Search

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

Lietuvos banko specialistai pataria turėti grynųjų pinigų, kadangi dažni bankų sutrikimai, kai klientai negali atsiskaityti kortelėmis ar internetu, rodo, jog bankai kartais nepavyksta užtikrinti sklandaus mokėjimo proceso ir informuoti klientų apie galimus trikdžius. #bankai #kortelės #grynieji

Nuo rugpjūčio 1 d. Lietuvoje įsigalios pakeitimai, leidžiantys pirmam būstui įsigyti su tik 10 proc. pradinio įnašo, tačiau bankai griežčiau vertins kredito gavėjų finansinę padėtį ir reikalavimus turės atitikti mokant didesnes mėnesines įmokas, kas sutrumpins taupymo laikotarpį iki nuosavo būsto. #būstas #paskola #taupymas

Cienījamais @AndrisKulbergs ! Mūsu uzņēmums, lai DRĪKSTĒTU STRĀDĀT savā valstī, šogad samaksās aptuveni 135 000 EUR pamatā ārzemju bankai un ārzemju apdrošinātājiem. Papildus tam mums tiek nobloķēti naudas līdzekļi 650 000 EUR apmērā. Papildus tam tiek ieķīlāti 7 mums piederošie autobusi. Papildus tam trīs uzņēmuma īpašnieki parakstījušies, ka atbild ar savu īpašumu. Tā ir izmaksas uz gadu, nākošajā gadā būs aptuveni tas pats. Tas ir situācijā, kad pašu kapitāls ir 2,9 miljoni un mūsu finansu rādītāji ir teicami. Tāda ir tūrisma likumdošanas pielietošanas prakse Latvijā, ko akceptē Ekonomikas Ministrija, kas jau vairākus gadus ignorē visus mūsu un asociācijas priekšlikumus ieviest vismaz veselā saprāta minimumu šajā absurdā. Notiek tikai atrakstīšanās. Jautājumi - 1. Kas tā par uzņēmējdarbības formu, kurai tiek praksē pielietotas šādas izdarības no valsts puses? 2. Vai nav pienācis laiks beigt ņirgāties par mums un mums līdzīgiem uzņēmumiem no Ekonomikas ministra @ViktorsValainis puses? #uzņēmējdarbība #tūrisms #likumdošana

Europos Sąjunga siekia sukurti skaitmeninį eurą, kuris turėtų sumažinti priklausomybę nuo JAV mokėjimo sistemų ir suteikti europiečiams patogesnes bei konfidencialesnes atsiskaitymo galimybes, tačiau bankai nerimauja dėl didelių prisitaikymo kaštų. #SkaitmeninisEuras #EuroposSąjunga #MokėjimoSistemos

Pērn nebanku kreditētāji Latvijā aizdevuši rekordlielu summu – vairāk nekā vienu miljardu eiro, un 95 % kredītņēmēju spēj laikus atmaksāt parādus, taču notiek diskusijas par iespējamu nozares uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai. #nebankuKreditēšana #patērētājuTiesības #kredītuUzraudzība

Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnybos (FNTT) duomenimis, 2025 metais Lietuvoje ženkliai išaugo įtartinų piniginių operacijų skaičius, kai gauta daugiau nei 102 tūkst. pranešimų iš finansų įstaigų, o bankai, virtualiųjų valiutų operatoriai ir elektroninių mokėjimų įstaigos turėjo didžiausią dalį pranešimų, rodančių didėjantį finansinių nusikaltimų riziką, įskaitant sukčiavimą ir neteisėtą virtualios valiutos naudojimą. #FNTT #įtartinapiniginėsoperacijos #mokėjimai

Straipsnyje nagrinėjama, ar didelės grynųjų pinigų sumos, kurias 2024 metais laikė politikai ir su jais susiję asmenys, yra įrodymas apie šešėlinę ekonomiką ar nepasitikėjimą bankais, remiantis tyrimu, kuriame atskleista, kad bent dešimt politikų deklaravo laikantys daugiau nei 100 tūkst. eurų grynaisiais. #grynųjųpinigų #Seimo_nariai #tyrimas

Europos Centrinio Banko pirmininkė Christine Lagarde pabrėžė, kad centriniai bankai privalo išsaugoti nepriklausomybę, ypač augant spaudimui dėl ekonominių sukrėtimų ir valstybės skolos, kad galėtų priimti patikimus ir ilgalaikius pinigų politikos sprendimus. #CentriniaiBankai #Nepriklausomybė #ECB

Rusijos parlamentarai patvirtino planą, pagal kurį šalies bankai ir jų darbuotojai turėtų kovoti su Ukrainos dronų atakomis, įrengdami elektroninių trukdžių sistemas ir turėdami teisę numušinėti dronus, tačiau šis įstatymo projektas dar turi gauti aukštųjų rūmų pritarimą ir prezidento patvirtinimą. #Ukraina #Rusija #dronai