Search

❗️ Latvijas slavenība Ieva Adamss atteicās atbildēt uz jautājumu, kurš sāka karu Ukrainā. Toties ar smaidu salīdzināja krieviju un Ukrainu ar vīru un sievu, kuri šķiršanās laikā dala kopīgo mantu. 🤷🏻‍♂️ Šodien parunāsim par manu seno paziņu Ievu Adamss, kura viesojās Latvijas vatņiku galvenajā YouTube šovā un tur ieņēma ārkārtīgi liekulīgu pozīciju — proti, ka karā Ukrainā “viss nav tik viennozīmīgi”. 🚨 Ar Ievu mēs jau iepriekš esam tikušies manos rakstos par viņu. Jāsaka, kundzei šīs publikācijas pavisam nepatika — viņa pat uzrakstīja iesniegumu policijai. 🎥 Vispirms gan ieteiktu noskatīties manis samontēto trīs minūšu video ar viņas uzstāšanos, lai labāk saprastu, par ko ir runa. 🇺🇦 Vatņiki Adamss uzdeva pavisam vienkāršu jautājumu: kas, tavuprāt, sāka karu Ukrainā? Tomēr spilgtā pseido­intelektuāļu pārstāve atteicās sniegt tiešu atbildi, paziņojot, ka nevēlas šo tēmu apspriest. 😵‍💫 Varbūt sabiedrības dāma jautājumu uztvēra kā provokāciju… Lai gan — kas gan tur tik sarežģīts, lai pateiktu, ka krievija ir agresors? 🎤 Pilnīgi iespējams, Adamss nevēlas zaudēt pasākumu vadītājas darbu uzņēmumos, kurus Latvijā vada krievu uzņēmēji. To zināmā mērā var saprast, lai gan pieņemt šādu nostāju ir krietni grūtāk. 🤐 Nu tad arī nerunā par karu, ja nauda tev ir svarīgāka par visu pārējo. 📻 Taču radio geiša (starp citu, lūdzu, komentāros paskaidrojiet man, kas tas īsti ir) tomēr nolēma plašāk izklāstīt savu skatījumu uz krievijas agresiju Ukrainā… 🤯 Ieva paziņoja, ka krievija un Ukraina esot kā vīrs un sieva, starp kuriem kādreiz bijusi mīlestība (kad, interesanti? Okupācijas laikā?), bet tagad, šķiroties, viņi dalot kopīgo mantu. Un, viņasprāt, nemēdzot būt tādu attiecību, kurās vainīgs ir tikai viens. 🤔 Tātad, vai es pareizi sapratu — pēc šīs dāmas ar augstu sociālo atbildību domām, krievijas izraisītajā karā zināma vaina gulstas arī uz pašu Ukrainu? Šova vadītājs viņai piebalsoja, sakot, ka konflikta būtību varot saprast tikai tad, ja atskatās daudzus gadsimtus senā pagātnē. 🙈 Acīmredzot prātā nāca polovcieši un pečeņegi. Proti, uz tik sarežģītu jautājumu vienkāršas atbildes neesot. Ieva Adamss šim viedoklim piekrita. 🤦🏻‍♂️ Viņa pat piebilda, ka konflikts esot briestis gadu desmitiem un pat gadsimtiem. Tātad, spriežot pēc viņas loģikas, krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā bijis tikai sava veida trigeris. Tāpēc arī viņai esot grūti pateikt, kurš īsti ir vainīgs. 🤬 Adamss turklāt apgalvoja, ka Ukraina un krievija karā esot vainīgas “50 pret 50”. Ieva arī ir pārliecināta, ka Latvijai esot pārāk mazi pirksti, lai tos lielā krievija vispār pamanītu. Nu, te jau ir klasisks propagandas naratīvs. Bravo! ⚠️ Agrāk uzskatīju, ka sabiedrībā zināmiem cilvēkiem būtu jāieņem skaidra un stingra nostāja jautājumos, kas ir būtiski sabiedrībai, un ar savu piemēru jāuzņemas zināma atbildība savu sekotāju priekšā. Taču šajā gadījumā, iespējams, labāk būtu bijis vienkārši paklusēt. 🫵 Jau laikus brīdinu: šo video esmu samontējis no trim dažādiem sarunas fragmentiem starp geišu un vatņikiem. Saruna patiesībā nenotika tieši šādā secībā, taču Ievas paustā doma no tā nemainās. 📝 To pieminu tāpēc, ka šī dāmīte ir ļoti jūtīga un mēdz rakstīt sūdzības policijai — lai gan izteikumus, kas varētu kaitēt viņas reputācijai, es nemaz neizsaku. Ar to viņa lieliski tiek galā pati! 😇 Un jā — Adamss kundze šo publikāciju un komentārus zem tās noteikti izlasīs, tāpēc droši rakstiet, ko par to visu domājat. Savukārt es uzskatu, ka šādi cilvēki dažkārt ir pat bīstamāki par pašiem vatņikiem, jo ar saviem izteikumiem viņi grauj sabiedrības saliedētību un vienotību brīdī, kad mums ir jāsaskaras ar reālu apdraudējumu. ❓ Kā jūs domājat — tā ir gļēvulība, baidoties zaudēt korporatīvo pasākumu vadīšanas pasūtījumus, vai arī jau kremļa propaganda sabiedrības dāmas iesaiņojumā? #Ukraina #vatņiki #Adamss #propaganda #okupācija #Ukraina #propaganda #okupācija

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis sveic Ukrainas prezidenta biroja vadītāju Kirilo Budanovu, kurš ieradies vizītē Rīgā. Tikšanās dienaskārtībā ir diskusijas par drošības situāciju reģionā, militārais atbalsts un militārās industrijas partnerība. Aizsardzības ministrs un Ukrainas prezidenta biroja vadītājs piedalīsies arī Rīgas konferences paneļdiskusijā “Bringing Ukraine’s Warfighting Knowledge into NATO”, kurā diskutēs par Ukrainas gūto mācību integrēšanu NATO aizsardzības plānošanā. 📷 Armīns Janiks, @AizsardzibasMin #Ukraina #NATO #Aizsardzība

❗️❗️❗️ Tiesnese, kura Lazarevam piesprieda nosacītu sodu par puiša ar Ukrainas karogu piekaušanu, tagad no Rīgas Centrālcietuma atbrīvojusi vienu no Latvijas galvenajiem vatņikiem Viktoru Guščinu. Maskava jau jūsmo par “lielo uzvaru”. 🥳 Jā, maskavā šobrīd ir īsti svētki, un viņu prieku principā var saprast. Tiesnese Dzērviniece, neraugoties uz prokurora iebildumiem, atbrīvoja no apcietinājuma vienu no Latvijas vatņiku kustības dinozauriem Viktoru Guščinu! 🤷🏻‍♂️ Guščins ir tā dēvētās “krievu kopienas Latvijā” prezidents un vairāku citu juridisku personu vadītājs, kā arī kopā ar savu seno draugu Gapoņenko — ilggadējs kremļa eksperts Latvijas okupācijas jautājumos. ⚖️ Starp citu, tiesneses uzvārds man uzreiz šķita pazīstams. Pārbaudīju internetā un atklāju, ka tā pati tiesnese Dzērviniece savulaik piesprieda nosacītu sodu agresīvam vatņikam Lazarevam, kurš piekāva puisi ar Ukrainas karogu. 👩‍⚖️ Toreiz šis lēmums izraisīja sabiedrības sašutuma vētru, un galu galā apgabaltiesa to pārskatīja. Tomēr arī šī epizode ir svarīga, lai gūtu kopainu par notiekošo. 🤦🏻‍♂️ Bet tagad vēl nedaudz par pašu Guščinu, kuru Dzērviniece pēc 8,5 mēnešiem apcietinājumā atbrīvojusi no Rīgas Centrālcietuma. 🔥 Jūsu priekšā ir Viktora uzstāšanās krievijas militāri-vēsturiskās biedrības forumā kaļiņingradā, kas notika 2022. gada 14. oktobrī. ⚠️ Šis unikālais video plašākai sabiedrībai tiek publicēts pirmo reizi; iepriekš tas bija pieejams tikai krievijas video platformās. Karš Ukrainā tobrīd jau ritēja gandrīz astoņus mēnešus! 🙏 Lai labāk saprastu, kas tas ir par cilvēku, noklausieties, ko Guščins saka — vēlreiz, nevis veikalā vai frizētavā, bet konkrēti krievijas militāri-vēsturiskajai biedrībai! Tur viņš runā gan par rusofobiju, gan neonacismu, gan par Gebelsu, gan par to, ka Latvijas okupācijas it kā nemaz neesot bijis, kā arī par to, ka Baltijas valstis apdraud kaļiņingradas apgabalu!!! 🤔 Kā jūs domājat, kāpēc 2022. gada oktobrī tika rīkots šāds pasākums un kāpēc viņiem bija vajadzīgs eksperts no Latvijas ar kremļa nostājai atbilstošu pozīciju? Kāpēc kremlim bija nepieciešams radīt priekšstatu, ka Latvija apdraud krieviju? Uzminējāt? 👏 Maskava karsti atbalstīja Latvijas tiesneses lēmumu un, kā izteicās sputnik propagandists, nosauca to par “lielu uzvaru”. 🫵 Pēc viņa sniegtās informācijas tiesnese Dzērviniece nostājās advokāta pusē un noraidīja prokurora argumentu, ka krievija izmantos Guščinu propagandā pret Latviju. Kā redzam, jau sākusi izmantot — nav pagājis pat mirklis! Lai gan tiesnesi par to jau iepriekš brīdināja prokurors! ❓ Kā jūs domājat — vai šāds lēmums ir nejaušība, vai arī konkrētajā gadījumā jau var runāt par likumsakarību? P.S. Es personīgi esmu ļoti dusmīgs par redzēto. Lūdzu, palīdziet šo informāciju izplatīt pēc iespējas plašāk. #vatņiki #TiesasSpriedumi #Guščins #okupācija #krievija #vatņiki #TiesasSpriedumi #okupācija

Vētrā daudz cietušo, bet šis ir tāds mulsinošs. Vai tad LR ziņu dienesta vadītājs atbild par sabiedrisko mediju programmas saturu? Vai viņš var mainīt ētera saturu, noņemt ludziņas un tā vietā organizēt "ārkārtas studijas" utt. Vai gadījumā tam visam nav domāta galvenā redaktore Anita Braunau, kas atbild tieši par saturu, un kurai nodokļu maksātāji tikai par to maksā 6500 eiro mēnesī? Vai bija Braunas doti rīkojumi, kuri netika pildīti, vai džeks vienkārši uzņēmās vainu Braunas vietā? #ziņas #mediji #atbildība

The head of the Crisis Management Center has indicated that after the recent strong storm that hit Latvia on August 22, residents are advised to equip themselves with generators, while municipalities may limit gatherings and movement for up to two weeks as proposals for better information exchange in crisis situations are being implemented. (translated)

The head of CSDD, Aksenoks, has expressed his readiness to resign, but first wants an investigation into the cyberattack that affected the personal data of 1.2 million people, acknowledging it as a serious responsibility and emphasizing the need to prevent similar situations in the future. (translated)

Latvian President Edgars Rinkēvičs believes that the leadership of the Road Traffic Safety Directorate (CSDD) should not continue working after the cyber attack that took place in August, which seriously endangered the institution's reputation and public trust, while CSDD director Aivars Aksenoks has stated that he does not plan to resign from his position. (translated)

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

🇵🇸 “Es negribu, ka pie brīvības pieminekļa plīvo Hamas karogi!”, frāze, kuras dēļ tika kancelēts tiktokeris. Šajā video paustais tik ļoti saniknoja kreisos, feministes un dažādas inceles, ka tās publiski vienojās kolektīvi izdarīt spiedienu uz podkāsta vadītāju! Podkāsta vadītājs Pēteris atzina, ka nespēja izturēt speidienu un pēc tam, kad vairākas sievietes to nosauca par lupatu, tas padevās izdzēst podkāstu. Galēji kreisās ekstrēmistes atrod, kur piesieties, bet īstais iemesls, protams, ir ideoloģija. Jaunieši masveidā atbalstīja tiktokera teikto un kritizēja “palestīniešu” aktīvistus. #Brīvība #Tiesības #Ideoloģija

Pārdomas pēc pārbaudēm hostelī. Vide tiek degradēta, higēna ir ļoti zemā līmenī. Ne tikai šajā hostelī, bet arī citos hosteļos, arī mūsu universitāšu kopmītnēs. Kā RD Drošības un kārtības komitejas vadītājs saņemu daudz ziņojumu kā imigranti izspiež latviešus no daudzdzīvokļu ēkām, jo dzīvot tur paliek ļoti grūti - praktiski neiespējami. Mums Latvijā nevajag Mumbajas kvartālus. #hostelis #higēna #migrācija

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

Uz neredzēšanos! KNAB vadītājs Jēkabs Straume iesniedzis atlūgumu. Manuprāt, viņš gadiem piesedzis politisko korupciju, konkrēti “Jaunās Vienotības” ministrus un pilsētu mērus. Pirmais skalps Kulberga vadībā, tūlīt būs Ruks, pēc tam jāseko Meisteram, Strupišam, Braunai. https://t.co/fjMjEUwpyV #Politika #Korupcija #Latvija