Search

Diena Nr.35–36 premjera krēslā - video beigās stāsts par 1938.g. Auto Union V16 🇱🇻 Nacionālais attīstības plāns (NAP) Šodien notika viena no svarīgākajām sanāksmēm Latvijas nākotnei – Nacionālā attīstības plāna (NAP) apspriede. Tas ir dokuments, kas nosaka Latvijas prioritātes un finanšu sadalījumu nākamajiem 7 gadiem. Godīgi sakot – biju šokēts. Uz tik būtisku sanāksmi ieradās tikai 6 ministri. Nebija ne ekonomikas, ne klimata un enerģētikas, ne zemkopības ministra un vēl citu. Līdz šim NAP tika veidots nevis kā Latvijas attīstības plāns, bet faktiski kā Briseles naudas sadales plāns. Līdzšinējā pieeja: - ministrijas iesniedza 3–4 reizes vairāk programmu un vajadzību nekā pieejamais finansējums; - uzvarēja tas, kurš skaļāk prasīja un spēcīgāk vicināja elkoņus; - visi aizmirsa galveno jautājumu – kas patiesībā ir vajadzīgs Latvijas attīstībai? - rezultātā tapa ES fondu apguves dokuments, kuru pat neizdevās pilnvērtīgi apgūt, nemaz nerunājot par lietderīgu ieguldīšanu. - Šī sistēma nestrādā. Tā turpināt nedrīkst. Punkts. Mums jāsāk ar realitāti. 📉 2050. gadā Latvijā prognozēts iedzīvotāju skaita samazinājums no 1,86 līdz 1,43 miljoniem, bet pensionāru īpatsvars pieaugs no 37% līdz 61%. - Tā ir negatīva spirāle, kas tieši ietekmē ekonomiku un valsts spēju ilgtermiņā pastāvēt. - Katrs 1% iedzīvotāju skaita kritums nozīmē aptuveni -0,3 procentpunktu IKP samazinājumu. Tāpēc vispirms jānosaka: - kāda ir mūsu sākuma pozīcija; - kā uzlabot demogrāfiju; - kā noturēt labklājību; - kā audzēt ekonomiku. Ļoti pozitīvi pārsteidza LU @gundars_berzins izstrādātā NAP scenāriju matrica, kas ļauj novērtēt katra priekšlikuma ietekmi uz: - problēmu risināšanu; - ekonomiku; - citiem valsts attīstības faktoriem. Tas ir lielisks instruments politisku lēmumu pieņemšanai. Piemēram, šī metodoloģija parāda, ka politisks lēmums virzīt Zaļo kursu var radīt 1–1,5% IKP samazinājumu katru gadu. Tieši šāda veida ietekme politiķiem ir jāredz pirms lēmumu pieņemšanas. Jābūvē Latvijas Nacionālais attīstības plāns, kuram pakārto ES fondu finansējumu, nevis otrādi. Tā dara 🇪🇪Igaunija. Manā ieskatā: - drošībai un demogrāfijai jābūt NAP centrālajiem elementiem; - ekonomikai un naudas pelnīšanai jābūt galvenajam instrumentam labklājības sasniegšanai. - Nebūs jēgas sakārtot izglītību un demogrāfiju, ja nebūs labi apmaksātu darba vietu. Tad jaunieši tāpat aizbrauks. Uzdevām Valsts kancelejai sagatavot jaunu NAP pieeju, balstītu uz LU modeli. Ejām uz priekšu! NVO finansējums - Valsts dažādu NVO finansēšanai gadā tērē aptuveni 200 miljonus eiro. -Tas ir gandrīz trešdaļa no valsts parāda apkalpošanas izmaksām gadā, ko valsts katru gadu maksā. Tā ir ļoti liela nauda. Piemēram, Memoranda padomes viena sēde izmaksā aptuveni 18 000 eiro, lai NVO cilvēki atnāktu aprunāties. Es šo naudu daudz labprātāk novirzītu, piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Gribu objektīvi izvērtēt, vai šie līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Esmu redzējis un dzirdējis pārāk daudz stāstu par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu. Esmu par to, lai valsts finansē NVO, kurām uzticētas konkrētas valsts funkcijas, piemēram: - Apeirons; - Goda ģimenes programmas īstenošana; - citas sabiedrībai nepieciešamas organizācijas. Es pat atbalstu to, ka valsts vairāk funkciju nodod NVO, jo bieži tās spēj tās izpildīt lētāk un efektīvāk. Taču ir jāpieliek punkts organizācijām, kuras dzīvo tikai no valsts un 🇪🇺 ES finansējuma, bet sabiedrībai nedod reālu pienesumu. Ja kāds privāti vēlas šādas organizācijas finansēt – lūdzu. Tieši tāpēc tās sauc par nevalstiskajām organizācijām. Esmu redzējis arī gadījumus, kad atsevišķi NVO pārstāvji uz Briseli lido biznesa klasē un pēc tam prasa valstij vēl vairāk naudas. Tikšanās ar LTRK Uzstājos LTRK padomes sēdē. Skaidri pateicu, ka vēlos uzņēmēju organizācijas, bankas, investorus un citus partnerus iesaistīt valsts budžeta veidošanā. Gribu nodrošināt pieeju budžetam līdz pēdējam eiro, lai uzņēmēji paši piedāvā: - kur iespējams ietaupīt; - kur strādāt efektīvāk; - kur valsts tērē nepareizi. Mana pārliecība ir vienkārša: Ekonomikai, eksportam un uzņēmējdarbībai jābūt Latvijas galvenajai prioritātei. Tikai pelnot vairāk, mēs spēsim finansēt: - veselības aprūpi; - pensijas; - ceļus; - infrastruktūru; - aizsardzību; - sociālo jomu. 🌍 Pasaules Brīvo latviešu apvienībai – 70 Uzstājos Pasaules Brīvo latviešu apvienības 70 gadu jubilejas pasākumā, kur Rīgā bija sabraukuši tautieši no visas pasaules. Pateicos viņiem par stingro stāju pēdējo 70 gadu laikā. Viņu darbs bija izšķirošs, lai Latvija nezaudētu savu valstiskuma nepārtrauktību un vēlāk atgūtu neatkarību. Izteicu ideju, kas radās sarunās ar Amerikas latviešu ģimeni. Kāpēc Latvijā neizveidot diasporas latviešu pusaudžu apmaiņas programmu? Lai jaunieši no visas pasaules varētu uz gadu atbraukt dzīvot Latvijas ģimenēs: - mācīties Latvijas skolās; - iegūt draugus; - apgūt valodu; - iepazīt kultūru, sportu un mūziku; - izveidot emocionālu saikni ar Latviju. Varbūt pēc tam viņi vēlēsies šeit studēt, strādāt, investēt vai pat pārcelties uz dzīvi Latvijā. Domāju, ka šo ideju kopā ar @IIndriksone un @NaurisPuntulis varam īstenot. 🇱🇻 Robežas drošība Kopā ar R.Melni, @janisdombrava un drošības dienestiem analizējām agresorvalsts īstenoto migrantu hibrīdoperāciju caur 🇧🇾Baltkrievijas robežu. Meklējām efektīvākos risinājumus robežas stiprināšanai. Priecē, ka pirmo reizi redzu tik ciešu sadarbību starp @IeM_gov_lv, @AizsardzibasMin un drošības dienestiem. Mums ir skaidrs plāns un konkrēti risinājumi. Paldies kolēģiem! Intervijas Sniedzu interviju 🇬🇧 The Observer par: - drošību; - NATO austrumu flangu; - 🇷🇺Krievijas draudiem; - NATO aizsardzības stiprināšanu. Intervēja arī Reuters, kas diemžēl publicēja maldinošu virsrakstu, izraujot vienu teikumu no konteksta. Jautājums bija par Inčukalna infrastruktūras drošību, bet mana atbilde bija par visas Latvijas kritiskās infrastruktūras drošības stiprināšanu. 🇷🇺 Sports nekad nav bijis tikai sports @ltvzinas Panorāmā skaidroju Latvijas nostāju neatbalstīt sacensības, kurās piedalās 🇷🇺 sportisti. Diemžēl Latvijas sportistus šobrīd pieviļ tās 🇪🇺Eiropas valstis, kuras vēlas normalizēt attiecības ar Krieviju caur sportu un kultūru. Krievijā sports un kultūra vienmēr bijuši politiski instrumenti. Atcerēsimies: - Soču olimpisko spēļu korupciju; - dopinga sistēmu; - rezultātu manipulācijas; - starptautiskos skandālus. Es turpināšu darīt visu iespējamo gan Parīzē, gan Briselē, gan NB8 formātā, lai nepieļautu 🇷🇺 Krievijas atgriešanos starptautiskajā sportā, kultūrā un elites apritē, kamēr notiek uzbrukums UKR Parīzes vizīte Daudzi jautā, cik valstij izmaksāja manas sievas dalība Parīzes vizītē. Atbilde ir vienkārša. Valstij – neko. Visus izdevumus apmaksāju no saviem personīgajiem līdzekļiem. Par šo naudu mūsu ģimene būtu varējusi divas nedēļas atpūsties Taizemē. Tāpēc uzskatu, ka diskusijas par premjera reprezentācijas izdevumiem un algu ir nevietā. Premjera atalgojums ir adekvāts. Savukārt daudzu valsts kapitālsabiedrību valžu un parlamentāro sekretāru atalgojums gan, manuprāt, bieži vien neatbilst paveiktajam darbam un atbildības līmenim. Beidzot ciemos pie drauga Beidzot atradu laiku aizbraukt ciemos pie sava drauga. Kopš kļuvu par premjeru, tas vēl nebija izdevies. Sapnis Rīgas svētkiem Vakar vakarā izmantoju savus kontaktus Audi rūpnīcā ar vienu mērķi. Gribu, lai @RigasDome svētkos 15. augustā līdzās Red Bull Formula 1 demonstrējumiem Krastmalā Latvijas iedzīvotāji piedzīvo vēl vienu unikālu notikumu. Mans tēvs savulaik izglāba no sagriešanas metāllūžņos vienu no pasaules auto vēstures leģendām – 1938. gada Auto Union V16 sacīkšu automobili, kuru konstruējis pats Ferdinands Porsche. Sapnis ir līdzās modernajam Formula 1 bolīdam iedarbināt arī šī vēsturiskā spēkrata V16 motoru, lai ikviens varētu dzirdēt neatkārtojamo skaņu, ko rada viens no pasaules autosporta vēsturiskajiem šedevriem. Lai tas notiktu, nepieciešama Audi Tradition vēsturisko automobiļu speciālistu komanda no 🇩🇪 Vācijas. Sakrustojam pirkstus! 🙏 Atbilde no Audi būs jau nākamnedēļ. Būtu fantastiski, ja šo unikālo notikumu izdotos uzdāvināt Latvijas cilvēkiem. #Latvija #attīstība #NAP

Saskaņā ar ekonomistes Ingūnas Gulbes teikto, Latvijas iedzīvotājiem pārtikas cenu svārstības ir kļuvušas kritiskas, jo zema pirktspēja liedz viņiem nerūpīgi izturēties pret izdevumiem, tādēļ valdībai vajadzētu koncentrēties uz ekonomikas attīstību un iedzīvotāju ienākumu palielināšanu, nevis cenu regulēšanu. #PārtikasCenas #Pirktspēja #Uzņēmējdarbība

Tādēļ šā gada sākumā es Dauningstrītā tikos ar uzņēmējdarbības, izglītības, veselības aprūpes, policijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai veidotu vienotu un koordinētu rīcību visās sabiedrības jomās. Mēs esam īstenojuši pasākumus visā valdības līmenī, lai aizsargātu ebreju kopienas, apkarotu antisemītismu skolās, universitātēs un publiskajā sektorā, kā arī stiprinātu mūsu reakciju uz ekstrēmismu un naida izpausmēm, tostarp tiešsaistē.

Diena Nr. 30 gari, bet ļoti svarīgas tēmas! Šodien dienaskārtībā — valsts finanses, veselības aprūpes reforma, valdības darbu izpilde, drošība, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmējdarbības vide un Latvijas jauniešu panākumi. FINANŠU MINISTRIJA — BUDŽETS Situācija ir nopietna! Sociālā budžeta pārpalikums pašlaik sedz pamatbudžeta deficītu, taču šis uzkrājums drīz beigsies. Faktiski jau sākam dzīvot no iepriekš uzkrātā. Es sagaidu no Finanšu ministrijas pilnīgi jaunu pieeju valsts budžeta sagatavošanai: ➖️ atklātu un saprotamu sarunu ar sabiedrību un uzņēmējiem; ➖️ mazāk sarežģītu fiskālo terminu, kurus lielākā daļa cilvēku nesaprot; ➖️ prognozes, kas atbilst realitātei, nevis vēlamajam scenārijam; ➖️ godīgu visu vēsturisko saistību un iepriekšējo lēmumu ietekmes atspoguļošanu budžetā, nevis paslaukot, kaut kur Latvijas Gada pārskatā – “Zembilance” postenī; ➖️ konkrētus priekšlikumus ne tikai izdevumu samazināšanai, bet arī valsts ieņēmumu palielināšanai! Ir jābeidz nemitīgi atsaukties uz ārējiem apstākļiem. Valstij ir jāspēj plānot savas finanses atbilstoši faktiskajai situācijai. Joprojām sagaidu arī aktīvu uzņēmēju iesaisti. Dati ir pieejami, bet pašlaik uz galda redzu tikai konsolidācijas scenāriju bez konkrētiem priekšlikumiem. Tā strādāt nevar. Mani interesē rezultāts, kurā valsts pelna, nevis tikai tērē. Jau šogad jāatrod aptuveni 200 miljoni eiro. Savukārt 2029. un 2030. gadā izaicinājumi būs atrast veidu, kā fiskāli nosegt aptuveni 290 un 900 miljonus eiro. Papildus tam jāņem vērā aizņēmumu procentu maksājumi, valsts parāda apkalpošanas izmaksas un nepieciešamība aizsardzības izdevumus pilnā apmērā segt no valsts budžeta. Tāpēc nekavējoties nepieciešami priekšlikumi, kā valsts var vairāk nopelnīt. Pretējā gadījumā riskējam atkārtot Igaunijas kļūdas. VESELĪBAS APRŪPES REFORMA Valsts kontroles un premjera biroja vērtējumā esošā veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un strukturāli greiza. 90.gadu reformas rezultātā tika pieņemts NEPAREIZS politisks lēmums, - slimnīcu darbu organizēt kā uzņēmumiem. Šis modelis nav devis gaidīto rezultātu. ➖️ Slimnīcām formāli jādarbojas kā komersantiem, lai gan tās gandrīz pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta. ➖️ Komercsabiedrības galvenais mērķis ir PEĻŅA, savukārt valsts veselības aprūpes mērķim jābūt izārstētam un veselam cilvēkam. ➖️ Slimnīcu valdēs un padomēs nedrīkst nonākt cilvēki bez pietiekamas izpratnes par veselības aprūpes sistēmu. ➖️ Pašreizējais modelis ir radījis situāciju, kurā privātās un valsts slimnīcas savstarpēji konkurē par vienu un to pašu publisko finansējumu. ➖️ Finansēts tiek process un manipulāciju skaits, nevis ārstēšanas rezultāts. Ja sistēma maksā par veikto manipulāciju daudzumu, tā motivē veikt pēc iespējas vairāk procedūru. Vienlaikus valstij bieži nav pietiekamu iespēju pārliecināties par katras manipulācijas nepieciešamību un kvalitāti. Tāpēc veselības pakalpojumu sistēmas izmaiņas jāsāk nekavējoties. Nodokļu maksātāju naudu nedrīkst turpināt bērt caurā cepurē. Primāri jāvērtē divi virzieni: 1️⃣ Vai valsts slimnīcām vispār jāturpina darboties kapitālsabiedrību formā, vai arī piemērotāks būtu valsts budžeta iestādes vai atvasinātas publiskas personas modelis. 2️⃣ Kā nodalīt valsts apmaksātos pakalpojumus no privātā tirgus, vienlaikus nodrošinot pacientiem pieejamību, kvalitāti un taisnīgus konkurences nosacījumus. Izglītībā valsts finansējumu var saņemt tikai licencēta un akreditēta iestāde, kas ir izgājusi kvalitātes pārbaudi. Arī slimnīcām jābūt skaidram, pārbaudāmam un stingram kvalitātes standartam. Vienlaikus jāizvērtē ārstniecības riska fonda situācija un tas, vai pacientu kompensāciju sistēma ir pietiekami finansēta un efektīva. Ir jāmaina arī pacientu plūsma. Nevienam neienāk prātā augstskolā prasīt mācīt reizrēķinu. Taču veselības aprūpē cilvēki ar vienkāršākām traumām un saslimšanām joprojām nonāk universitātes slimnīcās, kuru uzdevums būtu ārstēt vissarežģītākos gadījumus. MINISTRU TOP 3 DARBI 1/2 ⬇️ #Latvija #Finanses #Veselība

Rīgā šonedēļ norisinās jauniešu uzņēmējdarbības festivāls Gen-E, kas ir Eiropas lielākais šāda veida pasākums un pulcē skolēnu uzņēmumus, jaunuzņēmumus un ekspertus no 40 valstīm, ļaujot jauniešiem prezentēt inovatīvas idejas un risinājumus sociālo, izglītības un veselības jomu izaicinājumiem. #GenE #jaunietuuzņēmējdarbība #inovācijas

Diena Nr.25 premjera krēslā Notikumiem bagāta un ļoti interesanta diena: ➖️ No paša rīta tikos ar @elnormous, lai pārrunātu @valstsmezi kiberuzbrukumu un risinājumus, kā ātri stiprināt valsts iestāžu kiberdrošību. Viņa redzējums ir skaidrs – virzīt uz priekšu "Balto hakeru" projektu. Ideja tika aizsākta jau 2016. gadā, taču valsts aparāts to tā arī līdz galam neieviesa. ➖️ Ministru kabinetā notika slēgtā sēde par LVM kiberuzbrukumu. Secinājumi nav iepriecinoši – gan krīzes komunikācija, gan krīzes vadība bija nepietiekama. Ļaundaris sistēmā darbojās jau no 11. jūnija, bet atbildīgās iestādes par to uzzināja tikai 24. jūnijā. Es pats par notikušo sākotnēji uzzināju no sociālajiem tīkliem. ➖️ Viens no uzbrukuma iemesliem bija tas, ka LVM izmantoja novecojušu sistēmas programmatūras versiju, kura vairākus gadus nebija atjaunināta. Zināma ievainojamība hakeriem nodrošināja ideālu piekļuvi sistēmai. ➖️ Labā ziņa – Mednieku sistēma darbu atsāks jau rīt. Savukārt LVĢEO un vairākiem citiem moduļiem pagaidām vēl nav zināms pilnīgas darbības atjaunošanas termiņš. ➖️ Diemžēl 21% valsts iestāžu un 32% privātā sektora kritiskās infrastruktūras uzņēmumu joprojām nav izstrādāts darbības nepārtrauktības plāns (DNP). ➖️ Vēl viena laba ziņa – vēlēšanu sistēmas modulis nav kompromitēts. Tas ir drošībā. ➖️ Devu rezolūciju visiem ministriem līdz 30. jūlija Ministru kabineta sēdes turpinājumam sagatavot konkrētus risinājumus kiberdrošības stiprināšanai. ➖️ Nekavējoties uzdevu ieviest to, kas jau bija noteikts 2024. gada Kiberdrošības likumā, bet līdz šim nebija izpildīts – obligātus kiberdrošības standartus datu centriem un valsts informācijas sistēmām. ➖️ Vakarā devos uz @USEmbassyRiga ASV vēstniecības un jaunās vēstnieces Melissa organizētajām grandiozajām ASV 250. neatkarības gadadienas svinībām. Pasākumā pulcējās pasaules līmeņa viesi un vairāk nekā tūkstotis uzņēmējdarbības, diplomātijas un sabiedrības līderu. ➖️ Man bija gods teikt uzrunu par godu ASV 250 gadu jubilejai tik ievērojamas auditorijas priekšā. Spriežot pēc atsauksmēm, runa izdevās lieliski. To varēsiet noskatīties zemāk pievienotajā saitē. ➖️ Pēc pasākuma tikos ar neatkarīgajiem konsultantiem Alvarez & Marsal (A&M INFRA), kuri noslēdz darbu pie Rail Baltica izvērtējuma. Liels paldies @atis_svinka par lēmumu pasūtīt patiesi neatkarīgu un profesionālu starptautisku izvērtējumu par #RailBaltica nākotni. ➖️ Konsultanti prezentēja sākotnējos secinājumus par to, kā Latvijai būtu jāpārvalda projekts, kā iespējams samazināt izmaksas un kādas ir reālās projekta īstenošanas iespējas. Galvenais secinājums – neviens no līdzšinējiem variantiem Latvijai nav finansiāli pa kabatai, savukārt turpināt projektu pašreizējā veidā nozīmētu ļoti nopietnus riskus valsts finansēm. ➖️ Ziņojumā skaitļos un faktos salīdzinātas Rail Baltica izmaksas ar Lietuvas, Igaunijas (kur jau skaitļi un metodika parāda pilnīgi nereālus un nesalīdzināmus ciparus). Konsultanti nēma par paraugu veiksmīgus Spānijas un citu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa projektu pieredzi. Konsultanti īpaši uzsvēra, ka Latvijai būtu rūpīgi jāizvērtē Polijas pieredze ātrgaitas dzelzceļa attīstībā. ➖️ Jūlija beigās gaidāms oficiālais gala ziņojums. Tas būs ļoti nozīmīgs arguments turpmākajās sarunās ar Eiropas Komisiju, kā arī ar mūsu partneriem Lietuvā un Igaunijā. #Kiberdrošība #Atjauninājumi #RailBaltica

Tiesībsardze norāda, ka Latvijas uzņēmumu reģistrēšanas sistēma, kura ļauj reģistrēt uzņēmumu bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas, apdraud privātpersonu tiesības un prasa valdībai līdz gada beigām izstrādāt risinājumus, kas nodrošinātu šo tiesību efektīvu aizsardzību. #Tiesībsardze #Uzņēmējdarbība #īpašumaTiesības

Mans mērķis jau no paša sākuma ir bijis skaidrs — sākt līdzsvarot tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Plaisa kļūst arvien lielāka. Ķīnas eksports uz Eiropas Savienību turpina pieaugt, kamēr mūsu tirgus daļa Ķīnā turpina samazināties. Šī tendence nav ilgtspējīga, un "status quo" saglabāšana nav risinājums. Eiropas Savienība joprojām ir atvērta uzņēmējdarbībai, taču mums ir jāaizstāv mūsu rūpnieciskais pamats un jāturpina cīnīties par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem pasaules mērogā, lai mūsu rūpniecības nozares varētu godīgi konkurēt.

Cienījamais @AndrisKulbergs ! Mūsu uzņēmums, lai DRĪKSTĒTU STRĀDĀT savā valstī, šogad samaksās aptuveni 135 000 EUR pamatā ārzemju bankai un ārzemju apdrošinātājiem. Papildus tam mums tiek nobloķēti naudas līdzekļi 650 000 EUR apmērā. Papildus tam tiek ieķīlāti 7 mums piederošie autobusi. Papildus tam trīs uzņēmuma īpašnieki parakstījušies, ka atbild ar savu īpašumu. Tā ir izmaksas uz gadu, nākošajā gadā būs aptuveni tas pats. Tas ir situācijā, kad pašu kapitāls ir 2,9 miljoni un mūsu finansu rādītāji ir teicami. Tāda ir tūrisma likumdošanas pielietošanas prakse Latvijā, ko akceptē Ekonomikas Ministrija, kas jau vairākus gadus ignorē visus mūsu un asociācijas priekšlikumus ieviest vismaz veselā saprāta minimumu šajā absurdā. Notiek tikai atrakstīšanās. Jautājumi - 1. Kas tā par uzņēmējdarbības formu, kurai tiek praksē pielietotas šādas izdarības no valsts puses? 2. Vai nav pienācis laiks beigt ņirgāties par mums un mums līdzīgiem uzņēmumiem no Ekonomikas ministra @ViktorsValainis puses? #uzņēmējdarbība #tūrisms #likumdošana

Diena Nr. 21 premjera krēslā Šodien notika pirmā lielā valdības izbraukuma sēde Lūznavā, Latgales pierobežā. Rītu sāku, tiekoties ar viesu nama "Svilpaunieki" saimnieku, ģimenes uzņēmumu "KUUP" kafijas grauzdētājiem, "Ausmaņa" kebaba īpašnieku un Latvijas Finiera "Verems" ražotni. Visur dzirdēju vienus un tos pašus jautājumus – drošība, straujais tūrisma kritums un nepieciešamais valsts atbalsts. Izbraukuma valdības sēde bija izcila ideja. Ir jāpārstāj pieņemt lēmumus tikai Rīgā. Mums ir jābrauc uz reģioniem, jātiekas ar cilvēkiem, uzņēmējiem, lauksaimniekiem un pašvaldībām. Tikai uz vietas var pa īstam saprast problēmas, un ļoti bieži paši cilvēki jau piedāvā labākos risinājumus. Valdības izbraukuma sēdē piedalījās visi ministri un pierobežas pašvaldību vadītāji. Ļoti koncentrētā un efektīvā darba režīmā izskatījām svarīgākos jautājumus, pieņēmām lēmumus un vienojāmies par tālāko rīcības plānu: ➖️ Aizsardzības ministrs R.Melnis iepazīstināja ar antidronu aizsardzības risinājumu visai pierobežai. Tas sāks darboties jau augustā un kalpos kā primārais aizsardzības līmenis, aviācijas spējas atstājot kā sekundāro reaģēšanas līmeni. ➖️ Vienojāmies par Latvijas un Ukrainas militārās kopražošanas uzņēmuma izvietošanu Latgales pierobežā, lai veicinātu investīcijas, radītu labi apmaksātas darbavietas un stiprinātu reģiona ekonomiku. ➖️ Kopā ar iekšlietu ministru @janisdombrava, VARAM ministru @Edgars_T un ekonomikas ministru @ViktorsValainis vienojāmies, ka līdzšinējā patvertņu programma nav sasniegusi mērķi. Tiks veidota jauna – vienota, vienkārša, bez liekas birokrātijas, ar maksimāli atvieglotu kārtību gan jaunu patvertņu izbūvei, gan esošo pielāgošanai. ➖️ Izglītības ministre @IIndriksone prezentēja skaidru rīcības modeli skolām darbam dzeltenās, oranžās un sarkanās trauksmes līmeņos, lai tas būtu gatavs līdz jaunā mācību gada sākumam 1. septembrī. ➖️ Ekonomikas ministrs @ViktorsValainis nāca klajā ar priekšlikumu desmitkārt samazināt tūrisma nodevu pierobežas reģiona komersantiem, lai palīdzētu atjaunot uzņēmējdarbību. ➖️ VARAM iepazīstināja ar papildu 2 miljonu eiro atbalsta programmu uzņēmējdarbībai Latgales atbalsta likuma ietvaros. ➖️ Tieslietu ministrs @EdvardsSmiltens tikai deviņās dienās sagatavojis Dronu kompensācijas likuma risinājumu un nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai jau jūlijā būtu pieejams atbalsts komersantiem, iedzīvotājiem un pašvaldībām par dronu radītajiem zaudējumiem. ➖️ Uzklausījām arī ļoti konstruktīvus priekšlikumus un risinājumus no visām pierobežas pašvaldībām. Vēlos sirsnīgi pateikties visiem kolēģiem par ieguldīto darbu un sagatavotajiem risinājumiem. Paldies Valsts Kanceleja un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par profesionāli noorganizēto valdības izbraukuma sēdi. P.S. Par vienu lietu gan īpašs paldies NBS – militārajā teltī bija uzstādīti kondicionieri. Tie mūs izglāba no īstas 🇫🇮 saunas un pāris pusģībušiem ministriem. 😎 #Latvija #valdība #uzņēmējdarbība

Apmeklēju mūsu lielo uzņēmumu Latgalē SIA Verems Latvijas Finieris filiāli, ražotni ar 5 ha zem jumta, nodarbina virs 400 darbinieku, strādā 24/7, visiem virs vidējā alga reģionā. Uzņēmums ievieš savu zemessardzes brigādi, atjaunota patvertne, iegulda pretdronu aizsardzībā. Galvenie jautājumi: ➖️ drošība, ir gatavi paši iesaistīties civilā īzsardzībā, tikai nav skaidrības kā. Mums jāvirzās uz Somijas modeli ar cieši uzņēmēju iesaisti civilās drošības jautājumos ➖️ liels apdraudējums vai nākotnes neskaidrība par mūsu pārmērīgo Zaļā Kursa ieviešanu jau pāri Briseles noteiktajiem minimumiem. Šeit mums jāatgriež veselais saprāts un uzņēmējdarbība ar vidi ir jāsaliek balansā. Jāievieš Skandināvijas modelis ➖️ reģionos finansu institūcijām ir pārmērīga vēlme visiem aizņēmumiem prasīt milzu ķīlas apmēru ➖️ nopietnākais konkurētspējas apdraudējums ir elektroenerģijas cena ~80€/MWh pret skandināvu ~30-40€/MWh. Mums pašizmaksā enerģija jau sasniedz 10-11% vs industrijas standarta 7-8%. Šis ir rezultāts valsts visu energo uzņēmumu milzu uzsvaram pelnīt vs lēta izejresursa nodrošināšana #Uzņēmējdarbība #Drošība #Finanses

Pēdējo mēnešu laikā Latgales uzņēmējiem ir jāpielāgojas arvien biežākajiem šūnapraides brīdinājumiem par iespējamiem apdraudējumiem gaisā, kas rada nedrošības izjūtu un liek veidot iekšējās drošības risinājumus, tomēr neraugoties uz riskiem, reģionā turpina notikt ilgtermiņa investīcijas un uzņēmumi meklē efektīvas rīcības stratēģijas. #drošība #Latgale #uzņēmējdarbība

Maskavā saistībā ar 2020. gada deputāta Aleksandra Petrova slepkavību aizturēts Putina tuvs uzņēmējs Georgijs Trabers, kuram izvirzītas apsūdzības par pasūtījuma slepkavību un nelikumīgu ieroču apriti, līdzās bijušajam bokserim Alisultanam Nadirbegovam, ar kuru saistītas līdzīgas apsūdzības. #slepka #nolikumīgsieročs #uzņēmējdarbība

Kanāda ir nolēmusi likvidēt atbildīgas uzņēmējdarbības uzraudzības biroju, jo premjers Marks Kārnijs uzskata, ka iestāde nav strādājusi pietiekami efektīvi, neskatoties uz tās mērķi izmeklēt Kanādas uzņēmumu cilvēktiesību pārkāpumus ārvalstīs, īpaši attiecībā uz uiguru apspiešanu Ķīnā. #Kanāda #uzņēmējdarbība #cilvēktiesības

Edgars Voļskis norāda, ka būtiskā ekonomiskā plaisa starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem, īpaši Latgali, joprojām pastāv, un lai mazinātu šo nevienlīdzību, valdībai ir jāmaina reģionālā politikas pieeja, koncentrējoties uz spēcīgu attīstības centru veidošanu un investīcijām Latgales infrastruktūrā un uzņēmējdarbības prasmju uzlabošanā. #LatvijasReģioni #EkonomiskāPlaisa #ReģionālāAttīstība

Kebabnīcu jautājumu var sakārtot tikai ņemot šo nozari valsts kontrolē, dibinot VAS “LATVIJAS KEBABS” ar profesionāļu valdi un padomi. Fiziski tīklu var atvērt tukšajās pasta ēkās, lauku skolās. Darbiniekiem lina uniformas, strikts darba tikuma režīms, arī obligāta dalība korī. https://t.co/Kp1bOmilMr #Kebabs #Latvija #Uzņēmējdarbība

Brandavs tiesā apgalvo, ka Rīgas domes amatpersonas Ušakovs un Ameriks pieprasījuši kukuli 30% apmērā no finansējuma par pārvadāto pasažieru skaitu mikroautobusu maršrutos, lai veiktu grozījumus, kas nodrošina uzņēmumam lielākus ienākumus un peļņu. #kukuļošana #uzņēmējdarbība #politika

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir sasniegusi augstāko ārvalstu investīciju radīto darbavietu skaitu Baltijā, ar 28 jauniem ārvalstu investīciju projektiem pērn, tomēr investoru optimismam ir risku pieaugums saistībā ar ģeopolitisko situāciju un uzņēmējdarbības izmaksām. #Investīcijas #Latvija #Baltija