Search

In Latvia, there is still a lack of regulations for the security of critically important data centers, which is highlighted by both power supply disruptions and the increasing threats of cyberattacks, while the Ministry of the Interior and critical infrastructure operators are working to improve the situation. (translated)

As a result of the cyber attack, the CSDD had the personal data of 1.2 million individuals and approximately 200,000 legal entities stolen, and an investigation into the incident is underway, followed by calls for resignations from positions and proposals for measures to improve data security. (translated)

The Prime Minister expressed concerns about possible conflicts of interest in CSDD's cybersecurity oversight and rejected CSDD's claims regarding the absence of a contract with Cert.lv, while the cyberattack resulted in the data of 1.2 million individuals and 200,000 legal entities being obtained from CSDD, leading to the resignation of CSDD's management and the initiation of an investigation. (translated)

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par @CSDD_LV kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. https://t.co/Y2dCsXsES5 jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu https://t.co/2abj1S4l9U. 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS @valstsmezi KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra @ArmandsKrauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti https://t.co/Y2dCsXsES5 sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm. #Kiberdrošība #CSDD #DatuNoplūde

CSDD announces that personal data has been compromised during a cyberattack and urges clients to be cautious regarding the use of their data while the extent of the affected data is being analyzed and cooperation with the State Police is ongoing to identify the perpetrators of the attack. (translated)

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

Latvijas kiberdrošības infrastruktūrai nepieciešams uzlabot finansējumu un normatīvos aktus, jo, neraugoties uz digitalizācijas progresu, pastāv būtiskas nepilnības kā valsts, tā arī privātajā sektorā, un kibernoziedznieku draudi saglabājas augsti. #kiberdrošība #digitalizācija #Latvija

Diena Nr. 39 premjera krēslā - MK sēdē nolemtais VALDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNS · Mans pienākums kā premjeram bija panākt, lai Valdības rīcības plāns būtu reāli izpildāms, nevis vienkārši plašs vēlmju saraksts. · Šai valdībai ir skaidri iezīmēts laika rāmis ar konkrētu dienu skaitu. · Jākoncentrējas uz darbiem, kurus šajā laikā iespējams paveikt un par kuriem sabiedrība var prasīt konkrētu rezultātu. · Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju izskatīja un samazināja no 215 darbiem uz 150 darbiem. · Vēl 35 darbi tiks īstenoti, ja tiem tiks rasts papildu finansējums. · No 150 darbiem, 61 ir ministru prioritārie darbi (no tiem 17 ir finanšu ietilpīgie). · Pēc valdības deklarācijas noteiktajām jomām: · 21 darbi ir vērsti uz birokrātijas mazināšanu; · 34 pasākumi saistīti ar drošības situācijas stabilizēšanu un ārlietām. · 13 pasākumi saistīti ar drošu vēlēšanu norises nodrošināšanu, cīņu pret korupciju un karteļiem. · 9 darbi ir saistīti ar Latvijas interesēm Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.-2034. gadam. · 3 darbi, kas saistīti ar lielo projektu vadības kontroli, 2 ir prioritārie, · 17 pasākumi saistīti ar veselību, labklājību, demogrāfiju, sociālo drošību un ģimeņu politiku, tai skaitā deviņi no tiem · 19 pasākumi, kas saistīti ar ekonomiku un tautsaimniecību, no kuriem septiņi izvirzīti kā valdības prioritāte. SM IZTĪRĪJA NEPADARĪTOS DARBUS · SM Kozlovskis iesniedza solīto vēsturiski uzkrāto nepadarīto darbu iztīrīšanu, kas vairs nav aktuāli LATVIEŠU VALODAS APMĀCĪBAS · Lēmums beidzot apvienot apmācības no Labklājības Ministrijas @reinisuzulnieks un Izglītības ministrijas @IIndriksone pāraudzības zem viena atbildīgā – tās pārnest uz Izglītības Ministriju PATVERTNES · Veicam kļūdu labojumu un restartējam iepirkumu, kur VARAM @Edgars_T kā finansētājs kopā ar Iekšlietu Ministriju @janisdombrava kā atbildīgais par civilo aizsardzību un Ekonomikas Ministrija @ViktorsValainis par būvnormatīviem vienojās veidot vienu vienotu standarta 3 kategorijas patvertni, lai tas būtu tipveida vienkāršots risinājums jau gatavs no 1.oktobra un pieejams ne tikai pašvaldībām bet arī privātpersonām un uzņēmumiem CVK · Piešķīrām Centrālajai vēlēšanu komisijai finansējumu 83 053 euro apmērā, lai nodrošinātu Vēlēšanu platformas izstrādes darbu pabeigšanas uzraudzību un kontroli. KIBERDROŠĪBA · Lēmām, ka https://t.co/Y2dCsXsES5 un RTU ir tiesīgi saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu projektā, kurā paredzēts: o kiberdrošības mācības pieaugušajiem, o atbalsts mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem kiberdrošības transformācijas jomā, o sabiedrības izglītošanu datu aizsardzības jautājumos. KOKRŪPNIEKU KRIMINĀLLIETAS ĢENERĀLPROKURORA PRASĪBA: · Tieslietu Ministrija @EdvardsSmiltens veica juridisko analīzi un sniedza MK skaidrojumu par valdības rīcību vērsties Satversmes tiesā. · Ņemot vērā ka Valsts kanceleja normas interpretē vienā veidā, prokurors citā, TM, ZM, VK izvērtēs iespēju valdībai vērsīsies satversmes tiesā, lai izskaidrotu šīs juridiskās normas. · Kā norāda VK –prokurora protestu nevar izpildīt, jo iepriekšējie valdības lēmumi stājušies spēkā. · Paralēli notiekošajai izmeklēšanai ir svarīgi tiesiski un ar maksimālu juridisku autoritāti tikt skaidrībā par jautājumiem, kas tieši skar valdības un kapitālsabiedrību darbu. · Līdzīgas situācijas var notikt arī ar citām kapitālsabiedrībām. Ir jābūt skaidrībai par MK pilnvarām šādos jautājumos. · Negribam nonākt situācijā, ka jauna valdība ir spiesta atcelt iepriekšējās valdības lēmumus. · Tas ir jautājums par valdības tiesībām un atbildību lemjot kapitālsabiedrību pārziņā esošus jautājumus. @Apvienotais_ #Latvija #valdība #kiberdrošība

SEB bankas kliente vairāku gadu laikā interneta krāpniekam pārskaitījusi gandrīz 100 000 eiro, pierādot, kā krāpnieki izmanto cilvēku emocijas, kamēr banka cenšas novērst šādas krāpšanas, tomēr upuri bieži vien paliek bez iespējas atgūt zaudēto naudu un piedzīvo emocionālas krīzes. #krāpšana #kiberdrošība #emocijas

Rakstā tiek aplūkota romantiskās krāpšanas problēma Latvijā, kur sievietes, ticot internetā iepazītiem cilvēkiem, zaudē milzīgas naudas summas un pat nonāk līdz pašnāvībai, piemēram, viena sieviete ir pārskaitījusi gandrīz 100 tūkstošus eiro krāpniekam, bet otra ir devusies uz Āfriku pie sava izredzētā, kas ir izraisījis bažas par viņas drošību un finanšu situāciju. #romantiskākrāpšana #kiberdrošība #pašnāvība

Vasaras sezona ir kļuvis par aktīvāko laiku jauniem kiberkrāpšanas veidiem, kad krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu viltus interneta veikalus un piedāvātu sezonā pieprasītas preces, pie tam jūnijā LMT kiberdrošības risinājumi novērsuši vairāk nekā 262 miljonus apdraudējumu, no kuriem lielāko daļu sastādīja pikšķerēšana. #kiberriski #internetaVeikali #drošība

Eksperti norāda, ka lielākais risks, saskaroties ar mākslīgo intelektu, ir tā nelietošana, jo tas var radīt dziļāku plaisu sabiedrībā starp tiem, kas spēj izmantot šo tehnoloģiju, un tiem, kas to nav apguvuši, tādējādi ietekmējot gan profesionālo attīstību, gan ārējo konkurenci. #MākslīgaisIntelekts #DigitālāPlaisā #Kiberdrošība

Viktors Meirāns rakstā uzsver, cik svarīgi ir ne tikai tehnoloģiskie risinājumi, bet arī darbinieku izglītība par kiberdrošību, lai pasargātu sevi un uzņēmumu no pieaugošajiem kiberuzbrukumiem, kur krāpnieki arvien vairāk izmanto mākslīgo intelektu, un aicina vērīgi pievērst uzmanību aizdomīgiem e-pastiem un īsziņām. #kiberdrošība #kiberuzbrukumi #ITspeciālisti

Sadales tīkls saskaras ar kiberuzbrukumu mēģinājumiem katru dienu, un uzņēmums intensīvi strādā pie kiberdrošības, īpaši kopš 2022. gada, kad aktivizējās uzbrukumu aktivitāte, norādot uz nepieciešamību mācīties no notikumiem un uzlabot iekšējos kontroles mehānismus. #Kiberdrošība #SadalesTīkls #KaršUkrainā

Kiberuzbrucējs, kas apdraudējis Latvijas valsts mežu (LVM) informācijas sistēmas, ir arī kompromitējis zāļu ražotāja Olpha serveri, kurā atklāta nesankcionēta piekļuve un datu noplūde, taču incidentu ir izdevies ierobežot, un Cert.lv uzsākusi tā izmeklēšanu. #Kiberdrošība #Kiberuzbrukums #Olpha

Kiberuzbrucējs, kurš jau bija kompromitējis AS Latvijas valsts meži (LVM) serverus, tagad arī apdraudējis zāļu ražotāja AS Olpha serveri, liecina kiberincidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija, norādot, ka uzbrukumam ir nepieciešama turpmāka izpēte un ir publicēti ieteikumi kiberprasību uzlabošanai. #kiberdrošība #uzbrukums #LVM

Diena Nr.25 premjera krēslā Notikumiem bagāta un ļoti interesanta diena: ➖️ No paša rīta tikos ar @elnormous, lai pārrunātu @valstsmezi kiberuzbrukumu un risinājumus, kā ātri stiprināt valsts iestāžu kiberdrošību. Viņa redzējums ir skaidrs – virzīt uz priekšu "Balto hakeru" projektu. Ideja tika aizsākta jau 2016. gadā, taču valsts aparāts to tā arī līdz galam neieviesa. ➖️ Ministru kabinetā notika slēgtā sēde par LVM kiberuzbrukumu. Secinājumi nav iepriecinoši – gan krīzes komunikācija, gan krīzes vadība bija nepietiekama. Ļaundaris sistēmā darbojās jau no 11. jūnija, bet atbildīgās iestādes par to uzzināja tikai 24. jūnijā. Es pats par notikušo sākotnēji uzzināju no sociālajiem tīkliem. ➖️ Viens no uzbrukuma iemesliem bija tas, ka LVM izmantoja novecojušu sistēmas programmatūras versiju, kura vairākus gadus nebija atjaunināta. Zināma ievainojamība hakeriem nodrošināja ideālu piekļuvi sistēmai. ➖️ Labā ziņa – Mednieku sistēma darbu atsāks jau rīt. Savukārt LVĢEO un vairākiem citiem moduļiem pagaidām vēl nav zināms pilnīgas darbības atjaunošanas termiņš. ➖️ Diemžēl 21% valsts iestāžu un 32% privātā sektora kritiskās infrastruktūras uzņēmumu joprojām nav izstrādāts darbības nepārtrauktības plāns (DNP). ➖️ Vēl viena laba ziņa – vēlēšanu sistēmas modulis nav kompromitēts. Tas ir drošībā. ➖️ Devu rezolūciju visiem ministriem līdz 30. jūlija Ministru kabineta sēdes turpinājumam sagatavot konkrētus risinājumus kiberdrošības stiprināšanai. ➖️ Nekavējoties uzdevu ieviest to, kas jau bija noteikts 2024. gada Kiberdrošības likumā, bet līdz šim nebija izpildīts – obligātus kiberdrošības standartus datu centriem un valsts informācijas sistēmām. ➖️ Vakarā devos uz @USEmbassyRiga ASV vēstniecības un jaunās vēstnieces Melissa organizētajām grandiozajām ASV 250. neatkarības gadadienas svinībām. Pasākumā pulcējās pasaules līmeņa viesi un vairāk nekā tūkstotis uzņēmējdarbības, diplomātijas un sabiedrības līderu. ➖️ Man bija gods teikt uzrunu par godu ASV 250 gadu jubilejai tik ievērojamas auditorijas priekšā. Spriežot pēc atsauksmēm, runa izdevās lieliski. To varēsiet noskatīties zemāk pievienotajā saitē. ➖️ Pēc pasākuma tikos ar neatkarīgajiem konsultantiem Alvarez & Marsal (A&M INFRA), kuri noslēdz darbu pie Rail Baltica izvērtējuma. Liels paldies @atis_svinka par lēmumu pasūtīt patiesi neatkarīgu un profesionālu starptautisku izvērtējumu par #RailBaltica nākotni. ➖️ Konsultanti prezentēja sākotnējos secinājumus par to, kā Latvijai būtu jāpārvalda projekts, kā iespējams samazināt izmaksas un kādas ir reālās projekta īstenošanas iespējas. Galvenais secinājums – neviens no līdzšinējiem variantiem Latvijai nav finansiāli pa kabatai, savukārt turpināt projektu pašreizējā veidā nozīmētu ļoti nopietnus riskus valsts finansēm. ➖️ Ziņojumā skaitļos un faktos salīdzinātas Rail Baltica izmaksas ar Lietuvas, Igaunijas (kur jau skaitļi un metodika parāda pilnīgi nereālus un nesalīdzināmus ciparus). Konsultanti nēma par paraugu veiksmīgus Spānijas un citu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa projektu pieredzi. Konsultanti īpaši uzsvēra, ka Latvijai būtu rūpīgi jāizvērtē Polijas pieredze ātrgaitas dzelzceļa attīstībā. ➖️ Jūlija beigās gaidāms oficiālais gala ziņojums. Tas būs ļoti nozīmīgs arguments turpmākajās sarunās ar Eiropas Komisiju, kā arī ar mūsu partneriem Lietuvā un Igaunijā. #Kiberdrošība #Atjauninājumi #RailBaltica

Edgars Voļskis rakstā izvērtē datu un informācijas drošības jautājumus Latvijā, akcentējot nesen piedzīvotā kiberuzbrukuma sekas valsts uzņēmumā VAS Latvijas Valsts meži, kas atklājis ievainojamības valsts IT infrastruktūrā, kā arī informējot par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu pārtikai, kas izraisījusi bažas par tirgus godprātību un patērētāju uzticību. #Kiberdrošība #DatuAizsardzība #Ekonomika