Search

Vidusskolas misija JVĢ izpildīta 🏁 ​​Paldies ikvienam, kurš palīdzēja izturēt šo jaudīgo ciklonu starp skolas solu, eksāmeniem, TV, tām dažām (khe-khe) negulētajām naktīm un visiem debess notikumiem ✨ ​Aiz sevis gan atstāšu mierīgu, saulainu anticiklonu, kamēr "jet stream" mani pašu jau nes tālāk... ​📸 Edijs Andersons #izglītība #jaunieši #skola

Rīgā, 4. jūlijā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Saeimas spīkere Daiga Mieriņa godināja holokausta upurus, noliekot ziedus pie piemiņas memoriāla, atzīmējot 70 tūkstošu Latvijas ebreju piemiņu, kuri tika iznīcināti nacistu okupācijas laikā. #Holokausts #EbrejuPiemiņa #Latvija

Pētniece Aleksejeva brīdina, ka Baltijas valstīm nevajadzētu sevi mierināt par Krievijas agresīvās retorikas nodošanu tikai kā propagandu, jo potenciālais uzbrukums varētu būt asimetrisks hibrīduzbrukums, pret kuru nav iespējams izmantot NATO 5. panta aizsardzību. #KrievijasAgresija #Hibrīduzbrukums #BaltijasValstis

Spānijā vairāk nekā miljons migrantu pieteikušies legalizēšanās programmai - iepriekš plānoto 500 000 vietā. Tajā pašā laikā Spānija saņem simtiem miljonu eiro no ES solidaritātes mehānisma kā valsts, kas cieš no migrācijas spiediena. Sauksim lietas īstajos vārdos - tā ir amnestija nelegālai imigrācijai, un tā sūta nepārprotamu signālu: ierodies ES nelegāli, uzturies pietiekami ilgi, un galu galā varēsi mierīgi legalizēties, vismaz Spānijā. Tas ir krasā pretrunā ar ES kopējo migrācijas politiku šobrīd. https://t.co/BQFtA6WqbZ #Migrācija #Spānija #ES

Mans komentārs par LVM kiberuzbrukumu, kurš mierīgi varēja nenotikt, ja atbildīgie būtu pildījuši tam Parlamenta uzliktos uzdevumus. 618 dienas, jeb 2 gadus nav izpildīts uzdevums. Man par šo ir un būs daudz jautājumi nākamo ceturtdien MK spec sēdē. Šeit ir gan amatpersonu, gan VS gan ministra atbildība #kiberuzbrukums #Parlaments #atbildība

Spānijā karstuma vilņa dēļ no svētdienas līdz trešdienai reģistrēti 212 ar karstumu saistīti nāves gadījumi, visvairāk – 95 gadījumi trešdien, kad gaisa temperatūra pārsniedza 45 grādus pēc Celsija, īpaši ietekmējot centrālos un ziemeļu reģionus, bet Vidusjūras piekrastē un Baleāru salās notika daudz mierīgāka situācija. #karstums #nāvesgadījumi #Spānija

24. jūnijā, 6.59 no rīta, pasaulē nāca mūsu dēls Lūkass. Viņš svēra 196 gramus. Un ir ļoti savādi apzināties, ka viņa nāves diena nāca pirms viņa dzimšanas dienas. Viņš manī nodzīvoja 18 nedēļas un 4 dienas. Mums bija 3 papildus nedēļas, kuru laikā mēs saglabājam ierakstu ar viņa sirdspukstiem, tajā laikā viņš izauga pietiekami liels, lai puncī dzirdētu arī savā tēta un lielās māsas balsi. Pietiekami liels, lai mēs varētu paņemt mājās viņa roku un pēdiņu nospiedumus. Pietiekami liels, lai mēs varētu viņu ievīstīt sedziņā un samīļot. Savādi to teikt, bet pat pietiekami liels, lai varētu pateikt, ka viņam ir mans deguns. Vīrs viņu nokristīja, mēs atvadījāmies un tad, tā vietā, lai vestu viņu mājās, viņš tika aiznests prom. Nākamreiz viņam tuvumā būšu viņa bērēs. Pašas dzemdības bija salīdzinoši vieglas, pat savā ziņā dziedinošas. Mans pēdējais svarīgais darbs kā viņa mammai. Dzemdības ilga apmēram 8 stundas, ar mani bija vīrs. Visādi citādi, ja iznākums būtu savādāks, tās būtu bijušas tieši tādas dzemdības, kādas es ar viņu biju plānojusi, kad par to pāris mēnešus atpakaļ runāju ar savu vecmāti. Ņemot vērā, ka viņš vēl bija tikai pusceļā, vēl pavisam mazs, man nebija nekādu komplikāciju, plīsumu vai pārāk liels asins zaudējums, tāpēc mājās devāmies jau tajā pašā dienā. Lai gan šeit tā ir pieņemta prakse, pēc dzemdībām ātri dodas mājās, taču mums teica, ka vecmāte apraudzīs tuvāko dienu laikā pie mums mājās. Es saprotu, ka tas skan stulbi, bet vakar, jau mājās, es domāju par to, ka nu kā viņš tur slimnīcā tagad, viens.. Vienīgais mierinājums, ka es zinu, ka viņš nav viens, ka es viņu satikšu atkal, bet vienlaikus, tas mani atstāj kaut kur pa vidu- gribot būt te ar meitu un vīru, un tur - ar Lūkasu. Bet mēs zinājām, ka brauksim mājās bez viņa, jau kad zvanīju vecmātei. Domāju, ka skaidrs bija arī vīra vecākiem, jau no tā, zemapziņā visiem nepārprotamā kliedziena, kas nāk no mātes, kura zaudē savu bērnu. Šoreiz uz slimnīcu devāmies ātrās palīdzības mašīnā, es uz to aizgāju zeķēs, vīrs tikai paķēra kurpes un somu, kas jau pāris nedēļas bija sakrāmēta tieši šādam gadījumam. Tagad, esot mājās, ir tik sirreāla sajūta. Meita vēl ir pie draudzenes, mēs gribējām ieviest mājās kārtību, nomainīt gultas veļu, piepildīt ledusskapi, lai viņa var atgriezties normālos apstākļos. Nu cik nu. Es te nebiju bijusi 3 nedēļas, vīrs tikai ik pāris, ātri ieskriet pēc kādām mantām, pabarot un sabužināt kaķus (vīra tēvs kategoriski neļāva mums viņus ņemt pie viņiem, bet meita ir tā sailgojusies, ka satikt kaķus jau vien būs priecīgs notikums). Dārzs ir aizaudzis. Trīs nedēļas nepļauta zāle, salikt atpakaļ visus tehniskos pričendāļus - tas šodien ir vīra darāmo darbu sarakstā. Ironiski, ka dienā, kad zaudējām Lūkasu, man pienāca paziņojums par uzsāktu administratīvo lietu, jo ar visu šo nebiju saorganizējusi zāles pļaušanu arī mūsu īpašumā Latvijā. Atbilde uz saņemto paziņojumu bija pēdējais, ko izdarīju pirms aizgāju uz tualeti un, tad jau... Tas, protams, ir nesaistīti, bet vienkārši tā dzīves vienmuļība un haotiskums vienlaikus - nenopļauta zāle, traģēdija, atkal nenopļauta zāle. Meitai šodien zīmēšanas nodarbība, kaut kad jāsazinās ar apbedīšanas biroju, mazgājas veļa... Es vakar raudāju (ar vīru sarunājām, ka līdz Lūkass piedzims, mēs turamies, jo man bija bail, ka es citādi neizturēšu), raudot, prasīju vīram - kā mēs vispār spēsim turpināt vienkārši dzīvot, uz ko viņš atbildēja "we'll find out". Un tieši tāpēc es viņu tik ļoti mīlu, viņa spēku, pārliecību, ticību mums. Man vajag visus pasaules vārdus un tāpat nespēju izrunāt, izsāpēt, līdz galam izteikt. Bet viņa "we'll find out" ir iemesls kāpēc es daru lielas un gandrīz absurdi sadzīviskas lietas dienu pēc tam, kad apskāvu savu dēlu pirmo un pēdējo reizi. #Dzimšana #Zaudējums #MātesMīlestība

MODRĀ LATVIJAS ROBEŽSARDZE 🇱🇻 👀 Gar pašu Krievijas robežu. Mežs, biezoknis, nevienas dzīvas dvēseles kilometru attālumā. Tikai dažas piemiņas zīmes, kuras nofotografēju (pielikumā). Un tad — modrā, labi bruņotā Latvijas robežsardze man šķērso ceļu. Esot pārkāpis pierobežas zonas noteikumus. Nogājis no valsts nozīmes ceļa, lai nofotografētu tās zīmes. To darīt nedrīkstot — ne metru pa labi, ne pa kreisi. Bet visvairāk pārsteidza cits. Robežsardze redzējusi katru manu soli. Biju tur, tad tur, tad vēl tur. Man likās, ka esmu viens. Izrādās, nekad neesmu bijis viens. Un zini — tas mani mierina. Tā ir tā pati modrība, kurai jāsargā mūsu zeme no tiem, kas tiešām nāk ar ļaunu nolūku. Ja robežsardze tik precīzi redz vienu advokātu pie piemiņas zīmes, tad lai redz arī visus pārējos. Nodokļu maksātāju nauda strādā. P.S. Saņēmu stingru brīdinājumu. Pieņemu ar pateicību. #Latvija #Robežsardze #Drošība

Časopis The Economist ziņo, ka Ukraina un ASV pašlaik apspriež divpakāpju pamieru ar Krieviju, tomēr augsta ranga Ukrainas amatpersona norāda, ka Krievija, iespējams, vilcinās un gaidīs līdz nākamajai pavasara sezonai, kad tās uzbrukumi Ukrainas enerģētikai varētu piespiest Ukrainu piekāpties. #Ukraina #Krievija #mieris

Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska intervijā skaidro, ka viņas galvenais ienaidnieks nav bailes, bet nogurums, un ka, kaut arī dzīvojam grūtā situācijā, ir svarīgi palikt mierīgiem un turpināt dzīvot laimīgi, nekad neatsakoties no savas ikdienas. #OlenaZelenska #Ukraina #KrievijasIebrukums

Šodien uzzināju, ka Kolkas zivju cehs esot pieņēmis darbā ap 100 bangladešus vai apm tādus... Dzīvošot Rojupē. Ardievu mierīga dzīve laukos. Katrs grābeklis būs jāslēdz pa nakti šķūnī. Čigāni vismaz savā mājā uzvedas kā cilvēki. Kas mūs sagaida no tiem? #SociālieJautājumi #Cilvēktiesības #Emigrācija

ASV ir noņēmušās no aktīvās starpnieka lomas Ukrainas un Krievijas miera sarunās, ļaujot Eiropas valstīm, piemēram, Lielbritānijai, Francijai un Vācijai, veidot jaunas iniciatīvas un prasības miera panākšanai, taču joprojām ir neskaidra situācija attiecībā uz tālākajām diplomātiskajām perspektīvām un iekšējām pretrunām starp Eiropas valstīm. #Ukraina #Krievija #mieririsinājumi

Britu mākslinieks Deivids Hoknijs, kuram līdz 89. dzimšanas dienai palika mazāk par mēnesi, ceturtdien mierīgi aizgājis mūžībā, atstājot daudzkārtīgi atpazīstamas gleznas, kas raksturotas ar spilgtām krāsām un portretu tēliem, kā arī bagātīgu radošo mantojumu fotogrāfijā un scenogrāfijā. #DeividsHoknijs #māksla #mūžība