Search

Kārtējais stāsts - @KNABinforme negūst pierādījumus. 😅 Kurš gan cerēja, ka būs savādāk? Tāpēc dzīvokļu un degvielas kompensācijas jāatceļ pilnīgi visiem deputātiem. Algas ir lielas. Paši, lai visu apmaksā. Progresīvā Rasima izšķērdē budžeta līdzekļus. https://t.co/4z3P48Yfhq #Latvija #polijā #deputāti

The Ministry of Climate and Energy has proposed to establish a minimum fuel filling station network with backup power supply, as most fuel stations are not equipped with generators, and mobile communications are limited during prolonged power outages, while also calling for state support for private companies to meet such requirements. (translated)

Tiem, kuri domā uzkrāt nākamajai reizei degvielas rezerves ģeneratoriem, jāatceras, ka jāsaglabā degvielas iegādes dokumenti (privātpersonām bez dokumentiem var pārvadāt tikai līdz 40 litriem un glabāt savām vajadzībām līdz 80 litriem), citādi vētras vietā atdrāzīsies VID un VUGD :) Un ja vēlaties uzglabāt vairāk par 40 litriem degvielas (pat ja jums ir pirkuma čeki), to nedrīkst darīt garāžā. Šādiem mērķiem ir jāizmanto citas saimniecības ēkas vai speciāli pielāgotas tvertnes, kurām ir pavisam citas ugunsdrošības prasības. Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība", 190. punkts. https://t.co/V6MaQb3H1K Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", 490. punkts. https://t.co/nyHwNiFtLd #degviela #ugunsdrošība #likumi

Russia has carried out missile and drone attacks on several Ukrainian cities, causing fatalities and destruction, while Ukrainian strikes on Russian oil refineries have led to fuel shortages in Moscow, where gasoline sales have been restricted and long queues have formed at gas stations. (translated)

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

⚡️ No Latvijas uz krieviju aizbēgusī vatņica Čerņavska Samuļa raidījumā lepni paziņoja, ka viņiem valstī benzīna nav, taču uzpildīties var — pa 20–30 litriem, apbraukājot vairākas degvielas uzpildes stacijas. ❗️ Šodien aplūkosim gadījumu, kad realitāte aiz loga ir tik bēdīga, ka pat nepieredzējušiem propagandistiem vairs neizdodas nodarboties ar dezinformāciju. 📺 Pie Romāna Samuļa raidījumā viesojās no Latvijas uz krieviju aizbēgusī vatņica Olga Čerņavska, kura kļuva plaši pazīstama pēc kandidēšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Jaunlatviešu apvienības saraksta. 😵‍💫 Tagad Olga dzīvo aptuveni 50 kilometru attālumā no sanktpēterburgas un aktīvi publicē propagandas video par brīnišķīgo dzīvi savā iemīļotajā krievijā. 🙈 Tomēr Romāns pagaidām vēl ir vājš un nepieredzējis propagandons. Citādi viņš zinātu vienu no galvenajiem šī aroda likumiem — neērtas tēmas un jautājumus, uz kuriem var nākties sniegt divdomīgas atbildes, jāapiet un nedrīkst pieminēt nekādos apstākļos. ⛽️ Sanāca tā, ka Samuļs savas nepieredzes dēļ pajautāja Olgai par situāciju ar benzīnu krievijā, un atbilde izrādījās pārsteidzoši godīga. 💪 Čerņavska uzreiz sāka lielīties, ka viņu ciemā vienai automašīnai atļauj iegādāties pat 30 litrus benzīna, kamēr sanktpēterburgā var uzpildīt tikai 20 litrus. Pēc tam Olga padalījās ar savu “dzīves gudrību” — var apbraukāt vairākas degvielas uzpildes stacijas, katrā izstāvēt rindu, ieliet atļauto limitu un beigās veiksmīgi savākt pilnu bāku. 🤦🏻‍♂️ Acīmredzot kundze pat neaptvēra, ka ar šādiem stāstiem pati diskreditē “enerģētikas lielvalsti”, par kādu agrāk sevi uzskatīja orkistāna. 🤯 Diletants Samuļs mēģināja glābt situāciju, izdomājot stāstu par to, ka Latvijā it kā kāds rakstot par pārtikas taloniem krievijā, taču tas īpaši nepalīdzēja. 🤡 Vēlāk Olga Čerņavska ar lepnumu rezumēja pašreizējo situāciju savā jaunajā dzimtenē: “Benzīna mums, protams, nav, bet automašīnas uzpildīt mēs varam!” 🫣 Olga vēl palepojās, ka arī katrā kaimiņu ciemā ir DUS, tāpēc var pavizināties apkārt un atrast benzīnu, turklāt cilvēku šajā nomalē dzīvo maz, tāpēc arī rindu gandrīz nav. 🇺🇸 Jūs lasāt veiksmes stāstu par sievieti, kura, starp citu, agrāk daudzus gadus dzīvoja ASV, taču neatbilstošas uzvedības dēļ zaudēja aizgādības tiesības pār savu bērnu un tagad bauda kvalitatīvu krievijas benzīnu. 😱 Sarunas noslēgumā Samuļs pieļāva kārtējo kļūdu un nez kāpēc sāka stāstīt, ka baltkrievijā benzīnu var iepildīt kannā, jo viņš pats to esot darījis. ❌ Čerņavska uzreiz godīgi atbildēja, ka krievijā viņiem benzīnu kannā iepildīt nav atļāvuši, un problēma nebūt neesot tajā, ka kanna bija plastmasas, kā pieļāva Samuļs. 🤷🏻‍♂️ Lūk, tādi ir šie divi jautrie propagandisti — Biba un Boba, kuri pat savu darbu nespēj paveikt kvalitatīvi un būtībā paši atspēko visu to, ko rāda oficiālā kremļa televīzija. 😁 “Benzīna mums nav, bet automašīnas uzpildīt mēs varam!” — tā tagad skan krievijas propaganda aizbēgušās vatņicas izpildījumā. ❓ Kā jums šķiet — tā vēl ir komēdija, jau traģēdija vai tomēr tragikomēdija? #krievija #propaganda #benzīns #degviela #vatņiki #EiropasParlaments #vēlēšanas #baltkrievija #krievija #propaganda #degviela

Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs

Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība

Ukrainas deputāts Oleksandrs Skoriks informēja, ka Krievijas uzbrukumos ir pilnībā iznīcinātas visas degvielas uzpildes stacijas maršrutā no Harkivas līdz Poltavai, un šobrīd šajā posmā vairs nav pieejamu degvielas uzpildes iespēju. #Ukraina #KrievijasIebrukums #DzegvielasUzpildesStacijas

❗️ Latvijas jauniete studē pēterburgā uz krievijas valsts rēķina, bet pretī filmē propagandas video par to, cik tur esot “brīnišķīga dzīve”. Tā ir klasiska nākamo ietekmes aģentu vervēšanas shēma. 🫡 Darbs ar ārvalstu studentiem krievijā jau daudzus gadu desmitus ir uzlikts uz konveijera. Jauniešus propagandas vajadzībām izmanto jau uzreiz pēc ierašanās, ilgi pirms universitātes absolvēšanas. 😵‍💫 Viņu uzdevums ir sociālajos tīklos reklamēt dzīvi agresorvalstī savu vienaudžu vidū un pievilināt arvien jaunas, vēl nenobriedušas dvēseles topošo maskavas ietekmes aģentu atlasei. 🤷🏻‍♂️ Kremļa amatpersonas pat neslēpj, ka nodarbojas ar studentu vervēšanu. Par to rakstīju jau pirms gada savā publikācijā, ar kuru varat iepazīties zemāk. 🎯 Viņi meklē un rūpīgi atlasa “vajadzīgos studentus”, kuriem nebūt nav obligāti jābūt olimpiāžu uzvarētājiem vai skolēniem ar izcilām sekmēm. 🤝 Tie ir aktīvi jaunieši, kuri spēj pārliecinoši izteikt savas domas, pārvalda savas valsts oficiālo valodu un ideālā gadījumā pārstāv etnisko vairākumu. ⚠️ Mūsu priekšā ir tieši šāds piemērs. Meitene vārdā Anastasija ir tikko pabeigusi pirmo kursu, bet jau reklamē laimīgu dzīvi plaukstošā valstī. Viņu, protams, var saprast. 🛜 Krievija patiešām ir daudz digitalizētāka nekā Latvija. Tur ir izveidoti daudzi ērti pakalpojumi, kas ievērojami atvieglo parasto cilvēku ikdienu. ⛽️ Piemēram, pie mums pat tuvumā nav nekā līdzīga krievu ģeniālajam izgudrojumam – aplikācijai, kas parāda, kurā degvielas uzpildes stacijā šobrīd vēl ir benzīns un kur tas jau ir deficīts un nav pieejams. 🚗 Tāpat tā parāda, cik simti automašīnu stāv rindā uz vienīgo degvielas uzpildes staciju, kur benzīns vēl ir. Piekrītiet – mēs līdz kam tādam pat nebijām aizdomājušies! 👩‍🏫 Anastasija prot latviešu valodu un pat strādā par privātskolotāju. Iespējams, “labie krievi”, kuri joprojām dzīvo sanktpēterburgā un vēl nav spējuši noformulēt savu attieksmi pret karu Ukrainā, pirms pārcelšanās uz Latviju varēs pie viņas paņemt dažas latviešu valodas stundas. 🚨 Bet varbūt viņas tulka pakalpojumus izmantos kāda valsts iestāde – kas to lai zina. Šāds cilvēkkapitāls ir reta vērtība, un cilvēkus ar Baltijas valodu zināšanām krievijā vienmēr ir augstu vērtējuši. 👆 Šajā stāstā ir viens svarīgs moments. Viņu neapmāca par krievijas valsts līdzekļiem tādēļ, lai pēc tam atstātu krievijā — lai viņa uz to pat necer. 🇱🇻 Pēc studijām Anastasija atgriezīsies Latvijā un šeit izplatīs tās idejas un naratīvus, kas viņai studiju laikā tikuši iepotēti. Tāpēc šādi gadījumi ir jāfiksē nākotnei, un tieši ar to es arī nodarbojos. 🤦🏻‍♂️ Tikmēr Saeima tā arī nav pieņēmusi lēmumu neatzīt diplomus, kas izdoti orkistānā pēc 2022. gada 24. februāra. Par to tika diskutēts jau pagājušā gada pavasarī, taču līdz reāliem soļiem, kā tas bieži notiek, lieta tā arī nenonāca. ❓ Cik ilgi mēs vēl mierīgi noskatīsimies, kā tepat mūsu acu priekšā tiek gatavoti kremļa “ietekmes aģenti”? #IetekmesAģenti #krievijasPropaganda #vervēšana #kremļaAģenti #Hibrīdkarš #IetekmesAģenti #krievijasPropaganda #Hibrīdkarš

Ukraina turpina piemērot tālas darbības sankcijas, atbildot uz Krievijas triecieniem. Aizvadītajā naktī mūsu aizsardzības spēku karavīri trāpīja mērķiem dažādos Krievijas reģionos, kas veicina šo karu. Atkal uzbrukts rūpnīcai Kirovā, kas piegādā detaļas ieročiem, ko Krievija izmanto uzbrukumiem mūsu tautai. Tā atrodas aptuveni 1200 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Uzbrukts arī naftas pārstrādes rūpnīcai Tjumeņā, loģistikas objektam Jekaterinburgā un degvielas un smērvielu noliktavai Rostovā pie Donas. Mums ir arī ļoti stipri rezultāti tālas darbības triecieniem Kaspijas jūrā – tostarp kuģiem, kas tiek izmantoti militāro kravu pārvadājumos, kuros iesaistīta Irāna, kā arī karakuģim.

Pētījums norāda, ka Latvijai trūkst efektīvas stratēģijas, lai sagatavotos nākotnes klimata politikas izaicinājumiem, jo nodokļu samazinājumi degvielai ilgtermiņā saglabā atkarību no fosilā kurināmā un palielina sociālo nevienlīdzību, tādējādi aicinot valdību mērķēt atbalstu trūcīgākajām mājsaimniecībām un ieguldīt energoefektivitātes risinājumos. #KlimataPārmaiņas #EnergētikasKrize #SociālāNevienlīdzība