Search

Mums ir jaunumi. Sākam sniegt palīdzību un atbalstu arī grūtībās nonākušām jaunajām māmiņām, kuras gaida savu pirmo bērnu. Nodrošinam ar dzīvesvietu un visu ikdienā nepieciešamo. Šobrīd spējam nodrošināt palīdzību un atbalstu sešām māmiņām. Liels paldies visiem, kuri ir ar mums! ✌🏼 P.S. Kaut kad par šo pastāstīšu vairāk. #jaunāmāmiņām #palīdzība #atbalsts

Digital test assistance available on the website rindauzgimeni.lv allows individual applicants to assess their readiness to become foster parents by examining questions about child-rearing, cooperation with specialists, and other family children's attitudes towards this status, while emphasizing the need to attract new potential foster parents, as the number of foster families in Latvia has decreased, but the number of children in out-of-family care is increasing. (translated)

Latvia plans to allocate 100,000 euros for flood relief in Nepal, depositing the money into a specially created disaster relief fund and responding to Nepal's international appeal for assistance, while the government will also decide on the allocation of funding and plans to send mobile freezers for the storage of deceased remains. (translated)

Ziņas par Latvijas valstspiederīgajiem Nepālas traģiskajā notikumā Pagaidām vēl ir cerība atrast mūsu Latviešus dzīvus. Šovakar Ārlietu Ministre @Braze_Baiba sazinājās ar Nepālas ārlietu ministru, lai pārrunātu glābšanas operāciju un jaunāko informāciju par Latvijas valstspiederīgajiem. Pēdējo divu dienu laikā ir izglābti 260 cilvēki, tostarp daudzi ārvalstnieki. Diemžēl bojāgājušo skaits mērāms jau tuvu tūkstotim. Plūdi un nogruvumi bijuši tik postoši, ka cilvēki un viss, kas atradies to ceļā, aizskalots pat 100–200 kilometru attālumā. Bezvēsts pazudušie ir 2-3 tūkstoši. Sakaru daudzviet joprojām nav. Situācija ir ļoti sarežģīta, valda haoss, taču glābšanas operācijas turpinās. Un, kamēr tās turpinās, ir arī cerība. Mums zināms, ka Nepālā atradās aptuveni 43 Latvijas valstspiederīgie, un pastāv bažas, ka daļa no viņiem varētu būt cietuši šajā traģēdijā. Vienlaikus ir parādījusies cerīga informācija. Ir ziņas, ka cilvēku grupa īsi pirms postošā nogruvuma paguvusi šķērsot robežu ar Ķīnu. Šajā teritorijā pašlaik nav sakaru, tādēļ precīzas informācijas par cilvēkiem grupā vēl nav. Latvijas Ārlietu ministrija sazinās arī ar Ķīnas pusi. Aptuveni 45 minūšu brauciena attālumā no robežas, nelielā kalnu pilsētiņā, iespējams, atrodas ārvalstnieku grupa. Esam lūguši Ķīnas pusei pēc iespējas ātrāk noskaidrot šo cilvēku vārdus. Pastāv cerība, ka viņu vidū varētu būt arī Latvijas valstspiederīgie. Es ļoti labi saprotu, ko šobrīd pārdzīvo mūsu ceļotāju ģimenes un tuvinieki. Viņi gaida jebkādu ziņu, mēģina saprast, kur atrodas viņu mīļie un ko vēl iespējams darīt. Šādos brīžos neziņa ir ārkārtīgi smaga. Saistībā ar tūrisma firmu “Yantra” Latvijas tūrisma operatoru asociācija ir mūs informējusi, ka uzņēmums nav asociācijas biedrs. Tāpat saņemta informācija, ka uzņēmumam nav izsniegta tūrisma operatora vai tūrisma aģenta licence. PTAC pašlaik skaidro apstākļus un to, vai uzņēmums bija tiesīgs organizēt šādus grupu braucienus. Vienlaikus ceļotāju tuvinieki ir norādījuši, ka viņiem nav bijušas sūdzības par uzņēmuma darbu un ar to ceļots arī iepriekš. Šobrīd svarīgākais tomēr nav meklēt vainīgos. Svarīgākais ir atrast cilvēkus. Izsaku visdziļāko līdzjūtību visiem, kuri šajā katastrofā jau ir zaudējuši savus tuviniekus. Latvijas dienesti dara un turpinās darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai iegūtu informāciju par mūsu cilvēkiem un palīdzētu viņiem. Bet ir brīži, kad ar cilvēka spēkiem vien nepietiek. Šobrīd atliek arī lūgt augstākus spēkus, lai notiktu brīnums — lai mūsu cilvēki būtu paglābušies no šīs katastrofas un mēs pēc iespējas drīzāk saņemtu ziņu: viņi ir dzīvi un drošībā. Kamēr nav zināms pretējais, cerība paliek. P.s. kontaktinfo jāzvana ĀM diennakts konsulārās palīdzības tālrunim +371 26337711 vai rakstīt uz epastu: [email protected] #Nepāla #Latvija #glābšana

Beidzot kāds cienījams cilvēks no Ukrainas korekti, bet bez aplinkiem izsakās par progresīvajiem nekrietneļiem un viņu kremļa ietekmes aģentu Sprūdu. Zemāk - MI tulkojums. Uzturēšanās laikā Latvijā, Ukrainai draudzīgā valstī, kur ārstējos un rehabilitējos, satiku daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tie bija cilvēki, kas palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem: vienkāršie pilsoņi, uzņēmējdarbības pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, kā arī ministri un Latvijas iestāžu vadītāji. Visas šīs tikšanās noritēja draudzīgā un atklātā atmosfērā. Mēs pateicāmies cilvēkiem, kas ziedo automašīnas, pērk tās un nodod savas automašīnas Ukrainas vajadzībām. Mēs arī pateicāmies varas iestādēm par Ukrainai nodoto ātrās palīdzības automašīnu skaitu. Bet, kā saka, nav tādas lietas kā darvas karote. Kopā ar savu draugu Oleksiju Anuleju un Romanu Meļņiku (Mamontu) mēs bijām Ogres pilsētas bibliotēkā. Mēs sarunājāmies, kad pie mums pienāca vīrietis, sveicināja mūs un iepazīstināja ar sevi kā bijušo Latvijas aizsardzības ministru (2023–2026). Mēs sarunājāmies burtiski dažas minūtes. Es jautāju, vai viņš palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Es nedzirdēju skaidru atbildi. Vēlāk mūsu latviešu draugi pastāstīja mums par viņa politisko nostāju Ukrainas jautājumā, konkrēti, par viņa izteikumiem un attieksmi pret Ukrainas valstiskumu (viņaprāt, Ukraina ir projekts, nevis valsts). Kad gājām ārā no bibliotēkas, mūsu ceļi atkal krustojās. Es viņam teicu vienkāršu lietu: Latvijai ir jāapvienojas, jāstiprina sava valsts un jāmācās no Ukrainas pieredzes, kas šodien aizstāv savu neatkarību uz savu pilsoņu dzīvību rēķina. Tajā brīdī viņa cilvēku rokās bija viņa partijas politiskie materiāli. Kā zināms, Latvijā tuvojas vēlēšanas, tāpēc viņu klātbūtnei bibliotēkā bija acīmredzams politisks konteksts. Es arī teicu: ja jūs patiešām vēlaties palīdzēt Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, es atstāju savu tālruņa numuru. Bet pats interesantākais notika vēlāk. Pēc spēcīgās vētras, kas 22. augustā pāršalca Latviju, nākamajā dienā daudzviet bija problēmas ar elektrību un sakariem. Tikai pēc ierašanās Rīgā mums izdevās normāli sazināties. Un šodien, 24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā, mani Latvijas draugi man parādīja videoierakstu no bijušā aizsardzības ministra politiskās partijas. Un šajā video ir izmantota epizode no mūsu tikšanās Ogres pilsētas bibliotēkā. Turklāt tajā ir redzams brīdis, kad viņš — Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs — pienāk pie manis un sveicina mani. Es to uzskatu par nepieņemamu. Bez manas atļaujas mana attēla izmantošana militārajā formā, mūsu tikšanās un paša rokasspiediena fakta izmantošana jūsu pašu politiskajā reklāmā ir vismaz neētiska. Situācija izskatās īpaši ciniska, ja persona, kas, cik man zināms, nav sniegusi nekādu palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, savās politiskajās aktivitātēs izmanto Ukrainas militārpersonas attēlu, radot iespaidu par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Tāpēc mana prasība ir vienkārša un skaidra: Izņemiet no politiskā video epizodi, kurā tiek izmantots mūsu sveiciens un mans attēls. Es neesmu devis atļauju izmantot sevi jūsu politiskajā reklāmā. Ja jūs izteicāt apgalvojumus, ka Ukraina ir projekts, uzdrošinieties pārskatīt savu nostāju un atvainoties Ukrainai un ukraiņiem. Ja vēlaties runāt par Ukrainas atbalstīšanu, parādiet to nevis ar politiskiem video, bet gan ar konkrētiem gadījumiem. Un, ja vēlaties paspiest mums roku, nofotografēties un aprunāties, jums ir mūsu kontakti. Ir tālruņa numurs. Esam atvērti sarunai. Taču Ukrainas militārpersonas izmantošana politiskajā reklāmā bez viņa atļaujas ir nepieņemama. Tāpēc vēlreiz: noņemiet šo fragmentu no video. Šī ir mana pirmā un pēdējā prasība. #Ukraina #Atbalsts #Politika

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

British Prime Minister Andy Burnham will, during his first foreign visit to Kyiv, hand over plans for long-range Scalp missiles to Ukraine and participate in the celebrations of Ukraine's Independence Day, affirming Britain's support for Ukraine in the ongoing war with Russia. (translated)

Russian Foreign Minister Sergei Lavrov announced collaboration between Russia and North Korea to establish a new world order based on multipolarity and respect for national interests, and also emphasized the military assistance provided, which has continued since the full-scale invasion of Ukraine. (translated)

Five years after the Taliban's return to power in Afghanistan, the rights of women and girls have been significantly restricted, while the country's economy has recovered, but the quality of life for the population remains low as the needs for humanitarian assistance continue to grow. (translated)

Kāda meitene, kurai nesen “piedāvāja iepazīties” migrants un viņai nācās meklēt palīdzību pie garāmgājēja savu nedošanos uz policiju skaidroja ar bailēm no tā, ka teiks ka viņa izdomā vai melo. Malači kūpināto aizsardzības dienests 😂 malacis Ruks un co. #Drosme #Palīdzība #SociālāsTiesības

“Vīrietis, kurš apgalvoja, ka bijis pasažieris, notikuma vietā esošajiem cilvēkiem stāstīja, ka ir no Indijas, bet studē un strādā Latvijā, un, pēc viņa teiktā, no Indijas esot arī pie stūres sēdējušais vīrietis. 🥃🥂🍹 Abi pirms negadījuma esot lietojuši alkoholu. Sadragātais spēkrats gan piederot citai personai – kādam draugam. 🌡️ Aģentūrai LETA neoficiāli zināms, ka aizturētā vīrieša izelpā tika konstatēta alkohola klātbūtne, taču viņa personību sākotnēji neizdevās noskaidrot. Aizturētais neizrādīja pretošanos, bet pievēma policijas automašīnu. 🚓 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nolēma viņu vest uz slimnīcu.” /LETA/ ⤵️ https://t.co/orVjYI5qhn 📸 LETA #alkohols #negadījums #Latvija

A man in Jēkabpils attacked his wife and children, threatening to jump from the roof of the building, and is currently in police custody while a trial is being planned for illegal entry into a home and violence, which is a pressing problem in Latvia, urging society to take action against violence and report instances of it. (translated)