Search

Beidzot kāds cienījams cilvēks no Ukrainas korekti, bet bez aplinkiem izsakās par progresīvajiem nekrietneļiem un viņu kremļa ietekmes aģentu Sprūdu. Zemāk - MI tulkojums. Uzturēšanās laikā Latvijā, Ukrainai draudzīgā valstī, kur ārstējos un rehabilitējos, satiku daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tie bija cilvēki, kas palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem: vienkāršie pilsoņi, uzņēmējdarbības pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, kā arī ministri un Latvijas iestāžu vadītāji. Visas šīs tikšanās noritēja draudzīgā un atklātā atmosfērā. Mēs pateicāmies cilvēkiem, kas ziedo automašīnas, pērk tās un nodod savas automašīnas Ukrainas vajadzībām. Mēs arī pateicāmies varas iestādēm par Ukrainai nodoto ātrās palīdzības automašīnu skaitu. Bet, kā saka, nav tādas lietas kā darvas karote. Kopā ar savu draugu Oleksiju Anuleju un Romanu Meļņiku (Mamontu) mēs bijām Ogres pilsētas bibliotēkā. Mēs sarunājāmies, kad pie mums pienāca vīrietis, sveicināja mūs un iepazīstināja ar sevi kā bijušo Latvijas aizsardzības ministru (2023–2026). Mēs sarunājāmies burtiski dažas minūtes. Es jautāju, vai viņš palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Es nedzirdēju skaidru atbildi. Vēlāk mūsu latviešu draugi pastāstīja mums par viņa politisko nostāju Ukrainas jautājumā, konkrēti, par viņa izteikumiem un attieksmi pret Ukrainas valstiskumu (viņaprāt, Ukraina ir projekts, nevis valsts). Kad gājām ārā no bibliotēkas, mūsu ceļi atkal krustojās. Es viņam teicu vienkāršu lietu: Latvijai ir jāapvienojas, jāstiprina sava valsts un jāmācās no Ukrainas pieredzes, kas šodien aizstāv savu neatkarību uz savu pilsoņu dzīvību rēķina. Tajā brīdī viņa cilvēku rokās bija viņa partijas politiskie materiāli. Kā zināms, Latvijā tuvojas vēlēšanas, tāpēc viņu klātbūtnei bibliotēkā bija acīmredzams politisks konteksts. Es arī teicu: ja jūs patiešām vēlaties palīdzēt Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, es atstāju savu tālruņa numuru. Bet pats interesantākais notika vēlāk. Pēc spēcīgās vētras, kas 22. augustā pāršalca Latviju, nākamajā dienā daudzviet bija problēmas ar elektrību un sakariem. Tikai pēc ierašanās Rīgā mums izdevās normāli sazināties. Un šodien, 24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā, mani Latvijas draugi man parādīja videoierakstu no bijušā aizsardzības ministra politiskās partijas. Un šajā video ir izmantota epizode no mūsu tikšanās Ogres pilsētas bibliotēkā. Turklāt tajā ir redzams brīdis, kad viņš — Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs — pienāk pie manis un sveicina mani. Es to uzskatu par nepieņemamu. Bez manas atļaujas mana attēla izmantošana militārajā formā, mūsu tikšanās un paša rokasspiediena fakta izmantošana jūsu pašu politiskajā reklāmā ir vismaz neētiska. Situācija izskatās īpaši ciniska, ja persona, kas, cik man zināms, nav sniegusi nekādu palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, savās politiskajās aktivitātēs izmanto Ukrainas militārpersonas attēlu, radot iespaidu par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Tāpēc mana prasība ir vienkārša un skaidra: Izņemiet no politiskā video epizodi, kurā tiek izmantots mūsu sveiciens un mans attēls. Es neesmu devis atļauju izmantot sevi jūsu politiskajā reklāmā. Ja jūs izteicāt apgalvojumus, ka Ukraina ir projekts, uzdrošinieties pārskatīt savu nostāju un atvainoties Ukrainai un ukraiņiem. Ja vēlaties runāt par Ukrainas atbalstīšanu, parādiet to nevis ar politiskiem video, bet gan ar konkrētiem gadījumiem. Un, ja vēlaties paspiest mums roku, nofotografēties un aprunāties, jums ir mūsu kontakti. Ir tālruņa numurs. Esam atvērti sarunai. Taču Ukrainas militārpersonas izmantošana politiskajā reklāmā bez viņa atļaujas ir nepieņemama. Tāpēc vēlreiz: noņemiet šo fragmentu no video. Šī ir mana pirmā un pēdējā prasība. #Ukraina #Atbalsts #Politika

"Premjera reakcija pēc vētras bija emocionāla un ļoti kritiska. Viņš nesaudzēja ne valsts institūcijas, ne privāto sektoru. Premjera galvenie pārmetumi pēc tam, kad ciklons daudzviet Latvijā paralizēja elektroapgādi un sakarus tika vērsti par bezpalīdzību un neorganizētību - premjers publiski pauda asu neapmierinātību un izbrīnu par to, cik nesagatavota valsts ir šādām dabas stihijām. Viņu šokēja fakts, ka, pazūdot elektrībai, uzreiz apstājās dzīvībai svarīgu pakalpojumu sniegšana. Viņš bija sašutis, ka pat lielākajiem DUS tīkliem un pārtikas veikaliem nebija pašu autonomo dīzeļģeneratoru. Rezultātā iedzīvotāji krīzes brīdī nevarēja nedz iepildīt degvielu automašīnās, nedz nopirkt pirmās nepieciešamības preces un ūdeni. Īpašu premjera kritiku saņēma telekomunikāciju uzņēmumi. Vētras laikā ātri izlādējās mobilo sakaru bāzes staciju akumulatori. Tā kā nebija rezerves ģeneratoru, iedzīvotāji palika bez sakariem un nespēja sazvanīt pat glābšanas dienestus, ko premjers nosauca par nepieņemamu situāciju. Rezultātā premjers uzdeva Iekšlietu ministrijai un citām atbildīgajām iestādēm steidzami pārskatīt civilās aizsardzības plānus. Viņš pieprasīja likumdošanā iestrādāt stingras prasības, kas liktu kritiskās infrastruktūras objektiem obligāti nodrošināties ar darba kārtībā esošiem strāvas ģeneratoriem." Ivars Godmanis, 2008. gads. #Vētra #KritiskāInfrastruktūra #DabasStihijas

Vētra bija ļoti labs tests mūsu gatavībai. Tas ka pazūd elektrība - skaidrs. Sadales tīkls strādā, tur gan jau var kaut ko uzlabot, bet diez vai daudz. Te tiešām vairāk pašiem jāmāk organizēties. Tas pats ar kritušiem kokiem utt. Kas iezīmējās kā pamatproblēmas: 1) sakari -nav rezerves sakaru, ja pazūd elektrība, https://t.co/WizLPtTVHA. nav sazvanāms 112, tā ir milzu problēma (acīm redzama IeM iepriekšējās vadības nolaidība); 2)ģeneratoru trūkums - nav pārdomāts, kam ir jāstrādā vismaz krīzes apjomā, sakaru torņi, DUS, ūdens u.tml.; 3) Apziņošana - LSM vienkārši izgāzās. Radio un TV nekādu derīgu informāciju nesniedza. Te darbs @Ivars_Abolins - ir jāprasa reāla atbildība no LSM vadības. Aizstāvēt visādas kreisas idejas tur viņi varoņi, bet krīzē sniegt iedzīvotājiem būtisku informāciju kaut kā nesanāk. #Gatavība #Krize #Sakari

Mazs komentāriņš par vētras tēmu. 1. Paldies LVĢMC! Laicīgi, informatīvi, precīzi. Super!👍 2. Fuj Latvijas Radio! Pēcvētras rītā, esot bez sakariem un elektrības, cerīgi slēdzu iekšā radio, pārliecināts, ka skanēs ziņu specizlaidums no kkāda krīzes centra vai tml. Nulle!👎 #Vētra #Ziņas #Latvija

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Diena Nr. 41 premjera krēslā – Latvijas robežas ar 🇷🇺un 🇧🇾 apsekošana Kopā ar iekšlietu ministru @janisdombrava un aizsardzības ministru R.Melni devāmies divu dienu izbraukumā, lai apsekotu Latvijas austrumu robežu un klātienē pārliecinātos par tās gatavību iespējamām agresora provokācijām, kā arī par spēju apturēt 🇷🇺 organizēto pseidomigrantu plūsmu pie 🇧🇾 robežas. Piektdien ar NBS Gaisa spēku un 🇺🇸piegādāto militāro helikopteru Black Hawk izlidojām uz Latvijas ārējo robežu ar 🇷🇺. Visa lidojuma laikā klausījos pilotu saziņā ar dispečercentru un secināju, ka aviācijas sakariem ir daudz kopīga ar ģimenes ārsta ar roku rakstītu nosūtījumu — no abiem sākumā neko nevar saprast. Acīmredzot nepieciešama īpaša apmācība. 😄 Lidojām uz Balviem, tālāk uz Viļaku un robežšķērsošanas vietu “Vientuļi”, pēc tam gar Latvijas–🇷🇺robežu Kārsavas virzienā. ZS “Amatnieki–Riekstiņi” Nolaidāmies zemnieku saimniecībā ZS “Amatnieki–Riekstiņi”, kuras apsaimniekotās zemes platība sasniedz 5500 hektāru. Liela daļa zemju robežojas tieši ar 🇷🇺, un gar tām jau izbūvēts robežas žogs. Patiesi iedvesmojoša bija saimnieku attieksme — viņi negrasās pamest savu zemi pat 🇷🇺 agresijas gadījumā. Viņi ir gatavi aizstāvēt Latviju, savu dzimteni un katru savas zemes metru. Tieši tādiem saimniekiem mums jābūt savā valstī. Lepojos no sirds! Tēvs un dēls saimnieko kopā — viens ar milzīgu praktisko pieredzi, otrs kā moderns agronoms. Saimniecība sākta ar vienu kolhoza traktoru, kas šodien saglabāts kā piemineklis. Tam pretī tagad stāv vieni no modernākajiem un miljoniem vērtajiem John Deere kombainiem pasaulē. Īpaši jāizceļ tas, ka graudu pieņemšanas vietā darbojas moderna laboratorija, kas nekavējoties nosaka graudu kvalitāti. Tas ļauj produkciju šķirot, prognozēt cenu un efektīvi plānot realizāciju. Saimniecībā ir aptuveni 100 tehnikas vienību un 50 darbinieku, kuri tiek nodarbināti, labi atalgoti un arī ēdināti uz vietas. Kaut Latvijā būtu vairāk šādu uzņēmīgu, drosmīgu un tālredzīgu zemnieku! Robežas militārā stiprināšana Apsekojām robežas posmus, kuros kritiskajās vietās jau sākta aizsardzības joslas izbūve — tiek rakti prettanku grāvji un izvietoti tā dēvētie “pūķa zobi”. Pirmās kārtas darbus kritiskajos punktos paredzēts pabeigt līdz novembrim, otro kārtu — līdz pavasarim, bet visas atlikušās robežas nostiprināšanu — līdz nākamā gada beigām. Paldies Aizsardzības ministrijai R.Melnis, Iekšlietu ministrijai @janisdombrava un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par kopīgo darbu! Vienlaikus identificējām vairākus juridiskus un sadarbības šķēršļus, kurus nekavējoties risināsim: ➖️ pārāk lēna atmežošana @valstsmezi LVM pārvaldītajās teritorijās; ➖️nav skaidra regulējuma privātpersonu un uzņēmēju brīvprātīgai iesaistei; ➖️nepieciešams sadarbības modelis ar privāto sektoru, izmantojot uzņēmēju tehniku un darbaspēku; ➖️ militārās apmācības iespējams apvienot ar meliorācijas grāvju tīrīšanu un teritoriju sakārtošanu. FOX militārā tehnika un Grebņevas robežpunkts Gar robežas žogu uz Grebņevas robežpunktu devāmies Latvijā ražotajās augstas caurgājamības militārajās automašīnās FOX. Pie stūres bija pats tehnikas radītājs Ali Jansons. Tā bija lieliska iespēja salīdzināt vecā un jaunā tipa robežas žogus, kā arī pārliecināties, cik spējīga FOX tehnika ir Latvijas sarežģītajos apstākļos. ➖️ apsekojām robežas žoga izbūvi; ➖️ iepazināmies ar sensoru, kameru un citas infrastruktūras risinājumiem; ➖️ izvērtējām plānotos nākamos robežas aprīkošanas posmus. Grebņevas robežpunktā iepazināmies ar aktuālo situāciju uz robežas ar 🇷🇺: ➖️ noskaidrojām ikdienas transporta un cilvēku plūsmas statistiku; ➖️ pārrunājām robežpunkta gatavības plānus iespējamiem draudiem un provokācijām; ➖️ izvērtējām robežsargu rīcības scenārijus krīzes situācijās. Armijas resursu parks Devāmies arī uz armijas resursu parku, lai saprastu robežas militārās stiprināšanas plānus un reālās iespējas. Vērtējām: ➖️ prettanku grāvju rakšanu; ➖️ dzeloņstiepļu un “pūķa zobu” izvietošanu; ➖️tehniskos risinājumus, kameras un sensorus; ➖️darbu izpildes termiņus un pieejamos resursus; ➖️nepieciešamos likumu un Ministru kabineta noteikumu grozījumus. Gaisa telpas aizsardzība un pretdronu spējas Turpinājām robežas apsekošanu no gaisa un nolaidāmies militārajā radiolokācijas centrā, kas aprīkots arī ar pretdronu risinājumiem. Noklausījāmies ziņojumu par Latvijas gaisa telpas uzraudzības un aizsardzības gatavību. Būtisku uzlabojumu militārās reaģēšanas laikā devis Latgales 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdē pieņemtais regulējums par zaudējumu atlīdzināšanu dronu vai citu incidentu gadījumā. Tas būtiski paātrina spēju pieņemt lēmumu un neitralizēt nevēlamus gaisa objektus. Latvijā ražotie pretdronu risinājumi ir ļoti spējīgi un jau tiek praktiski izmantoti. Vienlaikus jāuzlabo dronu operatoru apmācību sistēma. Karavīriem jādod iespēja trenēties reālos apstākļos un arī kļūdīties, tostarp sabojāt tehniku mācību procesā, neprasot par to nesamērīgu atbildību, kā tas bijis līdz šim. No turienes devāmies uz Lielvārdi. Tikšanās ar Latgales NVO Rēzeknē tikāmies ar Latgales nevalstisko organizāciju pārstāvēm cenrrā Gors. Viņas ļoti skaidri izstāstīja reģionālās īpatnības un to, cik būtiski NVO darbības apstākļi Latgalē atšķiras no situācijas Rīgā. Latgalē darbojas tikai aptuveni 2000 NVO jeb 7% no kopējā Latvijas NVO skaita. Sarunā īpaši tika uzsvērta LEADER programmas nozīme reģionos. Tam pilnībā piekrītu. Vienlaikus saņēmu informāciju, ka Zemkopības un Finanšu ministriju plānoto pārmaiņu dēļ šīs programmas nākotne varētu tikt apdraudēta. Par to runāšu @Brivibas36 Ministru kabinetā. Jāņem vērā, ka daudzām Latgales biedrībām bez valsts finansējuma pastāvēt praktiski nav iespējams. Ziedojumu un sponsoru atbalsts reģiona zemākās maksātspējas dēļ ir kritiski nepietiekams. Nav taisnīgi pēc identiskiem kritērijiem vērtēt reģionu NVO un lielo pilsētu organizācijas. Projektu konkursos nepieciešams reģionālais kritērijs, kā arī lielāks punktu skaits organizācijām, kas darbojas pierobežā. Skaties turpinājumu @Apvienotais_ #Latvija #aizsardzība #robeža