Latvija pastiprina energoobjektu aizsardzību bažās par iespējamām Krievijas provokācijām, kamēr Ukraina gūst panākumus militārajās operācijās pret Krieviju un lielākas politiskās pārmaiņas notiek Ungārijā un Lielbritānijā. #Latvija #Ukraina #Krievija
Mēs dzīvojam ilgāk un veselīgāk nekā jebkad agrāk – tas ir viens no mūsu lielākajiem sasniegumiem. Taču demogrāfiskās pārmaiņas pārveido mūsu sabiedrību, ekonomiku un darba tirgu. (..) Mums jārīkojas jau tagad, lai šo pārmaiņu pārvērstu par iespēju.
Ungārijas sabiedriskajos medijos ir sākušās pārmaiņas, lai atbrīvotos no Orbāna ietekmes, tostarp uz laiku pārtraucot vadošo televīzijas kanālu un radio programmu darbību, īstenojot jaunā premjerministra Pētera Maģara solījumus atjaunot mediju neatkarību. #Ungārija #mediji #Orbāns
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi jaunas stratēģijas, kas veltītas salām un piekrastes kopienām, lai veicinātu to ilgtermiņa attīstību un nodrošinātu atbalstu, risinot kopīgas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, ekonomisko ilgtspējību un iedzīvotāju jaunāko paaudžu aizplūšanu. #EiropasSavienība #salas #piekrasteskopienas
Ungārijas premjerministra Pētera Maģara plāni mainīt konstitūciju un atcelt prezidentu Tamāšu Šujoku ir izraisījuši pretrunīgas atsauksmes, jo Šujoks to uzskata par nelikumīgu rīcību un ir griezies tiesā, kamēr cilvēktiesību organizācija Amnesty International ir kritizējusi ierosinātos grozījumus kā nepieņemamus bez atbilstošām juridiskām garantijām. #Ungārija #konstitūcija #pārmaiņas
Francijā turpinās karstuma vilnis ar temperatūrām, kas var sasniegt 43 grādus, izraisot skolu slēgšanu un brīdinājumus par veselības riskiem, savukārt klimata pārmaiņas palielina šādu karstuma viļņu biežumu un intensitāti. #KarstumaVilnis #KlimataPārmaiņas #Francija
Irāna paziņojusi par Hormuza šauruma slēgšanu, reaģējot uz Izraēlas uzbrukumiem Libānā, vienlaikus nosūtot delegāciju sarunām uz Šveici ar ASV, taču sagaida, ka nozīmīgas pārmaiņas nenotiks, līdz ASV izpildīs iepriekšējās vienošanās nosacījumus. #Irāna #HormuzaŠaurums #ASVsarunas
Tad, kad jūs sāksiet mest ārā no valsts institūcijām tās pusmūža žultainās, depresīvās, nepatīkāmas vecenes, tad ir cerība uz kaut kādām pārmaiņām. Tās skābenes nav nākušas, lai cīnītos par principiem un ideāliem - bet demonstrēt savu morālo pozēšanu un projecēt savas personiskās problēmas, un izpildīt 'noderīgo idiotu' funkcijas. #pārmaiņas #sabiedrība #morāle
Rakstā tiek apspriests, kā klimata pārmaiņas ietekmē laikapstākļus, tostarp Jāņu svētku laika laika prognozes, un tiek izcelta nepieciešamība pielāgot infrastruktūru, ņemot vērā sekojošos ekstremālos laika apstākļus un cilvēka radītās ietekmes uz klimatu. #KlimataPārmaiņas #Laikapstākļi #Jāņi
@kerpstate @Apvienotais_ @Brivibas36 Migrantu jautājumā esmu ar ļoti cietu pozīciju. Šajā ziņā ir lielas pārmaiņas star 🇪🇺 līderiem, ļoti lielas, pozitīvas pārmaiņas #Migrācija #EiropasSavienība #Pārmaiņas
Zinātnieki brīdina, ka Atlantijas meridionālā apgāšanās cirkulācija (AMOC) vājina, kas rada jaunas un krasas klimata pārmaiņas Eiropā, tostarp iespējamu ziemeļu ziemu auklību, kas saistīta ar Grenlandes ledus kušanas ūdens iespiešanos okeānā. #KlimataPārmaiņas #Aukstums #AMOC
Sankciju princips ir tāds, ka mums ir nepieciešamas reālas pārmaiņas uz vietas, pirms varam domāt par to atcelšanu.
Šis ir izlēmīgs solis, paldies premjeram un finanšu ministram par atbalstu, kas rezultējās šodienas rezolūcijā. Moratorijs IT iepirkumu jomā. Mērķis - aizbāzt sūci laivā kaut vai ar lupatu, un tad meklēt tālākus pastāvīgus risinājumus. Tas bija dažu AS ministru birojos izstrādāts priekšlikums. No @Finmin puses, kura resorā atrodas Iepirkumu uzraudzības birojs un Elektronisko iepirkumu sistēma, virzīju es, nu un kolēģi ķērušies klāt VARAM un VDAA resoriem, kur IT iepirkumos koncentrējas lielākās summas. Pieeja - negaidīt gadus, apspriedes un plānus, bet dod skaidru signālu, ka IT iepirkumu jomā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. Dārgi un nekvalitatīvi projekti (atceramies kaut vai to, kas notika ar vēlēšanu sistēmu pašvaldību vēlēšanās), plus tam visam Eiropas prokuratūras uzsāktās lietas. Kur vēl trakāk? Kad es ieraudzīju šogad 5 mēnešos EIS sistēmā pārdotās 'programmēšanas stundas' 30 miljonu(!) vērtībā bez jebkāda rezultivitātes un pamatojuma kritērija, man uzmetās pumpas. Un nebija citas domas, ka jārīkojas izlēmīgi un uzreiz. Nu un VARAM un VDAA pusē, tur gadā iziet cauri summas, no kurām asaro acis. 300 miljoni. Šodien palūdzu IUB vadītājam nekavējoši izanalizēt iespējas nodrošināt moratorija praktisko realizāciju EIS sistēmā. Strādājam. #ITiepirkumi #moratorijs #pārmaiņas
Pasaules vēja dienā, kas tiek atzīmēta 15. jūnijā, tiek aicināta sabiedrība izzināt vēja enerģijas nozīmi kā tīra un atjaunojama energoresursa, kas palīdz samazināt atkarību no fosilā kurināmā un mazināt klimata pārmaiņas, vienlaikus pievēršot uzmanību izaicinājumiem un sabiedrības bažām par vēja parku attīstību Latvijā. #VējaEnerģija #PasaulesVējaDiena #AtjaunīgieResursi
"Brexit", protams, dominēja Lielbritānijas politikā, izslēdzot visu pārējo no 2016. līdz 2020. gadam. Bet tad, kad Apvienotā Karaliste beidzot bija pametusi Eiropas Savienību, notika kaut kas dīvains – visas politiskās partijas pārstāja par to runāt. Tam ir dažādi iemesli. Mums, protams, bija Covid-19 pandēmija. Aizvien vairāk radās priekšstats, ka ar "Brexit" nevedas īpaši labi. Tāpēc konservatīvie, kas bija galvenā partija un kas sākotnēji virzīja "Brexit", nevēlējās par to runāt. Un leiboristi domāja, ka viņi varētu zaudēt izstāšanās atbalstītāju balsis, ja viņi par to runātu. Tāpēc mums bija periods aptuveni no 2021. līdz 2023. gadam, kad neviens nerunāja par "Brexit". Šis periods ir beidzies. Tagad mums ir valdība, kas ir daudz gatavāka runāt par "Brexit" ekonomisko ietekmi un nepieciešamību atjaunot mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmais, manuprāt, ir tas, ka valdībai ir izmisīgi nepieciešama izaugsme, un ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību varētu būt viens no šādas izaugsmes avotiem. Vēl viens iemesls ir pārmaiņas pasaulē. Ņemot vērā to, ko dara [ASV – red.] prezidents Tramps, ņemot vērā to, kas noticis ar NATO un Atlantijas aliansi, daži kreisā spārna politiķi uzskata, ka Apvienotā Karaliste vairs nevar saglabāt vienāda attāluma pozīciju starp ASV un ES, bet domā, ka mums vajadzētu tuvināties Eiropas Savienībai. Un trešais iemesls, manuprāt, ir politisks. Leiboristu partijai, kas ir pie varas, aptaujās klājas patiešām slikti. Un galvenais iemesls ir tas, ka tā zaudē balsis partijām kreisajā spārnā – Zaļajiem, Liberāldemokrātiem, Skotu nacionālistiem, Velsas nacionālistiem. Tās visas ir partijas, kas ir daudz vairāk proeiropeiskas, nekā leiboristu valdība līdz šim ir vēlējusies būt. Tāpēc daži partijas pārstāvji saredz reālu iespēju – ja viņi spēs būt ambiciozāki attiecībās ar ES, tad mēģinās atgūt daļu šo vēlētāju. Tāpēc šobrīd mums ir situācija, kur Apvienotā Karaliste cenšas vienoties ar Eiropas Savienību par tādiem jautājumiem kā lauksaimniecība un jauniešu mobilitāte. Un mums ir valdība, kas saka – tiklīdz šīs sarunas būs beigušās, mēs vēlētos daudz ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Protams, tas, vai viņiem veiksies, ir pilnīgi cits jautājums. Lai gan Apvienotajā Karalistē mēs Eiropas Savienību uzskatām par savas izaugsmes stratēģijas centrālo elementu, vai vismaz daži no mums to dara, pašai Eiropas Savienībai Apvienotā Karaliste vairs nav prioritāte. Manuprāt, ir arī dažas bīstamas pazīmes. Kad runa bija par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas drošības rīcības shēmā – tā ir shēma, kuras mērķis ir veicināt ieroču kopīgus iepirkumus. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka lielas nestabilitātes laikmetā tam vajadzētu būt pašsaprotamam lēmumam. Notika tas, ka Eiropas Savienība mūs izstūma ar cenu, būtībā pasakot, ka par pievienošanos šai shēmai būs jāmaksā tik daudz, ka leiboristu valdība no tās atteicās. Tas viss liecina par to, ka Eiropas Savienība rīkosies kā stingrs sarunu vedējs. Un nav noteikts, ka Apvienotajai Karalistei patiks tai piedāvātie darījumi. Tomēr, neraugoties uz to, man ir aizdomas, ka leiboristu valdība turpinās mēģināt, jo politisku, ekonomisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ cilvēki Leiboristu partijā tagad uzskata, ka ir nepieciešamas ciešākas attiecības ar ES. Viena no interesantajām lietām, kas ir notikusi Apvienotajā Karalistē, ir tā, ka esam novērojuši izmaiņas sabiedriskajā domā. Tagad mēs redzam vairākumu, ievērojamu vairākumu, kas saka, ka "Brexit" bija nepareizs lēmums, nevis pareizs lēmums. Tagad lielākajā daļā aptauju mēs redzam vairākumu, kur cilvēki saka, ka balsotu par atkalpievienošanos, ja viņiem būtu tāda izvēle. Un tas, kas šeit notiek, manuprāt, ir tas, ko varētu saukt par demogrāfisko mainību. Cilvēki, kuri balsoja par izstāšanos, bija nesamērīgi veci. Cilvēki, kuri balsoja par palikšanu, bija nesamērīgi jauni. Un desmit gadu laikā kopš referenduma daudzi no šiem izstāšanās atbalstītājiem ir miruši. Un vēlētāju lokā ir ienākuši daudz jaunu vēlētāju, kuri nevarēja balsot 2016. gadā. Un tieši tāpēc var redzēt, ka aptauju rezultāti mainās, jo vēlētāju lokā ienāk jauna, jaunāka paaudze. Tomēr mums tas būtu jāuztver ar nelielu piesardzību divu iemeslu dēļ. Pirmais ir – lai gan Lielbritānijas sabiedrība tagad teiks, ka balsotu par atkalpievienošanos Eiropas Savienībai, ja jūs uzdosiet šo jautājumu nedaudz citādi un jautāsiet – vai jūs vēlētos Eiropas Savienību? Vai jūs vēlētos pievienoties eirozonai? Vai jūs vēlētos pārvietošanās brīvību? Ja jūs iepazīstināt Lielbritānijas sabiedrību ar kompromisiem, tad šīs atbildes ir atšķirīgas. Otrā lieta, manuprāt, ir jautājums par nozīmīgumu, proti, lai gan daudzi cilvēki tagad saka, ka vēlas atkal pievienoties Eiropas Savienībai, nav daudz pierādījumu tam, ka cilvēki vēlas atkal iziet cauri šīm "Brexit" debatēm. Cilvēkus traumēja tie trīs vai četri gadi, kad "Brexit" dominēja ziņu dienaskārtībā, izslēdzot visu pārējo. Un es domāju, ja jūs viņiem teiktu – kā būtu to darīt vēlreiz? Daudzi cilvēki vienkārši atbildētu – nē, liels paldies."
Dzejnieks Normunds Beļskis, Latvijas neatkarības atgūšanas dalībnieks un sabiedrisko attiecību speciālists, uzsver nepieciešamību atstāt malā strīdus un runāt atklāti par sabiedrības interesēm, lai veicinātu uzticību valsts varai un sekmētu pozitīvas pārmaiņas, īpaši saskaroties ar mūsdienu politiskajām un ģeopolitiskajām krīzēm. #LatvijasNeatkarība #SabiedriskāsAttiecības #Dzeja
Kanādā dzīvojošā ukraiņu etnomuzikoloģe un aktīviste Marička uzsver, ka radošajiem māksliniekiem ir jāiesaistās politikā, jo mūzika var efektīvi veicināt izpratni un pārmaiņas, kā to pierāda viņas projekts Daughters of Donbas, kas veltīts Krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem, un kurā dalās ar personiskajiem stāstiem, lai uzsvērtu šo bērnu pieredzi un cīņas. #Ukraina #Mūzika #Aktīvisms
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piedāvājot sarunas ar Krieviju par pamieru un drošības garantijām, vienlaikus atgādina Vladimiram Putinam par viņa ievainojamību, norādot, ka pārmaiņas Krievijā ir iespējamas, savukārt Ukrainas izturība un militārās spējas turpina pieaugt, liekot domāt, ka Krievija būs spiesta atgriezties pie sarunu galda. #Ukraina #VladimirsPutins #VolodimirsZelenskis
Šī ir droša vieta, kur cilvēki var nākt un pārdomāt šī perioda un kampaņu vēsturiskos mirkļus, kā arī to, kādas pārmaiņas katrs var radīt savā apkārtnē.
Bijušais IKEA vadītājs Jespers Brodins intervijā uzsver, ka ilgtspēja uzņēmumā nav tikai izmaksu samazināšana, bet var būt arī komerciāli izdevīga, piebilstot, ka pareizi īstenotas pārmaiņas var nodrošināt izaugsmi un samazināt oglekļa pēdas, pat ja uzņēmuma modelis balstīts uz patēriņu. #IKEAPieaugums #Ilgtspēja #KlimaPārmaiņas
