Search

ASV tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji pauduši bažas par mākslīgā intelekta ātro attīstību un aicinājuši uz stingrāku uzraudzību, savukārt sarunās ar Ķīnas prezidentu tiek plānots apspriest riska ierobežošanas pasākumus, lai saglabātu drošību un konkurētspēju šajā nozarē. #mākslīgaisintelekts #tehnoloģijas #regulējums

‼️ Aicinu Finanšu ministriju steidzami mainīt normatīvos aktus, lai pēc dabas stihijām pašvaldības drīkstētu bez atlīdzības nodot iedzīvotājiem pašvaldības zemē kritušos kokus. ❌ Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija – iedzīvotāji ir gatavi paši aizbraukt, sazāģēt un aizvest vētrā nogāztu koku, tādā veidā palīdzot pašvaldībai ātrāk sakopt teritoriju, atjaunot elektroapgādi un transporta kustību, bet normatīvo aktu regulējums to neļauj. Tā vietā pašvaldībai šī koksne ir jāuzskaita kā manta, jāorganizē tās atsavināšana un jāievēro virkne procedūru, lai gan daudzos gadījumos koka novākšana pašvaldībai izmaksā vairāk, nekā no tā realizācijas vispār iespējams iegūt. ❗ Rosinu noteikt, ka pēc vētras, plūdiem, ugunsgrēka vai citas dabas stihijas publiska persona var bez atlīdzības nodot privātpersonām personīgai lietošanai tās teritorijā radušos koksni, zarus un citus augu izcelsmes atlikumus, ja šī manta nav saimnieciski lietderīgi realizējama vai tās realizācijas izmaksas pārsniedz iespējamos ieņēmumus. 📝 Šāds regulējums ne tikai palīdzētu ātrāk likvidēt dabas stihiju sekas, bet arī samazinātu pašvaldību izdevumus, sniegtu praktisku atbalstu mājsaimniecībām un novērstu situācijas, kad vētras radītā koksne tiek nevajadzīgi izšķērdēta. #finanses #vides aizsardzība #sabiedrības interesi

Informācija par situāciju ar elektrotīklu bojājumiem - tiko runāju ar Lietuvas premjeru, kurš man prasīja, kā mums izdevās tik ātri salabot tik lielu skaitu bojājumu? Jā, mūsu avārijas brigādes tiešām ir paveikušas brīnumus, jo no 284 000 mājsaimniecībām bez elektrības ir jau nokopts uz 2 538 mājsaimniecībām. Lietuvā bija 260 000 bez elektrības un šodien vēl ir 30 000 liels skaits. Mūsu elektrolīniju ST un AST tehniķi ir padarījuši milzu darbu, lai kopā salabotu 2 369 pārrautas līnijas/ bojājumus. Iedomājaties izbraukumu skaitu? Pateicu paldies Igaunijas premjeram, par viņu palīdzību, kuri nāca palīgā ar saviem 20 ekspertiem. Mums nākamnedēļ jāpieņem būtiski grozījumi, lai pēc tādas vētras nerastos tik liels apmērs ar bojājumiem. Viens no būtiskiem iemesliem, ka koku attāloms pie elektro līnijām ir pārāk tuvu, daudzi koki bojāja AST un ST vadus, kas nav pieļaujams - jāmaina regulējums. Ir vēl būtiski lēmumi un kļūdu labojumi/ neizdarības, kas jānovērš jau nākamnedēļ 4. septembra ārkārtas MK sēdē par mūsu gatavības uzlabošanu krīzes apstākļos. Mēs nevaram pieļaut šādu situāciju ziemas laikā. #elektrība #krīze #Lietuva

Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM @JanisVitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā #Drošība #Latvija #NATO

Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs

Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība

Diena Nr. 41 premjera krēslā – Latvijas robežas ar 🇷🇺un 🇧🇾 apsekošana Kopā ar iekšlietu ministru @janisdombrava un aizsardzības ministru R.Melni devāmies divu dienu izbraukumā, lai apsekotu Latvijas austrumu robežu un klātienē pārliecinātos par tās gatavību iespējamām agresora provokācijām, kā arī par spēju apturēt 🇷🇺 organizēto pseidomigrantu plūsmu pie 🇧🇾 robežas. Piektdien ar NBS Gaisa spēku un 🇺🇸piegādāto militāro helikopteru Black Hawk izlidojām uz Latvijas ārējo robežu ar 🇷🇺. Visa lidojuma laikā klausījos pilotu saziņā ar dispečercentru un secināju, ka aviācijas sakariem ir daudz kopīga ar ģimenes ārsta ar roku rakstītu nosūtījumu — no abiem sākumā neko nevar saprast. Acīmredzot nepieciešama īpaša apmācība. 😄 Lidojām uz Balviem, tālāk uz Viļaku un robežšķērsošanas vietu “Vientuļi”, pēc tam gar Latvijas–🇷🇺robežu Kārsavas virzienā. ZS “Amatnieki–Riekstiņi” Nolaidāmies zemnieku saimniecībā ZS “Amatnieki–Riekstiņi”, kuras apsaimniekotās zemes platība sasniedz 5500 hektāru. Liela daļa zemju robežojas tieši ar 🇷🇺, un gar tām jau izbūvēts robežas žogs. Patiesi iedvesmojoša bija saimnieku attieksme — viņi negrasās pamest savu zemi pat 🇷🇺 agresijas gadījumā. Viņi ir gatavi aizstāvēt Latviju, savu dzimteni un katru savas zemes metru. Tieši tādiem saimniekiem mums jābūt savā valstī. Lepojos no sirds! Tēvs un dēls saimnieko kopā — viens ar milzīgu praktisko pieredzi, otrs kā moderns agronoms. Saimniecība sākta ar vienu kolhoza traktoru, kas šodien saglabāts kā piemineklis. Tam pretī tagad stāv vieni no modernākajiem un miljoniem vērtajiem John Deere kombainiem pasaulē. Īpaši jāizceļ tas, ka graudu pieņemšanas vietā darbojas moderna laboratorija, kas nekavējoties nosaka graudu kvalitāti. Tas ļauj produkciju šķirot, prognozēt cenu un efektīvi plānot realizāciju. Saimniecībā ir aptuveni 100 tehnikas vienību un 50 darbinieku, kuri tiek nodarbināti, labi atalgoti un arī ēdināti uz vietas. Kaut Latvijā būtu vairāk šādu uzņēmīgu, drosmīgu un tālredzīgu zemnieku! Robežas militārā stiprināšana Apsekojām robežas posmus, kuros kritiskajās vietās jau sākta aizsardzības joslas izbūve — tiek rakti prettanku grāvji un izvietoti tā dēvētie “pūķa zobi”. Pirmās kārtas darbus kritiskajos punktos paredzēts pabeigt līdz novembrim, otro kārtu — līdz pavasarim, bet visas atlikušās robežas nostiprināšanu — līdz nākamā gada beigām. Paldies Aizsardzības ministrijai R.Melnis, Iekšlietu ministrijai @janisdombrava un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par kopīgo darbu! Vienlaikus identificējām vairākus juridiskus un sadarbības šķēršļus, kurus nekavējoties risināsim: ➖️ pārāk lēna atmežošana @valstsmezi LVM pārvaldītajās teritorijās; ➖️nav skaidra regulējuma privātpersonu un uzņēmēju brīvprātīgai iesaistei; ➖️nepieciešams sadarbības modelis ar privāto sektoru, izmantojot uzņēmēju tehniku un darbaspēku; ➖️ militārās apmācības iespējams apvienot ar meliorācijas grāvju tīrīšanu un teritoriju sakārtošanu. FOX militārā tehnika un Grebņevas robežpunkts Gar robežas žogu uz Grebņevas robežpunktu devāmies Latvijā ražotajās augstas caurgājamības militārajās automašīnās FOX. Pie stūres bija pats tehnikas radītājs Ali Jansons. Tā bija lieliska iespēja salīdzināt vecā un jaunā tipa robežas žogus, kā arī pārliecināties, cik spējīga FOX tehnika ir Latvijas sarežģītajos apstākļos. ➖️ apsekojām robežas žoga izbūvi; ➖️ iepazināmies ar sensoru, kameru un citas infrastruktūras risinājumiem; ➖️ izvērtējām plānotos nākamos robežas aprīkošanas posmus. Grebņevas robežpunktā iepazināmies ar aktuālo situāciju uz robežas ar 🇷🇺: ➖️ noskaidrojām ikdienas transporta un cilvēku plūsmas statistiku; ➖️ pārrunājām robežpunkta gatavības plānus iespējamiem draudiem un provokācijām; ➖️ izvērtējām robežsargu rīcības scenārijus krīzes situācijās. Armijas resursu parks Devāmies arī uz armijas resursu parku, lai saprastu robežas militārās stiprināšanas plānus un reālās iespējas. Vērtējām: ➖️ prettanku grāvju rakšanu; ➖️ dzeloņstiepļu un “pūķa zobu” izvietošanu; ➖️tehniskos risinājumus, kameras un sensorus; ➖️darbu izpildes termiņus un pieejamos resursus; ➖️nepieciešamos likumu un Ministru kabineta noteikumu grozījumus. Gaisa telpas aizsardzība un pretdronu spējas Turpinājām robežas apsekošanu no gaisa un nolaidāmies militārajā radiolokācijas centrā, kas aprīkots arī ar pretdronu risinājumiem. Noklausījāmies ziņojumu par Latvijas gaisa telpas uzraudzības un aizsardzības gatavību. Būtisku uzlabojumu militārās reaģēšanas laikā devis Latgales 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdē pieņemtais regulējums par zaudējumu atlīdzināšanu dronu vai citu incidentu gadījumā. Tas būtiski paātrina spēju pieņemt lēmumu un neitralizēt nevēlamus gaisa objektus. Latvijā ražotie pretdronu risinājumi ir ļoti spējīgi un jau tiek praktiski izmantoti. Vienlaikus jāuzlabo dronu operatoru apmācību sistēma. Karavīriem jādod iespēja trenēties reālos apstākļos un arī kļūdīties, tostarp sabojāt tehniku mācību procesā, neprasot par to nesamērīgu atbildību, kā tas bijis līdz šim. No turienes devāmies uz Lielvārdi. Tikšanās ar Latgales NVO Rēzeknē tikāmies ar Latgales nevalstisko organizāciju pārstāvēm cenrrā Gors. Viņas ļoti skaidri izstāstīja reģionālās īpatnības un to, cik būtiski NVO darbības apstākļi Latgalē atšķiras no situācijas Rīgā. Latgalē darbojas tikai aptuveni 2000 NVO jeb 7% no kopējā Latvijas NVO skaita. Sarunā īpaši tika uzsvērta LEADER programmas nozīme reģionos. Tam pilnībā piekrītu. Vienlaikus saņēmu informāciju, ka Zemkopības un Finanšu ministriju plānoto pārmaiņu dēļ šīs programmas nākotne varētu tikt apdraudēta. Par to runāšu @Brivibas36 Ministru kabinetā. Jāņem vērā, ka daudzām Latgales biedrībām bez valsts finansējuma pastāvēt praktiski nav iespējams. Ziedojumu un sponsoru atbalsts reģiona zemākās maksātspējas dēļ ir kritiski nepietiekams. Nav taisnīgi pēc identiskiem kritērijiem vērtēt reģionu NVO un lielo pilsētu organizācijas. Projektu konkursos nepieciešams reģionālais kritērijs, kā arī lielāks punktu skaits organizācijām, kas darbojas pierobežā. Skaties turpinājumu @Apvienotais_ #Latvija #aizsardzība #robeža

Militāro bezpilota lidaparātu incidenti Latvijas teritorijā ir skaidrs signāls, ka valstij jābūt gatavai ne tikai novērst apdraudējumus, bet arī ātri un koordinēti palīdzēt cilvēkiem, ja kaitējums tomēr ir nodarīts. Šie notikumi parādīja, ka vairākos jautājumos normatīvais regulējums līdz šim nav bijis pietiekami skaidrs. Mūsu pienākums ir no katra šāda incidenta mācīties, savlaicīgi novērst konstatētās nepilnības un stiprināt Latvijas gatavību reaģēt līdzīgās situācijās nākotnē.

Latvijas veterinārārstu un lauksaimnieku organizācijas izsaka bažas par paredzamajiem grozījumiem Civillikumā, kas definē dzīvniekus kā dzīvas būtnes ar īpašu tiesisko aizsardzību, jo neskaidrais regulējums var negatīvi ietekmēt lauksaimniecības sektoru, turklāt apgalvo, ka jautājums nav pietiekami izdiskutēts nozares pārstāvju vidū. #DzīvniekuAizsardzība #DzīvāsBūtnes #Civillikums

Laura Vasermane v članku upozorňuje na nutnost včasné přípravy firem na nový zákon o umělé inteligenci, který EU zavedla pro zajištění bezpečného a transparentního používání AI, přičemž zdůrazňuje rizika spojená s nedostatečnou přípravou a nejasnostmi v implementaci regulací. #MākslīgaisIntelekts #Regulējums #DatuAizsardzība

Izmeklēšanas komisija aicina nekavējoties veikt plašas izmaiņas imigrācijas kontrolē Latvijā, tostarp ieviest stingrākus noteikumus trešo valstu pilsoņu ieceļošanai un kvotas, jo esošais regulējums nespēj nodrošināt efektīvu kontroli pie augošas imigrācijas plūsmas, secināts komisijas gala ziņojumā. #Imigrācija #UzturēšanāsAtļaujas #Saeima