Search

Diena Nr. 30 gari, bet ļoti svarīgas tēmas! Šodien dienaskārtībā — valsts finanses, veselības aprūpes reforma, valdības darbu izpilde, drošība, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmējdarbības vide un Latvijas jauniešu panākumi. FINANŠU MINISTRIJA — BUDŽETS Situācija ir nopietna! Sociālā budžeta pārpalikums pašlaik sedz pamatbudžeta deficītu, taču šis uzkrājums drīz beigsies. Faktiski jau sākam dzīvot no iepriekš uzkrātā. Es sagaidu no Finanšu ministrijas pilnīgi jaunu pieeju valsts budžeta sagatavošanai: ➖️ atklātu un saprotamu sarunu ar sabiedrību un uzņēmējiem; ➖️ mazāk sarežģītu fiskālo terminu, kurus lielākā daļa cilvēku nesaprot; ➖️ prognozes, kas atbilst realitātei, nevis vēlamajam scenārijam; ➖️ godīgu visu vēsturisko saistību un iepriekšējo lēmumu ietekmes atspoguļošanu budžetā, nevis paslaukot, kaut kur Latvijas Gada pārskatā – “Zembilance” postenī; ➖️ konkrētus priekšlikumus ne tikai izdevumu samazināšanai, bet arī valsts ieņēmumu palielināšanai! Ir jābeidz nemitīgi atsaukties uz ārējiem apstākļiem. Valstij ir jāspēj plānot savas finanses atbilstoši faktiskajai situācijai. Joprojām sagaidu arī aktīvu uzņēmēju iesaisti. Dati ir pieejami, bet pašlaik uz galda redzu tikai konsolidācijas scenāriju bez konkrētiem priekšlikumiem. Tā strādāt nevar. Mani interesē rezultāts, kurā valsts pelna, nevis tikai tērē. Jau šogad jāatrod aptuveni 200 miljoni eiro. Savukārt 2029. un 2030. gadā izaicinājumi būs atrast veidu, kā fiskāli nosegt aptuveni 290 un 900 miljonus eiro. Papildus tam jāņem vērā aizņēmumu procentu maksājumi, valsts parāda apkalpošanas izmaksas un nepieciešamība aizsardzības izdevumus pilnā apmērā segt no valsts budžeta. Tāpēc nekavējoties nepieciešami priekšlikumi, kā valsts var vairāk nopelnīt. Pretējā gadījumā riskējam atkārtot Igaunijas kļūdas. VESELĪBAS APRŪPES REFORMA Valsts kontroles un premjera biroja vērtējumā esošā veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un strukturāli greiza. 90.gadu reformas rezultātā tika pieņemts NEPAREIZS politisks lēmums, - slimnīcu darbu organizēt kā uzņēmumiem. Šis modelis nav devis gaidīto rezultātu. ➖️ Slimnīcām formāli jādarbojas kā komersantiem, lai gan tās gandrīz pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta. ➖️ Komercsabiedrības galvenais mērķis ir PEĻŅA, savukārt valsts veselības aprūpes mērķim jābūt izārstētam un veselam cilvēkam. ➖️ Slimnīcu valdēs un padomēs nedrīkst nonākt cilvēki bez pietiekamas izpratnes par veselības aprūpes sistēmu. ➖️ Pašreizējais modelis ir radījis situāciju, kurā privātās un valsts slimnīcas savstarpēji konkurē par vienu un to pašu publisko finansējumu. ➖️ Finansēts tiek process un manipulāciju skaits, nevis ārstēšanas rezultāts. Ja sistēma maksā par veikto manipulāciju daudzumu, tā motivē veikt pēc iespējas vairāk procedūru. Vienlaikus valstij bieži nav pietiekamu iespēju pārliecināties par katras manipulācijas nepieciešamību un kvalitāti. Tāpēc veselības pakalpojumu sistēmas izmaiņas jāsāk nekavējoties. Nodokļu maksātāju naudu nedrīkst turpināt bērt caurā cepurē. Primāri jāvērtē divi virzieni: 1️⃣ Vai valsts slimnīcām vispār jāturpina darboties kapitālsabiedrību formā, vai arī piemērotāks būtu valsts budžeta iestādes vai atvasinātas publiskas personas modelis. 2️⃣ Kā nodalīt valsts apmaksātos pakalpojumus no privātā tirgus, vienlaikus nodrošinot pacientiem pieejamību, kvalitāti un taisnīgus konkurences nosacījumus. Izglītībā valsts finansējumu var saņemt tikai licencēta un akreditēta iestāde, kas ir izgājusi kvalitātes pārbaudi. Arī slimnīcām jābūt skaidram, pārbaudāmam un stingram kvalitātes standartam. Vienlaikus jāizvērtē ārstniecības riska fonda situācija un tas, vai pacientu kompensāciju sistēma ir pietiekami finansēta un efektīva. Ir jāmaina arī pacientu plūsma. Nevienam neienāk prātā augstskolā prasīt mācīt reizrēķinu. Taču veselības aprūpē cilvēki ar vienkāršākām traumām un saslimšanām joprojām nonāk universitātes slimnīcās, kuru uzdevums būtu ārstēt vissarežģītākos gadījumus. MINISTRU TOP 3 DARBI 1/2 ⬇️ #Latvija #Finanses #Veselība

Futbola Pasaules kausā, kurš šogad norisinās 16 pilsētās ASV, Kanādā un Meksikā, ir sākusies izslēgšanas posms, ko LSM speciālizlaidumā analizē sporta žurnālisti un futbola eksperti, apspriežot lielākos pārsteigumus un prognozes par nākamajām spēlēm. #PasaulesKausā #futbols #izslēgšanasSpēles

Rakstā tiek apspriests, kā klimata pārmaiņas ietekmē laikapstākļus, tostarp Jāņu svētku laika laika prognozes, un tiek izcelta nepieciešamība pielāgot infrastruktūru, ņemot vērā sekojošos ekstremālos laika apstākļus un cilvēka radītās ietekmes uz klimatu. #KlimataPārmaiņas #Laikapstākļi #Jāņi

Vilniuje gydytojas M. Butvila pažymėjo, kad raumenų būklė ir fizinis pajėgumas yra svarbesni už lieknumą, nes net ir turintys antsvorio, tačiau fiziškai aktyvūs žmonės, dažnai turi geresnes sveikatos prognozes nei liekni, bet neaktyvūs asmenys. #ilgaamžiškumas #raumenys #fizinis_pajėgumas

Liepājā iedzīvotāji un uzņēmumi izjūt cenu pieaugumu, kas saistīts ar augstākām apkures, elektrības un pārtikas produktu izmaksām, neskatoties uz nelielu patēriņa cenu samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, un prognozes liecina, ka tuvākajā laikā izmaksas turpinās pieaugt. #Inflācija #Liepāja #CenuKāpums

Nors kviečių kainos Lietuvoje mažėja, maisto produktų kainos, ypač duonos, kyla dėl stiprios vidaus paklausos ir vartotojų elgsenos, o prognozės rodo galimą tolesnį jų augimą, kas gali neigiamai paveikti gyventojų perkamąją galią ir ekonominį konkurencingumą. #MaistoKainos #Ekonomika #Infliacija

Padome ir apņēmusies noteikt monetāro politiku, lai nodrošinātu inflācijas stabilizāciju mūsu divu procentu mērķa līmenī vidējā termiņā. Saskaņā ar šo apņemšanos mēs šodien nolēmām paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Karš Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt likmes ir pamatots dažādos scenārijos, kuros aprakstīts, kā šoks varētu attīstīties un ietekmēt eirozonas vidēja termiņa perspektīvas. Eirosistēmas darbinieku bāzes prognozēs paredzams, ka kopējā inflācija 2026. gadā būs vidēji 3,0%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2,0%. Attiecībā uz inflāciju, neieskaitot enerģiju un pārtiku, bāzes prognozē paredzēts vidēji 2,5% 2026. un 2027. gadā un 2,2% 2028. gadā. Salīdzinot ar martu, ECB darbinieki ir pārskatījuši un paaugstinājuši inflācijas bāzes prognozi 2026. un 2027. gadam, jo enerģijas cenu tendence ir augstāka, kas zināmā mērā, domājams, ietekmēs pārtikas, preču un pakalpojumu inflāciju. Bāzes prognozē ekonomikas izaugsme 2026. gadā vidēji būs 0,8%, 2027. gadā - 1,2% un 2028. gadā - 1,5%. Šī ir lejupvērsta korekcija 2026. un 2027. gadam, kas atspoguļo kara izteiktāku ietekmi uz preču tirgiem, reālajiem ienākumiem un uzticību,

Birželio 11-ąją Meksikoje prasidės 23-iasis pasaulio vyrų futbolo čempionatas, kuriame favoritais laikomi Ispanijos futbolininkai, o šalių prezidentai linkėjo sėkmės savo rinktinėms, tuo tarpu varžybų dalyviai ruošiasi akistatomis konkursinėse grupėse. #FutboloČempionatas #Ispanija #Prognozės

Birželį Lietuvoje elektros kaina gali toliau augti, nes gegužę vidutinė didmeninė kaina siekė 82,33 euro už MWh ir buvo 21,7 proc. aukštesnė nei praėjusiais metais, o ateities prognozės rodo, kad orų svyravimai ir riboti tarpvalstybiniai perdavimo pajėgumai gali prisidėti prie kainų didėjimo. #elektrinėKaina #elektrosRinka #prognozės

EBPO prognozavo, kad pasaulio ekonomikos augimas šiemet sumažės iki 2,8 proc., o Lietuvoje taip pat tikimasi tokio paties augimo rodiklio, kuris dar labiau sumažės iki 1,9 proc. 2027 metais, atsižvelgiant į augančius energijos kaštus ir globalius konfliktus. #EBPO #pasaulioekonomika #prognozės

Rusijai gresia didelis karo išlaidų deficitas, nes pagal prognozes jos išlaidos karui su Ukraina šiais metais gali viršyti biudžete numatytus lėšas mažiausiai 2 trilijonais rublių, o deficitas jau pasiekė 5,9 trilijono rublių, kas yra didžiausias nuo plataus masto invazijos pradžios. #RusijosBiudžetas #KaroIšlaidos #Ukraina

Rusijos biudžeto deficitas, kuris šiais metais planuotas 3,8 trilijono rublių, per pirmuosius keturis mėnesius jau viršijo 5,9 trilijono rublių, o prognozės rodo, kad karo su Ukraina išlaidos gali dar labiau didinti šią sumą, nes vyriausybė raginama įšaldyti nekarines išlaidas. #Rusija #KaroIšlaidos #Ekonomika

Britu izlūkdienests aplēš, ka kopš kara sākuma Ukrainā nogalināti gandrīz pusmiljons krievu karavīru, kas ir ievērojami augstāks skaits nekā iepriekšējās prognozes, un tas ir pirmais gadījums, kad tik augsti stāvošs britu ierēdnis apliecina šādas aplēses. #Putins #Ukraina #krievuzudējumi