Analyst Tonči Tadić warns that recent nuclear threats from Russia are a clear sign that Putin's circle understands they are losing the war, highlighting reasons why the use of tactical nuclear weapons is unlikely despite constant provocations. (translated)
The former Minister of Foreign Affairs of Latvia, Gabriēls Landsberģis, stated in a TV3 interview that Russia might attempt to test NATO's response to provocations in the Baltics, referencing similarities to the situation in 2021 before Russia's invasion of Ukraine. (translated)
Pudāns indicated that the National Armed Forces, along with NATO, constantly monitor the airspace and are prepared to respond to possible hybrid provocations from Russia, while the US CIA Director John Ratcliffe warned Russian officials about the potential for conflict in the Baltic states. (translated)
Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM @JanisVitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā #Drošība #Latvija #NATO
Grgurevič se je spet vedla neprimerno. Namenoma, zdrahanje in cirkus je njihov način oviranja dela koalicije. Enostavno #ignore. Ni vsaka provokacija vredna reakcije. Pustiti, da odpojčka, potem pa naprej kot da se ni nič zgodilo. Bodo pač vsi do 3 ponoči v DZ sedeli zaradi nje https://t.co/sp8RTjk1i5 #politika #koalicija #provokacija
Russia has built secret bases for launching reactive drones that can reach NATO countries, and at least 59 new launch ramps have been identified near the borders of Belarus and Ukraine, which are being used for attacks on Ukraine and could also be used for provocations against Poland. (translated)
The Telegraph investigation reveals that Russian drones from secret bases can reach Warsaw and are already being used for attacks on Ukraine, increasing the threat to NATO allies, while analysts warn of the possibility of armed provocations on Polish soil. (translated)
@brutus91101394 @JJansaSDS Čeprav sem znana po tem,da se odzivam na vsakršne provokacije, se na to res ne bom. 🤮 Se pa sprašujem,kak okus ima arabski 💩? Sprašujem za frendico... #provokacija #diskusija #samospoznanje
Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība
The Baltic States and Poland, concerned about possible Russian "false flag" provocations, are strengthening the protection of their critical infrastructure and analyzing intelligence reports in response to US intelligence assessments regarding possible Russian military attacks against NATO countries. (translated)
The Lithuanian opposition plans to convene an extraordinary meeting of the National Security and Defense Committee of the Seimas in response to the intelligence information about possible Russian provocations against critical infrastructure in the Baltic region, while state leaders claim that the level of threat has not drastically changed at this time, but they are prepared for possible scenarios. (translated)
The Lithuanian military intelligence reported that Russia is considering possible attacks on critical infrastructure in the Baltic region, using drones made in Ukraine, while a court in Kaliningrad has sentenced a Lithuanian citizen for espionage, and the country's institutions are working intensively to prevent possible Russian provocations. (translated)
The Lithuanian Minister of Defense has indicated that no signs of possible attacks on critical infrastructure have been detected, however, there are concerns about potential provocations from Russian forces, particularly in connection with the takeoff of Ukrainian drones in NATO airspace and the possible impact on the security of the Baltic states. (translated)
Lithuanian Minister R. Kaunas reported that the country's intelligence is monitoring Russia's possible intentions to carry out provocations in the Baltic region, including "false flag" operations, and emphasized the strengthened protection of critical infrastructure as well as cooperation with Ukrainian intelligence, although there is currently no direct threat. (translated)
Expert Šrāders warns that Russia's attempts to shift wars to other countries, such as the Baltics or Poland, would be dangerous for Putin's regime, but if NATO can provide an adequate military response to such provocations, it could strengthen European security and the alliance's existence. (translated)
Es pagaidām nevaru noteikt, vai raķete valsts teritorijā nokļuva nejauši vai arī tā bija apzināta Krievijas provokācija; izmeklēšana turpinās.
Poland confirmed that a Russian H-101 cruise missile fell and exploded on its territory during the night into Thursday, but the investigation has not yet clarified whether the incident occurred accidentally or was a deliberate provocation from Russia. (translated)
Atcelts koncerts Mežaparkā!🤔 Policija lūdz cilvēkus nepulcēties mežaparkā,JO TĀ BŪŠOT NESANKCIONĒTA PULCĒŠANĀS! 🤔Hmm,tad jau musulmaņi,kuri lūgšanās nobloķēja ielu,TO BIJA SASKAŅOJUŠI?! Ja nē,tad KĀDĒĹ VIŅUS NEIZKLĪDINĀJA,un neapbalvoja ar soda kvītīm?!!!!! #koncerts #Mežaparks #provokācija
Minister Melnis claims that a Russian military attack on NATO is currently impossible because Russia is bogged down in Ukraine, and the movement of its forces would be noticeable and create opportunities for Ukraine. However, Russia can organize other provocations, against which the army and law enforcement agencies are prepared to respond. (translated)
Diena Nr. 41 premjera krēslā – Latvijas robežas ar 🇷🇺un 🇧🇾 apsekošana Kopā ar iekšlietu ministru @janisdombrava un aizsardzības ministru R.Melni devāmies divu dienu izbraukumā, lai apsekotu Latvijas austrumu robežu un klātienē pārliecinātos par tās gatavību iespējamām agresora provokācijām, kā arī par spēju apturēt 🇷🇺 organizēto pseidomigrantu plūsmu pie 🇧🇾 robežas. Piektdien ar NBS Gaisa spēku un 🇺🇸piegādāto militāro helikopteru Black Hawk izlidojām uz Latvijas ārējo robežu ar 🇷🇺. Visa lidojuma laikā klausījos pilotu saziņā ar dispečercentru un secināju, ka aviācijas sakariem ir daudz kopīga ar ģimenes ārsta ar roku rakstītu nosūtījumu — no abiem sākumā neko nevar saprast. Acīmredzot nepieciešama īpaša apmācība. 😄 Lidojām uz Balviem, tālāk uz Viļaku un robežšķērsošanas vietu “Vientuļi”, pēc tam gar Latvijas–🇷🇺robežu Kārsavas virzienā. ZS “Amatnieki–Riekstiņi” Nolaidāmies zemnieku saimniecībā ZS “Amatnieki–Riekstiņi”, kuras apsaimniekotās zemes platība sasniedz 5500 hektāru. Liela daļa zemju robežojas tieši ar 🇷🇺, un gar tām jau izbūvēts robežas žogs. Patiesi iedvesmojoša bija saimnieku attieksme — viņi negrasās pamest savu zemi pat 🇷🇺 agresijas gadījumā. Viņi ir gatavi aizstāvēt Latviju, savu dzimteni un katru savas zemes metru. Tieši tādiem saimniekiem mums jābūt savā valstī. Lepojos no sirds! Tēvs un dēls saimnieko kopā — viens ar milzīgu praktisko pieredzi, otrs kā moderns agronoms. Saimniecība sākta ar vienu kolhoza traktoru, kas šodien saglabāts kā piemineklis. Tam pretī tagad stāv vieni no modernākajiem un miljoniem vērtajiem John Deere kombainiem pasaulē. Īpaši jāizceļ tas, ka graudu pieņemšanas vietā darbojas moderna laboratorija, kas nekavējoties nosaka graudu kvalitāti. Tas ļauj produkciju šķirot, prognozēt cenu un efektīvi plānot realizāciju. Saimniecībā ir aptuveni 100 tehnikas vienību un 50 darbinieku, kuri tiek nodarbināti, labi atalgoti un arī ēdināti uz vietas. Kaut Latvijā būtu vairāk šādu uzņēmīgu, drosmīgu un tālredzīgu zemnieku! Robežas militārā stiprināšana Apsekojām robežas posmus, kuros kritiskajās vietās jau sākta aizsardzības joslas izbūve — tiek rakti prettanku grāvji un izvietoti tā dēvētie “pūķa zobi”. Pirmās kārtas darbus kritiskajos punktos paredzēts pabeigt līdz novembrim, otro kārtu — līdz pavasarim, bet visas atlikušās robežas nostiprināšanu — līdz nākamā gada beigām. Paldies Aizsardzības ministrijai R.Melnis, Iekšlietu ministrijai @janisdombrava un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par kopīgo darbu! Vienlaikus identificējām vairākus juridiskus un sadarbības šķēršļus, kurus nekavējoties risināsim: ➖️ pārāk lēna atmežošana @valstsmezi LVM pārvaldītajās teritorijās; ➖️nav skaidra regulējuma privātpersonu un uzņēmēju brīvprātīgai iesaistei; ➖️nepieciešams sadarbības modelis ar privāto sektoru, izmantojot uzņēmēju tehniku un darbaspēku; ➖️ militārās apmācības iespējams apvienot ar meliorācijas grāvju tīrīšanu un teritoriju sakārtošanu. FOX militārā tehnika un Grebņevas robežpunkts Gar robežas žogu uz Grebņevas robežpunktu devāmies Latvijā ražotajās augstas caurgājamības militārajās automašīnās FOX. Pie stūres bija pats tehnikas radītājs Ali Jansons. Tā bija lieliska iespēja salīdzināt vecā un jaunā tipa robežas žogus, kā arī pārliecināties, cik spējīga FOX tehnika ir Latvijas sarežģītajos apstākļos. ➖️ apsekojām robežas žoga izbūvi; ➖️ iepazināmies ar sensoru, kameru un citas infrastruktūras risinājumiem; ➖️ izvērtējām plānotos nākamos robežas aprīkošanas posmus. Grebņevas robežpunktā iepazināmies ar aktuālo situāciju uz robežas ar 🇷🇺: ➖️ noskaidrojām ikdienas transporta un cilvēku plūsmas statistiku; ➖️ pārrunājām robežpunkta gatavības plānus iespējamiem draudiem un provokācijām; ➖️ izvērtējām robežsargu rīcības scenārijus krīzes situācijās. Armijas resursu parks Devāmies arī uz armijas resursu parku, lai saprastu robežas militārās stiprināšanas plānus un reālās iespējas. Vērtējām: ➖️ prettanku grāvju rakšanu; ➖️ dzeloņstiepļu un “pūķa zobu” izvietošanu; ➖️tehniskos risinājumus, kameras un sensorus; ➖️darbu izpildes termiņus un pieejamos resursus; ➖️nepieciešamos likumu un Ministru kabineta noteikumu grozījumus. Gaisa telpas aizsardzība un pretdronu spējas Turpinājām robežas apsekošanu no gaisa un nolaidāmies militārajā radiolokācijas centrā, kas aprīkots arī ar pretdronu risinājumiem. Noklausījāmies ziņojumu par Latvijas gaisa telpas uzraudzības un aizsardzības gatavību. Būtisku uzlabojumu militārās reaģēšanas laikā devis Latgales 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdē pieņemtais regulējums par zaudējumu atlīdzināšanu dronu vai citu incidentu gadījumā. Tas būtiski paātrina spēju pieņemt lēmumu un neitralizēt nevēlamus gaisa objektus. Latvijā ražotie pretdronu risinājumi ir ļoti spējīgi un jau tiek praktiski izmantoti. Vienlaikus jāuzlabo dronu operatoru apmācību sistēma. Karavīriem jādod iespēja trenēties reālos apstākļos un arī kļūdīties, tostarp sabojāt tehniku mācību procesā, neprasot par to nesamērīgu atbildību, kā tas bijis līdz šim. No turienes devāmies uz Lielvārdi. Tikšanās ar Latgales NVO Rēzeknē tikāmies ar Latgales nevalstisko organizāciju pārstāvēm cenrrā Gors. Viņas ļoti skaidri izstāstīja reģionālās īpatnības un to, cik būtiski NVO darbības apstākļi Latgalē atšķiras no situācijas Rīgā. Latgalē darbojas tikai aptuveni 2000 NVO jeb 7% no kopējā Latvijas NVO skaita. Sarunā īpaši tika uzsvērta LEADER programmas nozīme reģionos. Tam pilnībā piekrītu. Vienlaikus saņēmu informāciju, ka Zemkopības un Finanšu ministriju plānoto pārmaiņu dēļ šīs programmas nākotne varētu tikt apdraudēta. Par to runāšu @Brivibas36 Ministru kabinetā. Jāņem vērā, ka daudzām Latgales biedrībām bez valsts finansējuma pastāvēt praktiski nav iespējams. Ziedojumu un sponsoru atbalsts reģiona zemākās maksātspējas dēļ ir kritiski nepietiekams. Nav taisnīgi pēc identiskiem kritērijiem vērtēt reģionu NVO un lielo pilsētu organizācijas. Projektu konkursos nepieciešams reģionālais kritērijs, kā arī lielāks punktu skaits organizācijām, kas darbojas pierobežā. Skaties turpinājumu @Apvienotais_ #Latvija #aizsardzība #robeža
