Search

The Supreme Leader claims that Prime Minister Andris Kulbergs' advisor Didzis Dejus owns a company in which eight new foreign shareholders were registered in June, each with 50,000 euros. He asked why exactly this amount was invested and pointed out that it is the minimum amount that a foreigner must invest in a Latvian company in order to apply for a residence permit. #uzņēmējdarbība #Latvija #izglītība (translated)

Leaders of Belgium, Germany, and Italy are calling for the creation of a mechanism that would allow the suspension of new EU laws if they hinder business operations, and the proposal also suggests introducing a principle of priorities to accelerate the investment planning processes in strategically important sectors. #ESlikumi #uzņēmējdarbība #konkurētspēja (translated)

Katrīna Iļjinska wrote that among the three candidates — Jaunzeme, Kalviņa, and Kaspars Gorkšs — her choice would be in favor of Gorkšs, although she is not knowledgeable about football. Iļjinska claimed that the VID led by Jaunzeme has severely affected many small and medium enterprises, including her own, and that Jaunzeme had refused to participate in uncomfortable interviews. Regarding Kalviņa, Iļjinska wrote that she leads an institution that organizes a lot of what she considers pointless courses at the expense of state funds, and a significant portion of the expenses is related to catering. Iļjinska viewed this as wasteful. She also pointed out that neither entrepreneurs nor organizations like the Employers' Confederation would keep in office a leader who is not competent and capable. Iļjinska considered Gorkšs' selection, made by Andris Kulbergs, to be obvious for a government that promised to defend entrepreneurs' interests and implement reforms. She expressed that it would be strange if the new government chose someone from the previous administration for reform implementation, as she believed they would be unable to execute the reforms. Iļjinska identified the most peculiar aspect of the process as the competition requirements but considered them understandable since the competition was prepared during the previous government with the intention of changing nothing; hence, she believed the resistance was logical. #futbols #valdība #uzņēmējdarbība (translated)

In November, debates will begin in court regarding the case in which Ušakovs and Amerik are accused of demanding a bribe of 50% of the Riga City Council's funding, which they wanted to receive in order to increase the company's revenue and profit. #kukuļošana #uzņēmējdarbība #politika (translated)

Latviju nedrīkst pārpludināt ar ārvalstu lēto darbaspēku; noraidām uzņēmēju organizāciju pārmetumus Uzņēmēju bažas esam uzklausījuši, taču Latvijas ekonomikas attīstību nevar ilgtermiņā balstīt uz arvien lielāku trešo valstu darbaspēka ievešanu. Darba devējiem, plānojot uzņēmumu attīstību un darbaspēka vajadzības, ir jāpārskata uzņēmējdarbības virzieni, lai uzņēmumu darbība nebūtu balstīta uz trešo valstu valstspiederīgo darbaspēka piesaisti. Valsts pienākums ir noteikt, cik lielu imigrācijas apjomu Latvija spēj uzņemt un kontrolēt. Ekonomiskās intereses ir jāvērtē kopā ar valsts drošības, sabiedrības saliedētības un iekšlietu dienestu kapacitātes jautājumiem. Reaģējot uz Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) paustajiem iebildumiem pret ieceri noteikt kvotas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava noraida pārmetumus un uzsver, ka Latvijas ekonomikas attīstību nedrīkst balstīt uz arvien lielāku lētā darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm. Iekšlietu ministrija TAP portālā ir iesniegusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas balstās Imigrācijas likuma normā un šonedēļ valdībā apstiprinātajā visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā, paredzot noteikt kvotas ārvalstniekiem, kuriem ir tiesības uz nodarbinātību Latvijā. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi regulējumu un sākotnēji piedāvā kvotu noteikt 2% apmērā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas ir līdzvērtīgs šā gada līmenim. Turpmāk kvotu paredzēts pārskatīt, balstoties uz kompetento iestāžu atzinumiem, par pamatu ņemot valsts drošības riskus un demogrāfisko situāciju. Valdības apstiprinātajā visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā kvotu sistēma ir viens no instrumentiem līdzās citiem pasākumiem legālās un nelegālās migrācijas kontroles stiprināšanai. Iekšlietu ministrija turpina darbu pie visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā paredzēto pasākumu ieviešanas un nepieciešamā regulējuma izstrādes. #Latvija #Migrācija #Ekonomika

Beidzot kāds cienījams cilvēks no Ukrainas korekti, bet bez aplinkiem izsakās par progresīvajiem nekrietneļiem un viņu kremļa ietekmes aģentu Sprūdu. Zemāk - MI tulkojums. Uzturēšanās laikā Latvijā, Ukrainai draudzīgā valstī, kur ārstējos un rehabilitējos, satiku daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tie bija cilvēki, kas palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem: vienkāršie pilsoņi, uzņēmējdarbības pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, kā arī ministri un Latvijas iestāžu vadītāji. Visas šīs tikšanās noritēja draudzīgā un atklātā atmosfērā. Mēs pateicāmies cilvēkiem, kas ziedo automašīnas, pērk tās un nodod savas automašīnas Ukrainas vajadzībām. Mēs arī pateicāmies varas iestādēm par Ukrainai nodoto ātrās palīdzības automašīnu skaitu. Bet, kā saka, nav tādas lietas kā darvas karote. Kopā ar savu draugu Oleksiju Anuleju un Romanu Meļņiku (Mamontu) mēs bijām Ogres pilsētas bibliotēkā. Mēs sarunājāmies, kad pie mums pienāca vīrietis, sveicināja mūs un iepazīstināja ar sevi kā bijušo Latvijas aizsardzības ministru (2023–2026). Mēs sarunājāmies burtiski dažas minūtes. Es jautāju, vai viņš palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Es nedzirdēju skaidru atbildi. Vēlāk mūsu latviešu draugi pastāstīja mums par viņa politisko nostāju Ukrainas jautājumā, konkrēti, par viņa izteikumiem un attieksmi pret Ukrainas valstiskumu (viņaprāt, Ukraina ir projekts, nevis valsts). Kad gājām ārā no bibliotēkas, mūsu ceļi atkal krustojās. Es viņam teicu vienkāršu lietu: Latvijai ir jāapvienojas, jāstiprina sava valsts un jāmācās no Ukrainas pieredzes, kas šodien aizstāv savu neatkarību uz savu pilsoņu dzīvību rēķina. Tajā brīdī viņa cilvēku rokās bija viņa partijas politiskie materiāli. Kā zināms, Latvijā tuvojas vēlēšanas, tāpēc viņu klātbūtnei bibliotēkā bija acīmredzams politisks konteksts. Es arī teicu: ja jūs patiešām vēlaties palīdzēt Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, es atstāju savu tālruņa numuru. Bet pats interesantākais notika vēlāk. Pēc spēcīgās vētras, kas 22. augustā pāršalca Latviju, nākamajā dienā daudzviet bija problēmas ar elektrību un sakariem. Tikai pēc ierašanās Rīgā mums izdevās normāli sazināties. Un šodien, 24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā, mani Latvijas draugi man parādīja videoierakstu no bijušā aizsardzības ministra politiskās partijas. Un šajā video ir izmantota epizode no mūsu tikšanās Ogres pilsētas bibliotēkā. Turklāt tajā ir redzams brīdis, kad viņš — Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs — pienāk pie manis un sveicina mani. Es to uzskatu par nepieņemamu. Bez manas atļaujas mana attēla izmantošana militārajā formā, mūsu tikšanās un paša rokasspiediena fakta izmantošana jūsu pašu politiskajā reklāmā ir vismaz neētiska. Situācija izskatās īpaši ciniska, ja persona, kas, cik man zināms, nav sniegusi nekādu palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, savās politiskajās aktivitātēs izmanto Ukrainas militārpersonas attēlu, radot iespaidu par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Tāpēc mana prasība ir vienkārša un skaidra: Izņemiet no politiskā video epizodi, kurā tiek izmantots mūsu sveiciens un mans attēls. Es neesmu devis atļauju izmantot sevi jūsu politiskajā reklāmā. Ja jūs izteicāt apgalvojumus, ka Ukraina ir projekts, uzdrošinieties pārskatīt savu nostāju un atvainoties Ukrainai un ukraiņiem. Ja vēlaties runāt par Ukrainas atbalstīšanu, parādiet to nevis ar politiskiem video, bet gan ar konkrētiem gadījumiem. Un, ja vēlaties paspiest mums roku, nofotografēties un aprunāties, jums ir mūsu kontakti. Ir tālruņa numurs. Esam atvērti sarunai. Taču Ukrainas militārpersonas izmantošana politiskajā reklāmā bez viņa atļaujas ir nepieņemama. Tāpēc vēlreiz: noņemiet šo fragmentu no video. Šī ir mana pirmā un pēdējā prasība. #Ukraina #Atbalsts #Politika

⛔️ Mere tika slēgts par īpašnieka atbalstu darbībām pret Ukrainu. Tā vietā jau ir ienācis Mix Markt — ar pekausi (čeburašku), padomju miličiem un pilnībā krievvalodīgu atmosfēru. 🙄 Kamēr visi Latvijas vatņiki un arī daļa mūsu valsts iedzīvotāju, kuri līdz galam neizprata situāciju, pārdzīvoja par Mere veikalu slēgšanu pēc jaunās Eiropas Savienības sankciju paketes, šim zemas kvalitātes preču lielveikalu tīklam jau ir parādījies cienīgs konkurents. 🤷🏻‍♂️ Atgādināšu, ka Mere netika slēgts bez iemesla. Tas notika tāpēc, ka uzņēmuma īpašnieks sniedza materiālu atbalstu darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas suverenitāti un neatkarību. 🫣 Cita starpā šī uzņēmuma veikalu tīkls (jau ar nosaukumu svetofor) paplašināja darbību Ukrainas okupētajās teritorijās, tostarp Krimā. To rakstu tiem maniem lasītājiem, kuri bija apbēdināti par šīs miskastes slēgšanu. 😎 Tomēr vatņiki ilgi bez jaunas iecienītās iepirkšanās vietas nepalika. Jūsu priekšā ir Vācijas veikalu tīkla Mix Markt reklāma, kas acīmredzami apelē pie nostalģijas pēc padomju savienības. Te ir gan čeburaška, gan padomju miliči — viss, lai putinistu dvēsele justos kā mājās. 2️⃣ Latvijā pagaidām ir divi šādi veikali — viens Rīgā un viens Daugavpilī. Mūsu politiķi un sociālo tīklu lietotāji Mix Markt jau vairākkārt kritizējuši par izteikti krievvalodīgo vidi un preču sortimentu. ⚠️ Arī Bez Tabu žurnālisti fiksēja, ka sortiments ir būtiski orientēts uz precēm no krievijas un baltkrievijas, veikalā skan krievu mūzika, un visa vide ir veidota, domājot par vatņiku auditoriju. 🇷🇺 Starp citu, uzņēmuma Latvijas filiāles oficiālā mājaslapa ir pieejama tikai krievu valodā. 🤦🏻‍♂️ Un tagad uzņēmuma galvenais birojs Vācijā reklamē vatņiku ballīti Karlsrūē. Mans padoms — nepierodiet pie šī veikala. Citādi pēc tam atkal nāksies velti pārdzīvot. ❗️ Mere tika slēgts par kara atbalstīšanu. Tā vietā jau darbojas jauns lielveikalu tīkls ar padomju simboliku, krievu mūziku un mājaslapu tikai krievu valodā. ❓ Kā jums šķiet — vai tā ir tikai uzņēmējdarbība, kas pelna uz nostalģijas rēķina, vai arī mērķtiecīga konkrētas publikas provocēšana? #lielveikals #sankcijas #psrs #vatņiki #Ukraina #Mere #MixMarkt #Ukraina #sankcijas #vatņiki

Man jautàjums. Kāds pamatojums lielo uzņēmumu un kapitālsabiedrību valdes un padomes loc lielajām algàm, ja viņi neatbild par lēmumiem un notikumiem finansiāli, administratīvi vai kriminàli? Tad lai saņem vidējo algu valstī!! Atkāpjas un tīri papîri. 🤬 #algas #uzņēmējdarbība #finanses

Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs

Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība

Progresīvos raksturo: 1) Mārtiņš Staķis, kura uzņēmumu raksturo aizliegta vienošanās Jura kafijas automātu tirdzniecībā, 2)Mārtiņš Kosovičs, kura uzņēmus pieprasīja un saņēma COVID kompensācijas, lai gan optikas veikali turpināja darbu, 3) Leila Rasma ar savu mazo blēdību. #progresīvie #uzņēmējdarbība #kafija

Diena Nr. 48 premjera krēslā (piektdiena ir klāt) – airBaltic stratēģiskais plāns 📺 Rīts TV24 Diena sākās ar @tv24_lv raidījuma “Nedēļa. Post Scriptum” interviju pie A.Daukštes. Runājām par maniem pirmajiem diviem mēnešiem premjera amatā. Skatieties šovakar vai atkārtojumā nedēļas nogalē! 🏗️ Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde 📈 Ekonomika un investīcijas Priecē, ka LIAA šobrīd strādā ar vairāk nekā 200 potenciālajiem investoriem, kuri 🇱🇻 varētu piesaistīt investīcijas līdz pat 15 miljardiem eiro. Taču ar prieku vien nepietiek. Mums jādomā, kā vēl straujāk attīstīt ekonomiku, piesaistīt jaunas investīcijas, veidot jaunas nozares un stiprināt eksportu. 🇱🇻 ir vajadzīgas daudzas jaunas un labi apmaksātas darbavietas. Aicinu uzņēmējus būt ambicioziem – arī eksporta tirgos! Ja ekonomika augs tikai par aptuveni 2% gadā, neieskaitot inflāciju, budžeta galus kopā nesavilksim. Jāstrādā daudz ambiciozāk! 💰 ALTUM kapitāla fonds Šodien pārrunājām jauna ALTUM kapitāla fonda izveidi izaugsmes un aizsardzības nozaru finansēšanai. Nākotnē zem ALTUM lietussarga būtu jāattīsta arī citi fondi – jo vairāk fondu, jo plašākas un daudzveidīgākas investīciju iespējas. Šāds formāts faktiski ir viens no retajiem veidiem, kā ārvalstu pensiju fondi var ieguldīt 🇱🇻. Turklāt jau ir saņemts konkrēts piedāvājums no privātajiem fondu pārvaldniekiem. 🚂 Dzelzceļš Uzklausījām ziņojumu par progresu lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanā pa dzelzceļu. Galvenais jautājums – kā nodrošināt dzelzceļam tikpat konkurētspējīgu kravu pārvadājumu tarifu, kāds pašlaik ir autopārvadājumiem. Šāds jautājums padomē tika izvirzīts pirmo reizi. Uzdots izstrādāt kopīgu rīcības plānu infrastruktūras, pārvadājumu organizācijas un konkurētspējīga tarifa risinājumam. 🚘 Pašbraucošie auto Tesla vēlas 🇱🇻 saņemt atļauju jeb provizorisko 🇪🇺 tipa apstiprinājumu, lai izmantotu Tesla FSD (Supervised) autonomās braukšanas sistēmu. Uzklausījām @CSDD_LV viedokli. Mums jāizveido pievilcīgs piedāvājums autoražotājiem, lai tie izvēlētos tieši 🇱🇻 par savu autonomās braukšanas tehnoloģiju testēšanas vietu. Ja spēsim šo jautājumu veiksmīgi “izstūrēt” cauri 🇪🇺 regulējumam, varēsim piesaistīt ražotājus testēšanai, sertificēšanai un licencēšanai mūsu valstī. 🇱🇻 var būt ātra un elastīga valsts, kas spēj pielāgot regulējumu un piedāvāt kādu pilsētu kā reālu ikdienas testa vidi – ar īstām ielām, satiksmi un ikdienas apstākļiem. SM un EM uzdots līdz nākamajai sēdei kopīgi sagatavot risinājumu. 🚄 Tikšanās ar RailBaltica neatkarīgajiem konsultantiem Nolīgtie profesionālie konsultanti beidzot ir pabeiguši gala ziņojumu par patieso situāciju RailBaltica projektā – reālajām izmaksām, izpildes termiņiem, pieļautajām kļūdām un problēmām, kas joprojām netiek novērstas. Katra kavēšanās diena projektam rada miljoniem eiro lielus zaudējumus. Ziņojumā ietverti arī trīs projekta attīstības scenāriji, kuros skaidri norādītas nepieciešamās darbības, izmaksu aplēses, termiņi un projekta pārvaldības modelis. Nākamnedēļ nāksim klajā ar paziņojumu. 🏢 “Inc.” uzņēmēju tikšanās Piedalījos diskusijā ar vairāk nekā 200 🇱🇻vadošajiem uzņēmējiem un atbildēju uz daudziem vērtīgiem un arī sarežģītiem jautājumiem no zāles. Skaidri pateicu – viena no manām galvenajām prioritātēm būs uzņēmējdarbība un uzņēmēju vajadzības. Tieši uzņēmēji rada darbavietas, maksā nodokļus, apmaksā valsts rēķinus un ir mūsu ekonomikas dzinējspēks. Mums ir jāmaina sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību. Uzņēmēji ir jāciena, jāuzklausa un jārespektē. 💻 Dienas noslēgums Darbu birojā pabeidzu ap plkst. 21.00, jo šodien IKT “kartelis” acīmredzot bija nolēmis man atriebties ar TAP portāla lēndarbību – nevarēju laikus parakstīt rezolūcijas un protokolus valdības sistēmā… Brrrr! 😤 ☀️ Visiem jaukas un mierīgas brīvdienas! @Apvienotais_ #Ekonomika #Investīcijas #Uzņēmējdarbība

Man ir grūti saprast, kapēc gudrie prāti nesaprot, to ko saka @AndrisBite. Pārfrāzēju, mēs neesam pret pētīšanu, mēs sakam to, ka mēs uzņēmēji nespējam saģenerēt tik daudz, lai jūs šādā formātā spētu nofinansēt, piedevām vēl aizņemoties par daudz ārpus mūsu ekon. Elementāri taču! #uzņēmējdarbība #pētīšana #ekonomika

Šlesera PR saduras ar realitāti: TikTok slavētais “veiksmīgais Latvijas uzņēmums” Airline Support Baltic saņēmis VID liegumu un uzkrājis ~600 tūkst. € nodokļu parādu. Tikmēr VDD pēta iespējamu spiegošanas lietu lidostā “Rīga”: https://t.co/pszZqyYS80 https://t.co/J88kQ6vIpJ #Latvija #uzņēmējdarbība #nodokļi

Diena Nr.35–36 premjera krēslā - video beigās stāsts par 1938.g. Auto Union V16 🇱🇻 Nacionālais attīstības plāns (NAP) Šodien notika viena no svarīgākajām sanāksmēm Latvijas nākotnei – Nacionālā attīstības plāna (NAP) apspriede. Tas ir dokuments, kas nosaka Latvijas prioritātes un finanšu sadalījumu nākamajiem 7 gadiem. Godīgi sakot – biju šokēts. Uz tik būtisku sanāksmi ieradās tikai 6 ministri. Nebija ne ekonomikas, ne klimata un enerģētikas, ne zemkopības ministra un vēl citu. Līdz šim NAP tika veidots nevis kā Latvijas attīstības plāns, bet faktiski kā Briseles naudas sadales plāns. Līdzšinējā pieeja: - ministrijas iesniedza 3–4 reizes vairāk programmu un vajadzību nekā pieejamais finansējums; - uzvarēja tas, kurš skaļāk prasīja un spēcīgāk vicināja elkoņus; - visi aizmirsa galveno jautājumu – kas patiesībā ir vajadzīgs Latvijas attīstībai? - rezultātā tapa ES fondu apguves dokuments, kuru pat neizdevās pilnvērtīgi apgūt, nemaz nerunājot par lietderīgu ieguldīšanu. - Šī sistēma nestrādā. Tā turpināt nedrīkst. Punkts. Mums jāsāk ar realitāti. 📉 2050. gadā Latvijā prognozēts iedzīvotāju skaita samazinājums no 1,86 līdz 1,43 miljoniem, bet pensionāru īpatsvars pieaugs no 37% līdz 61%. - Tā ir negatīva spirāle, kas tieši ietekmē ekonomiku un valsts spēju ilgtermiņā pastāvēt. - Katrs 1% iedzīvotāju skaita kritums nozīmē aptuveni -0,3 procentpunktu IKP samazinājumu. Tāpēc vispirms jānosaka: - kāda ir mūsu sākuma pozīcija; - kā uzlabot demogrāfiju; - kā noturēt labklājību; - kā audzēt ekonomiku. Ļoti pozitīvi pārsteidza LU @gundars_berzins izstrādātā NAP scenāriju matrica, kas ļauj novērtēt katra priekšlikuma ietekmi uz: - problēmu risināšanu; - ekonomiku; - citiem valsts attīstības faktoriem. Tas ir lielisks instruments politisku lēmumu pieņemšanai. Piemēram, šī metodoloģija parāda, ka politisks lēmums virzīt Zaļo kursu var radīt 1–1,5% IKP samazinājumu katru gadu. Tieši šāda veida ietekme politiķiem ir jāredz pirms lēmumu pieņemšanas. Jābūvē Latvijas Nacionālais attīstības plāns, kuram pakārto ES fondu finansējumu, nevis otrādi. Tā dara 🇪🇪Igaunija. Manā ieskatā: - drošībai un demogrāfijai jābūt NAP centrālajiem elementiem; - ekonomikai un naudas pelnīšanai jābūt galvenajam instrumentam labklājības sasniegšanai. - Nebūs jēgas sakārtot izglītību un demogrāfiju, ja nebūs labi apmaksātu darba vietu. Tad jaunieši tāpat aizbrauks. Uzdevām Valsts kancelejai sagatavot jaunu NAP pieeju, balstītu uz LU modeli. Ejām uz priekšu! NVO finansējums - Valsts dažādu NVO finansēšanai gadā tērē aptuveni 200 miljonus eiro. -Tas ir gandrīz trešdaļa no valsts parāda apkalpošanas izmaksām gadā, ko valsts katru gadu maksā. Tā ir ļoti liela nauda. Piemēram, Memoranda padomes viena sēde izmaksā aptuveni 18 000 eiro, lai NVO cilvēki atnāktu aprunāties. Es šo naudu daudz labprātāk novirzītu, piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Gribu objektīvi izvērtēt, vai šie līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Esmu redzējis un dzirdējis pārāk daudz stāstu par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu. Esmu par to, lai valsts finansē NVO, kurām uzticētas konkrētas valsts funkcijas, piemēram: - Apeirons; - Goda ģimenes programmas īstenošana; - citas sabiedrībai nepieciešamas organizācijas. Es pat atbalstu to, ka valsts vairāk funkciju nodod NVO, jo bieži tās spēj tās izpildīt lētāk un efektīvāk. Taču ir jāpieliek punkts organizācijām, kuras dzīvo tikai no valsts un 🇪🇺 ES finansējuma, bet sabiedrībai nedod reālu pienesumu. Ja kāds privāti vēlas šādas organizācijas finansēt – lūdzu. Tieši tāpēc tās sauc par nevalstiskajām organizācijām. Esmu redzējis arī gadījumus, kad atsevišķi NVO pārstāvji uz Briseli lido biznesa klasē un pēc tam prasa valstij vēl vairāk naudas. Tikšanās ar LTRK Uzstājos LTRK padomes sēdē. Skaidri pateicu, ka vēlos uzņēmēju organizācijas, bankas, investorus un citus partnerus iesaistīt valsts budžeta veidošanā. Gribu nodrošināt pieeju budžetam līdz pēdējam eiro, lai uzņēmēji paši piedāvā: - kur iespējams ietaupīt; - kur strādāt efektīvāk; - kur valsts tērē nepareizi. Mana pārliecība ir vienkārša: Ekonomikai, eksportam un uzņēmējdarbībai jābūt Latvijas galvenajai prioritātei. Tikai pelnot vairāk, mēs spēsim finansēt: - veselības aprūpi; - pensijas; - ceļus; - infrastruktūru; - aizsardzību; - sociālo jomu. 🌍 Pasaules Brīvo latviešu apvienībai – 70 Uzstājos Pasaules Brīvo latviešu apvienības 70 gadu jubilejas pasākumā, kur Rīgā bija sabraukuši tautieši no visas pasaules. Pateicos viņiem par stingro stāju pēdējo 70 gadu laikā. Viņu darbs bija izšķirošs, lai Latvija nezaudētu savu valstiskuma nepārtrauktību un vēlāk atgūtu neatkarību. Izteicu ideju, kas radās sarunās ar Amerikas latviešu ģimeni. Kāpēc Latvijā neizveidot diasporas latviešu pusaudžu apmaiņas programmu? Lai jaunieši no visas pasaules varētu uz gadu atbraukt dzīvot Latvijas ģimenēs: - mācīties Latvijas skolās; - iegūt draugus; - apgūt valodu; - iepazīt kultūru, sportu un mūziku; - izveidot emocionālu saikni ar Latviju. Varbūt pēc tam viņi vēlēsies šeit studēt, strādāt, investēt vai pat pārcelties uz dzīvi Latvijā. Domāju, ka šo ideju kopā ar @IIndriksone un @NaurisPuntulis varam īstenot. 🇱🇻 Robežas drošība Kopā ar R.Melni, @janisdombrava un drošības dienestiem analizējām agresorvalsts īstenoto migrantu hibrīdoperāciju caur 🇧🇾Baltkrievijas robežu. Meklējām efektīvākos risinājumus robežas stiprināšanai. Priecē, ka pirmo reizi redzu tik ciešu sadarbību starp @IeM_gov_lv, @AizsardzibasMin un drošības dienestiem. Mums ir skaidrs plāns un konkrēti risinājumi. Paldies kolēģiem! Intervijas Sniedzu interviju 🇬🇧 The Observer par: - drošību; - NATO austrumu flangu; - 🇷🇺Krievijas draudiem; - NATO aizsardzības stiprināšanu. Intervēja arī Reuters, kas diemžēl publicēja maldinošu virsrakstu, izraujot vienu teikumu no konteksta. Jautājums bija par Inčukalna infrastruktūras drošību, bet mana atbilde bija par visas Latvijas kritiskās infrastruktūras drošības stiprināšanu. 🇷🇺 Sports nekad nav bijis tikai sports @ltvzinas Panorāmā skaidroju Latvijas nostāju neatbalstīt sacensības, kurās piedalās 🇷🇺 sportisti. Diemžēl Latvijas sportistus šobrīd pieviļ tās 🇪🇺Eiropas valstis, kuras vēlas normalizēt attiecības ar Krieviju caur sportu un kultūru. Krievijā sports un kultūra vienmēr bijuši politiski instrumenti. Atcerēsimies: - Soču olimpisko spēļu korupciju; - dopinga sistēmu; - rezultātu manipulācijas; - starptautiskos skandālus. Es turpināšu darīt visu iespējamo gan Parīzē, gan Briselē, gan NB8 formātā, lai nepieļautu 🇷🇺 Krievijas atgriešanos starptautiskajā sportā, kultūrā un elites apritē, kamēr notiek uzbrukums UKR Parīzes vizīte Daudzi jautā, cik valstij izmaksāja manas sievas dalība Parīzes vizītē. Atbilde ir vienkārša. Valstij – neko. Visus izdevumus apmaksāju no saviem personīgajiem līdzekļiem. Par šo naudu mūsu ģimene būtu varējusi divas nedēļas atpūsties Taizemē. Tāpēc uzskatu, ka diskusijas par premjera reprezentācijas izdevumiem un algu ir nevietā. Premjera atalgojums ir adekvāts. Savukārt daudzu valsts kapitālsabiedrību valžu un parlamentāro sekretāru atalgojums gan, manuprāt, bieži vien neatbilst paveiktajam darbam un atbildības līmenim. Beidzot ciemos pie drauga Beidzot atradu laiku aizbraukt ciemos pie sava drauga. Kopš kļuvu par premjeru, tas vēl nebija izdevies. Sapnis Rīgas svētkiem Vakar vakarā izmantoju savus kontaktus Audi rūpnīcā ar vienu mērķi. Gribu, lai @RigasDome svētkos 15. augustā līdzās Red Bull Formula 1 demonstrējumiem Krastmalā Latvijas iedzīvotāji piedzīvo vēl vienu unikālu notikumu. Mans tēvs savulaik izglāba no sagriešanas metāllūžņos vienu no pasaules auto vēstures leģendām – 1938. gada Auto Union V16 sacīkšu automobili, kuru konstruējis pats Ferdinands Porsche. Sapnis ir līdzās modernajam Formula 1 bolīdam iedarbināt arī šī vēsturiskā spēkrata V16 motoru, lai ikviens varētu dzirdēt neatkārtojamo skaņu, ko rada viens no pasaules autosporta vēsturiskajiem šedevriem. Lai tas notiktu, nepieciešama Audi Tradition vēsturisko automobiļu speciālistu komanda no 🇩🇪 Vācijas. Sakrustojam pirkstus! 🙏 Atbilde no Audi būs jau nākamnedēļ. Būtu fantastiski, ja šo unikālo notikumu izdotos uzdāvināt Latvijas cilvēkiem. #Latvija #attīstība #NAP