Search

Esmu vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamiem pārkāpumiem atsevišķu katastrofu pārvaldības centru būvniecības projektos. Izvērtējot projektus, konstatēju nesaimnieciskas un aizdomīgas izmaksu pozīcijas, tostarp vairākkārtējus sadārdzinājumus. Valsts naudas izlietojumam jābūt pamatotam un caurskatāmam. Atbildīgā amatpersona ir atstādināta no pienākumu pildīšanas, bet ministrijā sākts iekšējais audits. Bezdarbība, nolaidība un nesaimnieciska rīcība ar valsts līdzekļiem nav pieļaujama. Viens no piemēriem: #atklātība #valstskapitalisms #pārvaldība

Minister Dombrava asks the Prosecutor General's Office to investigate possible violations in the construction of disaster management centers after identifying signs of inefficient and suspicious cost increases, and an audit has been initiated in the Ministry of Interior in this area. (translated)

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Neko labāku jūs šodien vairs neizlasīsiet, visticamāk! 😆 Izrādās, ka ja sarunāšana notiek publiski, tad tas vairs nav kartelis, bet kartelim noteikti jānotiek lielā slepenībā. Būvnieki un mazumtirgotāji vnk lohi, slēpjas kaut kur pa kaktiem, pirtīm, viesnīcām. Vajag sanākt gada nogalē, teiksim, LVC birojā, apskatīties, cik naudas ceļu būvei ir pieejams, izrunāt nolikumus, lai kvalificējas tie, kas vajag un mierīgi sarunāt publiski, kas ko būvē. Citādi bakstās tā kā tādi... #sarunas #būvniecība #sabiedrība

Par to jau visu laiku runāju. Man, piemēram, nav skaidrs, kādēļ, ja sanāk būvnieki (vai citas nozares un palīdz uzrakstīt pasūtītājam nolikumu, - tad to sauc par karteli ar kriminālprocesiem, bet, ja sanāk NVO pie premjeres un mediji pie KM/SIF, un palīdz sarakstīt nolikumus, tad tā pēkšņi ir neatsverama ekspertīze. NVO gadījumā vēl par sanākšanu 18k par sēdi jāpiemaksā no valsts.... #NVO #ekspertīze #būvniecība

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

RilBaltica nedrīkst tikt būvēts par katru cenu. Tā ir tik nesamērīgi dārga būve, kuru līdz šim neviens nav pieskatījis un turējis rāmjos, ka tā tā turpinot kā līdz šim būs uzbūvēta tikai 2045.g. un maksās 24miljardus € 9miljardu vietā. Tūlīt jāmaina nesamērīgās tehniskās prasības, kā ātrums, lai noliktu izmaksas atpakaļ uz sliedēm #RilBaltica #Infrastruktūra #Būvniecība

Latvijas Iekšlietu ministrija plāno pabeigt austrumu robežas stiprināšanu, tai skaitā pēdējos infrastruktūras darbus, līdz nākamā gada beigām, investējot vēl aptuveni 220 000 eiro zemes atsavināšanai un būvniecības projekta pabeigšanai. #LatvijasRobeža #RobežasInfrastruktūra #Drošība

Rudenī sāksies Rīgas-Liepājas šosejas 2+2 posma būvniecība. Projektu līdzfinansē ES Kohēzijas fonds, kas segs 95% no izmaksām. 💪🏻 — Vai, sorrī, sajaucu, tas Igaunijā … Tallina-Tartu. Un nevajag viņiem MILJARDUS, ko mums te stāsta stāstītāji. #Infrastruktūra #CeļuBūve #EiropasSavienība

Piedāvāju atzīt par nelikumīgiem sekojošus valdības lēmumus, kas balstīti nepatiesā informācijā: 1) budžeta likumu, finanšu ministrijas maldinošo izaugsmes un inflācijas prognožu dēļ. 2) visus lēmumus par Rail Baltic, kas balstīti nepatiesā informācijā par būvniecības termiņiem un cenām. Tā ka ir skaidri zināms, ka valdībām tika sniegta aplama informācija, šie MK lēmumi ir nelikumīgi. 2) visus lēmumus par Air Baltic tādu pat iemeslu dēļ. 3) visus lēmumus, kas piešķir finansējumu NVO un integrācijai, jo MK ir maldināts, ka šie miljoni palīdzēs integrēt vai stiprināt sabiedrību. Naudu piedzīt no visiem, kas saņēmuši. utt utt utt utt Kopumā turpmāk, pirms jel kāds MK lēmums stājas spēkā, pieprasīt ģenerālprokurora saskaņojumu, jo viņš ir tas, kurš nosaka, kuri likumi un MK noteikumi ir spēkā un kuri nav. #NelikumīgiLēmumi #PatiesaInformācija #ValdībasAtbildība

Četrus gadus kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā turpinās daudzdzīvokļu māju būvniecība bez pagrabiem, kas būtiski apgrūtina iedzīvotāju patvērumu krīzes situācijās, jo patvertnes ierīkošana celtniecības izmaksas palielinātu par 10–25%, taču, neskatoties uz to, jaunajos projektos netiek paredzētas krīzes situācijām piemērotas telpas. #Ukraina #Krīze #Patvertne

Somijas premjerministrs Peteri Orpo ir iesaistīts korupcijas skandālā saistībā ar valdības plānu piešķirt desmitiem miljonu eiro finansējumu Helsinkos plānotās sporta arēnas būvniecībai, ko apšaubījusi Finanšu ministrija, un opozīcija pieprasa viņa atkāpšanos vai ārkārtas parlamenta sēdi, lai skaidrotu situāciju. #korupcija #Somija #sportaareāna

Latvijas būvniecības uzņēmums ir atklāts par fiktīvu darba spēka nomu un nodokļu nemaksāšanu, izmantojot Polijā reģistrētus uzņēmumus, radot darbiniekiem maldīgu iespaidu par nodokļu maksāšanu, kam rezultātā valsts budžetam radušies zaudējumi 26,2 tūkstošu eiro apmērā. #darbaNoma #nodokļuIzvairīšanās #būvniecība

Ir pagājis aptuveni mēnesis kopš esmu iekšlietu ministrs. Uzskaitu dažus no aizvadītā mēneša paveiktajiem darbiem. ▪️Valsts valodas stiprināšana▪️ *) Izdots rīkojums, nosakot latviešu valodu par vienīgo Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējās saziņas valodu. *) PMLP pakalpojumi tiek sniegti tikai valsts valodā. ▪️Robežu drošība▪️ *) Ministru kabinetā panākts lēmums pagarināt pastiprinātās robežapsardzības režīmu Latvijas–Baltkrievijas pierobežā. Jāuzsver, ka jūnija mēnesī no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas ir atturētas aptuveni 2300 personas. *) Izvērtēti Latvijas austrumu robežas infrastruktūra, tehnoloģiskais nodrošinājums un robežsardzes kapacitātes stiprināšanas pasākumi. *) Eiropas Savienības un reģionālajos sadarbības formātos pārstāvēta Latvijas pozīcija migrācijas ierobežošanas, ārējās robežas drošības un hibrīdapdraudējumu jautājumos. ▪️Migrācijas ierobežošana▪️ Uzsākta Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumu ieviešana, izstrādājot Ministru kabineta rīcības plānu stingrākai imigrācijas politikai un ekonomiskās imigrācijas shēmu ierobežošanai. *) Ir panākts, ka valdība atbalsta papildu finansējumu PMLP, lai iestāde varētu efektīvāk īstenot migrantu kontroles pasākumus. *) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centros uzdots paātrināt to personu izraidīšanu, kurām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, un stiprināt drošības pasākumus šajos centros. *) Ir veiktas izmaiņas Patvēruma meklētāju centra "Mucenieki" vadībā. *) Organizēti drošības reidi patvēruma meklētāju centros. *) Panākta vienošanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni stiprināt ārvalstu studentu uzņemšanas un uzturēšanās kontroli, kā arī izvērtēt sankciju ieviešanu augstskolām, kas nepietiekami uzrauga uzaicinātos ārvalstu studentus. *) Ar ministra lēmumu neesmu nevienam ārzemniekam piešķīris uzturēšanās atļauju, bet esmu parakstījis lēmumus par vairāku ārzemnieku iekļaušanu "melnajā sarakstā". ▪️Iekšlietu dienestu un valsts drošības stiprināšana▪️ *) Uzsākta civilās aizsardzības sistēmas pilnveide, virzot patvertņu tīkla paplašināšanu, trauksmes sirēnu modernizāciju, https://t.co/0oef3f3rn7 pilnveidošanu un sabiedrības gatavības stiprināšanu. *) Apstiprināts finansējums 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecības turpināšanai, stiprinot iekšlietu dienestu infrastruktūru. *) Izvērtētas Valsts policijas, Valsts robežsardzes, VUGD, Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes un Kriminālistikas pārvaldes vajadzības un noteiktas to attīstības prioritātes. *) Panākta vienota izpratne ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par migrācijas ierobežošanu, civilās aizsardzības stiprināšanu un iekšlietu dienestu kapacitātes stiprināšnas pasākumiem. *) Apmeklēti VUGD depo, policijas iecirkņi un pārvaldes, lai identificētu nepieciešamos infrastruktūras sakārtošanas darbus un ekipējuma papildināšanas vajadzības. *) Ir uzsākts darbs, lai pārskatītu Nodrošinājuma valsts aģentūras darbu un identificētu aizdomīgos projektus, kuru īstenošana tika uzsākta aizvadītajos gados. *) Sadarbībā ar aizsardzības ministriju ir uzsākts darbs pie ciešākas aizsardzības un iekšlietu dienestu sadarbības, tostarp pretdronu spējas attīstības. *) Ir uzsākts darbs, lai uzlabotu Iekšlietu ministrijas datu centru drošību. #IekšlietuMinistrija #Drošība #Migrācija

3. jūlijā ziņojumos tiek ziņots par kiberuzbrukumiem Latvijas Valsts meži un Olpha uzņēmumiem, bīstamu būvniecības avāriju Rīgā, sēru dienu Kijivā pēc Krievijas uzbrukuma, NATO samitu, kurā apņemsies sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai, un Moldovas premjerministra atkāpšanos saistībā ar korupcijas skandālu, kā arī Aļonas Ostapenko zaudējumu Vimbldonas čempionātā. #kiberuzbrukums #Ukraina #korupcija

Šonedēļ Latvijas biznesa aktualitātēs izcelti jauni notikumi, tostarp jaunā muitas kārtība zemas vērtības sūtījumiem, kas nodrošinās godīgāku konkurenci, samazinātā PVN likme pārtikas pamatproduktiem, kas atbalstīs vietējos ražotājus, un otrā publiski pieejamā biometāna ievades punkta būvniecība Rēzeknes novadā, kas veicinās atjaunojamās enerģijas attīstību. #MuitasKārtība #Biometāns #Ilgtspēja

Arhitektes Brigitas Bulas iniciatīva Būvēt–Nebūvēt mudina pārskatīt tradicionālo būvniecības pieeju, aicinot izmantot esošos resursus un infrastruktūru ilgtspējīgas vides veidošanai, īpaši ņemot vērā klimata un ģeopolitiskos izaicinājumus. #BūvētNebūvēt #IlgtspējīgaArhitektūra #ResursuMaksimizācija

Vadims, ukraiņu karavīrs un Krievijas - Ukrainas kara veterāns, šobrīd iziet rehabilitāciju Jūrmalā, kur, atveseļojoties no smaga ievainojuma un apgūstot civilās būvniecības jomu, sapņo par barjeru likvidēšanu cilvēkiem invalīdu ratiņos un aktīvi mācās latviešu valodu. #Ukraina #rehabilitācija #invalīdutiesības

2014.gada oktobrī Kauguru vidusskolā nokrita piekaramie griesti. Nobrukuma iemesls bija vienkāršs - strādnieks, kurš lika klāt griestus, urbjot caurumus dībeļiem bija paņēmis vai nu pārāk resnu urbi vai arī urbis bija ļoti neass un nolietots. Rezultātā caurumi bija par lielu un dībeļi izkrita. No visiem normatīvajiem aktiem 100% izriet, ka tā ir būvnieka atbildība, kuram jānodrošina atbilstoši instrumenti un pareiza to lietošana. Lai gan uzņēmums, kurš šos darbus veica vainu atzina un atlīdzināja zaudējumu, prokuratūra nesaprotamu iemeslu dēļ apsūdzēja arhitektu un būvuzraugu laikam par to, ka viņi abi rokās sadevušies nestāvēja klāt strādniekam un nepārbaudīja viņa urbi vai nemērīja katru izurbto caurumu. Nav pagājuši pat 12 gadi un Senāts šodien atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas attaisnojošu spriedumu. Viss jau būtu labi, bet divi cilvēki pilnīgi nepamatoti gandrīz 12 gadus turēti stresā, būdami apsūdzēti un tiesāti. #būvniecība #atbildība #tiesa