Search

Rakstā aplūkots, kā hantavīrusa uzliesmojuma gadījumā radās dezinformācijas vilnis, kas atgādināja Covid-19 pandēmijas pieredzi, un uzsvērts, cik svarīgi ir uzmanīgi izvērtēt informāciju, ko sniedz sociālie mediji un citie neoficiālie avoti, kas bieži propagandē nepamatotus apgalvojumus par veselību. #hantavīruss #dezinformācija #Covid19

Spānijas Augstākā tiesa piespriedusi bijušajam transporta ministram Hosē Luisam Abalosam vairāk nekā 24 gadus cietumā saistībā ar korupcijas lietu, kas ietver finansiālas shēmas saistībā ar Covid-19 pandēmijas laikā noslēgtiem sejas masku iepirkumiem, tādējādi radot nopietnu politisku triecienu premjerministram Pedro Sančesam. #Korupcija #Spānija #Abaloss

Četrus gadus ilgstoša ketamīna atkarība noveda pie 22 gadus vecas britu meitenes Izijas traģiskas nāves, neskatoties uz viņas mātes centieniem nodrošināt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, kas tika ignorēta gan veselības aprūpes sistēmā, gan apstākļu dēļ, kas sekoja koronavīrusa pandēmijai. #atkarība #ketamīns #veselība

Izvršni direktor Moderne, Stéphane Bancel, upozorava na nespremnost Europe za novu pandemiju zbog nedostatka proizvodnih kapaciteta za mRNA cjepiva, dok se tvrtka, nakon pada vrijednosti dionica, preusmjerava prema liječenju raka i drugim terapijama. #moderna #mRNAcjepivo #pandemija

"Brexit", protams, dominēja Lielbritānijas politikā, izslēdzot visu pārējo no 2016. līdz 2020. gadam. Bet tad, kad Apvienotā Karaliste beidzot bija pametusi Eiropas Savienību, notika kaut kas dīvains – visas politiskās partijas pārstāja par to runāt. Tam ir dažādi iemesli. Mums, protams, bija Covid-19 pandēmija. Aizvien vairāk radās priekšstats, ka ar "Brexit" nevedas īpaši labi. Tāpēc konservatīvie, kas bija galvenā partija un kas sākotnēji virzīja "Brexit", nevēlējās par to runāt. Un leiboristi domāja, ka viņi varētu zaudēt izstāšanās atbalstītāju balsis, ja viņi par to runātu. Tāpēc mums bija periods aptuveni no 2021. līdz 2023. gadam, kad neviens nerunāja par "Brexit". Šis periods ir beidzies. Tagad mums ir valdība, kas ir daudz gatavāka runāt par "Brexit" ekonomisko ietekmi un nepieciešamību atjaunot mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmais, manuprāt, ir tas, ka valdībai ir izmisīgi nepieciešama izaugsme, un ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību varētu būt viens no šādas izaugsmes avotiem. Vēl viens iemesls ir pārmaiņas pasaulē. Ņemot vērā to, ko dara [ASV – red.] prezidents Tramps, ņemot vērā to, kas noticis ar NATO un Atlantijas aliansi, daži kreisā spārna politiķi uzskata, ka Apvienotā Karaliste vairs nevar saglabāt vienāda attāluma pozīciju starp ASV un ES, bet domā, ka mums vajadzētu tuvināties Eiropas Savienībai. Un trešais iemesls, manuprāt, ir politisks. Leiboristu partijai, kas ir pie varas, aptaujās klājas patiešām slikti. Un galvenais iemesls ir tas, ka tā zaudē balsis partijām kreisajā spārnā – Zaļajiem, Liberāldemokrātiem, Skotu nacionālistiem, Velsas nacionālistiem. Tās visas ir partijas, kas ir daudz vairāk proeiropeiskas, nekā leiboristu valdība līdz šim ir vēlējusies būt. Tāpēc daži partijas pārstāvji saredz reālu iespēju – ja viņi spēs būt ambiciozāki attiecībās ar ES, tad mēģinās atgūt daļu šo vēlētāju. Tāpēc šobrīd mums ir situācija, kur Apvienotā Karaliste cenšas vienoties ar Eiropas Savienību par tādiem jautājumiem kā lauksaimniecība un jauniešu mobilitāte. Un mums ir valdība, kas saka – tiklīdz šīs sarunas būs beigušās, mēs vēlētos daudz ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Protams, tas, vai viņiem veiksies, ir pilnīgi cits jautājums. Lai gan Apvienotajā Karalistē mēs Eiropas Savienību uzskatām par savas izaugsmes stratēģijas centrālo elementu, vai vismaz daži no mums to dara, pašai Eiropas Savienībai Apvienotā Karaliste vairs nav prioritāte. Manuprāt, ir arī dažas bīstamas pazīmes. Kad runa bija par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas drošības rīcības shēmā – tā ir shēma, kuras mērķis ir veicināt ieroču kopīgus iepirkumus. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka lielas nestabilitātes laikmetā tam vajadzētu būt pašsaprotamam lēmumam. Notika tas, ka Eiropas Savienība mūs izstūma ar cenu, būtībā pasakot, ka par pievienošanos šai shēmai būs jāmaksā tik daudz, ka leiboristu valdība no tās atteicās. Tas viss liecina par to, ka Eiropas Savienība rīkosies kā stingrs sarunu vedējs. Un nav noteikts, ka Apvienotajai Karalistei patiks tai piedāvātie darījumi. Tomēr, neraugoties uz to, man ir aizdomas, ka leiboristu valdība turpinās mēģināt, jo politisku, ekonomisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ cilvēki Leiboristu partijā tagad uzskata, ka ir nepieciešamas ciešākas attiecības ar ES. Viena no interesantajām lietām, kas ir notikusi Apvienotajā Karalistē, ir tā, ka esam novērojuši izmaiņas sabiedriskajā domā. Tagad mēs redzam vairākumu, ievērojamu vairākumu, kas saka, ka "Brexit" bija nepareizs lēmums, nevis pareizs lēmums. Tagad lielākajā daļā aptauju mēs redzam vairākumu, kur cilvēki saka, ka balsotu par atkalpievienošanos, ja viņiem būtu tāda izvēle. Un tas, kas šeit notiek, manuprāt, ir tas, ko varētu saukt par demogrāfisko mainību. Cilvēki, kuri balsoja par izstāšanos, bija nesamērīgi veci. Cilvēki, kuri balsoja par palikšanu, bija nesamērīgi jauni. Un desmit gadu laikā kopš referenduma daudzi no šiem izstāšanās atbalstītājiem ir miruši. Un vēlētāju lokā ir ienākuši daudz jaunu vēlētāju, kuri nevarēja balsot 2016. gadā. Un tieši tāpēc var redzēt, ka aptauju rezultāti mainās, jo vēlētāju lokā ienāk jauna, jaunāka paaudze. Tomēr mums tas būtu jāuztver ar nelielu piesardzību divu iemeslu dēļ. Pirmais ir – lai gan Lielbritānijas sabiedrība tagad teiks, ka balsotu par atkalpievienošanos Eiropas Savienībai, ja jūs uzdosiet šo jautājumu nedaudz citādi un jautāsiet – vai jūs vēlētos Eiropas Savienību? Vai jūs vēlētos pievienoties eirozonai? Vai jūs vēlētos pārvietošanās brīvību? Ja jūs iepazīstināt Lielbritānijas sabiedrību ar kompromisiem, tad šīs atbildes ir atšķirīgas. Otrā lieta, manuprāt, ir jautājums par nozīmīgumu, proti, lai gan daudzi cilvēki tagad saka, ka vēlas atkal pievienoties Eiropas Savienībai, nav daudz pierādījumu tam, ka cilvēki vēlas atkal iziet cauri šīm "Brexit" debatēm. Cilvēkus traumēja tie trīs vai četri gadi, kad "Brexit" dominēja ziņu dienaskārtībā, izslēdzot visu pārējo. Un es domāju, ja jūs viņiem teiktu – kā būtu to darīt vēlreiz? Daudzi cilvēki vienkārši atbildētu – nē, liels paldies."

Latvijas politiķis Aleksejs Rosļikovs un viņa domubiedri, tostarp Lietuvā notiesātais Antans Kandrots, ir organizējuši kustības Lietuvā un Igaunijā, lai vairotu neuzticību valsts institūcijām, mudinātu pretoties pandēmijas ierobežojumiem un izplatītu dezinformāciju par vakcīnām, kas liecina par Kremļa koordinētām operācijām, kā to atklāj Lietuvas mediju pētījums. #KremļaDezinformācija #BaltijasValstis #Neuzticība

Pētījums atklāj, ka Rosļikovs un Kandrots, kuru ceļi krustojās pandēmijas laikā, organizējuši kustības neuzticības vairošanai Baltijas valstīs, un viņu sadarbība aktivizējās pēc Kandrota atbrīvošanas no cietuma, turpinoties arī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kad abi bija kritiski pret Ukrainas atbalsta organizācijām. #žurnālistika #Baltijasvalstis #Ukraina

Dr. Bojana Beović, infektologinja in predsednica Zdravniške zbornice Slovenije, v članku opozarja na težave pri napovedovanju prihodnjih pandemij ter predlaga, da bi se komuniciranje o pandemijah danes lahko lotili drugače, medtem ko bi se ob trenutni situaciji na križarjenju na MV Hondius osredotočili tudi na strožje omejevanje stikov in poudarili pomen higiene rok za preprečevanje okužb. #pandemije #Zdravstvo #DrBojanaBeović

Znanstvenici sa Sveučilišta u Cambridgeu objavili su da su prvi put dizajnirali novo cjepivo uz pomoć umjetne inteligencije, koje bi moglo pružiti zaštitu od širokog spektra virusa i spriječiti buduće pandemije, čime se mijenja pristup pripremi za epidemije. #umjetnaInteligencija #cjepivo #pandemija

Prehranska industrija postaja strateška panoga prihodnosti, saj je evropska prehranska varnost v zadnjih letih postala ključno vprašanje, kar potrjujejo izzivi, kot so pandemija in konflikti, ter poudarjanje pomena stabilne agroživilske proizvodnje, kar dokazuje tudi naložba skupine BOSQAR INVEST v slovenskega ponudnika Panvita, ki se s sodobnimi investicijami in razvojem platforme Future Food pripravlja na izzive prihodnosti. #prehranskaVarnost #gospodarstvo #BOSQARINvest

Članak istražuje stavove građana Zagreba o mogućnosti izbijanja nove pandemije, s posebnim naglaskom na hantavirus i ebolu, pri čemu većina ispitanika izražava umjerenost i nedostatak straha, ali očekuje brzu reakciju vlasti ukoliko se situacija pogorša. #pandemija #hantavirus #ebola

Stručnjaci, među kojima je i Kolinda Grabar-Kitarović, upozoravaju da svijet nije spreman za novu pandemiju uslijed povećanog rizika od epidemija izazvanog klimatskim promjenama, sukobima i slabljenjem globalne suradnje, dok međunarodne organizacije ističu nedovoljne pripreme i nejednaku dostupnost cjepiva i zdravstvene zaštite. #pandemija #zdravstvenikrizi #klimatskepromjene