BETA nonprofit public democratic european moderated

Search

#piemiņa

Polijā un Ukrainā šodien piemin Otrā pasaules kara Volīnijas slaktiņu, kad 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nemiernieki masveidā slepkavoja poļu civiliedzīvotājus, kura traģēdija joprojām izraisa nesaskaņas starp abām valstīm, un tuvākajā laikā plānotās ekshumācijas darbi vērš uzmanību uz nepieciešamību saglabāt atmiņu un veicināt mieru starp viņiem. #VolīnijasSlaktiņš #PiemiņasPasākums #OtrāPasaulesKara

Polijā un Ukrainā piemin Otrā pasaules kara asiņaino svētdienu – Volīnijas slaktiņu

🤯 LKS atkal pārraksta vēsturi: pēc viņu versijas Otrais pasaules karš sākās tikai 1941. gadā. Bet kas notika ar viņu iemīļoto padomju savienību 1939. gadā — pakts ar hitleru, Polijas un Baltijas valstu okupācija — to viņi acīmredzot nolēmuši vienkārši izsvītrot. 🤷🏻‍♂️ LKS pārstāvji debesīs palaida dīvainus origami, taču, kā ierasts, atkal sajauca visus vēsturiskos faktus. Piemēram, Rīgas domes deputāte Jūlija Sohina apgalvo, ka cilvēces vēsturē visbriesmīgākais karš sākās 1941. gada 22. jūnijā. Tie ir meli. 🗓️ Visbriesmīgākais karš sākās 1939. gada 1. septembrī. Taču padomju propaganda gadu desmitiem īpaši akcentēja tieši 22. jūniju. ❗️ Tas tika darīts, lai attaisnotu sadarbību ar nacistisko Vāciju 1939.–1941. gadā. Laikposms no 1939. gada septembra līdz 1941. gada jūnijam padomju propagandai bija ārkārtīgi neērts. Šajā laikā notika: • 1939. gada 23. augustā tika parakstīts molotova–ribentropa pakts. • 1939. gada 17. septembrī sarkanā armija saskaņā ar slepeno protokolu iegāja Polijas austrumu daļā. • 1939.–1940. gadā psrs okupēja Baltijas valstis, Besarābiju un Ziemeļbukovinu. • 1939.–1940. gadā notika padomju–Somijas jeb Ziemas karš. • psrs aktīvi sadarbojās ar Vāciju ekonomikas jomā, piegādājot tai naftu, graudus, mangānu, hromu, kokvilnu un citus stratēģiski svarīgus materiālus. Tas reāli palīdzēja Vācijas kara mašīnai 1940. gadā un 1941. gada sākumā. 📄 Padomju historiogrāfija gadu desmitiem noliedza slepeno protokolu pastāvēšanu (oficiāli tie tika atzīti tikai 1989. gadā Mihaila Gorbačova laikā). Koncentrēšanās uz 1941. gada 22. jūniju ļāva šo neērto vēstures lappusi noklusēt vai būtiski mīkstināt. 🤦🏻‍♂️ Savukārt Pagors paziņoja, ka šajā briesmīgajā karā gāja bojā 27 miljoni cilvēku. Arī tie ir meli. Otrajā pasaules karā pēc dažādām aplēsēm bojā gāja aptuveni 80 miljoni cilvēku. 📍 Ja Jelgavas deputāts godina tikai bojāgājušo sarkanās armijas karavīru piemiņu, tad lai neaizmirst arī to, cik daudzi no viņiem gāja bojā savu pašu karaspēka lodēm, aizšķērsošanas vienību darbības rezultātā un citu augstākstāvošo virsnieku nežēlīgās izturēšanās dēļ. 🫣 Noslēgumā kāda savdabīga babuļa palepojās, ka atšķirībā no dažiem citiem viņai tik cienījamā vecumā vēl neesot sklerozes un viņa pat atceroties, kurā gadā dzimuši viņas vecāki un cik viņiem bija gadu iepriekš minētā kara laikā. 🌌 Savukārt kāds aptaukojies vīrietis paziņoja, ka viņi debesīs palaiž baltos dzērvju origami, jo tā esot mirušo cilvēku piemiņa. Nevis mirušo cilvēku piemiņai, bet gan pašu mirušo cilvēku piemiņa — cilvēku, kuri aizgāja mūžībā vismaz pirms 81 gada. 😬 Krievu savienības pārstāvji kārtējo reizi demonstrē savu “izcilo” krievu valodas prasmi, par kuru paši tik dedzīgi cīnās. 🔥 Atsevišķi jāatzīmē, ka LKS partneri Rīgas domes frakcijā, kuri kopā ar viņiem kandidēja vienā sarakstā, šajā murgā kopā ar Ždanokas audzēkņiem nepiedalījās. Vai nu “jaunlatvieši” un SV nolēma nekļūt par apsmieklu, vai arī viltīgākā Stepaņenko vienkārši nevēlējās iesaistīties kārtējā skandālā. 👌 Noslēgumā atgādināšu, ka origami baltās dzērves veidolā (japāņu valodā — orizuru) Austrumu tradīcijās simbolizē dziedināšanu. Ļoti ceru, ka arī šie cilvēki agrāk vai vēlāk tomēr izveseļosies. Japāņu meitene Sadako Sasaki, kura saslima ar staru slimību, ticēja leģendai par 1000 papīra dzērvēm un locīja tās, cerot izveseļoties. Viņa nepaspēja salocīt visus. 🙏 Varbūt vatņikiem tomēr izdosies šo leģendu īstenot dzīvē un, pateicoties brīnumam, viņi pēkšņi kļūs par civilizētiem cilvēkiem. 🤥 Bet pagaidām viņi debesīs laiž papīra dzērves un stāsta, ka Otrais pasaules karš sākās 1941. gadā. Vienlaikus viņi aizmirst, ka viņu “vectēvi” 1939.–1941. gadā aktīvi palīdzēja hitleram, piegādājot naftu, graudus un mangānu. Kad meli kļūst tik nekaunīgi, vairs nepalīdz pat origami. Papīra dzērves nespēj izārstēt vēsturisko amnēziju. #vēsture #OtrāPasaulesKara #propaganda

🕊️ Šodien aprit 5 gadi, kopš traģiski aprāvās Latvijas izlases un Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsarga Matīsa Kivlenieka dzīve. Iededzam svecīti viņa piemiņai un vienmēr atcerēsimies mūsu varoni. 🕯️🇱🇻 https://t.co/uOkxJk6ZbH #MatīssKivlenieks #Piemaņa #LatvijasSporta

Es godinu holokausta upuru piemiņu un noliku ziedus pie Holokausta upuru piemiņas memoriāla Rīgā.

Foto: Amatpersonas noliek ziedus pie Holokausta upuru piemiņas memoriāla
www.delfi.lv
Delfi 1w

Rīgā, 4. jūlijā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Saeimas spīkere Daiga Mieriņa godināja holokausta upurus, noliekot ziedus pie piemiņas memoriāla, atzīmējot 70 tūkstošu Latvijas ebreju piemiņu, kuri tika iznīcināti nacistu okupācijas laikā. #Holokausts #EbrejuPiemiņa #Latvija

Foto: Amatpersonas noliek ziedus pie Holokausta upuru piemiņas memoriāla

Diena Nr.26 premjera krēslā Beidzot piektdiena! 😉 Darba dienu noslēdzu, aizvedot ģimeni uz lielisko @CarnivalYouth koncertu Mežaparkā. ➖️ Diena sākās ar ilgi nesasauktu Demogrāfisko lietu padomes sēdi. Valsts un nācijas izdzīvošana ir mūsu augstākā prioritāte, taču gadiem ilgi tai veltīta pārāk maza politiskā uzmanība. Tā turpināt nedrīkst. Jau šodien noteicām nākamo padomes sēdi – 9. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 12.00. ➖️ Holokausta upuru piemiņas dienā uzrunāju ebreju kopienu un noliku ziedus pie memoriāla. Man bija gods aprunāties ar vienu no pēdējiem dzīvajiem 1941. gada holokausta slaktiņa izdzīvojušajiem – 100 gadus vecu kungu Marģers Vestermans. Tā bija ļoti sirsnīga un saturīga saruna par piemiņas nozīmi un nepieciešamību runāt par vēsturi. Viņš teica, ka tur īkšķus par mani un novēl veiksmi. Tas uzliek lielu atbildību – nedrīkstu pievilt. ➖️ Tikšanās ar AirBaltic stratēģisko investoru, kurš iesniedza man konkrētu rakstisku piedāvājumu investēt un palīdzēt glābt #airBaltic. Piedāvājums nekavējoties tiks izvērtēts. Šobrīd man jau notiek sarunas ar trim potenciālajiem investoriem. Man joprojām nav saprotams, kāpēc līdzšinējā airBaltic un Seaborow konsultanta vadība šādus potenciālos stratēģiskos investorus ir noraidījusi vai ignorējusi. Tas man joprojām ir grūti izskaidrojams. Es to skaidrošu! ➖️ Tikšanās ar RB Rail tehnisko ekspertu vadību un galveno inženieri par iespējamiem Rail Baltica projekta risinājumiem Latvijā – izvērtējām alternatīvas, tehniskos ierobežojumus, riskus, termiņus un finansiālo ietekmi. Secinājums ir skaidrs: ja projektu turpinās īstenot pašreizējā veidā, tas izmaksās aptuveni 21 miljardu eiro un tiks pabeigts tikai 2042. gadā. Tas nav pieņemams. ➖️ Plaša intervija žurnālam SestDiena. ➖️ Intervija Latvijas Radio 1 par birokrātijas mazināšanu. ➖️ Brīvdienās dodamies uz Alūksni, kur norisināsies Eiropas F4 ātrumlaivu čempionāts. Būs iespēja izbaudīt īstus svētkus ūdens motosporta cienītājiem. ➖️ Dienu noslēdzām ar lielisku atpūtu Carnival Youth koncertā Mežaparkā. Reizēm arī premjeram nepieciešams vakars kopā ar ģimeni, lai uzkrātu spēkus nākamajai darba nedēļai. #Latvija #politika #kultūra

Rīgā norisinājās piemiņas pasākumi, godinot ebreju genocīda upurus, atzīmējot 85 gadus kopš nacistu iznīcinošajām darbībām, un uzsverot nepieciešamību neaizmirst vēsturi un cīnīties pret antisemitismu. #Holokausts #EbrejuGenocīds #Atcerēties

Rīgā piemin ebreju genocīda upurus un aicina neaizmirst vēstures traģēdijas

Atbildīgās iestādes un Ebreju kopiena Latvijā aicina skolas nerīkot izlaidumus piemiņas dienā 4. jūlijā, jo šajā dienā tiek pieminēti Ebreju tautas genocīda upuri, un daudzas skolas jau pārcēlušas izlaidumus, lai ievērotu likuma prasības un ētiskās normas. #PiemiņasDiena #EbrejuKopiena #Izlaidumi

Atbildīgās iestādes un ebreju kopiena aicina skolas nerīkot izlaidumus piemiņas dienā 4. jūlijā
I

Labdien, Jāņubērni! Jūs taču esat šodien pelnījuši vienu patiesi jauku stāstu, vai ne? Mūs visus mūsu mazajā valstī vieno daudz vairāk, nekā varētu šķist. Kā zibens no skaidrām debesīm, vakar vakarā man piezvanīja man personīgi nepazīstamā Palmira Lāce. Sieviete, kura jau desmitgadēm katru vasaru, 17. jūnijā, rīko piemiņas pasakāmu 1940. gadā Masļenkos nogalinātajiem robežsargiem (ja nezināt šo mūsu vēstures lappusi, vērts izzināt, Latvija netika atdota bez neviena šāviena). Deviņdesmitajos gados šo piemiņas pasākumu apmeklēja arī manas vecmammas māsīca, dzejniece Marta Bārbale. Tā pati, kuru es te, tviterī, pirms dažiem gadiem mēģināju jūs visus piespiest mīlēt, pamazām publiskojot visus viņas dzejoļus. Viens no tiem ar nosaukumu "Robežsargu piemiņai" tapa ikurāt pēc attiecīgā pasākuma apmeklēšanas. Marta jau vairāk nekā 20 gadu ir viņsaulē, bet šo dzejoli piemin joprojām. Pieminēja arī Palmira telefonsarunā ar mani. Viņa man atsūtīja fragmentu no piemiņas pasākuma un pašu dzejoli, bet vēl svarīgāk - tā nu mēs divi Jāņubērni pāris minūtes parunājām Zāļu vakarā pāri paaudzēm, notikumiem un ģeogrāfijai. Mirklis mūžībā. Mūs visus mūsu mazajā valstī vieno daudz vairāk, nekā varētu šķist. Priecīgus Jāņus! #Latvija #Vēsture #Kultūra

Pirms 107 gadiem- 1919.gada 22.jūnijā, Cēsu kaujās latviešu karavīri kopā ar igauņu sabiedrotajiem izcīnīja Latvijas neatkarībai un brīvībai būtisku uzvarām. Sveicu Varoņu piemiņas dienā! https://t.co/FTRUKmkxtZ #Latvija #Neatkarība #Varonie

MODRĀ LATVIJAS ROBEŽSARDZE 🇱🇻 👀 Gar pašu Krievijas robežu. Mežs, biezoknis, nevienas dzīvas dvēseles kilometru attālumā. Tikai dažas piemiņas zīmes, kuras nofotografēju (pielikumā). Un tad — modrā, labi bruņotā Latvijas robežsardze man šķērso ceļu. Esot pārkāpis pierobežas zonas noteikumus. Nogājis no valsts nozīmes ceļa, lai nofotografētu tās zīmes. To darīt nedrīkstot — ne metru pa labi, ne pa kreisi. Bet visvairāk pārsteidza cits. Robežsardze redzējusi katru manu soli. Biju tur, tad tur, tad vēl tur. Man likās, ka esmu viens. Izrādās, nekad neesmu bijis viens. Un zini — tas mani mierina. Tā ir tā pati modrība, kurai jāsargā mūsu zeme no tiem, kas tiešām nāk ar ļaunu nolūku. Ja robežsardze tik precīzi redz vienu advokātu pie piemiņas zīmes, tad lai redz arī visus pārējos. Nodokļu maksātāju nauda strādā. P.S. Saņēmu stingru brīdinājumu. Pieņemu ar pateicību. #Latvija #Robežsardze #Drošība

Bauskā notika piemiņas pasākums, atzīmējot 85. gadadienu kopš 1941. gada deportācijām, kurā piedalījās cietušo ģimenes un tika uzsvērta deportāciju ietekme uz dzīvi, kā arī dalītas personīgas liecības par pārdzīvoto. #deportācija #piemiņa #Bauska

Deportāciju upuru piemiņas pasākums Bauskā lielākoties pulcē cietušo ģimenes

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, atzīmējot komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, uzsver nepieciešamību veltīt visas spējas brīvās un neatkarīgās Latvijas stiprināšanai, pieminot represiju un deportāciju upurus, kuri nav varējuši izteikt savas sāpes un pieredzi, kamēr vairāk nekā pirms 85 gadiem daudzi Latvijas iedzīvotāji tika izraidīti un nogalināti. #Latvija #komunisms #represijas

VIDEO ⟩ Valsts prezidenta tikšanās ar represētajiem Rīgas pilī

Latvijā 14. jūnijā notiek piemiņas pasākumi komunistiskā genocīda upuriem, atceroties 1941. gada masveida deportācijas, kuras laikā tika izsūtīti 15 443 cilvēki, un daloties atmiņās par šausmīgo pieredzi no tās nakts. #komunistiskaisgenocīds #deportācija #piemiņa

«Redzēju, kā tētis aiziet gar vagonu.» Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus

Člānkā apskatīta 1941. gada padomju deportāciju piemiņa Latvijā un Ukrainā, norādot uz masu deportāciju ietekmi uz šīm valstīm un analizējot šos notikumus kā Sarkanās armijas rīcības sekas Molotova-Ribentropa pakta kontekstā. #deportācijas #padomjuokupācija #vēsture

Kopīgā traģēdija – 1941. gada padomju deportācijas Latvijā un Ukrainā

Latvijā notika piemiņas pasākumi, atceroties komunistiskā režīma politiskās represijas un deportācijas, kurās 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīti vairāk nekā 15 425 iedzīvotāji, ieskaitot daudzus bērnus, uz Sibīriju, piedzīvojot smagus apstākļus un tikai retajam izdevās atgriezties mājās. #LatvijasVēsture #Deportācija #Genocīds

Latvijā piemin komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus

Britu karavīrs Tomass Vitakers tika identificēts pēc pastkartes, kas atrasta izrakumos Beļģijā, kur tika atklātas sešu Pirmā pasaules kara upuru mirstīgās atliekas, un nesen notika piemiņas dievkalpojums, kurā piedalījās viņa ģimenes locekļi. #PirmaisPasaulesKarš #Vēsture #KaruUpuri

Pastkarte palīdz atpazīt Pirmā pasaules kara upurus

Briselē pie Eiropas Parlamenta notika piemiņas pasākums, lai godinātu padomju represiju upurus un atzīmētu 85. gadadienu kopš pirmajām masu deportācijām, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un deputāti no Baltijas valstīm. #deportācijas #padomjurepresijas #KrimasTatāri

Briselē pie Eiropas Parlamenta piemin deportāciju un padomju represiju upurus

Visdziļākā līdzjūtība latviešu brīvprātīgā karavīra un Ukrainas aizstāvja Ulda Volmāra piederīgajiem un dienesta biedriem, viņam aizsaulē aizejot. Uldis Volmārs cīnījās par Ukrainas un Latvijas brīvību. Viņa varonība un pašaizliedzība paliks mūsu un Ukrainas tautas mūžīgā piemiņā #Latvija #Ukraina #varoņi

🇱🇻 No jauna atgādināšu latviešiem — vēsture ir jāzina. Uzvaras parks savu nosaukumu ieguva par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku Latvijas Neatkarības karā. 🎯 Tā ir daļa no mūsu vēstures un mūsu senču piemiņas. Par Saules parku var nosaukt jebkuru jaunizveidotu parku, bet šo vietu aicinu godāt un likt mierā. 💪 Ar Uzvaras parka labiekārtošanu esam atguvuši tā patieso jēgu un atdevuši to atpakaļ Rīgai, rīdziniekiem un Latvijai. Sargāsim to! https://t.co/tgj453Da9q #Vēsture #Latvija #UzvarasParks