Search

Mans paziņojums par airBaltic Šodien “airBaltic” ASV tiesā uzsāk finanšu saistību restrukturizāciju Chapter 11 procesa ietvaros. Šoreiz mēs nepērkam vēl dažus mēnešus aviokompānijas dzīvības uzturēšanai. Mēs sākam risināt problēmas pēc būtības. Jāatzīst, ka sarunas ar obligāciju turētājiem nevirzījās uz priekšu. Vairāki investori, kuri obligācijas biržā bija iegādājušies aptuveni par 70 procentiem no to nominālvērtības, vairāk paļāvās uz “airBaltic” likvidāciju un ieķīlāto aktīvu atgūšanu, nevis uzņēmuma restrukturizāciju. Tika piedāvāts vēl viens aizdevums līdz 257 miljoniem eiro ar 25 % gada likmi. Tas varētu nodrošināt uzņēmumam naudu tuvākajam laikam, taču neatrisinātu ne iepriekš uzkrāto parādu, ne lidmašīnu nomas saistību problēmu. Tādēļ es nepieņēmu šo piedāvājumu kā ilgtermiņa risinājumu. “Chapter 11” ir ASV tiesas uzraudzīta finanšu restrukturizācija, kas ļauj “airBaltic” turpināt lidojumus, vienlaikus pārstrukturējot parādus un nomas līgumus un piesaistot darbībai nepieciešamo finansējumu. Vienkārši sakot, tas ir aizsargvairogs, kas uzņēmumam dod laiku un tiesisku aizsardzību pret kreditoru prasībām, lai vadība varētu īstenot pilnu restrukturizācijas plānu. Tas vēl nenozīmē, ka visas “airBaltic” problēmas ir atrisinātas. Taču šis ir viens no labākajiem pašlaik iespējamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju un dotu tam iespēju nostāties uz savām kājām. Procesa īstenošanai “airBaltic” ir saņēmusi finansētāju apņemšanos nodrošināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu ar 12 % likmi. Gatavību finansēt ir apliecinājuši tādi starptautiski finanšu tirgus dalībnieki kā bankas “Morgan Stanley”, “Barclays”, un privātie finansētāji “Hayfin Capital Management”, “Oaktree Capital” un “Strategic Value Partners”. Tas ir nozīmīgs un pozitīvs uzticības signāls. Vienlaikus esmu uzdevis Satiksmes Ministrijai atslepenot ar “airBaltic” saistītos ierobežotas pieejamības valdības dokumentus, lai sabiedrībai beidzot būtu pieejama pilnīga informācija par uzņēmumā pieņemtajiem lēmumiem, izlietoto valsts naudu un šo lēmumu sekām. Svarīgākā ziņa pasažieriem - “airBaltic” turpina darbu, lidmašīnas turpina lidot, bet iegādātās biļetes ir derīgas. Šis vēl nav finišs un nav uzvaras paziņojums. Taču beidzot ir sākts process, kas “airBaltic” problēmas risina pēc būtības. #airBaltic #finanšuRestrukturizācija #aviācija

Sākumā neplānoju neko rakstīt par svētdienas Boeing 767 crashu Miami, jo tālu, nav nekāda lokāla konteksta, bet tomēr šāds tāds konteksts parādās. Transkripts no kokpita ir graujošs un nekas cits jau arī nebija gaidāms. Kaut kādas “cerības” uz bremžu vai kādu citu mehānisku problēmu izgaisa praktiski uzreiz, pēc pirmajiem Flightradar24 datiem. Kāpēc nekas tāds nenotiek uz aviolīnijas, ar kuru Tu lido katru dienu? Tāpēc, ka par šādiem pigoriem drāž. Darbs nav grūts, bet atbildīgs. Mēs dažkārt smejamies pēc reisa, ka mūsu “parmanent” kontrakts ir veiksmīgi pagarināts uz vēl vienu dienu. Tas var tikt terminēts jebkurā mirklī bez ceremonijām. Nav forši, bet tam tā ir jābūt. Pilotu darbā “job security” neeksistē. Tas nav neviena interesēs. Tu kā pasažieris negribi “job secure” pilotu, kuru sargā virkne arodbiedrību un juridisku piņķeru. Lai vai kāds ir iemesls, kāpēc viņi nonāca tajā situācijā, viņi nenonāca tur pēksņi. Jā, negaiss, astes vējš, tur viss ir pilnīgi skaidrs, kā tā situācija attīstījās, bet tas galīgi arī nav svarīgi. Būtiskais ir tas, ka te nav nekāda sakara ar zibenīgu un kļūdainu lēmumu pieņemšanu, te pat nav runa par kaut kā nepamanīšanu. Komerciāls aviolaineris darbojas noteiktu parametru robežās, tas ir pilota darbs nodrošināt, lai tas tur arī paliktu. Katra pieeja tiek plānota. Plāns, protams, ir nosēsties, bet tiek skaidri nodefinētas sarkanās līnijas, pie kurām tiks iedarbināts plāns B. Tas tiek darīts labu laiku pirms atlidošanas galamērķī un laikā, kad slodze ir zema. Laika par tām domāt nav, kad tu smagi cīnies ar sānvēju, lai dabūtu to mašīnu pie zemes. Tad nav laika arī diskusijām. Šajā brīdī loģiska spriestpēja ir ierobežota un prāts bieži vien ir “misijas” režīmā - tas cenšas pabeigt to, ko ir iesācis. Tāpēc ir svarīgi, ka ir šīs sarkanās līnijas atrunātas, kamēr prāts ir vēss, kā arī tās netiek vēlāk pārbīdītas un abi piloti ir vienisprātis par tām. Tādējādi jebkurš pilots var nosaukt “go around” un tas tiek izpildīts, iemesli tiek skaidroti vēlāk. Dažas no šīm sarkanajām līnijām ir pat uzrakstītas kompānijas manuāļos un nav pārkāpjamas nekādos apstākļos, ja nu vienīgi 1) lidmašīnā ir ugunsgrēks vai arī 2) abi dzinēji ir apstājušies (trešā iemesla nav). Tos sauc par stabilizācijas kritērijiem un, īsos vārdos, lidmašīnai vēlākais 1000 pēdu augstumā jābūt pilnībā gatavai nosēsties, stabilizētiem virknei parametru, tādiem kā ātrums, vertikālais ātrums u.c. Tajā brīdī ir vēl gandrīz 2 minūtes mierīgi izlemt, ir droši turpināt vai nē. Tālākais darbs ir tikai noturēt šos parametrus noteiktās robežās līdz pat zemei. Ja tu to nevari, iet uz otro riņķi ir obligāti. Princips ir viens - jo tuvāk zemei, jo mazāk laika domāt, tāpēc kritēriji ir skaidrāki un nepārprotamāki. Ja es savā aviokompānijā nosēdīšos bez šīs te stabilizācijas, ofisā par to zinās pirms es būšu ticis līdz geitam. Sarkans karodziņš izleks karjeras kāram indietim priekšā uz ekrāna un viņam būs pilnīgi vienalga, kāds dzīves stāsts slēpjas zem mana darbinieka koda sešiem cipariem. Pat ja nosēšanās būs veiksmīga, man pat nebūs iespējas paskaidrot neko. Nākamajā dienā mana caurlaide jau būs deaktivēta, tieši tik vienkārši. Ar otru pilotu notiks tas pats, tāpēc viņš nemaz neļaus man to darīt. Tāda ir sistēma un tā strādā labi. #aviācija #lidmašīnas #drošība

Zelenskis brīdina aviokompanijas par Krievijas gaisa telpas nedrošību, norādot, ka dronu aktivitātes palielinās un aicina partnerus būt uzmanīgiem, lai izvairītos no civilo lidmašīnu zaudējumiem, savukārt Putins par šo paziņojumu nosauca Ukrainu par teroristiem. #Ukraina #Krievija #gaisaAviācija

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdina, ka Krievijas gaisa telpa ir kļuvusi nedroša dēļ Ukrainas dronu uzbrukumiem, aicinot aviokompānijas atturēties no lidojumiem virs Krievijas un norādot, ka šī situācija nepaliks vien ierobežota tikai pie Ukrainas. #Zelenskis #KrievijasGaisaTelpa #UkrainaDroni

Raksts aplūko airBaltic finanšu grūtības un iespējamo Eiropas Komisijas izmeklēšanu par nelikumīgu Latvijas valsts atbalstu, ja aviokompānija līdz augusta beigām nespēs piesaistīt nepieciešamos 30 miljonus eiro, kamēr Lietuva un Igaunija gatavojas jebkuram scenārijam saistībā ar uzņēmuma potenciālajām problēmām. #airBaltic #Latvija #aviācija

Ģenerālprokuratūra uzsāks pārbaudi, lai novērtētu lēmumu likumību attiecībā uz aviokompānijas airBaltic finanšu situāciju, reaģējot uz premjera Andra Kulberga iesniegumu, ņemot vērā iepriekšējo prokuratūras pārbaudi par iespējamo nelikumību šajā jomā. #airBaltic #finanšuGrūtības #ģenerālprokuratūra

Latvijas aviokompānija airBaltic meklē stratēģiskā investora piesaisti, lai samazinātu atkarību no valsts finansējuma, jo uzņēmuma vadība norāda uz nepieciešamību stabilizēt finanšu situāciju un izvairīties no atkārtotiem valsts naudas pieprasījumiem. #airBaltic #Investīcijas #Finanses

Danas smo konačno usvojili pravila koja donose jasniju i snažniju zaštitu milijunima putnika diljem Europe. Posebno sam ponosna što smo uspjeli zadržati pravo na naknadu već nakon tri sata kašnjenja, sačuvati postojeće iznose naknada te uveli obvezu aviokompanija da vas obavijeste u roku od 4 dana o vašim pravima. Ovaj dogovor potvrđuje važnost Parlamenta jer smo pokazali da se možemo izboriti za ono za što su nas građani birali.

Premjers Andris Kulbergs paziņojis, ka nacionālajai aviokompānijai airBaltic ir nepieciešams stratēģisks investors, un šobrīd tiek vērtēti piedāvājumi no trim potenciālajiem investoriem, lai nodrošinātu uzņēmuma nākotni un uzlabotu tā biznesa plānu, kas līdz šim nav bijis pietiekami skaidrs. #airBaltic #investīcijas #aviobizness

Krievijas civilās aviācijas krīze ir kļuvusi kritiska, jo 11 lielākajās aviokompānijās nespēj ekspluatēt gandrīz piekto daļu lidmašīnu, kas saistīts ar rezerves daļu trūkumu un atteikumiem no Rietumu ražotāju lidmašīnām, radot bažas par nākotnes aviācijas nozares samazināšanos. #Krievija #aviācija #sankcijas

Šodien uzzināju, ka cilvēkam sirds var būt arī labajā pusē😳😳 Stāsts par šo reto parādību - Dekstrokardiju, jeb kā es gandrīz šodien uztaisīju ārkārtas nosēšanos. Beidzās viss labi, bet gāja jautri. Paceļamies no Majami, priekšā 15 stundas gaisā. Tieši uz skrejceļa paģībst viena stjuarte. Sekundes par vēlu, lai kaut ko varētu mainīt. Šī informācija līdz mums nonāk jau tikai esot gaisā. Par laimi. Pārtraukt pacelšanos visticamāk nozīmētu uzspridzināt visas riepas, nobloķēt skrejceļu, atcelt reisu, 300 pasažierus izmitināt viesnīcās, man nākošā Dallasa un Amazon sūtījums, kurš gaida tur pakomātā, arī pa kāju, jo nepaspēšu minimālās 2 atpūtas dienas mājās pēc Ultra Long Haul lidojuma. Kā tiek risināti šādi medicīniski gadījumi gaisā? Svarīgi ir iespējami precīzi noteikt diagnozi, jo griezt atpakaļ pie katra paģībuša pasažiera varētu būt samērā neefektīvi. Parasti filmās uz borta tiek meklēts dakteris. Tas arī tiek darīts, taču viņa funkcija ir krietni mainījusies. Vispirms tiks iedarbināts uz borta esošais telemedicīnas koferis Tempus IC2 (bilde zemāk). Tas ir pēc būtības pilnvērtīgs slimnīcas uzņemšanas nodaļas monitors ar daudz dažādiem sensoriem, ko uzliek pacientam un tas nolasa vitālos parametrus, tādus kā temperatūra, asinspiediens, skābeklis, glikoze, izelpa, co2, un tas spēj arī uztaisīt EKG. Tas ir muļķu drošs, jo stjuartei nav jābūt kardiologam, kas spēj uzlikt EKG sensorus uz cilvēka. Tāpat subjektīvs stresā esoša neprofesionāļa vērtējums par pacienta stāvokli ne vienmēr nāks visiem par labu. Uz borta atrastais ārsts var būt labs zobārsts, vai dermatologs, kas ne vienmēr zinās, kā augstums ietekmē sirds slimnieku vai kā lietot konkrētās aviokompānijas Emergency Medical Kit (EMK). Tempus savāktos datus reālā laikā nodod uz zemes esošajam Medlink dienestam - specializētiem pirmās palīdzības ārstiem, kas 24/7/365 pieejami 8 lokācijās apkārt globusam un specializējušies aviācijas medicīnā (lai gan šādi Tempus atrodami arī, piemēram, uz kuģiem un superjahtām). Komunikācija ar ārstu notiek caur šo Tempus termināli abos virzienos. Ārstam uz ekrāna ir visa diagnostika, turklāt tas spēj pamainīt dažādus diagnostikas parametrus pa tiešo no sava datora. Ir arī tiešs video links. Atkrīt tāda lieka komunikācija, kā - kas tas par reisu, kas tā par lidmašīnu, kāds EMK mums ir uz borta un kur mēs vispār atrodamies, tas viss ir dežūrārstam uz ekrāna. Sanāk tāds kā moderns ārsts, kurš strādā no mājām. Uz borta atrastais ārsts, protams, būs noderīgs, jo Medlink nevar attālināti veikt nekādas manipulācijas, sarežģītākas injekcijas, sirds masāžu, pārbaudīt dažādus refleksus un tml. Būtiska ir arī iespēja tieši caur Tempus nodot skaidras, nepārprotamas un neverbālas instrukcijas, kādas darbības veikt ar pacientu. Medlink ārsts ir lietas kursā par konkrētajā lidmašīnā atrodamo EMK, līdz pat tādai detalizācijai, kas kurā kabatiņā atrodas un ar kādu kodu apzīmēts. Līdz ar to izpaliek minēšana, vai jums šitas ir uz borta un ko vēl tu tur redzi, kā arī neviens neiešpricēs neko nepareizi. Taču šodien EKG sensors neko neuzrādīja. EKG jostu stjuartei uzlika kā jau paredzēts to darīt, un, tā kā tā ir muļķu droša, to pat gribēdams nevar uzlikt otrādi. Rādījumi labākajā gadījumā liecināja par infarktu, un, tā kā vēl nebijām tālu no Majami, Medlink ieteica griezt fiksi atpakaļ, taču uz borta atrastais ārsts saprata, kas par lietu. Visu to uzkabi uzlika uz muguras, tādējādi sensori nonāca labajā pusē un EKG rādījumi atgriezās. Rezultātā paciente jūtas labi, guļ un lido uz mājām (garajos reisos apkalpei ir pilnizmēra gultasvietas noslēptas vai nu pazemē vai griestos, kuras izmanto uz maiņām). #aviationmedicine #telemedicine #flightsafety

Nr. 12 (darba diena) premjera krēslā Pirmdiena. Jau vairāk nekā divas nedēļas premjera krēslā, bet sajūta — kā būtu pagājuši jau divi mēneši. ✅ Pirmo reizi sešu gadu laikā sasaucu Informācijas Sabiedrības Padomi, kas pēdējo reizi bija sanākusi 2020. gadā. IKT jomā ir sakrājušās nopietnas problēmas — iepirkumu kvalitāte, korupcijas skandāli, EIS iepirkumu sistēma un ES fondu naudas apguve, kas pārāk bieži balstīta uz iepirktām IT speciālistu stundām, nevis reāli izmērāmu rezultātu. 2024. un 2025. gadā IKT jomā iztērēti 453 miljoni eiro (gandrīz 1/2 miljards, no kuriem 38% apguvušas tikai trīs kompānijas. Valsts pārvaldē vairāk nekā 200 iestādēs strādā 1664 IT speciālisti, bet ministrijas un iestādes joprojām turpina masveidā iepirkt IT konsultācijas ārpakalpojumos. ➖ No šodienas uz 30 dienām pārbaudei tiek iesaldēti visi IKT konkursi. Arī ES fondu projektu lietderība ir jākontrolē, jo tajos ir arī Latvijas budžeta līdzfinansējums. Pietiek slīcināt un izšķērdēt naudu betonā un bezjēdzīgos IKT iepirkumos. ➖ Iepirktajās IKT stundās šogad jau iztērēti 30 miljoni eiro, bet 2025. gadā — 50 miljoni eiro. ➖ Nozarei ir dots uzdevums līdz nākamajai sēdei 30. jūlijā plkst. 11.00 nākt ar saskaņotu priekšlikumu, lai mēs politiski varētu lemt par konkrētām izmaiņām. ✅ Notika tikšanās ar AirBaltic vadību un ministriem par jauno biznesa plānu un piedāvājumu. Šai valdībai jau vasarā ir jāpieņem skaidrs gala lēmums par Latvijas nacionālās aviokompānijas nākotni. ➖ AirBaltic ir ļoti svarīgs Latvijas aktīvs — būtisks IKP komponents, nodokļu maksātājs un Latvijas un Baltijas savienotājs ar Eiropas finanšu un biznesa centriem. ➖ Valdība AirBaltic sagatavoto biznesa plānu vērtēs līdz jūlija beigām. ➖ Ieguldījumiem kompānijā ir jānāk no privātā sektora. ➖ AirBaltic nevar tikt finansēts tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas. ➖ Uzzinājām arī par Hormuza šauruma konflikta ietekmi uz aviācijas nozari un AirBaltic. ✅ Koalīcijas sanāksmē vienojāmies par vairākiem būtiskiem jautājumiem. ➖ Goda ģimenes statusa paplašināšanu — no vecākā bērna līdz jaunākā bērna pilngadībai. Darbs kopā ar @Lab_min ministru @reinisuzulnieks. ➖ Gatavojāmies 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdei Latvijas pierobežā. @Tieslietas ministrs @EdvardsSmiltens, @AizsardzibasMin ministrs R.Melnis, @EM_gov_lv ministrs @ViktorsValainis, @IeM_gov_lv ministrs @janisdombrava, @KM_kultura ministrs @NaurisPuntulis un @IZM_gov_lv ministre @IIndriksone ir sagatavojuši valdībā un Saeimā skatīšanai kompensāciju likumprojektu seku novēršanai gadījumos, kad militārs drons vai cits līdzīga rakstura incidents rada bojājumus vai zaudējumus. ➖ Ļoti nepatika Ministru kabinetā pēdējā brīdī iemestais jautājums par TUA fonda naudas — 225 000 eiro — piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pasākumam, kas kaut kā ļoti sakrīt ar pēc nedēļas Rīgā organizēto Bridža čempionātu. Kā arī 1.25mil € vēl citām EM nezināmām aktivitātēm. Man nav pieņemama šāda pēdējā brīža “naudas iedalīšana” bez plāna, bez izvērtējuma un bez aprēķiniem, ja tā ir patiesība. Aicināju ministrus rīt skaidrot šo MK sēdē. Es esmu par starptautiskiem pasākumiem Latvijā un esmu gatavs tos atbalstīt, ja katrs ieguldītais eiro valstij atnes atpakaļ trīs, piecus, septiņus vai desmit eiro. Bet tam jābūt plānotam laikus un pamatotam ar skaidriem aprēķiniem. ✅ Un visbeidzot — pēc ilga pārtraukuma beidzot atradu laiku uzsist bumbu ar ilggadējiem sporta biedriem. 🏀⛹️‍♂️ #latvija #politika #IKT