BETA nonprofit public democratic european moderated

Search

#mīlestība

Pat nezinu kā šo iesākt… Mums ļoti nepieciešamas lūgšanas un labas domas. Šobrīd nemeklējam padomus vai ieteikumus, tikai tos, kuri lūdz - aizlūdziet par mums. Ja ne, lūdzu, vienkārši piedomājiet. Vakar, nepilnās 16 nedēļās, es pamodos no tā, ka man nogāja ūdeņi. Braucot uz slimnīcu mēs lūdzam kaut tikai viņam būtu sirdspuksti, kaut tikai viņam vēl būtu palicis augļūdens, kaut varētu kaut ko darīt. Mēs tikām sadzirdēti. Viņam vēl bija pavisam mazliet augļūdens un sirsniņa pukstēja. Ārsti deva cerību, piesardzīgi, bet tomēr. Man bija jāpaliek slimnīcā, lai saprastu vai man ir infekcija, kas to izraisīja. Gandrīz vai labas ziņas - jā! Vēl pirms atnāca rezultāti uzsākām antibiotiku kursu. Vīrs aizveda meitu pie draudzenes un atgriezās, lai būtu ar mani. Viņam atļāva palikt ar mani, kas ir bijusi vēl viena svētība, jo es nespētu viena atvadīties no mūsu dēla, man vienkārši tam nav iekšā, es to nespēju pat iedomāties. Lai būtu reālistiski, man arī tika izstāstīts kā notiktu dzemdības, ja tās sāktos. Gandrīz kā parasti - kontrakcijas, bērniņš būtu jāspiež. Man iestājās histēriska panika, jo es nezinu kā dzemdēt bērnu, kuru es tik ļoti vēl vēlos ar mums. Bet mēs turpinam cerēt. Infekcija tiek ārstēta un varbūt, ka augļapvalks var “sadzīt” pietiekami, lai ūdens saražotos pietiekami, lai viņam pietiktu. Tā varot notikt, mēs lasījām līdz par 30% gadījumos bērniņš var palikt ar mums un piedzimt pēc 24. nedēļas, kad būtu kaut vismazākā iespēja censties viņu glābt. Vakar man sākās asiņošana, es atkal kritu panikā, jo man teica, ka tas būtu pirmais signāls, ka sākas dzemdības. Asiņošana apstājās, taču es nevarēju atgūt elpu, nomierināties. Es neesmu gatava, viņš tam nav gatavs. Man iedeva kaut ko nomierinošu. Mēs ar vīru apskāvušies gulējām palātas gultā, runājam par mūsu dēlu, ar mūsu dēlu. Mums teica, ka šodien vai rīt varētu būt vēl viena sonogramma, redzēt kā viņam iet. Kaut kad nakts vidū mēs iemigām. Šorīt ap četriem man iespējams pazuda glotu korķis. Atkal nezinam. Ceram, ka nē. Man šķiet, ka es viņu vēl jūtu, bet ir grūti pateikt. Mēs ceram, ka mans ķermenis viņu noturēs, ka viņš izķepurosies. Mēs viņu ļoti mīlam, viņa vārds ir Lūkass, lūdzu turiet mūs savās domās 🤍 #Cerība #Lūgšanas #Mīlestība

Gunta un Valters Valinteļi adoptēja divus suņus, Lesiju un Atamiju, kā arī kaķi Pīku, no patversmes, pēdējiem piedzīvojot smagas dzīves apstākļus un izmisumu, taču tagad viņi kopā dzīvo laimīgu dzīvi un pamazām atgūsties no savām traumām. #dzīvnieki #adopcija #mīlestība

«Iepriekšējā dzīve, visticamāk, līdzinājusies ellei.» Kā nomocītā Lesija, Pīka un Atamija atrada savu mīlošo ģimeni

Šis ir Pelēcis, un viņš kādu laiku šeit padzīvos. Ar tādiem vārdiem, un metru garu instrukciju par ēdināšanu un medikamentiem, es pirms gada ierados mājās. Tā arī “kādu laiku” dzīvojam😁 Pelēcis: pirms gada, un šodien. https://t.co/1NntaFwHVW #kaķi #mīlestība #dzīvnieki