Search

Juanca said he was still surprised by an overtaking maneuver in which, according to his writing, the driver passed Lindblad with surgical precision and was close to touching him. He added that, in his opinion, no other driver on the grid did anything like that. https://t.co/IWfJZbCE92 #Fórmula1 #Autos #Deportes (translated)

A fanatical commentator wrote that Slovakia's draw in the Faroe Islands could provoke cheap mockery, but he reminded that they themselves lost there about a year ago. He described that defeat as Hašek's "crazy disgrace." https://t.co/gFSoBzTMYa #Slovensko #Futbal #Remíza (translated)

AlertesInfos reported, citing TF1-LCI, that a principal was doused with gasoline in La Ciotat. The account also indicated that the high school student, initially apprehended, had ultimately been released because the police were outnumbered. #LaCiotat #Actualités #Sécurité (translated)

Měli jsme v Česku víceméně průměrné vlády. Žádná vyloženě dobrá, spíš podprumer. Klausova éra přinesla klientelismus a symbol „špinavých peněz“, Zeman gaunerský styl včetně „Olova“, Paroubek pak ukázal sílu laciného populismu, třeba kampaní proti poplatkům u lékaře. Ale nikdy v naší historii nebyla vláda postavena z absolutně neschopných, ale všeho schopných gaunerů, jejichž hlavním úkolem je chránit svého majitele před spravedlností a jeho byznys na úkor státu. #politika #ČeskáRepublika #vláda

Labvakar, te atkal es jūsu taimlainā 😊 "Trešā ķīmija ieblieza jūtamāk par pirmajām divām, un ceturto man tūlīt dos, attiecīgi es jau gatavojos lielākai žopai nekā pagājušajā nedēļā," rakstīju pirms piecām dienām. Kā orākulā skatījos. Tobrīd gan nebija ne jausmas, kā notikumi izvērtīsies. Visu laiku naivi gribu ticēt, ka esmu kaut kāda izredzētāka par citiem, bet aizvadītā trešdiena, ceturtdiena un vēl arī piektdiena mani nolika pie vietas. Izklāstīšu jums, norakstīšu nost un zinu, ka nekad vairs negribēšu pārlasīt. Šausmu cienītājiem zemāk arī īss izklaidējošs video, ko sūtīju draugiem. Bet tas jau no piektdienas, kad deguns no ļaunā murga bija beidzot laukā un jau kā survivor gaidīju mājāslaišanu. Par visu pēc kārtas. Otrdien tātad izpilināja pēdējo litru cisplatīna. Narkotiskais miedziņš, pamošanās, lielā apetīte un sārtie vaigi - viss kā ierasts. Nogāju uz "Lāčiem" pēc pāris gardumiņiem vakaram pie TV un devos dakterēt dvēseli - bija produktīva saruna pie psihoterapeites. Viņai tur kabinetā spogulis stāv... Fak, ģīmis viss nokrāsojies sarkans, āda gail. Tobrīd vēl nenojautu, ka organismā jau sākušies procesi, kas nakti pārvērtīs elles katlā. Pamodos drīz pēc pusnakts no tādām sāpēm, kādas nekad mūžā nebiju jutusi. Vai jums ir kādreiz sāpējuši kauli, kuros iestiprināta zobu sētiņa? Man arī nē. Tās nav zobu sāpes, tas ir kaut kas briesmīgāks vēl dziļi aiz dzerokļiem. Tad augstāk, pieres līnijā, tāda kā metāla stīpa nospriegota un spiež te ciešāk, te vājāk, te ciešāk, te atkal palaiž... Un it kā ar to būtu par maz, milzīgs sāpju zutis vicinās arī paša vēža lokalizācijā - iekšpusē ķermenim sāp visas tās vietas, kas no ārpuses atzīmētas ar flomāsteru starošanas vajadzībai. Šīs sāpes man bija liels WTF?, jo tajās vietās nekas vairs nebija sāpējis kopš brīža, kad atmetu smēķēšanu. Jā, tieši tik liels brīnums tas man likās - sāpes mitējās līdz ar pīpēšanas beigām un pazuda pavisam līdz ar ārstēšanās uzsākšanu. Es tak veselu mēnesi biju dzīvojusi bez onkoloģiskām sāpēm, bet tagad tās mani kā čūska apjož no visām pusēm. Mēģinu iemigt, brīžam sanāk, tad atkal pēc pāris stundām eksekūcija sākas no jauna, un es žēloju sevi, ka nepagulēšu, ka tūlīt jau uz stariem jāceļas... Modinātājs, pamostos. Sāpes iegurnī pazudušas, zobu kaulos arī, tikai galva briesmīgi sāp. Dodos uz tualeti darīt visu to, ko stariem vajag, ieraugu sevi spogulī un... nomiru. Vēl pirms padsmit stundām izskatījos pēc cilvēka, a tagad - ap acīm balts, galvas vietā sarkans pilnmēness, āda gluda un uzpampusi spīdīga, vārdsakot - skats kā bomzei pēc pusgada kodiena. Vēss ūdens nelīdz. Tik ļoti sevis žēl.. un man vēl cauri visai slimnīcai šādā paskatā jāiet. Es katru rītu saulaini kā Polianna sveicinu visus, kas nāk pretī, bet tagad izlemju paslēpt to neglīteni hūdijā - mērķis ir ātri uz stariem, ātri atpakaļ un nomirt te pavisam, ja iespējams. Tik rūgta šī dzīve, tik skumjš tās fināls, un nekad nebūs gaišāk - šādas domas galvā. Pentagonā mani ierauga seksīgā Viktorija, un viņa skatās tā, ka izplūstu asarās. "Dočenka..," viņa novelk, lai arī esmu gadu vecāka par Viktoriju. Apskauj. Man nekas nav jāpaskaidro, viņa vienkārši pastāv mani saspiedusi un tad nogulda uz stikla paplātes. '"Tu esi karsta. Temperatūra," saka otra kolēģe, vecākā kundzīte, un atkal noglāsta man vēderu. Abas novienojas, ka situācija nav laba, bet starosim. Ja rīt man būs vairāk par 38'C, tad gan starot nedrīkstēs. Te vietā atzīmēt, ka briesmīgas mokas pat racionālu cilvēku par muļķi var padarīt. Katrā palātā ir vismaz trīs SOS pogas, kas piegādā signālu māsu dežūristabā. No īsās instruktāžas es biju sapratusi, ka poga jāspiež galējas bezpalīdzības gadījumā, respektīvi, kad cilvēks pakritis un nevar ar sevi neko. Pat prātā neienāca, ka manas mocības arī traktējas kā emergency pogas vērts notikums. Nē, es kā tāds stoiķis ciešu un īdu, vaidu un raudu, bet pogu vispār neattiecinu uz sevi... No rīta dabūju kārtīgu sutu - vairākas galvas pār manu gultu noliekušās saka: "Bet kam tad mēs te naktīs esam? Slimnīcā nevienam un nekad nav jācieš sāpes! Saulīt, nu kāpēc nesauci?" Jātzīst, viņu izmisums bija pamatots. Mūsdienu medicīna noteikti būtu glābusi, ja vien pati būtu iedomājusies, ka jāsauc palīdzība. Esmu cilvēks bez slimnīcu pieredzes, nezināju. Tātad pēc stariem manā palātā sākas iepriekš neredzēta rosība. Temperatūra virs 38'. Paņem visas iespējamās analīzes, tostarp kovidu, gripu utt. Katrai māsiņai sava versija par to, ko tās sāpes nozīmēja. Man vislabāk patīk māsas Ilzes teiktais: "Tas jau labi! Audzējam sācies sabrukšanas process!" Te es citiem uz priekšdienām gribu pateikt - ņemt vērā drīkst tikai ārstu teikto. Māsas, lai arī strādā onkoloģijā, patiesībā neko daudz no tā visa nerubī, viņas bieži vien pauž vnk savus pieņēmumus vai šur tur izlasīto, gluži kā tu un es - jomā nekompetenti cilvēki. Jā, audzējs procesā tiešām kādā brīdī sāk brukt, bet to nepavada temperatūra. Un temperatūra nerodas no cisplatīna, kā man viena māsa gribēja ieskaidrot. Visticamāk, tovakar, ejot uz "Lāču" bodīti, es vnk saaukstējos. Imunitāte pa mēnesi tik novājināta, ka pietika ar mazu caurvēju, lai man būtu baisākā nakts mūžā. Kas interesanti - man lieto tā dēvēto "balto" ķīmiju, to, kas atstāj matus. Ja tāda ir maigā, tad nestādos priekšā, kam cauri iet dāmas, kurām skeletā lej "sarkano" ķīmiju. Ārprāts. Visu cieņu, ja to var izturēt. Es laikam izkāptu pa logu. Ceturtdiena. Sāpju vairs nav, ģīmis atkal atguvis normālas aprises, bet jūtu, ka dūša nav laba. Sagumu, vai tiešām dabūšu izbaudīt vēl arī slavenās vemšanas? Pietiek jau ar caurejām. Iepilina pretvemšanas šķidrumu un vienojamies, ka piektdien tad izpilnās vēl vienu (ar ko tas beidzās, sk. video.) Līdz vemšanām netiku, taču šķebināšana nepamet visu nedēļu. Citrontēja palīdz, ingvers palīdz. Ceturtā arī bija mana pēdējā ķīmija, tā ka vairs laikam tāda mēroga mocību nebūs. Vēl mēnesi cisplatīns uzkavēsies organismā un darīs savu darāmo pieņemamā formā. Nobeigšu uz nots, kas man liek raudāt. Viktorija, šis radioloģijas eņģelis. Ceturtdien es viņai čukstēju, ka man nolaižas rokas un fundamentāli vairs neredzu nākotni. Jā, divus trīs gadus viņas man šeit uzdāvinās, bet tālāk ko? Viktorija pieliecas man tuvu klāt, spoži zilās acis burtiski pāris cm no manām zaļajām, un viņa nopietni kā gadsimta darījumā saka: "Rīt atnes man lapiņu, uz kuras uzraksti savu lielāko vēlēšanos. Aizloki, aizlīmē, atdosi man." Un tad pati kļūst emocionāla - izrādās, pirms dažiem gadiem viņai bijusi "pilnīgi bezcerīga" situācija ar bērnu, viņa atstājusi savu zīmīti Prāgā uz Kārļa tilta, un bezcerīgais stāvoklis sācis uzlaboties, līdz bijis pavisam labi. Un piektdien pēc darba viņa atkal lidos turp. Sestdien no rīta telefonā ieraugu ziņu no viņas. Nu kā lai te neraud? Viktorijai, vnk algotai RAKUS darbiniecei, neviens neliek savā privātajā laikā turēt rūpi par pacientiem, kuru tur ir simtiem... Tieši tik kolosāli ir sirdscilvēki savā vietā 🥺 Un visām šīm, iespējams, naivajām ticības lietiņām un placebo tomēr atrodas vieta blakus protokolētai medicīnai. Nu viss, šis baigi gari sanāca. Eju gulēt, rīt man atkal 7.50 stari. Viktorija vēl nebūs atpakaļ, toties būs superīgā feinā kundzīte ar "Yes, perfecto!" Četras nedēļas slimnīcā nolauztas, vēl divas priekšā. Atļaušos vēlreiz atgādināt, ka laicīga došanās pie ārstiem jebkuru mazāko aizdomu gadījumā aiztaupīs jums to, ko piedzīvoju es. Atgādināšu arī no aizsaules, ja nu kas 😉 #ķīmija #veselība #slimnīca

Fauda: Jediná chyba je, že si to teď vyčítáš Poslední série Faudy má jednu zásadní nevýhodu: nedá se sledovat po jednotlivých dílech. Řeknete si, že ještě jeden zvládnete. A pak zjistíte, že je hluboko po půlnoci. Tedy pokud vaše žena neusne :) Je to dechberoucí, syrová a možná jedna z nejsilnějších sérií celého seriálu. Nejen kvůli akci, ale hlavně proto, že se Fauda znovu pokouší ukázat svět, o kterém si v Evropě často myslíme, že mu rozumíme. Ve skutečnosti ho ale většinou jen sledujeme z bezpečné vzdálenosti. Dlouhodobě na Faudě oceňuji, že izraelsko-palestinský konflikt nezjednodušuje na boj Židů proti Arabům. Řada hlavních postav má arabské kořeny — základní střet není mezi národy, ale mezi lidmi, kteří chtějí normálně žít, a těmi, kteří jsou ve jménu fanatické ideologie ochotni zabíjet. A právě v tom je poslední série mimořádně silná. Nahlédnutí do událostí 7. října 2023 — byť televizně zpracované a zjednodušené — působí velmi intenzivně. Připomíná, že terorismus není abstraktní politický pojem, ale pro ty, kdo se s ním setkají, velmi konkrétní brutalita. Fauda přitom ani po tom všem nesklouzává k nenávisti vůči Palestincům. Neukazuje kolektivní vinu. Ukazuje ale bez příkras fanatismus a brutalitu teroristů — a zároveň to, jak snadno se na Západě z bezpečné vzdálenosti relativizuje něco, co by nikdo nechtěl zažít na vlastní kůži. Proto tak dobře fungují i zdánlivě malé dialogy. Doron se ptá Eliho na ženu, co vědomě chodí s členem Hamásu: „Co to s těma Francouzkama je?“ Eli suše odpoví: „Výčitky z kolonizace.“ Pár vteřin, které přesně vystihují západní schopnost omlouvat i nepřijatelné věci. Ještě silnější je konverzace mezi Gabim a Doronem, kterého sžírá, že zastřelil teroristu: „Tvoje reakce byla přirozená, přiměřená a instinktivní. Jediná chyba je, že si to teď vyčítáš.“ Fauda není dokument, má svou dramatickou licenci. Přesto dokáže něco, co se dnes příliš nedaří: ukázat konflikt bez laciného moralizování a bez dělení světa na dobré a zlé podle národnosti. Lidé jsou v ní lidé — se strachem, láskami i chybami. A teroristé jsou teroristé ne proto, že jsou Arabové, ale proto, že se rozhodli vraždit nevinné ve jménu ideologie. A možná právě to je na poslední sérii nejsilnější: že ani po 7. říjnu nerozdmychává nenávist vůči celému národu. Jen připomíná, že mezi snahou porozumět druhé straně a ochotou omlouvat terorismus vede jasná hranice — a že bychom ji neměli přestat vidět. Můj osobní názor #Fauda #Israel #7October #Fauda #MiddleEast #MustWatch #Fauda #MiddleEast #MustWatch

The Daycare Governance Model Something sinister is lurking behind the curtain of compassion. We have told ourselves that caring for others is the highest good, but there is a pathological side to it that we refuse to acknowledge. There is a phenomenon known as Munchausen syndrome by proxy. It is a form of child abuse in which a caregiver—typically the mother—fabricates or induces illness in someone under her care in order to gain attention or sympathy. The mother is not indifferent to the child’s well-being, and that is the most disturbing part. She is devoted to the child. Around the clock, she visibly tends to the infant’s needs. This is depicted in *The Sixth Sense*. A young boy who can see and speak to the dead is brought to the wake of a girl named Kyra. She leads him to a box containing a videotape. The tape shows Kyra’s mother quietly lacing her daughter’s food with poison, only to play the role of a saint at her bedside for the gathered relatives—absorbing their pity and praise for how selflessly she cared for her dying daughter. The town saw a devoted mother, but the reality was manufactured sickness. We have scaled this pathology up to the level of civilization. The will to care is one of the most powerful drives in women. Properly channeled, it is deeply necessary and virtuous. But as social institutions—therapy, academia, law, NGOs, and bureaucracies—are increasingly comprised of women, this instinct is redirected from individual children, where it can be extremely beneficial, toward society at large, where it becomes disastrous. I call this the daycare governance model. It has only three roles: infants to be protected, or the oppressed; caregivers to administer care, or the dissenters. The caretaking class, or its allies, gains power and influence by managing human suffering. They are rewarded with prestige, funding, and greater authority—all of which increase in proportion to the number of victims under their care. Those incentives resemble the logic of Munchausen syndrome by proxy: increasing the number of sick people under their supervision will, in the end, produce more sick people.

La città dei vivi di Edoardo Gabbriellini, presentato a Venezia 83, è un film intenso che, ispirandosi liberamente al libro di Nicola Lagioia, esplora il contesto e le conseguenze dell'orribile omicidio di Luca Varani senza ricorrere alla spettacolarizzazione dell'orrore, offrendo invece un ritratto delicato della vita e delle relazioni della vittima. #LaCittàDeiVivi #Venezia83 #CinemItaliano

TASS: Norsko zadrželo na Špicberkách ruskou loď " Profesor Molčanov". Ruské úřady tvrdí, že jde o laciný pokus si získat západní spojence. Aktualizace: Norsko, ve spolupráci s ukrajinským Naftogazem, zabavilo ruskou státní výzkumnou loď Profesor Molchanov ve Svalbardu. Zabavení proběhlo v rámci prosazování rozhodnutí z roku 2023, které nařizuje Rusku zaplatit 4,22 miliardy dolarů jako kompenzaci za majetek zabavený na Krymu. #Norsko #Rusko #Špicberky

Jedna poznámka k přestupům @ACSparta_CZ 📜 Tomáš Rosický říkal na konci července na setkání s fanoušky na otázku, kde jsou posily, následující věc: "Na dobré věci si musíš počkat. Na marketech, kde se pohybujeme, tak nejsi nikdy sám. Víš, odkud k nám přicházejí hráči. Jsou to top 5 nebo top 8 ligy. Trvá dlouho, než je přivedeš. A myslím, že budeš spokojenější třeba koncem tohoto týdne." Na konci toho týdne pak přišli Guddal a Brunes. První zmiňovaný měl nabídku ještě z Toulouse (vybral si Spartu) a Brunes čekal asi možná lepší laso ze západu, ale vybral si Prahu. Hoever a Mbe Soh jsou podobný příběh. Mimochodem, Rosa je nemohl pořídit před 6 týdny. Nebo mohl třeba místo Hoevera pořídit za podobné peníze třeba Cedidlu z Jablonce. Nevyplatí se čekat? Za mě jo. Mimochodem, Rosa to zmiňoval i před rokem pro iDnes: "Sparta je v takové pozici potravního řetězce, že nemůže koukat dopředu třeba pět let jako třeba Arsenal. V ideálním scénáři hledíme rok dopředu, pokaždé se stane něco, co vůbec nečekáte. Plánování je těžké, stejně jako udržet kluky hladové, když splníte věci, na které je lákáte. V Arsenalu si skládají skládačku, ale vy pořád koukáte, co se stane, když vám někdo přijde pro toho a tamtoho." A poučení? Hodnoťme přestupová období až na konci léta. Ne když přestupák začíná. A přestupy jako takové až třeba s půlročním odstupem. Na papíru to pak vypadá o hodně jinak. Ale to by si pak někteří nesměli na laciné kritice honit lajčíky a views 🤫 #ACSparta #přestupy #fotbal

Ukraina noteikusi sankcijas pret animācijas seriāla Maša un Lācis veidotājiem, studiju Animaccord, apgalvojot, ka šis seriāls izplata prokrieviskus naratīvus un apdraud Ukrainas nacionālo drošību, kā arī pilnībā aizliedz tā pārraidi valstī. #MašaUnLācis #Sankcijas #ProkrieviskiNaratīvi

🚨 Les discussions progressent entre le PSG et Montpellier concernant Laciné Megnan 🇫🇷 ! 🗣️ Les négociations tournent actuellement autour d’un prêt d’une vers le club de la Paillade après l’achat du joueur. 🤝 Le deal se bouclera pour une somme supérieure à 10M€ 💰 Le joueur a déjà un accord sur un contrat de 5 ans avec le PSG. (@Santi_J_FM) #PSG #Transferts #Ligue1