Polijā ir uzsākta izmeklēšana par iespējamu ES atbalsta Ukrainas graudiem ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi protestus lauksaimnieku vidū un ievērojamus finansiālus zaudējumus, ar apgalvojumiem par poļu lauksaimnieku maldināšanu un gausu ES reakciju uz cenu spiedienu tirgos. #Ukraina #lauksaimniecība #ESatbalsts
Spānijas ziemeļaustrumos izcēlies plašs ugunsgrēks, kura ierobežošanai nepieciešamas vairākas dienas, un jau izdegusi apmēram 7600 hektāru mežu un lauksaimniecības zemju, evakuējot piecu ciemu iedzīvotājus. #Spānija #mežuugunsgrēks #karstalaiks
Spānijas ziemeļaustrumos notiek plašs savvaļas ugunsgrēks, kurā iesaistīti vairāk nekā 400 ugunsdzēsēju un armijas papildspēki, un ugunsgrēkā jau ir izdeguši apmēram 7600 hektāri mežu un lauksaimniecības zemju, kamēr piecu ciemu iedzīvotāji ir evakuēti. #ugunsgrēks #Aragona #videsproblēmas
Ukrainas dronu uzbrukumi vairāk nekā 100 kuģiem Azovas jūrā spiež Krieviju meklēt alternatīvus kuģošanas maršrutus un ierobežot satiksmi šajā reģionā, kas ir būtisks lauksaimniecības produktu eksporta ceļš. #Ukraina #Krievija #AzovasJūra
Eiropas Komisija brīdina par gaidāmo karstuma vilni, kas solās būt tikpat postošs kā jūnija viļņi, uzsverot, ka klimata riski pieaug ātrāk nekā spēj pielāgoties veselības aprūpe un infrastruktūra, turklāt jau jūnijā šāds karstuma trieciens izraisīja 3500 dzīvību zudumus un radīja ievērojamus izaicinājumus lauksaimniecībā un sabiedrības veselībā. #KarstumaVilnis #KlimataPārmaiņas #Eiropa
Krievijas analītiskais kanāls Proeconomics brīdina, ka pieaugoša degvielas krīze var apdraudēt Krievijas ekonomiku un izraisīt pārtikas piegādes un lauksaimniecības problēmas, kas apgrūtina ražas novākšanu un var novest pie ekonomikas sabrukuma dažu nedēļu laikā. #DegvielasKrīze #KrievijasEkonomika #Ukraina
Rumānijā pēc karstuma notikuši postoši plūdi, kamēr Spānijā plosās savvaļas ugunsgrēki, kas iznīcinājuši lielas lauksaimniecības platības un apgrūtinājuši dabas atdzīvošanās procesu. #DabasStihijas #Ugunsgrēki #Plūdi
Lai nodrošinātu skaidru un ātru valsts reakciju uz militāriem incidentiem, Latvijas valdība pieņēmusi regulējumu, kas paredz kompensāciju līdz 90% apmērā no zaudējumiem, kuri radušies miera apstākļos, tostarp lauksaimniecības un nekustamā īpašuma bojājumiem. #militāriIncidenti #kompensācija #drošība
Ukrainas militārās izlūkošanas aģentūra (HUR) apsūdzējusi Krievijas spēkus par Sibīrijas mēri inficētu mājlopu nepareizu apglabāšanu okupētajā Hersonas apgabalā, radot nopietnus draudus civiliedzīvotājiem, lauksaimniecībai un videi, un iespējamu bioloģiskā terorisma aktu. #bioloģiskaisterorisms #Hersona #Sibīrijasmēris
Eiropas Savienības valstu līderi Briselē diskutē par nākamā daudzgadu budžeta plāniem, kas būs spēkā no 2028. līdz 2034. gadam un ietvers apmēram divus triljonus eiro, taču dalībvalstis ir sašķeltas par izdevumu apmēriem un prioritātēm, īpaši attiecībā uz lauksaimniecību un aizsardzību. #ESbudžets #dalībvalstis #lauksaimniecība
Klimata izmaiņas un bruņoti konflikti būtiski apdraud mango audzēšanu Pakistānā, radot problēmas gan kaitēkļu kontroles jomā, gan eksporta cenās un tilpumos. #klimataizmaiņas #mango #lauksaimniecība
Eksperti uzskata, ka pārtikas sadārdzinājums ir neizbēgams, ko papildina minerālmēslu cenu pieaugums un energoresursu dārdzība, liekot Eiropas Komisijai apsvērt atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, taču šie pasākumi var nebūt pietiekami, lai novērstu cenu kāpumu pārtikas produktu tirgū. #pārtikasSadārdzinājums #lauksaimniecība #minerālmēslojums
Latvijas veterinārārstu un lauksaimnieku organizācijas izsaka bažas par paredzamajiem grozījumiem Civillikumā, kas definē dzīvniekus kā dzīvas būtnes ar īpašu tiesisko aizsardzību, jo neskaidrais regulējums var negatīvi ietekmēt lauksaimniecības sektoru, turklāt apgalvo, ka jautājums nav pietiekami izdiskutēts nozares pārstāvju vidū. #DzīvniekuAizsardzība #DzīvāsBūtnes #Civillikums
Lauku atbalsta dienests brīdina lauksaimniekus par krāpniekiem, kas, uzdodoties par darbiniekiem, mēģina izspiest soda maksājumus par nepareizu saimniekošanu, un uzsver, ka nekad nepieprasa maksājumus klātienē vai pa telefonu, tāpēc lauksaimniekiem jābūt uzmanīgiem un jāpārbauda kontroles veicēju identitāte. #LAD #krāpniecība #lauksaimniecība
Jaunuzņēmums P-Agro Minerals attīsta tehnoloģiju, kas ļauj no notekūdeņiem izņemt fosforu, pārvēršot to vērtīgā lauksaimniecības resursā - letonītā, kas uzsūc fosforu un to pakāpeniski atbrīvo augsnē, tādējādi palīdzot risināt piesārņojuma problēmas un barot augus. #leitonīts #piesaistesārņa #lauksaimniecība
"Brexit", protams, dominēja Lielbritānijas politikā, izslēdzot visu pārējo no 2016. līdz 2020. gadam. Bet tad, kad Apvienotā Karaliste beidzot bija pametusi Eiropas Savienību, notika kaut kas dīvains – visas politiskās partijas pārstāja par to runāt. Tam ir dažādi iemesli. Mums, protams, bija Covid-19 pandēmija. Aizvien vairāk radās priekšstats, ka ar "Brexit" nevedas īpaši labi. Tāpēc konservatīvie, kas bija galvenā partija un kas sākotnēji virzīja "Brexit", nevēlējās par to runāt. Un leiboristi domāja, ka viņi varētu zaudēt izstāšanās atbalstītāju balsis, ja viņi par to runātu. Tāpēc mums bija periods aptuveni no 2021. līdz 2023. gadam, kad neviens nerunāja par "Brexit". Šis periods ir beidzies. Tagad mums ir valdība, kas ir daudz gatavāka runāt par "Brexit" ekonomisko ietekmi un nepieciešamību atjaunot mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmais, manuprāt, ir tas, ka valdībai ir izmisīgi nepieciešama izaugsme, un ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību varētu būt viens no šādas izaugsmes avotiem. Vēl viens iemesls ir pārmaiņas pasaulē. Ņemot vērā to, ko dara [ASV – red.] prezidents Tramps, ņemot vērā to, kas noticis ar NATO un Atlantijas aliansi, daži kreisā spārna politiķi uzskata, ka Apvienotā Karaliste vairs nevar saglabāt vienāda attāluma pozīciju starp ASV un ES, bet domā, ka mums vajadzētu tuvināties Eiropas Savienībai. Un trešais iemesls, manuprāt, ir politisks. Leiboristu partijai, kas ir pie varas, aptaujās klājas patiešām slikti. Un galvenais iemesls ir tas, ka tā zaudē balsis partijām kreisajā spārnā – Zaļajiem, Liberāldemokrātiem, Skotu nacionālistiem, Velsas nacionālistiem. Tās visas ir partijas, kas ir daudz vairāk proeiropeiskas, nekā leiboristu valdība līdz šim ir vēlējusies būt. Tāpēc daži partijas pārstāvji saredz reālu iespēju – ja viņi spēs būt ambiciozāki attiecībās ar ES, tad mēģinās atgūt daļu šo vēlētāju. Tāpēc šobrīd mums ir situācija, kur Apvienotā Karaliste cenšas vienoties ar Eiropas Savienību par tādiem jautājumiem kā lauksaimniecība un jauniešu mobilitāte. Un mums ir valdība, kas saka – tiklīdz šīs sarunas būs beigušās, mēs vēlētos daudz ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Protams, tas, vai viņiem veiksies, ir pilnīgi cits jautājums. Lai gan Apvienotajā Karalistē mēs Eiropas Savienību uzskatām par savas izaugsmes stratēģijas centrālo elementu, vai vismaz daži no mums to dara, pašai Eiropas Savienībai Apvienotā Karaliste vairs nav prioritāte. Manuprāt, ir arī dažas bīstamas pazīmes. Kad runa bija par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas drošības rīcības shēmā – tā ir shēma, kuras mērķis ir veicināt ieroču kopīgus iepirkumus. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka lielas nestabilitātes laikmetā tam vajadzētu būt pašsaprotamam lēmumam. Notika tas, ka Eiropas Savienība mūs izstūma ar cenu, būtībā pasakot, ka par pievienošanos šai shēmai būs jāmaksā tik daudz, ka leiboristu valdība no tās atteicās. Tas viss liecina par to, ka Eiropas Savienība rīkosies kā stingrs sarunu vedējs. Un nav noteikts, ka Apvienotajai Karalistei patiks tai piedāvātie darījumi. Tomēr, neraugoties uz to, man ir aizdomas, ka leiboristu valdība turpinās mēģināt, jo politisku, ekonomisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ cilvēki Leiboristu partijā tagad uzskata, ka ir nepieciešamas ciešākas attiecības ar ES. Viena no interesantajām lietām, kas ir notikusi Apvienotajā Karalistē, ir tā, ka esam novērojuši izmaiņas sabiedriskajā domā. Tagad mēs redzam vairākumu, ievērojamu vairākumu, kas saka, ka "Brexit" bija nepareizs lēmums, nevis pareizs lēmums. Tagad lielākajā daļā aptauju mēs redzam vairākumu, kur cilvēki saka, ka balsotu par atkalpievienošanos, ja viņiem būtu tāda izvēle. Un tas, kas šeit notiek, manuprāt, ir tas, ko varētu saukt par demogrāfisko mainību. Cilvēki, kuri balsoja par izstāšanos, bija nesamērīgi veci. Cilvēki, kuri balsoja par palikšanu, bija nesamērīgi jauni. Un desmit gadu laikā kopš referenduma daudzi no šiem izstāšanās atbalstītājiem ir miruši. Un vēlētāju lokā ir ienākuši daudz jaunu vēlētāju, kuri nevarēja balsot 2016. gadā. Un tieši tāpēc var redzēt, ka aptauju rezultāti mainās, jo vēlētāju lokā ienāk jauna, jaunāka paaudze. Tomēr mums tas būtu jāuztver ar nelielu piesardzību divu iemeslu dēļ. Pirmais ir – lai gan Lielbritānijas sabiedrība tagad teiks, ka balsotu par atkalpievienošanos Eiropas Savienībai, ja jūs uzdosiet šo jautājumu nedaudz citādi un jautāsiet – vai jūs vēlētos Eiropas Savienību? Vai jūs vēlētos pievienoties eirozonai? Vai jūs vēlētos pārvietošanās brīvību? Ja jūs iepazīstināt Lielbritānijas sabiedrību ar kompromisiem, tad šīs atbildes ir atšķirīgas. Otrā lieta, manuprāt, ir jautājums par nozīmīgumu, proti, lai gan daudzi cilvēki tagad saka, ka vēlas atkal pievienoties Eiropas Savienībai, nav daudz pierādījumu tam, ka cilvēki vēlas atkal iziet cauri šīm "Brexit" debatēm. Cilvēkus traumēja tie trīs vai četri gadi, kad "Brexit" dominēja ziņu dienaskārtībā, izslēdzot visu pārējo. Un es domāju, ja jūs viņiem teiktu – kā būtu to darīt vēlreiz? Daudzi cilvēki vienkārši atbildētu – nē, liels paldies."
Jauns pētījums atklāj milzīgu pazemes sēņu tīklu, kas izstieptos 110 kvadriljonu kilometru garumā, uzsvērdams to nozīmi augu dzīvības uzturēšanā un klimata regulēšanā, vienlaikus brīdinot par apdraudējumiem, ko rada lauksaimniecības prakses. #Sēnes #Zinātnieki #Ekosistēma
Ekonomikas ministrija ierosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai līdz 30. septembrim, lai nodrošinātu stabilitāti transporta, loģistikas un lauksaimniecības nozarēs, ņemot vērā joprojām saspringto tirgus situāciju un augstās degvielas cenas. #akcīzesnodoklis #dīzeļdegviela #ekonomika
Latgalē lauksaimnieki, strādājot laukos, spiesti pievērst uzmanību dronu trauksmēm, kas rada neskaidrības un apgrūtina darba procesus, tomēr darbi turpinās, neskatoties uz pieaugošajiem drošības riskiem un nepieciešamību izstrādāt valsts atbalsta mehānismus. #Droni #Lauksaimniecība #Latgale
Sakarā ar globālo minerālmēslu un degvielas cenu pieaugumu Hormuza šauruma blokādes dēļ, Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, lauksaimnieki jau šajā pavasarī izvēlas neapsēt laukus, radot bažas par pārtikas cenu kāpumu un iespējamiem protestiem Briselē pret nepietiekamu Eiropas Komisijas rīcību. #PārtikasCenas #EiropasSavienība #Lauksaimniecība
