Search

The Polish police have received information about a planned attack on Prime Minister Donald Tusk and Defense Minister Vladislav Kosinjak-Kamisz while the country is in a state of heightened readiness following a recent wave of violence in schools. #Polija #Apdraudējums #DonaldTusks (translated)

The chairman of the Latvian Green Party representing AS, Edgars Tavars, previously indicated to the LETA agency that potential coalition partners will be evaluated based on their readiness to agree on the tasks to be undertaken and to support the necessary changes in the country. #Saeima #koalīcija #pārmaiņas (translated)

The chairman of the Latvian Green Party, which is represented by the "United List" (AS), Edgars Tavars, previously indicated to the agency LETA that potential coalition partners will be assessed based on their willingness to agree on the necessary tasks to be done and to support the required changes in the country. #valdība #koalīcija #pārmaiņas (translated)

"If our forces, God forbid, suffer damage, those who will pay for it will be 'Hamas' and the residents of Gaza," Israeli Defense Minister Israel Katz announced a heightened state of readiness in the Israeli army on Tuesday, warning that Gaza will have to pay a high price if Israelis suffer again. #Izraēla #Hamas #terorisms (translated)

Etnolingvistiskais faktors tiešām šeit nozīmīgs (latviski/krieviski runājošie): ·      Uzticēšanās NATO (68%/29%) ·      Uzticēšanās armijai (80%/43%) ·      Atbalsts bruņotai pretestībai (81%/42%) ·      Gatavība cīnīties par Latviju (54%/10%) ·      Krievija vainojama par karu Ukrainā (81%/34%) Bet arī starp latviski runājošajiem rādītāji varēja būt labāki. #Latvija #NATO #Ukraina

Informācija par situāciju ar elektrotīklu bojājumiem - tiko runāju ar Lietuvas premjeru, kurš man prasīja, kā mums izdevās tik ātri salabot tik lielu skaitu bojājumu? Jā, mūsu avārijas brigādes tiešām ir paveikušas brīnumus, jo no 284 000 mājsaimniecībām bez elektrības ir jau nokopts uz 2 538 mājsaimniecībām. Lietuvā bija 260 000 bez elektrības un šodien vēl ir 30 000 liels skaits. Mūsu elektrolīniju ST un AST tehniķi ir padarījuši milzu darbu, lai kopā salabotu 2 369 pārrautas līnijas/ bojājumus. Iedomājaties izbraukumu skaitu? Pateicu paldies Igaunijas premjeram, par viņu palīdzību, kuri nāca palīgā ar saviem 20 ekspertiem. Mums nākamnedēļ jāpieņem būtiski grozījumi, lai pēc tādas vētras nerastos tik liels apmērs ar bojājumiem. Viens no būtiskiem iemesliem, ka koku attāloms pie elektro līnijām ir pārāk tuvu, daudzi koki bojāja AST un ST vadus, kas nav pieļaujams - jāmaina regulējums. Ir vēl būtiski lēmumi un kļūdu labojumi/ neizdarības, kas jānovērš jau nākamnedēļ 4. septembra ārkārtas MK sēdē par mūsu gatavības uzlabošanu krīzes apstākļos. Mēs nevaram pieļaut šādu situāciju ziemas laikā. #elektrība #krīze #Lietuva

Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM @JanisVitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā #Drošība #Latvija #NATO

Vētra bija ļoti labs tests mūsu gatavībai. Tas ka pazūd elektrība - skaidrs. Sadales tīkls strādā, tur gan jau var kaut ko uzlabot, bet diez vai daudz. Te tiešām vairāk pašiem jāmāk organizēties. Tas pats ar kritušiem kokiem utt. Kas iezīmējās kā pamatproblēmas: 1) sakari -nav rezerves sakaru, ja pazūd elektrība, https://t.co/WizLPtTVHA. nav sazvanāms 112, tā ir milzu problēma (acīm redzama IeM iepriekšējās vadības nolaidība); 2)ģeneratoru trūkums - nav pārdomāts, kam ir jāstrādā vismaz krīzes apjomā, sakaru torņi, DUS, ūdens u.tml.; 3) Apziņošana - LSM vienkārši izgāzās. Radio un TV nekādu derīgu informāciju nesniedza. Te darbs @Ivars_Abolins - ir jāprasa reāla atbildība no LSM vadības. Aizstāvēt visādas kreisas idejas tur viņi varoņi, bet krīzē sniegt iedzīvotājiem būtisku informāciju kaut kā nesanāk. #Gatavība #Krize #Sakari

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

Eksperti Latvijā brīdina par nepietiekamu iedzīvotāju gatavību plašām krīzēm, norādot uz trūkstošām zināšanām par personisko lomu krīzēs, nepieciešamību izstrādāt praktiskus evakuācijas plānus un izveidot apmācītus civilās aizsardzības formējumus, kamēr patvertņu izveide norit lēni un ir tikai neliels skaits vietu pieejamas visiem. #krīze #civilāizsardzība #gatavība

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Diena Nr. 41 premjera krēslā – Latvijas robežas ar 🇷🇺un 🇧🇾 apsekošana Kopā ar iekšlietu ministru @janisdombrava un aizsardzības ministru R.Melni devāmies divu dienu izbraukumā, lai apsekotu Latvijas austrumu robežu un klātienē pārliecinātos par tās gatavību iespējamām agresora provokācijām, kā arī par spēju apturēt 🇷🇺 organizēto pseidomigrantu plūsmu pie 🇧🇾 robežas. Piektdien ar NBS Gaisa spēku un 🇺🇸piegādāto militāro helikopteru Black Hawk izlidojām uz Latvijas ārējo robežu ar 🇷🇺. Visa lidojuma laikā klausījos pilotu saziņā ar dispečercentru un secināju, ka aviācijas sakariem ir daudz kopīga ar ģimenes ārsta ar roku rakstītu nosūtījumu — no abiem sākumā neko nevar saprast. Acīmredzot nepieciešama īpaša apmācība. 😄 Lidojām uz Balviem, tālāk uz Viļaku un robežšķērsošanas vietu “Vientuļi”, pēc tam gar Latvijas–🇷🇺robežu Kārsavas virzienā. ZS “Amatnieki–Riekstiņi” Nolaidāmies zemnieku saimniecībā ZS “Amatnieki–Riekstiņi”, kuras apsaimniekotās zemes platība sasniedz 5500 hektāru. Liela daļa zemju robežojas tieši ar 🇷🇺, un gar tām jau izbūvēts robežas žogs. Patiesi iedvesmojoša bija saimnieku attieksme — viņi negrasās pamest savu zemi pat 🇷🇺 agresijas gadījumā. Viņi ir gatavi aizstāvēt Latviju, savu dzimteni un katru savas zemes metru. Tieši tādiem saimniekiem mums jābūt savā valstī. Lepojos no sirds! Tēvs un dēls saimnieko kopā — viens ar milzīgu praktisko pieredzi, otrs kā moderns agronoms. Saimniecība sākta ar vienu kolhoza traktoru, kas šodien saglabāts kā piemineklis. Tam pretī tagad stāv vieni no modernākajiem un miljoniem vērtajiem John Deere kombainiem pasaulē. Īpaši jāizceļ tas, ka graudu pieņemšanas vietā darbojas moderna laboratorija, kas nekavējoties nosaka graudu kvalitāti. Tas ļauj produkciju šķirot, prognozēt cenu un efektīvi plānot realizāciju. Saimniecībā ir aptuveni 100 tehnikas vienību un 50 darbinieku, kuri tiek nodarbināti, labi atalgoti un arī ēdināti uz vietas. Kaut Latvijā būtu vairāk šādu uzņēmīgu, drosmīgu un tālredzīgu zemnieku! Robežas militārā stiprināšana Apsekojām robežas posmus, kuros kritiskajās vietās jau sākta aizsardzības joslas izbūve — tiek rakti prettanku grāvji un izvietoti tā dēvētie “pūķa zobi”. Pirmās kārtas darbus kritiskajos punktos paredzēts pabeigt līdz novembrim, otro kārtu — līdz pavasarim, bet visas atlikušās robežas nostiprināšanu — līdz nākamā gada beigām. Paldies Aizsardzības ministrijai R.Melnis, Iekšlietu ministrijai @janisdombrava un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par kopīgo darbu! Vienlaikus identificējām vairākus juridiskus un sadarbības šķēršļus, kurus nekavējoties risināsim: ➖️ pārāk lēna atmežošana @valstsmezi LVM pārvaldītajās teritorijās; ➖️nav skaidra regulējuma privātpersonu un uzņēmēju brīvprātīgai iesaistei; ➖️nepieciešams sadarbības modelis ar privāto sektoru, izmantojot uzņēmēju tehniku un darbaspēku; ➖️ militārās apmācības iespējams apvienot ar meliorācijas grāvju tīrīšanu un teritoriju sakārtošanu. FOX militārā tehnika un Grebņevas robežpunkts Gar robežas žogu uz Grebņevas robežpunktu devāmies Latvijā ražotajās augstas caurgājamības militārajās automašīnās FOX. Pie stūres bija pats tehnikas radītājs Ali Jansons. Tā bija lieliska iespēja salīdzināt vecā un jaunā tipa robežas žogus, kā arī pārliecināties, cik spējīga FOX tehnika ir Latvijas sarežģītajos apstākļos. ➖️ apsekojām robežas žoga izbūvi; ➖️ iepazināmies ar sensoru, kameru un citas infrastruktūras risinājumiem; ➖️ izvērtējām plānotos nākamos robežas aprīkošanas posmus. Grebņevas robežpunktā iepazināmies ar aktuālo situāciju uz robežas ar 🇷🇺: ➖️ noskaidrojām ikdienas transporta un cilvēku plūsmas statistiku; ➖️ pārrunājām robežpunkta gatavības plānus iespējamiem draudiem un provokācijām; ➖️ izvērtējām robežsargu rīcības scenārijus krīzes situācijās. Armijas resursu parks Devāmies arī uz armijas resursu parku, lai saprastu robežas militārās stiprināšanas plānus un reālās iespējas. Vērtējām: ➖️ prettanku grāvju rakšanu; ➖️ dzeloņstiepļu un “pūķa zobu” izvietošanu; ➖️tehniskos risinājumus, kameras un sensorus; ➖️darbu izpildes termiņus un pieejamos resursus; ➖️nepieciešamos likumu un Ministru kabineta noteikumu grozījumus. Gaisa telpas aizsardzība un pretdronu spējas Turpinājām robežas apsekošanu no gaisa un nolaidāmies militārajā radiolokācijas centrā, kas aprīkots arī ar pretdronu risinājumiem. Noklausījāmies ziņojumu par Latvijas gaisa telpas uzraudzības un aizsardzības gatavību. Būtisku uzlabojumu militārās reaģēšanas laikā devis Latgales 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdē pieņemtais regulējums par zaudējumu atlīdzināšanu dronu vai citu incidentu gadījumā. Tas būtiski paātrina spēju pieņemt lēmumu un neitralizēt nevēlamus gaisa objektus. Latvijā ražotie pretdronu risinājumi ir ļoti spējīgi un jau tiek praktiski izmantoti. Vienlaikus jāuzlabo dronu operatoru apmācību sistēma. Karavīriem jādod iespēja trenēties reālos apstākļos un arī kļūdīties, tostarp sabojāt tehniku mācību procesā, neprasot par to nesamērīgu atbildību, kā tas bijis līdz šim. No turienes devāmies uz Lielvārdi. Tikšanās ar Latgales NVO Rēzeknē tikāmies ar Latgales nevalstisko organizāciju pārstāvēm cenrrā Gors. Viņas ļoti skaidri izstāstīja reģionālās īpatnības un to, cik būtiski NVO darbības apstākļi Latgalē atšķiras no situācijas Rīgā. Latgalē darbojas tikai aptuveni 2000 NVO jeb 7% no kopējā Latvijas NVO skaita. Sarunā īpaši tika uzsvērta LEADER programmas nozīme reģionos. Tam pilnībā piekrītu. Vienlaikus saņēmu informāciju, ka Zemkopības un Finanšu ministriju plānoto pārmaiņu dēļ šīs programmas nākotne varētu tikt apdraudēta. Par to runāšu @Brivibas36 Ministru kabinetā. Jāņem vērā, ka daudzām Latgales biedrībām bez valsts finansējuma pastāvēt praktiski nav iespējams. Ziedojumu un sponsoru atbalsts reģiona zemākās maksātspējas dēļ ir kritiski nepietiekams. Nav taisnīgi pēc identiskiem kritērijiem vērtēt reģionu NVO un lielo pilsētu organizācijas. Projektu konkursos nepieciešams reģionālais kritērijs, kā arī lielāks punktu skaits organizācijām, kas darbojas pierobežā. Skaties turpinājumu @Apvienotais_ #Latvija #aizsardzība #robeža

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens norādīja, ka Eiropas galvenais izaicinājums aizsardzības jomā ir pietiekamu karavīru skaita nodrošināšana, neskatoties uz bruņojuma modernizāciju, un uzsvēra, ka sabiedrības gatavība cīnīties ir būtiska, it īpaši ņemot vērā Krievijas plānus paplašināt savus bruņotos spēkus. #EiropasDrošība #BruņotieSpēki #AizsardzībasMinistrs

Vispār iespaidīgi cik daudz to Progresīvo izlīduši visās iespējamajās platformās. Vēmiens nāk no tiem šķidrajiem tekstiem bez jēgas - klaja diršana, karošana pret savām iedomu problēmām un gatavība mācīt sabiedrību kā dzīvot, pat ja paši nespēj darīt godīgu darbu un uzturēt sevi. #Progresīvais #Mediā #Sabiedrība

Ojārs Stūre uzsver, ka Latvijā ir steidzami jāuzlabo valsts un privātā sektora gatavība krīzēm, jo pašlaik lielai daļai organizāciju trūkst darbības nepārtrauktības plānu, kas rada nopietnus riskus sabiedrībai, un ir nepieciešama sistemātiska rīcība, regulāras mācības un praktiski testi, lai nodrošinātu reālas reakcijas krīzes situācijās. #KrizuVadība #DarbībasNepārtrauktība #Noturība

Ir pagājis aptuveni mēnesis kopš esmu iekšlietu ministrs. Uzskaitu dažus no aizvadītā mēneša paveiktajiem darbiem. ▪️Valsts valodas stiprināšana▪️ *) Izdots rīkojums, nosakot latviešu valodu par vienīgo Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējās saziņas valodu. *) PMLP pakalpojumi tiek sniegti tikai valsts valodā. ▪️Robežu drošība▪️ *) Ministru kabinetā panākts lēmums pagarināt pastiprinātās robežapsardzības režīmu Latvijas–Baltkrievijas pierobežā. Jāuzsver, ka jūnija mēnesī no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas ir atturētas aptuveni 2300 personas. *) Izvērtēti Latvijas austrumu robežas infrastruktūra, tehnoloģiskais nodrošinājums un robežsardzes kapacitātes stiprināšanas pasākumi. *) Eiropas Savienības un reģionālajos sadarbības formātos pārstāvēta Latvijas pozīcija migrācijas ierobežošanas, ārējās robežas drošības un hibrīdapdraudējumu jautājumos. ▪️Migrācijas ierobežošana▪️ Uzsākta Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumu ieviešana, izstrādājot Ministru kabineta rīcības plānu stingrākai imigrācijas politikai un ekonomiskās imigrācijas shēmu ierobežošanai. *) Ir panākts, ka valdība atbalsta papildu finansējumu PMLP, lai iestāde varētu efektīvāk īstenot migrantu kontroles pasākumus. *) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centros uzdots paātrināt to personu izraidīšanu, kurām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, un stiprināt drošības pasākumus šajos centros. *) Ir veiktas izmaiņas Patvēruma meklētāju centra "Mucenieki" vadībā. *) Organizēti drošības reidi patvēruma meklētāju centros. *) Panākta vienošanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni stiprināt ārvalstu studentu uzņemšanas un uzturēšanās kontroli, kā arī izvērtēt sankciju ieviešanu augstskolām, kas nepietiekami uzrauga uzaicinātos ārvalstu studentus. *) Ar ministra lēmumu neesmu nevienam ārzemniekam piešķīris uzturēšanās atļauju, bet esmu parakstījis lēmumus par vairāku ārzemnieku iekļaušanu "melnajā sarakstā". ▪️Iekšlietu dienestu un valsts drošības stiprināšana▪️ *) Uzsākta civilās aizsardzības sistēmas pilnveide, virzot patvertņu tīkla paplašināšanu, trauksmes sirēnu modernizāciju, https://t.co/0oef3f3rn7 pilnveidošanu un sabiedrības gatavības stiprināšanu. *) Apstiprināts finansējums 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecības turpināšanai, stiprinot iekšlietu dienestu infrastruktūru. *) Izvērtētas Valsts policijas, Valsts robežsardzes, VUGD, Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes un Kriminālistikas pārvaldes vajadzības un noteiktas to attīstības prioritātes. *) Panākta vienota izpratne ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par migrācijas ierobežošanu, civilās aizsardzības stiprināšanu un iekšlietu dienestu kapacitātes stiprināšnas pasākumiem. *) Apmeklēti VUGD depo, policijas iecirkņi un pārvaldes, lai identificētu nepieciešamos infrastruktūras sakārtošanas darbus un ekipējuma papildināšanas vajadzības. *) Ir uzsākts darbs, lai pārskatītu Nodrošinājuma valsts aģentūras darbu un identificētu aizdomīgos projektus, kuru īstenošana tika uzsākta aizvadītajos gados. *) Sadarbībā ar aizsardzības ministriju ir uzsākts darbs pie ciešākas aizsardzības un iekšlietu dienestu sadarbības, tostarp pretdronu spējas attīstības. *) Ir uzsākts darbs, lai uzlabotu Iekšlietu ministrijas datu centru drošību. #IekšlietuMinistrija #Drošība #Migrācija