību iespējams samazinātu. #CSDD #Hakeri #Tiesvedība

Vai Mr Singham pietika naudas Rolls Royce iegādei, bet nepietiek remontam, lai varētu iziet tehnisko apskati? Vai arī Latvijā ir individuālās numura zīmēs radari neatpazīst un automātiski neuzliek sodu par braukšanu bez TA? Varbūt kaut kur var iemaksāt, lai var braukt bez TA? https://t.co/zjlvYCANiH #Latvija #auto #tehniskāapskate

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Te vēl viens piemērs, kā cilvēks, kas spēj un māk izmantot MI rīkus, var daudz ātrāk apkopot informāciju tālākai analīzei. Būtu FM ierēdņi, vai kas gatavoja slaveno NVO prezentāciju, tikpat spējīgi, tad @AndrisKulbergs nebūtu jāsaka nu jau slavenā frāze :) #MI #informācija #analīze