Search

Valdība katrā MK sēdē apstiprina virkni dokumentu, kurus nav saskaņojušas citas ministrijas un dažādas biedrības. Visaptverošais imigrācijas plāns ir gājis vairākus saskaņošanas apļus un ir skaņots ar citām ministrijām. Ja ir vēlme vēlreiz pārrunāt - mēs pārrunāsim, bet visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un to ir jāpieņem. Video: Kas notiek Latvijā?, LTV1 #LietasLatvijā #Imigrācija #ValdībasDarbs

❗️❗️❗️ @AndrisKulbergs un @LTRK_uznemeji un citas darba devēju biedrības! Beidziet pretoties @janisdombrava Pretimigrācijas plānam un cerēt, ka Latvijas ekonomiku glabs lētais darbaspēks. 🇩🇪Vācijas un 🇬🇧Anglijas pieredze liecina, ka rezultātā ir nevis ekonomiskais uzrāviens, bet sociāla katastrofa. Labāk kopā ar tautiešu organizācijām ārvalstīs izstrādājam kārtīgu plānu, kā atgriezt latviešus mājās. Tā tomēr ir arī daudzu darba devēju atbildība, jo viņi nevis investēja savā uzņēmumā, bet nopirka mersedesu un darbiniekiem maksāja zem tūkstoša. Arī tādēļ cilvēki brauca prom. Andri Kulberg un @Edgars_T ! @VARAM_Latvija pārziņā ir reemigrācijas veicināšana. Kādēļ par to ir aizmirsts? 🇱🇻 Mums jāsauc tautieši mājās, nevis jāimportē uzbeki un pakistāņi! #ReemigrācijaNevisIslams #Reemigrācija #Latvija #Ekonomika

Ya Lulos, les traigo una dinámica de hacer TT. colores, nombres, frutas países de todo. Rt y Citas ❤️❤️❤️ #SinFraudeSeVaYipio YIPIO AL 9009 #GranHermano https://t.co/MFhRMzy7vy #Dinámica #Tendencias #RT

‼️ Aicinu Finanšu ministriju steidzami mainīt normatīvos aktus, lai pēc dabas stihijām pašvaldības drīkstētu bez atlīdzības nodot iedzīvotājiem pašvaldības zemē kritušos kokus. ❌ Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija – iedzīvotāji ir gatavi paši aizbraukt, sazāģēt un aizvest vētrā nogāztu koku, tādā veidā palīdzot pašvaldībai ātrāk sakopt teritoriju, atjaunot elektroapgādi un transporta kustību, bet normatīvo aktu regulējums to neļauj. Tā vietā pašvaldībai šī koksne ir jāuzskaita kā manta, jāorganizē tās atsavināšana un jāievēro virkne procedūru, lai gan daudzos gadījumos koka novākšana pašvaldībai izmaksā vairāk, nekā no tā realizācijas vispār iespējams iegūt. ❗ Rosinu noteikt, ka pēc vētras, plūdiem, ugunsgrēka vai citas dabas stihijas publiska persona var bez atlīdzības nodot privātpersonām personīgai lietošanai tās teritorijā radušos koksni, zarus un citus augu izcelsmes atlikumus, ja šī manta nav saimnieciski lietderīgi realizējama vai tās realizācijas izmaksas pārsniedz iespējamos ieņēmumus. 📝 Šāds regulējums ne tikai palīdzētu ātrāk likvidēt dabas stihiju sekas, bet arī samazinātu pašvaldību izdevumus, sniegtu praktisku atbalstu mājsaimniecībām un novērstu situācijas, kad vētras radītā koksne tiek nevajadzīgi izšķērdēta. #finanses #vides aizsardzība #sabiedrības interesi

Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM @JanisVitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā #Drošība #Latvija #NATO

Tiem, kuri domā uzkrāt nākamajai reizei degvielas rezerves ģeneratoriem, jāatceras, ka jāsaglabā degvielas iegādes dokumenti (privātpersonām bez dokumentiem var pārvadāt tikai līdz 40 litriem un glabāt savām vajadzībām līdz 80 litriem), citādi vētras vietā atdrāzīsies VID un VUGD :) Un ja vēlaties uzglabāt vairāk par 40 litriem degvielas (pat ja jums ir pirkuma čeki), to nedrīkst darīt garāžā. Šādiem mērķiem ir jāizmanto citas saimniecības ēkas vai speciāli pielāgotas tvertnes, kurām ir pavisam citas ugunsdrošības prasības. Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība", 190. punkts. https://t.co/V6MaQb3H1K Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", 490. punkts. https://t.co/nyHwNiFtLd #degviela #ugunsdrošība #likumi

Pirms 35 gadiem Latvija🇱🇻 atjaunoja neatkarību de facto, pieņemot Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. Islande🇮🇸 to atzina un atjaunoja diplomātiskās attiecības, tai sekoja citas. Jau 17.09.91. Latviju uzņēma ANO🇺🇳. Saules mūžu Latvijai🇱🇻! #Latvija #Neatkarība #Vēsture

US President Donald Trump has announced his intention to impose new sanctions against Iran in order to achieve complete economic isolation, responding to unsuccessful diplomatic talks and Iran's military activities in the Strait of Hormuz, firmly warning other countries of severe consequences if they support Iran. (translated)

Ronaldo recently stated that his current season could be his last in professional football, planning to leave a significant legacy while he still seems to need to score just 24 goals to reach 1000, and predominantly wishes to spend time with family and develop other interests after 25 years spent in football. (translated)

Briškena "nāves obligācijas" ir pēdējā nagla airBaltic miesā. Bija problēmas ar motoriem, bija sabrukušais austrumu tirgus krievijas iebrukuma rezultātā, bija citas problēmas. Bet airBaltic vnk nav spējīgs maksāt 1.1 miljonu eiro (šobrīd jau 1.3 miljonus) nedēļā par obligācijām. Tas nav dzīvotspējīgi. Jau 2024. gadā vajadzēja apstāties (un mainīt airBaltic stratēģiju), bet Briškeni un Gausi tikai stāstīja pasakas, turpināja prasīt dotācijas un dedzināt valsts naudu. Ceru, ka Briškeni un Gausi tiks tiesāti. #airBaltic #finanses #krīze

Three people were killed in Russian missile and drone strikes in Ukraine on the night of Sunday, including two in Viktorivka, where a guided bomb destroyed a private house, while several others were injured in other regions, including Dnipropetrovsk and Kyiv, where the attacks caused damage to several buildings and businesses. (translated)

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Dāmas, kungi, transpersonas, esmu atpakaļ 😉 Kādu nedēļu nocīnījos ar suicidālām domām, bet tās nu ir pāri. Antidepresanti tiešām ir štelle, kas to būtu domājis. Vispirms liels paldies tiem, kas pa šo laiku jau aizgājuši pie ārsta uztaisīt čekapu vai atsaukušies skrīninga uzaicinājumam. Vairāki cilvēki pat personīgi atskaitījās, ka tas nu paveikts. Malači, paldies. Ar manu šī brīža skatu uz dzīvi grūti pat mušu nosist - tik liela pietāte pret dzīvību! Un tavai dzīvībai ir vērtība. Ja šo lasa mamma ar bērniem, nevaru iedomāties lielāku motivāciju nekavēt ārstus, jo bērnu acīs tavai dzīvībai ir vislielākā vērtība. Labi, pie lirikas man vēl būs laika atgriezties, pastāstīšu par tehniskām lietām, sajūtiņām un perspektīvām. Dažbrīd liekas, ka tajos RAKUS gaņģos noticis kāds gļuks - nu kāda vēl 3. stadija?!? Asinsanalīzes onkoloģiju neuzrāda vispār, asinsaina kā veselam cilvēkam. Taču to vēzi var just sevī kā krustu. Pavisam burtiski - tas konstanti īd krustos, bet jūtami iesāp tikai tad, kad stresoju. Tas stāsta, ka vēzis ir lielā mērā psihosomatika, jo manējais dzemdes kaklā pats no sevis nesāp - man jāuztraucas, jāskumst vai jāraud, lai fiziski sāktos sāpes. Un pēdējās divas nedēļas sāpes jūtami zaudējušas intensitāti. To paveica medžiks - smēķēšanas atmešana 🙃 Kā pirms 4 gadiem ar lēmuma metodi atmetu alko, tā tagad ar tādu pašu paņēmienu atteicos no aikosa. Baigi palīdzēja divus gadus veiktie apzinātības treniņi. Mīļie pīpmaņi, tā vilkme ir tikai galvā, tik tiešām! Nikotīna indei mēnesī tērēju kādus 200 eiro, nu tik stulbs un bezjēdzīgs ieradums. Paldies dievam, ka šī teju 30 gadus ilgusī pīpēšana nav atstājusi sekas plaušās - tās ir tīras. Padomājies tik, cik tas kancerogēnais draņķis nodara lielu postu, ja es jau uzreiz pēc atmešanas sāku justies būtiski labāk. Skābeklītis šūnām un tamlīdzīgi 🥹 Ja vajag padomu pīpēšanas atmešanā, esmu šeit. Tātad. Lai arī asinsaina nevainojama, ir tomēr simptomi, ar kuriem jārēķinās. Piemēram, var gulēt pat padsmit stundas, bet pamostoties tāpat nav enerģijas. Diena ļoti ātri nogurdina. Btw patoloģisks nogurums bija viena no pirmajām pazīmēm ilgi pirms uzzināju diagnozi - žirgta modos 6.00 no rīta, 7.30 sporta zāle, 9.00 darbs, bet 14.00 jau nāca miegs. Ja šitā ir vēl kādai, noteikti aizej pie ārsta! Nevajag apriori pieņemt, ka tas jau noteikti tas slavenais D vit. trūkums, - var izrādīties arī bēdīgāk. Nu un katru nedēļu parādās arvien kāda jauna figņa, kas apliecina, ka neesmu tik vesela kā izskatos. Piem., aizvakar izkāpu no dušas un saļimu uz vannasistabas grīdas embrija pozā, auksti sviedri ripoja pār muguru, tik liels bija bezspēks. Taču tik un tā jebkuras fiziskas izpausmes nav ne uz pusi tik gaužas kā emocionālās sirdssāpes visa ši tripa kontekstā. Par tām varbūt publiski runāšu tikai pēc psihoterapijas, kas ies paralēli staru terapijai. Pagaidām vēl tik ļoti smeldz, ka nespēju. Par starošanu. Šodien biju uz topometriju, esmu uzmērīta ar augstajām tehnoloģijām un sazīmēta ar flomāsteru, kuros punktos mazajā iegurnī tai radiācijai jātrāpa. Un man tikusi tik forša ārstējošā radioloģe - jauna sieviete vārdā Māra. Man vispār ir sajūta, ka RAKUSā no vienām gādīgām rokām nonāku citās, līdz šim tur neesmu sastapusies ar neiejūtību vai padomju manierēm. Pat izbrīna stāsti, cik viss esot slikti mūsdienu medicīnas sistēmā... Pamanīju arī, ka ļoti daudz ir gados jaunu dakteru. Cilvēciski un forši ārsti. Lūk, mīļā Māra racionāli izstāstīja, kas gaidāms tālāk. Nav ilūziju, tas būs elles nākamais loks, un varu tikai cerēt uz savu kopumā veselīgo ķermeni, ka mēs abi izturēsim. Pēc nedēļas sāksies starošana, bet pirmās nepatikšanas būšot jūtamas vēl pēc dažām nedēļām. No visa blakņu spektra mani visvairāk biedē vajadzība čurāt un vienlaikus nespēja pačurāt; kas piedzīvojis nieru iekaisumu, apmēram zina to derdzīgo sajūtu. Nākamajā ierakstā kaut kad drīzumā gribu mazliet pievērsties nāves tematikai. Vispār nāve mani trakoti interesējusi vienmēr (jo biedējoša), bet tagad slimības dēļ tā kļūst tāda kā cienījama viešņa, pret kuru just lielu bijību. Patlaban mums vēl nav attiecību. Onkoloģija vispār ir baigā krievu rulete - nekad nevar droši zināt, kurš izvilksies, kurš ne. #Veselība #Psiholoģija #Atveseļošanās