Search

Zinu, zinu, ka jūs gribētu biežākus ierakstus un droši vien daudz īsu tvītu būtu feināk nekā viens garš. Taču radošums nav savos augstumos. Pieredzu tik daudz pat kinematogrāfisku momentu, bet, kad jātiek līdz burtiem, besis uzvar. Taču momenti krājas atmiņā. Pēdējais feinais bija pirmdien sešos no rīta, kad ar taksi tesos no Āgenskalna stāties atpakaļ slimnīcā. Šoferis izrādījās melomāns. Redzot, ka stūrējam uz Onkoloģijas centru, viņš lika man aprakstīt tikai žanru, ko vēlētos dzirdēt, un teica: "Ļauj man trāpīt, tu redzēsi, es trāpīšu!" Un tak arī trāpa taisni sirdī. Viņš skaļi iegriež Stingu ar "Every breath you take", aust saule, mēs braucam pār Vantinieku, ja būtu silts, varētu visus logus atraut vaļā... Es, protams, atkal sāku bimbāt, bet tās tādas tīras šķīstīšanās asaras, ko skaista mūzika izdara. Trāpa arī nākamais viņa gabals - 80.o gadu balāde, kur čalis dzied "I wanna know what love is, I know you can show me". Jap, šis šedevrs iekaisa sāli brūcē, jo es (kā jau laikam visas sievietes) visvairāk par visu dzīvē esmu alkusi piedzīvot īstu mīlestību. Diemžēl sanākušas tikai kaut kādas parodijas, kvazimīlestības. Ar dziesmām taksists trāpīja vēl trīs reizes, bet pie Šmerļa mežiem teicu, ka vairs negribu šito viņa maģiju. Emocionālajā planējumā tobrīd iejaucās nožēlojami prozaiskas lietas - terapijas blaknes. Kāda tur vairs jušanu katarse, kad jādomā, pēc cik minūtēm tiksi uz poda un kuru slimnīcas ieeju izmantot labākai loģistikai. Kad dod ķīmiju (man - otrdienās), nākamās divas dienas pilina arī kokteili, kura sastāvā ir daudz visādu medicīnisku terminu un C vitamīna turbodeva. Kokteilis ir pret vemšanu. Man šī manta tiešām strādā - dažreiz tikai mazliet pašķebina, bet līdz vemšanai nav aizgājis, paldies visžēlīgajam, jo cilvēki te visnotaļ nopietni mokās ar sliktu dūšu. Divas pirmās ķīmijas panesu dziedādama, bet trešā ieblieza tuč nopietnāk - trešdiena, ceturtdiena faktiski ir norakstāma bezspēka dēļ. Viena no tām dienām bija tā vasarīgi siltā, un mani pārņēma briesmīga skaudība uz veseliem cilvēkiem, kuri tur ārā bauda dzīvi, kamēr es vaidu zem segas. Aizvēru logu, lai nedzirdētu Biķernieku trasi, aizrāvu žalūzijas, lai neredzētu sauli, un tā tā diena arī pagāja. Fiziski neko smagāku par grāmatu rokā nav iespējams noturēt, tajās nespēka dienās lasītvēlme ir lielāka nekā varēšana palasīt. Kompi neatvēru vairākas dienas, man tagad ir ziņu detokss. Tā atklāju, ka ir iespējams vispār neko nedarīt un tikai skumt, griestos skatoties. Un ar visu šo milzu besi neviens nav atcēlis caureju, kas vēl atņem spēkus. Te delikātās detaļās neiegrimšu, bet jūs tiešām negribētu to piedzīvot 🫣 Elle un Indija, kā saka. Tās ir akūtās staru-ķīmijterapijas blaknes un beigšoties līdz ar ārstēšanas beigām. Tualetei jāpakārto arī piektdiena un vīkends. Brīvdienās devos pie mātes uz Jelgavu, un te precīzi jāizrēķina, pēc cik ilga laika kurš benzīntanks būs pa ceļam. Ar medikamentiem procesus var koriģēt, bet kopumā tas viss nav pakārtots cilvēka gribai. Vēl viena blakne - dārzā lasīju vīnogas, darbiņš viegls, piepūles tur faktiski nav - tikai tik, cik ar šķērēm aizsniegties līdz ķekariem. Bet pēc tam sajūta tāda, it kā vagoni būtu krauti. Toties apetīte ir nevainojama, es pat sauktu sevi par rijīgu - visu laiku varu ēst. Mājas ēdiens (brīvdienās lieku iekšā visu bez sirdsapziņas pārmetumiem) vēderā turas apmēram stundu, slimnīcas paika iztek pēc 20 min. Daudz ēdu tāpēc, ka ļoti bail izkristies līdz spoka svaram. Daru visu, lai uzturvielas uzūktos. Te nodaļā ir viena bēdumāsa, mana vienaudze, kura sver 45kg un viņa vispār vairs neizskatās vitāla. Es pagaidām turos 62 kilogramos (augums 1,68m), pa slimīcas laiku zaudēti apmēram divi kīlo, kas nav daudz. Jūtu arī, ka musukļu masa sāk rukt. Nevaru sagaidīt, kad varēšu atgriezties džimā. Nu un ir vēl arī amizantas blaknes - uz vienas kājas ilgāk nostāvēt praktiski nav iespējams. Smagākā versijā tas traktējas kā koordinācijas traucējums, bet tik traki man nav. Vēl ir arī īslaicīgi dzirdes un redzes gļuki. Brīžam ausīs iedūc tāds kā propellers, tikai ļoti soprānā. Redzes gļuks ir smieklīgs - TV titros, kur lasāmi uzvārdi ar garumzīmēm, tās garumzīmes pārvēršas umlautā, piemēram, Juris Pūce man kļūst par Püce. Kaut kādi punktiņi ņirb arī slimnīcas žalūzijā. To tur nav, bet es redzu viņu deju. Ar cisplatīnu ir tā - pirmajās 48 stundās 80% šīs vielas izčurājas, atlikušie 20% sāk cīņu ar vēža šūnām, turklāt tam ir uzkrājošs efekts kaulu smadzenēs. Tāpēc trešā ķīmija ieblieza jūtamāk par pirmajām divām, un ceturto man tūlīt dos, attiecīgi es jau gatavojos lielākai žopai nekā pagājušajā nedēļā. Cisplatīns ietekmē trombocītu un leikocītu rādītājus, taču pat ar visu to manas asinsanalīzes atkal ir labas. Svētdienās un pirmdienās vispār ir gluži vesela cilvēka sajūta, bet tagad jau sāku gatavoties nepatīkamiem mirkļiem, ko dos ceturtā, pēdejā, cisplatīna deva. Ja manis rīt, parīt tviterī nav, sazināsimies pa astrāli 😉Tiktāl par ķīmiju. Pentagonā viss iet ideāli. Tagad mani staro, citēju, "pēc jaunā datora". Tas nozīmē pēc svaigās topometrijas. Mani uzmērīja pa jaunam pēc 15. starošanas reizes. Dzemde sarukusi, audzējs ietekmēts, limfmezgli samazinās, tāpēc datoru pārregulē. Es te jau pāris gadus nevarēju saņemties intīmās zonas lāzerepilācijai, bet tagad sanāk, ka valsts man to uzsaukusi 😄 Korektajam matiņu taisnstūrītim vairs nav augšas. Lūk, ir arī labums no visām šīm šausmām, kam jāiet cauri. Šorīt sasmējos - kad ieguļas pentagonā, ar kreiso aci mazliet var redzēt monitoru, kurā ir pacienta dati, visādi cipariņi utt. Šodien tur pirmo reizi parādījās arī mans noģīmis. Skatos - hei, tā tak es! Smuka sieviete, tikai skatiens kā pie sienas uz nošaušanu. Bet neatceros, ka būtu fotografēta... Prasu seksīgajai radioloģei: "Tas ir mākslīgais intelekts?" "Nē, bet visi šajās bildēs izskatās šokēti. Fotografēja pirmajā topometrijā, bet cilvēki parasti ir šokā un neatceras," viņa viesa skaidrību. Tinot filmu atpakaļ - tik tiešām 12. augustā laikam bija tāds brīdis, kad mani pielika pie sienas. Šis viens portrets lieliski ilustrē, kā izskatās cilvēks, izspraucoties pa zaļā koridora viņējo galu, kad viss jau ir skaidrs. Kā uz nošaušanu. Uz šīs priecīgās nots arī šodien beigšu. Jap, atceros, ka solījos pastāstīt par romantiku slimnīcā, bet to tad, kad atkal izniršu no tumsas. Nevaru solīt konkrētu dienu, bet ceru, ka ilgi gaidīt nelikšu. Jūs tur turieties! Un atcerieties, ka no visa šī augstākminētā var izvairīties, ja laicīgi iet pie ārstiem 🤗 P.S. Fun fact - latviskajā tviterī grūti atrast citu ierakstus par vēzi kā slimību. Pateicoties Lato, vēzi parasto aprijis "Vienotības" vēzis" 😉 # vēzis # dzīve # mūzika

« Hôpital Sainte-Anne j’écoute, • oui bonjour, je voulais connaître la procédure pour faire interner un forcené dans une cellule capitonnée de votre établissement, • qu’est-ce qui lui arrive à votre cinglé et qu’est-ce qui vous fait croire qu’il soit fou ? • Oh ce n’est pas compliqué, il passe ses journées à glapir « célérus ! Célérus ! Célérus ! Dès qu’il entend un bruit il appelle la police pour leur dire que la Russie nous envahit. Il voit des chars russes partout dans les rues. Il est en permanence, vissé devant LCI à écouter Alla Poedie, Elsa Vidal, Isabelle Lasserre et autres Marie Jégo débiter leurs inepties. Il se fait livrer des stocks d’insecticide pour combattre les puces de lit qu’il prétend implantées dans son lit par le FSB. Et maintenant il s’est enfermé chez lui et on craint qu’il ne soit armé. • Effectivement, votre gars a l’air sévère. Le mieux est de prévenir le préfet afin qu’il prenne un arrêté d’internement comme le prévoit la procédure. En attendant, on prépare la cellule. » #Hôpital #SantéMentale #Internement

‼️ #kadrovske #ekskluzivno Družinske vezi, lobiranje Bešiča Loredana in Marušiča - Zakulisni spopad, kdo bo zasedel stolček novega generalnega direktorja @ukclj se nadaljuje. Za Andreja Pucerja naj bi - pri ministru @MinZdravje @TOstrc - lobirala tudi nekdanji (Golobov) minister za zdravje in takratni Ostrcev šef Danijel Bešič Loredan ter vplivni zdravnik-podjetnik-politik-lobist Dorjan Marušič. Izjemno zanimive so tudi družinsko prijateljske vezi, povezane s kandidatom Pucerjem in ministrom Ostrcem, na katere opozarjajo predvsem lokalni viri iz slovenske Istre. Poglejmo: - Pucer je družinski prijatelj Tjaše Vidic, vodje kabineta Tadeja Ostrca, in njenega (sedanjega) moža Andreja Erzetiča, zaposlenega pri županu Kopra Alešu Bržanu, sicer pa lokalnega politika Gibanja Svobode. Erzetič je bil pred leti, v času Katarine Kresal, tudi predsednik lokalnega odbora LDS v Kopru. - Sestra Andreja Pucerja, Tatjana Vošinek Pucer, je pod Golobovo Svobodo postala generalna direktorica Kobilarne Lipica, kjer je, seveda, še vedno direktorica. - Njun pokojni oče Dino Pucar je bil pred leti župan Kopra na listi @strankaSD in veljal za dobrega prijatelja Milana Kučana. No, to. #politika #lobiranje #zdravstvo

Można jak Kevol pisać piłkarzowi że nie umie grać, a można jak Pan Pucek pisać komuś by sie zajebał. Ależ wjechał alkotwitter o 3:54. Przerażający jest poziom osób, które piastują/piastowały w Poznaniu wysokie pozycje w strukturze samorządu 👍 https://t.co/MTL2dBCVCG #Poznań #PiłkaNożna #Alkotwitter

Przedstawiony dokument przez @wislakrakowsa 🔵⚪️🔴 oraz moje wcześniejsze podsumowania kończą nasze formalne odniesienie do ostatnich wydarzeń. Będziemy dążyć do doskonałości, choć zdajemy sobie sprawę, że osiągnięcie tego celu wymaga czasu. Ze względu na szeroko pojęte kwestie bezpieczeństwa, groźby odwetu oraz nawoływanie do zemsty - również przez osoby, po których można byłoby oczekiwać większej odpowiedzialności z racji ich publicznej pozycji jak choćby pan @PucekJaroslaw - nie będę już więcej wypowiadał się na tematy związane ze zbrodniami i patologiami środowiska pseudokibicowskiego. Takie zdarzenia nigdy nie powinny mieć miejsca. Na koniec pozostawiam opinii publicznej prosty agregator treści dostępny pod adresem https://t.co/rNImoof23b. Co jakiś czas crawler wspierany przez AI przeszukuje sieć i kataloguje informacje dotyczące patologicznych zjawisk związanych ze środowiskiem pseudokibicowskim. Po to, aby świadomość ich skali nie zanikała. Do podobnych zdarzeń dochodzi praktycznie każdego dnia. Jedne kończą się mniej tragicznie, inne mają dramatyczne konsekwencje. Warto o tym pamiętać. #Bezpieczeństwo #Pseudokibice #Świadomość

Przestawiam Państwu Pana @PucekJaroslaw. W związku z tym, że każe mi zdychać, a doskonale Państwo wiedzą jaką mamy napiętą sytuacją - warto aby ten tweet został tu. Podajcie dalej. Warto by poznali go inni. Ekspert  ds. polityki mieszkaniowej. Radca prawny urodzony w Poznaniu, ukończył Technikum Mechaniczne, a następnie prawo na Uniwesytecie im. Adama Mickiewicza w Poznaniu. Całą swoją karierę zawodową związał z tym właśnie miastem. W latach 2009 – 2015 kierował poznańskim Zarządem Komunalnych Zasobów Lokalowych, które pod jego kierownictwem został przekształcony w spółkę prawa handlowego. Było to pierwsze tego rodzaju przekształcenie w Polsce. Zawodowo zajmuje się obsługą procesów inwestycyjnych oraz doradztwem w zakresie szeroko rozumianych inwestycji na rynku nieruchomości. Prowadzi własną kancelarię prawną. Prywatnie – mąż i ojciec 9-letniej Tosi. Zadeklarowany kibic Lecha Poznań. Aktywny działacz ruchu kibicowskiego w Poznaniu, uznawany swego czasu za nieformalnego rzecznika prasowego kibiców Kolejorza. Miłośnik lotnictwa, a w przeszłości pilot szybowcowy. #Polska #Polityka #Nieruchomości

The article focuses on the 35th anniversary of the restoration of Estonian independence, when the resolution on state independence was adopted on August 20, 1991, and examines the key events of those days, Boris Yeltsin's support for the Baltic states, and the impact of the failed GKChP coup on the democratization process in Estonia and throughout the Soviet Union. (translated)

L’IDÉE GÉNIALE ! 😁 Les supporters de Dijon (Ligue 2) peuvent entrer au stade grâce à leurs écharpes, faisant office de cartes d’abonnement, équipées d’une puce NFC. 🧣❤️🤍 🎥 @DFCO_Officiel https://t.co/7u6mNcSgUr #Football #Innovation #Supporters