Search

« 2024. gadā sākās tiesas process pret Ievu Raubiško par palīdzību pieciem patvēruma meklētājiem no Sīrijas pie Latvijas–Baltkrievijas robežas » — Ak, jūs, pērkamie “žurnalisti” ..🤬 apsūdzība tika celta nevis par 🔴“palīdzību patvēruma meklētājiem pie robežas” bet gan 🟢“par valsts ārējās robežas nelikumīgas šķērsošanas organizēšanu personu grupai” #tiesa #patvērums #robeža

Vētrā daudz cietušo, bet šis ir tāds mulsinošs. Vai tad LR ziņu dienesta vadītājs atbild par sabiedrisko mediju programmas saturu? Vai viņš var mainīt ētera saturu, noņemt ludziņas un tā vietā organizēt "ārkārtas studijas" utt. Vai gadījumā tam visam nav domāta galvenā redaktore Anita Braunau, kas atbild tieši par saturu, un kurai nodokļu maksātāji tikai par to maksā 6500 eiro mēnesī? Vai bija Braunas doti rīkojumi, kuri netika pildīti, vai džeks vienkārši uzņēmās vainu Braunas vietā? #ziņas #mediji #atbildība

Vētra bija ļoti labs tests mūsu gatavībai. Tas ka pazūd elektrība - skaidrs. Sadales tīkls strādā, tur gan jau var kaut ko uzlabot, bet diez vai daudz. Te tiešām vairāk pašiem jāmāk organizēties. Tas pats ar kritušiem kokiem utt. Kas iezīmējās kā pamatproblēmas: 1) sakari -nav rezerves sakaru, ja pazūd elektrība, https://t.co/WizLPtTVHA. nav sazvanāms 112, tā ir milzu problēma (acīm redzama IeM iepriekšējās vadības nolaidība); 2)ģeneratoru trūkums - nav pārdomāts, kam ir jāstrādā vismaz krīzes apjomā, sakaru torņi, DUS, ūdens u.tml.; 3) Apziņošana - LSM vienkārši izgāzās. Radio un TV nekādu derīgu informāciju nesniedza. Te darbs @Ivars_Abolins - ir jāprasa reāla atbildība no LSM vadības. Aizstāvēt visādas kreisas idejas tur viņi varoņi, bet krīzē sniegt iedzīvotājiem būtisku informāciju kaut kā nesanāk. #Gatavība #Krize #Sakari

The State Police has developed new charges against an additional person in the case of the attempted murder of a border guard after evidence was obtained during the investigation regarding the involvement of an organized group, and one of the suspects has already been remanded in custody and an international search has been announced. (translated)

Šovasar Valsts policijas likumsargi aizturēja divas personas, kas bija ieradušās pie kāda vīrieša nolūkā viņu aplaupīt un smagi piekaut. Aizdomās turētie bija bruņojušās ar metāla caurulēm. Noskaidrots, ka šo noziegumu organizējis trešais grupas dalībnieks no cietuma. Arī pārējie aizdomās turētie šobrīd ir ievietoti ieslodzījuma vietā: https://t.co/1QIaFyTLAL #Policija #Noziegums #Drošība

According to the FT, Iran is considering missile strikes on bases used by US forces in Europe, namely in Bulgaria and Cyprus. Several European intelligence agencies have also warned that Iran could carry out sabotage or terrorist attacks in Europe using organized crime gangs or #Iran #USMilitary #EuropeSecurity #IR #US #BG #CY #EU

According to the FT, Iran is considering missile strikes on US bases in Europe, namely in Bulgaria and Cyprus. Several European intelligence agencies have also warned that Iran could carry out sabotage or terrorist attacks in Europe using organized crime gangs or other proxies. #Iran #MissileStrikes #EuropeSecurity #IR #US #BG #CY #EU

The billionaire class is organised. It’s time we did too — before it’s too late. 📚 Order ANTI-FASCIST ECONOMICS today. Out in October: https://t.co/18xcwqkNWD #AntiFascistEconomics #BillionaireClass #Organize #Nospecificcountrycodesarementionedinthetweet.

“Circumstances beyond the organizers’ control” force Russia to postpone its traditional military music festival. A fitting example of aggression not paying. Russia started a war. Now Ukraine’s growing military might is bringing the consequences back to Moscow. #MilitaryMusicFestival #RussiaUkraineWar #Consequences #RU #UA

Cold Beer and Hot Showers - Not Kilowatt-Hours All That Consumers Want The energy sector spends an extraordinary amount of time talking about generation, transmission, storage, flexibility, markets, tariffs, balancing, ancillary services, carbon emissions, batteries, hydrogen, demand response, electrification pathways, system costs, capacity mechanisms, investment signals, market design and regulation. All of these things matter. Some of them matter enormously. But there is a simple question that often disappears somewhere between the conference room, the policy paper and the technical model: What does the customer actually want? The answer is surprisingly simple. Most people do not wake up in the morning thinking about kilowatt-hours. They do not dream about capacity markets. They do not worry about frequency stability. They do not spend their evenings comparing balancing mechanisms. They want cold beer and hot showers. They want a warm home in winter and a cool home in summer. They want the lights to turn on when they press the switch. They want their phone charged, their food refrigerated and their car ready when they need it. In other words, they do not want energy. They want what energy allows them to do. That distinction may sound trivial, but it changes almost everything. For more than a century, the energy industry has been organized around the production, transportation and sale of energy itself. Electricity became measured in kilowatt-hours. Gas became measured in cubic meters. Fuel became measured in litres or tonnes. Markets, regulations and business models were built around those units. The customer, however, never experienced life in kilowatt-hours. The customer experienced comfort. Convenience. Mobility. Reliability. Security. The units used by the industry and the outcomes desired by the customer were never the same thing. For a long time, this mismatch was not particularly important. Energy was relatively scarce, flexibility was limited, and the dominant challenge was supplying enough fuel to satisfy demand. The system could afford to focus on production because production was the central problem. Today the situation is changing. Electrification is transforming energy systems around the world. Renewable generation is increasing rapidly. Batteries are appearing in homes, businesses and vehicles. Buildings are becoming smarter. Heat pumps are replacing boilers. Electric vehicles are becoming mobile storage assets. Customers are increasingly able not only to consume energy but also to store it, shift it, manage it and sometimes even sell it. As this happens, the most valuable question is no longer simply how much energy is produced. The more important question becomes: How well is energy aligned with what people actually need? A family does not care whether its water heater operates at noon or at two in the afternoon if hot water is available when someone steps into the shower. A homeowner does not care whether a battery charges at 1 p.m. or 3 p.m. if electricity costs less and reliability improves. An electric vehicle owner does not care when charging occurs as long as the vehicle is ready when needed. The objective is not the kilowatt-hour. The objective is the service. This is why many of the most important developments in modern energy systems are not really about producing more energy. They are about matching energy to the service required, at the right time, in the right place and in the right form. The technical term for this is often hidden behind complicated language. Experts discuss flexibility, demand management, dynamic pricing, distributed energy resources and system optimization. Consumers experience something much simpler. They experience agency. They experience the ability to save money without sacrificing comfort. They experience the ability to make choices. They experience the ability to benefit from technologies that work for them rather than asking them to work for the technology. This is where many debates become confused. Consumers do not want to be coordinated. They want agency. Good energy systems do not force people to behave differently. They make beneficial behaviour easier, more natural and more rewarding. The best systems do not rely on control. They rely on alignment. When the customer’s interest aligns with the system’s interest, remarkable things become possible. Demand shifts naturally. Storage becomes useful. Flexibility appears. Costs decline. Reliability improves. The customer does not need to understand the complexity underneath. Just as nobody needs to understand how the internet routes packets around the globe in order to send a message, nobody should need to understand wholesale electricity markets in order to enjoy affordable energy services. Success is not measured by how much complexity consumers are asked to absorb. Success is measured by how much complexity the system absorbs on their behalf. The future energy system will undoubtedly involve more digital technology, more electrification, more storage, more automation and more coordination. But none of those are the destination. They are merely tools. The destination remains exactly what it has always been. Cold beer. Hot showers. Comfortable homes. Reliable mobility. Affordable bills. Everything else is infrastructure. And perhaps that is the simplest way to understand the energy transition. People do not want kilowatt-hours. They want the life that kilowatt-hours make possible.

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

500 mošejas Londonā, bet vienalga organizē savas demonstratīvās "lūgšanas" kristīgās baznīcas teritorijā. Jābūt pilnīgi naivam, lai nesaprastu, ko nozīmē šī uzbāzīgi bezceremoniālā rīcība. Tā ir agresīva vietas iezīmēšana. Vienalga, vai tuvumā ir vai nav mošejas, darīs to uz ielas, publiski, skaļi un demonstratīvi. Lai visi saprot, kurš te ir saimnieks. #London #demonstrācija #kultūraskarš

The State Police in Riga has suspended the activities of a dangerous organized crime group engaged in banditry, and during the investigation, several serious crimes have been uncovered, including kidnapping, murder, and extortion, as well as the operation of a drug laboratory being interrupted, in connection with which several individuals have been detained. (translated)

The State Police is investigating a case of labor exploitation in a Latvian farm, where a man took two foreign citizens to forced labor, taking away their identification documents, failing to provide payment and proper living conditions, as well as organizing fictitious marriages to obtain residence rights for them. (translated)