Search

❗️ Okupeklis vairs nav jau četrus gadus. Vatņiki tik un tā katru augustu zvēr cits citam, ka neko nav aizmirsuši. No malas tas izskatās mežonīgi un maksimāli dīvaini. 🤯 Katru gadu Latvijā dienā, kad Uzvaras parks tika atbrīvots no okupācijas sekām, sociālajos tīklos vatņiku vidū notiek visai savāds flešmobs. 🏥 No malas tas atgādina demences skartu cilvēku sanāksmi, kurā visi mēģina pārliecināt paši sevi par pretējo. Tāpēc vatņiki katru augustu cits citam atkārto savādas afirmācijas par to, ka patiesībā viņi visu atceras un neko neaizmirsīs, cerot, ka šāda psiholoģiska pašiedvesma patiešām palīdzēs saglabāt viņu strauji zūdošo atmiņu. 🤷🏻‍♂️ Šogad grupu psihoterapijas seansā piedalījās arī vatņiku vidū esošie parlamenta deputātu kandidāti, par noziegumiem pret Latviju notiesāto aizstāvji, oficiālais LKS konts un daudzi citi putinistu paveidi. Viņi visi izteica sakrālo frāzi, tādējādi apliecinot savu piederību īpaši fanātisku vatņiku sektai, kas nodarbojas ar politisku masturbāciju uz nojaukto bezgaumīgo betona konstrukciju. 😇 Interesanti, ka latviešu vidū okupekļa nojaukšanas gadadiena palika nepamanīta. Nebija ne masveida ļauna prieka, ne svinību par godu tam, ka stāsts par fallisko simbolu Pārdaugavā beidzot ir noslēdzies. 😎 Nebija arī kolektīvas dzeršanas un savstarpējas apsveikšanas ar uzvaru pār okupantiem, un 2022. gada notikumu veterāni nesaņēma ziedus no tiem, kuri okupekļa nojaukšanu nebija pieredzējuši. 👏 Vienkārši pirms četriem gadiem beidzot tika izlabots vēsturisks pārpratums, un visi turpināja nodarboties ar savām lietām. Tieši ar to atšķiras tauta, kas dzīvo tagadnē, no tautas, kas ir iestrēgusi pagātnē un paliek tās ķīlniece. ❓ Kā jūs domājat, kādas saknes ir šim savādajam fetišam uz okupekli? Tas ir kaut kāds sektantisks rituāls vai vienkārši nespēja atzīt, ka viņu laiks Latvijā ir pagājis? #okupeklis #vatņiki #LKS #putinisti #vēlēšanas #okupeklis #vatņiki #vēlēšanas

Dāmas, kungi, transpersonas, esmu atpakaļ 😉 Kādu nedēļu nocīnījos ar suicidālām domām, bet tās nu ir pāri. Antidepresanti tiešām ir štelle, kas to būtu domājis. Vispirms liels paldies tiem, kas pa šo laiku jau aizgājuši pie ārsta uztaisīt čekapu vai atsaukušies skrīninga uzaicinājumam. Vairāki cilvēki pat personīgi atskaitījās, ka tas nu paveikts. Malači, paldies. Ar manu šī brīža skatu uz dzīvi grūti pat mušu nosist - tik liela pietāte pret dzīvību! Un tavai dzīvībai ir vērtība. Ja šo lasa mamma ar bērniem, nevaru iedomāties lielāku motivāciju nekavēt ārstus, jo bērnu acīs tavai dzīvībai ir vislielākā vērtība. Labi, pie lirikas man vēl būs laika atgriezties, pastāstīšu par tehniskām lietām, sajūtiņām un perspektīvām. Dažbrīd liekas, ka tajos RAKUS gaņģos noticis kāds gļuks - nu kāda vēl 3. stadija?!? Asinsanalīzes onkoloģiju neuzrāda vispār, asinsaina kā veselam cilvēkam. Taču to vēzi var just sevī kā krustu. Pavisam burtiski - tas konstanti īd krustos, bet jūtami iesāp tikai tad, kad stresoju. Tas stāsta, ka vēzis ir lielā mērā psihosomatika, jo manējais dzemdes kaklā pats no sevis nesāp - man jāuztraucas, jāskumst vai jāraud, lai fiziski sāktos sāpes. Un pēdējās divas nedēļas sāpes jūtami zaudējušas intensitāti. To paveica medžiks - smēķēšanas atmešana 🙃 Kā pirms 4 gadiem ar lēmuma metodi atmetu alko, tā tagad ar tādu pašu paņēmienu atteicos no aikosa. Baigi palīdzēja divus gadus veiktie apzinātības treniņi. Mīļie pīpmaņi, tā vilkme ir tikai galvā, tik tiešām! Nikotīna indei mēnesī tērēju kādus 200 eiro, nu tik stulbs un bezjēdzīgs ieradums. Paldies dievam, ka šī teju 30 gadus ilgusī pīpēšana nav atstājusi sekas plaušās - tās ir tīras. Padomājies tik, cik tas kancerogēnais draņķis nodara lielu postu, ja es jau uzreiz pēc atmešanas sāku justies būtiski labāk. Skābeklītis šūnām un tamlīdzīgi 🥹 Ja vajag padomu pīpēšanas atmešanā, esmu šeit. Tātad. Lai arī asinsaina nevainojama, ir tomēr simptomi, ar kuriem jārēķinās. Piemēram, var gulēt pat padsmit stundas, bet pamostoties tāpat nav enerģijas. Diena ļoti ātri nogurdina. Btw patoloģisks nogurums bija viena no pirmajām pazīmēm ilgi pirms uzzināju diagnozi - žirgta modos 6.00 no rīta, 7.30 sporta zāle, 9.00 darbs, bet 14.00 jau nāca miegs. Ja šitā ir vēl kādai, noteikti aizej pie ārsta! Nevajag apriori pieņemt, ka tas jau noteikti tas slavenais D vit. trūkums, - var izrādīties arī bēdīgāk. Nu un katru nedēļu parādās arvien kāda jauna figņa, kas apliecina, ka neesmu tik vesela kā izskatos. Piem., aizvakar izkāpu no dušas un saļimu uz vannasistabas grīdas embrija pozā, auksti sviedri ripoja pār muguru, tik liels bija bezspēks. Taču tik un tā jebkuras fiziskas izpausmes nav ne uz pusi tik gaužas kā emocionālās sirdssāpes visa ši tripa kontekstā. Par tām varbūt publiski runāšu tikai pēc psihoterapijas, kas ies paralēli staru terapijai. Pagaidām vēl tik ļoti smeldz, ka nespēju. Par starošanu. Šodien biju uz topometriju, esmu uzmērīta ar augstajām tehnoloģijām un sazīmēta ar flomāsteru, kuros punktos mazajā iegurnī tai radiācijai jātrāpa. Un man tikusi tik forša ārstējošā radioloģe - jauna sieviete vārdā Māra. Man vispār ir sajūta, ka RAKUSā no vienām gādīgām rokām nonāku citās, līdz šim tur neesmu sastapusies ar neiejūtību vai padomju manierēm. Pat izbrīna stāsti, cik viss esot slikti mūsdienu medicīnas sistēmā... Pamanīju arī, ka ļoti daudz ir gados jaunu dakteru. Cilvēciski un forši ārsti. Lūk, mīļā Māra racionāli izstāstīja, kas gaidāms tālāk. Nav ilūziju, tas būs elles nākamais loks, un varu tikai cerēt uz savu kopumā veselīgo ķermeni, ka mēs abi izturēsim. Pēc nedēļas sāksies starošana, bet pirmās nepatikšanas būšot jūtamas vēl pēc dažām nedēļām. No visa blakņu spektra mani visvairāk biedē vajadzība čurāt un vienlaikus nespēja pačurāt; kas piedzīvojis nieru iekaisumu, apmēram zina to derdzīgo sajūtu. Nākamajā ierakstā kaut kad drīzumā gribu mazliet pievērsties nāves tematikai. Vispār nāve mani trakoti interesējusi vienmēr (jo biedējoša), bet tagad slimības dēļ tā kļūst tāda kā cienījama viešņa, pret kuru just lielu bijību. Patlaban mums vēl nav attiecību. Onkoloģija vispār ir baigā krievu rulete - nekad nevar droši zināt, kurš izvilksies, kurš ne. #Veselība #Psiholoģija #Atveseļošanās

Raidījumā Par to pašu tiek apspriesta vardarbība ģimenē, bērnības traumas un pieaugušo vienaldzība, ar mākslinieces Jolantas Briede-Kleinas pieredzi kā piemēru, kur viņa dalās par vardarbību bērnudārzā un seksuālo aizskaršanu, uzsverot bērna bezspēcību un atkarību no pieaugušo rīcības. #vardarbība #bērnībasTraumas #psihoterapija

Rakstā psihoterapeite Inese Putniece skaidro, kā bailes, kas ir dabiska un veselīga emocija, var izraisīt dažādas reakcijas — cīnīšanos, bēgšanu vai sastingšanu — atkarībā no individuālajiem izdzīvošanas instinktiem, un uzsver, ka, lai gan bailes ir nepieciešamas, trauksme un panika var radīt nopietnas sekas, ja ar tām netiek pienācīgi strādāts. #bailes #psihoterapija #emocijas