Search

Jānis Citskovskis wrote that in the published declaration of the former Director of the State Chancellery, Kronbergs, a compensation of 78,982 euros for 4.5 months of work in 2026 was indicated, although his monthly salary, according to Citskovskis, was 6,346 euros. He called on Andris Kulbergs to find out whether, with Prime Minister Evika Siliņa and Kronbergs agreeing on the termination of civil service relations, Kronbergs was also paid a severance allowance of three months' salary — more than 19 thousand euros. Citskovskis pointed out that the KNAB detained Kronbergs on May 14 of this year in a criminal case involving the timber industry, and Siliņa initially suspended him from office. Referring to what Kronbergs told LSM, he wrote that Kronbergs initially wanted to submit his resignation, but Siliņa urged him to reconsider. Later, they agreed to terminate civil service relations as of May 18. In Citskovskis' view, if Kronbergs had left voluntarily, he would not be entitled to the allowance, but the agreement might have allowed him to receive it according to paragraph 3 of section 12.¹ of the Compensation Law. Citskovskis mentioned court decisions in criminal cases regarding, in his opinion, illegal allowances paid to departing employees, including cases involving the former rector of the University of Latvia, Muižnieks, and the former mayor of Mārupe, Enci. He suggested that the agreement between Siliņa and Kronbergs might also be evaluated by the Prosecutor's Office. He also claimed that the amounts paid to Kronbergs were not listed in the salary lists published by the State Chancellery for May 2026, but the SRS only published his declaration submitted on July 5 on the evening of October 2. Citskovskis called on Andris Kulbergs and Mārtiņš Gruškevics to address the officials of the State Chancellery, whom he believes have repeatedly violated the requirement to publish paid salaries. He asserted that the lists tend not to be available precisely in the months when bonuses and cash prizes are paid, such as in December 2025, and that they are published with significant delays. #ValstsKanceleja #Amatpersonas #Transparence (translated)

Esmu ievērojis, ka lielākie “cīnītāji” pret jebkādu Rīgas modernizāciju ir tie, kas Rīgā nedzīvo, bet kādreiz iegādājušies īpašumus Pierīgā vai vēl kaut kur tālāk un tagad dzīvo tur. Viņus acīmredzami nomāc arvien pieaugošs resentiments un neatvairāma sajūta, ka ir “iegrābušies”. Tad, kad viņi iegādājās vai uzbūvēja īpašumu Pierīgā, tas skaitījās baigi prestiži un pagodinoši. Ārpus tās putekļainās, mašīnu izplūdes gāzu piesmirdinātās pilsētas svaigā gaisā, kur varu iziet basām kājām zālītē un liegi vērot saulrietu. Tas, ka viņi paši ar saviem džipiem to pilsētu piesmirdināja, tas, protams, neskaitījās. Lai taču tas plebss, kas tur tajos asfalta džungļos dzīvo, elpo. Kāda gan man gar viņiem, lošiem, daļa? Tā viņi ilgus gadus domāja. Taču laiki iet un viss pamazām mainās. Civilizētajā pasaulē jau sen pārgājusi mode uz dzīvi “piepilsētās”. Tā braukāšana katru dienu stundu uz darbu un stundu atpakaļ, sēdēšana sastrēgumos vairs neskaitās ne prestiža, ne pagodinoša. Arī milzīgais, lepnais vāģis vairs nav nekāds “augsta” statusa simbols, bet gan pierādījums, ka savā attīstībā esi iestrēdzis pagājušā gadsimtā. Pilsētu centri visā pasaulē atdzimst un iegūst modernu, cilvēkiem pievilcīgu veidolu, kur prioritāte ir gājējs, velobraucējs, sabiedriskais transports. Kur valda zaļumi, nevis daudzjoslu brauktuves. Automašīna šajā modernajā ekosistēmā ir nevēlama. Prestiži un pagodinoši ir dzīvot šajā modernajā, pievilcīgajā vidē pilsētas centrā vai tuvu tam, nevis kaut kur “ellē ratā” – Ropažos, Dreiliņos, Ulbrokā un tamlīdzīgi. Ulbrokā un visās citās mārupēs dzīvojošie padoties negrib. Tāpat kā atzīt savu zaudējumu. Viņi par katru cenu cenšas bremzēt Rīgas attīstību un cenšas to saglabāt tādu, kāda tā bija toreiz, kad viņi par savu dzīves vietu izvēlējās nomali, kas toreiz šķita sapņu kalngals. Jo Rīga pelēkāka, atpalikušākā, jo vairāk asfalta džungļos iekalta, jo viņiem labāk, jo tad dzīve “ellē ratā” vismaz vienā ziņā spēs pozitīvi konkurēt – zaļumā un tuvumā dabai. Tiklīdz arī Rīgas centrs kļūs zaļš un pievilcīgs, tā viņu piepilsētas tuvums dabai zaudēs savas konkurences priekšrocības. Tāpēc no rīta līdz vakaram jālamā tie, kas kaut ko dara, lai Rīga kļūtu skaistāka, dzīvošanai pievilcīgāka un atgūtu Baltijas metropoles statusu. P.S. Tas attiecas ne tikai uz Pierīgā dzīvojošajiem, bet arī uz tiem, kas dzīvo tālākos Rīgas guļamrajonos un uz centru raugās ar “skābo vīnogu” skatienu. #Rīga #modernizācija #attīstība

Līdz ar Rail Baltica projekta pārbaudes ziņojumu atklājās, ka būvnieku lobijs ietekmējis valdības lēmumus par tilta balsta un dzelzceļa estakādes būvniecību Mārupē, radot asus filozofiskus un administratīvus strīdus starp ministriem par projekta uzraudzību un izpildi. #RailBaltica #būvniecība #valdībaslēmumi