Search

In Toruń and the surrounding area, 67 people, including children from nurseries and preschools, are showing symptoms of salmonella, and one person from a catering company has been confirmed as a carrier of the bacteria, but the health authorities have not yet determined a clear source of the infection. (translated)

Currently, six Latvian citizens are considered missing in Nepal, while the Ministry of Foreign Affairs has received information about at least 15 travelers from two groups whose relatives have not been able to contact them after the floods caused by the glacier collapse, in which at least 270 people died. (translated)

Sinun @kokoomus ei ole sitten minun Kokoomus. Perustelen. Oikeistoblokki (Kok + PS + Kesk + KD + RKP / Liike Nyt -tyyppiset ei-sosialistiset puolueet) on saanut äänienemmistön lähes kaikissa eduskuntavaaleissa 1960 -luvun alusta lähtien, poikkeuksina vain vuodet 1958 ja 1966. Tilastokeskuksen ja vaalihistorian mukaan porvarillisten ja ei-sosialististen puolueiden ääniosuus on useimmiten ollut 55-60% tai enemmänkin. Silti hallitukset ovat toistuvasti olleet vasemmistojohtoisia tai punavihreitä kompromisseja. Miksi? ​Syitä on useita, eikä yksikään niistä perustu äänestäjien tahtotilan kunnioittamiseen: 1. ​Konsensuskulttuuri ja paitsioon joutumisen pelko. - Suomalaisessa hallituksen muodostamisessa on historiallisesti korostettu laajapohjaisuutta, kansallista yhtenäisyyttä ja kompromisseja. Keskusta on usein toiminut vaa'ankielenä, RKP vipuvartena, ja Kokoomuskin on ajoittain valinnut SDP:n kumppanikseen vastuullisuuden nimissä. Tuloksena on ollut äänestäjien enemmistön tahdon vesittyminen. 2. ​Blokkien puute ja vaalien jälkeiset lehmänkaupat. - Ilman selkeitä ennakkoblokkeja (kuten Ruotsissa tai monissa muissa Euroopan maissa) hallitusneuvotteluista tulee pelikenttä, jossa vähemmistö voi sanella ehtoja. SDP on ollut tässä taitava: vaikka sen ääniosuus on ollut 15-20 %, se on usein päässyt määrittelemään poliittista suuntaa. Vasemmisto on viimeksi saanut äänienemmistön vuonna 1966, mutta silti se on toistuvasti onnistunut kampeamaan itsensä hallitukseen. 3. ​Syvempi ongelma - onko "oikeisto" edes oikeistoa? - Tässä tullaan siihen, mitä moni meistä on pohtinut. Nykyinen Kokoomus ja SDP ovat monissa käytännön kysymyksissä lähempänä toisiaan kuin poliittisen kentän ääripäitä. EU-lainsäädäntö, virkamieskoneisto, sitovat kansainväliset sopimukset, ilmasto- ja maahanmuuttopolitiikan reunaehdot sekä mediaeliitin konsensus lukitsevat suuret linjat jo ennen vaaleja. Hallitusohjelmissa hiotaan lähinnä yksityiskohtia, mutta talouskasvuun, haittamaahanmuuttoon, kannustinloukkuihin, syntyvyyteen ja byrokratian paisumiseen liittyvät suuret ongelmat eivät ratkea riittävästi - olipa hallitus sitten oikeistolainen tai vasemmistolainen. Oikeisto - vasemmisto -jako on osin näytelmä, joka ylläpitää illuusiota valinnasta. Todellinen valta on siirtynyt eduskunnalta byrokratialle ja ylikansallisille rakenteille. ​Äänestäjien tahtotilan vähättely on lopetettava. Blokkivaalit tai ennakkositoumus oikeistohallituksen muodostamisesta (vaikka SDP olisikin suurin puolue) olisivat askel kohti selkeyttä: äänestäjä tietäisi, mitä saa. Sekään ei kuitenkaan riitä, jos oikeistoblokki itsessään on vain laajennettu demaripuolue Kokoomuksella höystettynä. Tarvitaan aitoa vaihtoehtoa - politiikkaa, joka asettaa työn, perheen, osaamisen, rajojen hallinnan ja kansallisen edun etusijalle uhrihierarkioiden, itsetuhoisen empatian ja symbolisen hyvesignaloinnin sijaan. ​Suomen poliittinen järjestelmä kaipaisi syvempää remonttia: pidempiä vaalikausia (esim. 6 vuotta), vähemmän puolueita ja vähemmän kansanedustajia, byrokratian karsimista sekä valiokuntaviidakon harventamista. Vasta sitten äänestäjien enemmistön tahto voi toteutua ilman, että se laimenee neuvotteluissa ja virkamieskoneistossa. ​Oikeistohallitus on välttämätön, mutta sen on oltava oikeasti oikeistolainen - ei vain nimilappu. Muuten sama teatteri jatkuu. Siksi sinun Kokoomus ei ole minun Kokoomus. #Politiikka #Oikeisto #Vaalit

Lūk ir žurnālistikas paraugstunda... neinteresē iedziļināties, izzināt un korekti pasniegt informāciju Saņemot apbalvojumu es publiski un skaļi klātesošiem un 🇺🇦 TV pateicu, ka šo apbalvojumu saņem Latvijas tauta nevis es! Pirms publicē izpēti - tā jums arodā vairs nemāca? https://t.co/jxKYrzkGWb #žurnālistika #informācija #apbalvojums

Anitai Braunai būtu jāatkāpjas. Viņas vadībā LSM nav demonstrējis izaugsmi, savukārt tas, ka kara priekšvakarā LSM valdes multitūkstošus algās saņemošās dāmas VĒL ARVIEN nav izstrādājušas algoritmu krīzes situācijām ir nepārspīlējot skandalozi! @NaurisPuntulis @Ivars_Abolins Latvijas Radio Ziņu dienests atzīst kļūdas vētras laikā un norāda: Jāizvērtē arī LSM valdes un galvenās redaktores atbildība: https://t.co/jjlY6Ep6lO #LSM #Kritika #Media

Socialismo... A internet tornou-se no faroeste da ignorância: os apoiantes do CHEGA e do IL berram "vamos acabar com o socialismo" e, quando lhes mostras o que isso significa na vida real, fazem ar de espantados: "ah, mas é isso? Não é como na Venezuela?". Na verdade, não existe socialismo propriamente dito na Europa. O que existe é, quando muito, social-democracia, e mesmo essa é cada vez mais reduzida. O que temos são políticas e medidas pontuais inspiradas em princípios socialistas, que garantem direitos e algum equilíbrio social. Quando os bilionários, através de alguns partidos, vos vendem a ideia de "acabar com o socialismo", não se trata de uma palavrinha mágica saída do Harry Potter ou memes com a Tatcher— é, sim, pôr fim a políticas concretas que servem para lhes transferirem mais riqueza e retirarem direitos aos restantes. Tudo isto é socialismo (ou, pelo menos, herança dele): 1. Jornada de 8 horas 2. Semana de 5 dias 3. Descanso semanal obrigatório 4. Férias pagas 5. Feriados pagos 6. Subsídio de férias 7. Subsídio de Natal (13.º mês) 8. Proibição do trabalho infantil 9. Escolaridade obrigatória e escola pública gratuita 10. Salário Mínimo Nacional (SMN) 11. Contratos escritos e regras contra a precariedade abusiva 12. Pagamento de horas extraordinárias e limites ao trabalho nocturno 13. Proibição de despedimento sem justa causa (forte protecção) 14. Indemnização por despedimento 15. Seguro de acidentes de trabalho 16. Licenças por doença (baixa médica paga) 17. Licença de maternidade 18. Licença de paternidade (direito próprio) 19. Protecção na gravidez e no regresso ao trabalho 20. Igualdade salarial por trabalho igual 21. Direito à greve 22. Liberdade sindical e direito de associação 23. Contratação colectiva e convenções sectoriais 24. Comissões de trabalhadores nos locais de trabalho 25. Segurança e saúde no trabalho (EPI, inspecções, ACT) 26. Serviço Nacional de Saúde (SNS) universal (desde 1979) 27. Vacinação em massa e programas materno-infantis 28. Centros de saúde, hospitais públicos e INEM 29. Medicamentos comparticipados e genéricos 30. Saúde mental e planeamento familiar 31. Segurança Social universal (pensões, invalidez, viuvez) 32. Subsídio de desemprego 33. Abono de família e prestações por filho 34. Rendimento Social de Inserção (RSI) (rede mínima de protecção) 35. Complementos sociais para idosos e pessoas com deficiência 36. Fiscalidade progressiva (quem ganha mais, paga mais) 37. Tarifa social de energia e apoios à factura de água/transportes 38. Passe social e políticas de transportes públicos (ex.: 2019 →) 39. Programas públicos de habitação e renda apoiada 40. Direitos do inquilino (mediação e regras de despejo) 41. Saneamento básico universal e água potável canalizada 42. Iluminação pública, espaços verdes e equipamentos colectivos 43. Reabilitação urbana e regras de salubridade na habitação 44. Leis de defesa do consumidor e direito de devolução 45. Rotulagem alimentar e informação nutricional 46. Garantias de produtos e assistência pós-venda 47. Regulação bancária e garantia de depósitos 48. Tarifas reguladas e serviço universal (energia, correios, telecomunicações) 49. Empresas públicas estratégicas (água, energia, transportes) 50. Sufrágio universal, voto das mulheres e voto secreto 51. Liberdade de imprensa, manifestação e associação 52. Leis anti-discriminação (género, raça, orientação sexual, deficiência) 53. Combate à violência doméstica, casas-abrigo, linhas de apoio 54. Justiça do trabalho e apoio jurídico para os mais vulneráveis 55. Leis do ar e da água limpos, gestão de resíduos 56. Parques naturais e metas de energias renováveis 57. Fiscalidade verde e eficiência energética nos edifícios 58. Educação de adultos (alfabetização) e acções de formação 59. Acção social escolar (bolsas, refeições, manuais comparticipados) 60. Carreira docente regulada e rede de universidades públicas Se, depois disto, ainda repetes "acabar com o socialismo", então ou és masoquista... ou és um dos privilegiados... ou és burro. Eduardo Maltez Silva | Facebook

Quando assumi a prefeitura de São Paulo, fiz um amplo saneamento das contas, renegociei a dívida com a União e São Paulo conquistou, pela primeira vez, grau de investimento. É o contrário do que se passa no estado de São Paulo, que precisa recuperar sua capacidade de investimento e voltar a crescer. Isso passa por rever contratos. #SabatinaVeja #SãoPaulo #Investimento #GestãoPública

Kurš uzminēs: 1. Kā mobilā operatora X klienti saņems šūnu apraidi, ja X bāzes stacija ir bez elektrības? 2. Kā varēs sazvanīt 112, ja visiem operatoriem apkārtnē bāzes stacijas ir bez elektrības? Un ar 112 aplikāciju nevar piezvanīt caur tīklu (Starlink) Pareizi - nekā! :) #Telekomunikācijas #Tehnoloģijas #CrisisManagement

"Premjera reakcija pēc vētras bija emocionāla un ļoti kritiska. Viņš nesaudzēja ne valsts institūcijas, ne privāto sektoru. Premjera galvenie pārmetumi pēc tam, kad ciklons daudzviet Latvijā paralizēja elektroapgādi un sakarus tika vērsti par bezpalīdzību un neorganizētību - premjers publiski pauda asu neapmierinātību un izbrīnu par to, cik nesagatavota valsts ir šādām dabas stihijām. Viņu šokēja fakts, ka, pazūdot elektrībai, uzreiz apstājās dzīvībai svarīgu pakalpojumu sniegšana. Viņš bija sašutis, ka pat lielākajiem DUS tīkliem un pārtikas veikaliem nebija pašu autonomo dīzeļģeneratoru. Rezultātā iedzīvotāji krīzes brīdī nevarēja nedz iepildīt degvielu automašīnās, nedz nopirkt pirmās nepieciešamības preces un ūdeni. Īpašu premjera kritiku saņēma telekomunikāciju uzņēmumi. Vētras laikā ātri izlādējās mobilo sakaru bāzes staciju akumulatori. Tā kā nebija rezerves ģeneratoru, iedzīvotāji palika bez sakariem un nespēja sazvanīt pat glābšanas dienestus, ko premjers nosauca par nepieņemamu situāciju. Rezultātā premjers uzdeva Iekšlietu ministrijai un citām atbildīgajām iestādēm steidzami pārskatīt civilās aizsardzības plānus. Viņš pieprasīja likumdošanā iestrādāt stingras prasības, kas liktu kritiskās infrastruktūras objektiem obligāti nodrošināties ar darba kārtībā esošiem strāvas ģeneratoriem." Ivars Godmanis, 2008. gads. #Vētra #KritiskāInfrastruktūra #DabasStihijas

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

More than 1000 people have contacted the Road Traffic Safety Directorate (CSDD) with questions about a data leak related to the cyberattack; however, to receive a response, they must send an electronically signed letter, as the law does not allow providing information via email correspondence. (translated)

VDD aizturējis trīs sabotierus! Valsts drošības dienests ir ļoti labi pastrādājis - dažas dienas pēc notikušā ir aizturētas trīs personas saistībā ar tehnoloģiju uzņēmuma dedzināšanu Igaunijā. VDD izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka ļaunprātīgā dedzināšana veikta Krievijas interesēs. Esmu ļoti apmierināts ar VDD veikto darbu gan Latvijā, gan mūsu kaimiņvalstīs veiktu sabotāžas gadījumu izmeklēšanā, saņemot pozitīvu novērtējumu arī no Igaunijas kolēģiem. Šādi gadījumi apliecina Baltijas valstu specdienestu ikdienas ciešo sadarbību Krievijas pieaugošo draudu apstākļos. Būtiska ir mūsu valsts atbilde tiem, kas Kremļa interesēs rīkojas pret mūsu valsts drošību - jums atnāks pakaļ! Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 16. augustā ir uzsācis kriminālprocesu uz aizdomu pamata, ka trīs Latvijas pilsoņi naktī uz 15. augustu veikuši aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma "Milrem Robotics" ēkas ļaunprātīgu dedzināšanu Igaunijā. Ņemot vērā izmeklēšanā noskaidroto, VDD divus aizdomās turētos Latvijas pilsoņus aizturēja 17. augustā, savukārt vienu – 18. augustā. Visām aizturētajām personām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. Papildus VDD minētajos datumos septiņos ar personām saistītos objektos – dzīvesvietās un transportlīdzekļos – veica kriminālprocesuālas darbības. #Drošība #Latvija #Sabotāža

Jautājums juristiem - ja @CSDD_LV apsūdzēja zinātnieku, kas atklāja caurumu IT drošības sistēmā un tiesa arī notiesāja piespriežot sodu, vai es, kura dati un identitāte ir nozagta un tagad jūtos apdraudēts, varu iesūdzēt @CSDD_LV un arī no viņiem saņemt apaļu summiņu? #Tiesības #ITdrošība #Tiesaspriedums

❌ Bandycki kraj! Zespół powołany przez ministra zdrowia przygotował wyjątkowy projekt ustawy przewidujący utworzenie centralnego rejestru danych o szczepieniach. Mają w nim być gromadzone dane dzieci i dorosłych dotyczące szczepień obowiązkowych i zalecanych, w tym informacje o niewykonaniu szczepień obowiązkowych, powiązane między innymi z numerem PESEL, a w przypadku dzieci także z danymi ich rodziców lub opiekunów. Nie będzie to wyłącznie dokumentacja medyczna. Projekt przewiduje dostęp sanepidu do danych, tworzenie imiennych wykazów dzieci, u których nie wykonano obowiązkowych szczepień, oraz wykorzystywanie elektronicznej karty jako dowodu w postępowaniu mandatowym lub egzekucyjnym. O hulajnogach i loteriach dla zaszczepionych projekt ustawy nie wspomina. Innymi słowy - dane medyczne obywateli mają zostać połączone z aparatem administracyjnego przymusu dot. szczepień. Zamordyzm pełną gębą! Wobec gigantycznych interesów producentów szczepionek trzeba publicznie zapytać: kto uczestniczył w przygotowaniu tych rozwiązań i czy ujawniono wszystkie potencjalne konflikty interesów? Pytanie to chętnie w pierwszej kolejności skierowałbym do dr. Grzesiowskiego - szefa Głównego Inspektoratu Sanitarnego. Bo lobbingiem Big Pharmy śmierdzi na kilometr. #szczepienia #zdrowiepubliczne #transparentność