Search

Kāpēc Latvijai NAV jāpaļaujas uz Ameriku? Atbilde - Tāpēc, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika! Būt ATKARĪGAM no citas valsts un citas valsts prezidenta, nozīmē pārkāpt Savas valsts Satversmi! Lauzt solījumu savai tautai, ko devu stājoties amatā, Saeimā. Mums pašiem ir jāvar paļauties uz savu valsti uz saviem cilvēkiem! Mēs nevienam neesam vajadzīgi, neviens cits par mums nerūpēsies! Mums pašiem ir jāgrib, mums pašiem ir jāvar! Un ja mēs varam, tad mēs daram! Dievs svētī Latviju! Dievs svētī Latvijas cilvēkus! #Latvija #Neatkarība #Demokrātija

Šī ir tā saucamā atgriezeniskā saite. Mums mēdz ziedot arī jaunieši, kuriem esam palīdzējuši un kuriem joprojām palīdzam. Un Jūs ļoti labi saprotat, ka ne jau tā noziedotā nauda ir tā atgriezeniskā saite, bet pavisam kaut kas cits. Attieksme, empātija utt. Es ļoti lepojos ar mūsu jauniešiem. 💚✌🏼 #atgriezeniskāsaitas #jaunieši #empātija

Es domāju, ka atvedīšu uz skatuves visinteresantāko cilvēku pasaulē, kuram ir daudz lielākas auditorijas nekā Elvisam [Preslijam], turklāt viņš to spēj piesaistīt bez ģitāras. Atvedīšu cilvēku, kurš mīl mūsu valsti vairāk nekā jebkurš cits, un cilvēku, kurš, kā daži saka, ir izcilākais prezidents vēsturē.

Ziniet, nav pilnīgi nekādas nozīmes vai E. Strazdiņš ir/nav žurnālists. ECT konsekventi ir lēmusi, ka vārda brīvība nesargā tikai tradicionālos medijus. Arī blogeris vai cits satura veidotājs var būt "sabiedrības sargsuns", kas iegūst/izplata sabiedrībai nozīmīgu informāciju. (1) #VardaBriviba #Mediji #SabiedriskaResponsabilitate

Ja Valsts policija publiski nepierādīs, ka Elviss Strazdiņš ir uz vienu roku ar hakeriem, kuri uzlauza “Latvijas Valsts meži” informāciju tehnoloģiju sistēmu, vai tieši viņš ir meklētais hakeris, tad A.Rukam ir jāmeklē cits darbs kopā ar visiem atbildīgajiem par E.S. aizturēšanu. #Latvija #hakeri #policija

MODRĀ LATVIJAS ROBEŽSARDZE 🇱🇻 👀 Gar pašu Krievijas robežu. Mežs, biezoknis, nevienas dzīvas dvēseles kilometru attālumā. Tikai dažas piemiņas zīmes, kuras nofotografēju (pielikumā). Un tad — modrā, labi bruņotā Latvijas robežsardze man šķērso ceļu. Esot pārkāpis pierobežas zonas noteikumus. Nogājis no valsts nozīmes ceļa, lai nofotografētu tās zīmes. To darīt nedrīkstot — ne metru pa labi, ne pa kreisi. Bet visvairāk pārsteidza cits. Robežsardze redzējusi katru manu soli. Biju tur, tad tur, tad vēl tur. Man likās, ka esmu viens. Izrādās, nekad neesmu bijis viens. Un zini — tas mani mierina. Tā ir tā pati modrība, kurai jāsargā mūsu zeme no tiem, kas tiešām nāk ar ļaunu nolūku. Ja robežsardze tik precīzi redz vienu advokātu pie piemiņas zīmes, tad lai redz arī visus pārējos. Nodokļu maksātāju nauda strādā. P.S. Saņēmu stingru brīdinājumu. Pieņemu ar pateicību. #Latvija #Robežsardze #Drošība

Es redzēju uzbrukumu, es redzēju, kur nokrita tā bumba. Vai jūs redzējāt, kas notika? Tas bija nežēlīgi, tas bija par daudz. Ziniet, arī pārspīlēt var. Taču mums bija ļoti efektīvas attiecības. Bez mums, bez Amerikas Savienotajām Valstīm, nebūtu Izraēlas. Bez manis Izraēlas nebūtu, jo neviens cits prezidents nebija gatavs darīt to, ko darīju es.

Nr. 12 (darba diena) premjera krēslā Pirmdiena. Jau vairāk nekā divas nedēļas premjera krēslā, bet sajūta — kā būtu pagājuši jau divi mēneši. ✅ Pirmo reizi sešu gadu laikā sasaucu Informācijas Sabiedrības Padomi, kas pēdējo reizi bija sanākusi 2020. gadā. IKT jomā ir sakrājušās nopietnas problēmas — iepirkumu kvalitāte, korupcijas skandāli, EIS iepirkumu sistēma un ES fondu naudas apguve, kas pārāk bieži balstīta uz iepirktām IT speciālistu stundām, nevis reāli izmērāmu rezultātu. 2024. un 2025. gadā IKT jomā iztērēti 453 miljoni eiro (gandrīz 1/2 miljards, no kuriem 38% apguvušas tikai trīs kompānijas. Valsts pārvaldē vairāk nekā 200 iestādēs strādā 1664 IT speciālisti, bet ministrijas un iestādes joprojām turpina masveidā iepirkt IT konsultācijas ārpakalpojumos. ➖ No šodienas uz 30 dienām pārbaudei tiek iesaldēti visi IKT konkursi. Arī ES fondu projektu lietderība ir jākontrolē, jo tajos ir arī Latvijas budžeta līdzfinansējums. Pietiek slīcināt un izšķērdēt naudu betonā un bezjēdzīgos IKT iepirkumos. ➖ Iepirktajās IKT stundās šogad jau iztērēti 30 miljoni eiro, bet 2025. gadā — 50 miljoni eiro. ➖ Nozarei ir dots uzdevums līdz nākamajai sēdei 30. jūlijā plkst. 11.00 nākt ar saskaņotu priekšlikumu, lai mēs politiski varētu lemt par konkrētām izmaiņām. ✅ Notika tikšanās ar AirBaltic vadību un ministriem par jauno biznesa plānu un piedāvājumu. Šai valdībai jau vasarā ir jāpieņem skaidrs gala lēmums par Latvijas nacionālās aviokompānijas nākotni. ➖ AirBaltic ir ļoti svarīgs Latvijas aktīvs — būtisks IKP komponents, nodokļu maksātājs un Latvijas un Baltijas savienotājs ar Eiropas finanšu un biznesa centriem. ➖ Valdība AirBaltic sagatavoto biznesa plānu vērtēs līdz jūlija beigām. ➖ Ieguldījumiem kompānijā ir jānāk no privātā sektora. ➖ AirBaltic nevar tikt finansēts tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas. ➖ Uzzinājām arī par Hormuza šauruma konflikta ietekmi uz aviācijas nozari un AirBaltic. ✅ Koalīcijas sanāksmē vienojāmies par vairākiem būtiskiem jautājumiem. ➖ Goda ģimenes statusa paplašināšanu — no vecākā bērna līdz jaunākā bērna pilngadībai. Darbs kopā ar @Lab_min ministru @reinisuzulnieks. ➖ Gatavojāmies 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdei Latvijas pierobežā. @Tieslietas ministrs @EdvardsSmiltens, @AizsardzibasMin ministrs R.Melnis, @EM_gov_lv ministrs @ViktorsValainis, @IeM_gov_lv ministrs @janisdombrava, @KM_kultura ministrs @NaurisPuntulis un @IZM_gov_lv ministre @IIndriksone ir sagatavojuši valdībā un Saeimā skatīšanai kompensāciju likumprojektu seku novēršanai gadījumos, kad militārs drons vai cits līdzīga rakstura incidents rada bojājumus vai zaudējumus. ➖ Ļoti nepatika Ministru kabinetā pēdējā brīdī iemestais jautājums par TUA fonda naudas — 225 000 eiro — piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pasākumam, kas kaut kā ļoti sakrīt ar pēc nedēļas Rīgā organizēto Bridža čempionātu. Kā arī 1.25mil € vēl citām EM nezināmām aktivitātēm. Man nav pieņemama šāda pēdējā brīža “naudas iedalīšana” bez plāna, bez izvērtējuma un bez aprēķiniem, ja tā ir patiesība. Aicināju ministrus rīt skaidrot šo MK sēdē. Es esmu par starptautiskiem pasākumiem Latvijā un esmu gatavs tos atbalstīt, ja katrs ieguldītais eiro valstij atnes atpakaļ trīs, piecus, septiņus vai desmit eiro. Bet tam jābūt plānotam laikus un pamatotam ar skaidriem aprēķiniem. ✅ Un visbeidzot — pēc ilga pārtraukuma beidzot atradu laiku uzsist bumbu ar ilggadējiem sporta biedriem. 🏀⛹️‍♂️ #latvija #politika #IKT

"Brexit", protams, dominēja Lielbritānijas politikā, izslēdzot visu pārējo no 2016. līdz 2020. gadam. Bet tad, kad Apvienotā Karaliste beidzot bija pametusi Eiropas Savienību, notika kaut kas dīvains – visas politiskās partijas pārstāja par to runāt. Tam ir dažādi iemesli. Mums, protams, bija Covid-19 pandēmija. Aizvien vairāk radās priekšstats, ka ar "Brexit" nevedas īpaši labi. Tāpēc konservatīvie, kas bija galvenā partija un kas sākotnēji virzīja "Brexit", nevēlējās par to runāt. Un leiboristi domāja, ka viņi varētu zaudēt izstāšanās atbalstītāju balsis, ja viņi par to runātu. Tāpēc mums bija periods aptuveni no 2021. līdz 2023. gadam, kad neviens nerunāja par "Brexit". Šis periods ir beidzies. Tagad mums ir valdība, kas ir daudz gatavāka runāt par "Brexit" ekonomisko ietekmi un nepieciešamību atjaunot mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmais, manuprāt, ir tas, ka valdībai ir izmisīgi nepieciešama izaugsme, un ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību varētu būt viens no šādas izaugsmes avotiem. Vēl viens iemesls ir pārmaiņas pasaulē. Ņemot vērā to, ko dara [ASV – red.] prezidents Tramps, ņemot vērā to, kas noticis ar NATO un Atlantijas aliansi, daži kreisā spārna politiķi uzskata, ka Apvienotā Karaliste vairs nevar saglabāt vienāda attāluma pozīciju starp ASV un ES, bet domā, ka mums vajadzētu tuvināties Eiropas Savienībai. Un trešais iemesls, manuprāt, ir politisks. Leiboristu partijai, kas ir pie varas, aptaujās klājas patiešām slikti. Un galvenais iemesls ir tas, ka tā zaudē balsis partijām kreisajā spārnā – Zaļajiem, Liberāldemokrātiem, Skotu nacionālistiem, Velsas nacionālistiem. Tās visas ir partijas, kas ir daudz vairāk proeiropeiskas, nekā leiboristu valdība līdz šim ir vēlējusies būt. Tāpēc daži partijas pārstāvji saredz reālu iespēju – ja viņi spēs būt ambiciozāki attiecībās ar ES, tad mēģinās atgūt daļu šo vēlētāju. Tāpēc šobrīd mums ir situācija, kur Apvienotā Karaliste cenšas vienoties ar Eiropas Savienību par tādiem jautājumiem kā lauksaimniecība un jauniešu mobilitāte. Un mums ir valdība, kas saka – tiklīdz šīs sarunas būs beigušās, mēs vēlētos daudz ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Protams, tas, vai viņiem veiksies, ir pilnīgi cits jautājums. Lai gan Apvienotajā Karalistē mēs Eiropas Savienību uzskatām par savas izaugsmes stratēģijas centrālo elementu, vai vismaz daži no mums to dara, pašai Eiropas Savienībai Apvienotā Karaliste vairs nav prioritāte. Manuprāt, ir arī dažas bīstamas pazīmes. Kad runa bija par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas drošības rīcības shēmā – tā ir shēma, kuras mērķis ir veicināt ieroču kopīgus iepirkumus. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka lielas nestabilitātes laikmetā tam vajadzētu būt pašsaprotamam lēmumam. Notika tas, ka Eiropas Savienība mūs izstūma ar cenu, būtībā pasakot, ka par pievienošanos šai shēmai būs jāmaksā tik daudz, ka leiboristu valdība no tās atteicās. Tas viss liecina par to, ka Eiropas Savienība rīkosies kā stingrs sarunu vedējs. Un nav noteikts, ka Apvienotajai Karalistei patiks tai piedāvātie darījumi. Tomēr, neraugoties uz to, man ir aizdomas, ka leiboristu valdība turpinās mēģināt, jo politisku, ekonomisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ cilvēki Leiboristu partijā tagad uzskata, ka ir nepieciešamas ciešākas attiecības ar ES. Viena no interesantajām lietām, kas ir notikusi Apvienotajā Karalistē, ir tā, ka esam novērojuši izmaiņas sabiedriskajā domā. Tagad mēs redzam vairākumu, ievērojamu vairākumu, kas saka, ka "Brexit" bija nepareizs lēmums, nevis pareizs lēmums. Tagad lielākajā daļā aptauju mēs redzam vairākumu, kur cilvēki saka, ka balsotu par atkalpievienošanos, ja viņiem būtu tāda izvēle. Un tas, kas šeit notiek, manuprāt, ir tas, ko varētu saukt par demogrāfisko mainību. Cilvēki, kuri balsoja par izstāšanos, bija nesamērīgi veci. Cilvēki, kuri balsoja par palikšanu, bija nesamērīgi jauni. Un desmit gadu laikā kopš referenduma daudzi no šiem izstāšanās atbalstītājiem ir miruši. Un vēlētāju lokā ir ienākuši daudz jaunu vēlētāju, kuri nevarēja balsot 2016. gadā. Un tieši tāpēc var redzēt, ka aptauju rezultāti mainās, jo vēlētāju lokā ienāk jauna, jaunāka paaudze. Tomēr mums tas būtu jāuztver ar nelielu piesardzību divu iemeslu dēļ. Pirmais ir – lai gan Lielbritānijas sabiedrība tagad teiks, ka balsotu par atkalpievienošanos Eiropas Savienībai, ja jūs uzdosiet šo jautājumu nedaudz citādi un jautāsiet – vai jūs vēlētos Eiropas Savienību? Vai jūs vēlētos pievienoties eirozonai? Vai jūs vēlētos pārvietošanās brīvību? Ja jūs iepazīstināt Lielbritānijas sabiedrību ar kompromisiem, tad šīs atbildes ir atšķirīgas. Otrā lieta, manuprāt, ir jautājums par nozīmīgumu, proti, lai gan daudzi cilvēki tagad saka, ka vēlas atkal pievienoties Eiropas Savienībai, nav daudz pierādījumu tam, ka cilvēki vēlas atkal iziet cauri šīm "Brexit" debatēm. Cilvēkus traumēja tie trīs vai četri gadi, kad "Brexit" dominēja ziņu dienaskārtībā, izslēdzot visu pārējo. Un es domāju, ja jūs viņiem teiktu – kā būtu to darīt vēlreiz? Daudzi cilvēki vienkārši atbildētu – nē, liels paldies."

Administrācijas pieeja bija lemta neveiksmei jau no paša sākuma, jo viņi nekad tā īsti nesaprata vai necentās saprast, kāpēc karš sākās un kas bija agresors. Visi centieni ir bijuši vērsti uz to, lai piespiestu Ukrainu piekāpties. Un tāpēc valsts sekretārs Rubio pirms vairākām dienām noteica: "Hei, ja kāds cits vēlas to pārņemt un risināt sarunas, uz priekšu!" Tā ir pilnīgi pazemojoša vadības atbrīvošanās no atbildības. Un mēs to nožēlosim.

Šuvajevs no Saeimas trībīnes, ir vēsturei saglabājams mankurtisma etalons. Kas te ir vairāk - nekaunība, nepieredzēts melošanas cinisms vai kas cits vēl nedefinēts? Bez šīs runas pietrūkst tikai asaru pilna Haritona uzruna par tiesiskumu un reketa atveseļojošo nozīmi tautsaimniecībā. #vēsture #politika #sabiedrība

Krimināllietā par bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa izmantotajiem speciālajiem lidojumiem tiek izmeklēta arī viņa ģimenes locekļu uzturēšanās VIP zālē Rīgas lidostā, savukārt tiesas process turpinās tikai oktobrī, jo bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzdod jautājumus par šādas izmantošanas atbilstību un no valsts budžeta izlietotajiem līdzekļiem. #Kariņš #VIPzāles #Citskovskis