Search

Cepuri nost musu vēstniecībai 🇺🇦. Jums liekas, ka tā ir parasta vēstniecība.... nē, tur ir Latviši ar "olām", jo mūsu vēstnieks ir vienīgais starp 4x citu pasaules vēstniekiem, kas dzīvo tur kopā ar sievu ikdienā. Pārējie visi mainās ik mēnesi un nedzīvo uz vietas, jo ir bail no ikdienas raķešu un dronu uzbrukumiem. Līdzīgi arī mūsu ārlietu eksperts ar koļeģi abi dzīvo Kijivā katru dienu. Viņi ir atslēga mūsu dienestiem, ārlietām, uzņēmējiem un valstpiederīgajiem darīt visu, lai palīdzētu Ukrainai un mūsu uzņēmejiem un atbalstītājiem #Ukraina #Ārpolitika #Solidaritāte

PRO ierindnieki jau otro dienu vienā elpas vilcienā sludina, ka @JanisDombrava ir “apdraudējums Latvijas drošībai” un ka viņš nepamatoti “pamāca Spāniju”, viņiem esot “sveškauns” un vispār tūdaļ tūdaļ Spānijas NATO kontingents pametīs Latviju. Tieši viņu histēriskais tonis ir tas, kāpēc vispār šo komentēšu. Vienīgais, ka, atšķirībā no PRO & co, es neesmu tikai dzirdējis par kaut kādu vēstuli no “Panorāmas” nostāsta bez satura vai atsaucēm - pārzinu vēstules saturu un kontekstu. Vispirms par metodi, kas jāizskauž no Latvijas politikas. Ikreiz, kad kādam neizdevīga vai nepatīkama izrādās kāda politiska lēmuma pieņemšana, tiek izspēlēta viena un tā pati kārts - “sabiedrotie apvainosies”, “sabiedrotie aizies”. To dzirdējām, kad apsvērām Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas - šie paši personāži, kas šodien raud par Dombravas vēstuli Spānijai, draudēja, ka Kanāda pārskatīs savu NATO klatbūtni Latvijā. Tagad - spāņi. Šī retorika nav nekādas rūpes par drošību, tā ir sabiedroto uzticamības diskreditēšana savu politisko punktiņu iegūšanai - it kā mūsu NATO partneri būtu frivoli un kaprīzi diletanti, kas savas saistības pret Latviju nosaka pēc tā, kā viņiem patīk kāda ministra vēstule citam ministram. Ja kāds patiešām tā domā par Spāniju vai Kanādu - tas ir apvainojums viņiem, nevis Dombravam. Par saturu, kuru neviens no kliedzējiem nav lasījis, bet zina visu tik labi, lai komentētu. Vēstule nav ultimāts un nerada Latvijai nekādas jaunas saistības - tieši pretēji, tajā ir izteikta solidaritāte ar Spāniju par cietušajiem Seutā, piedāvāta tehniskā palīdzība un pieredze, ko Latvija guvusi piecu gadu hibrīdkara apstākļos pie Baltkrievijas robežas. Tas sasaucas tieši ar to, ko valdības pārstāvji janvārī teica Saeimas ārpolitikas debatēs: Latvija ir gatava dalīties pieredzē solidaritātes mehānisma ietvaros, taču jaunus migrantus neuzņemsim un par tiem nemaksāsim. Vēstulē arī nosaukts pats problēmas kodols - vairāk nekā pusmiljona nelegālo migrantu legalizācija Spānijā, ko Latvija pamatoti neuzskata par tikai Spānijas iekšlietu jautājumu, jo šī lēmuma sekas skars visu Šengenas zonu. Latvija nupat arī pievienojās 22 ES valstu līderu vēstulei ar aicinājumu uz koordinētu rīcību šīs krīzes risināšanai - tajā pašā laikā, kad Itālija, Somija un Dānija atklāti pieprasīja Spānijas izslēgšanu no Šengenas zonas. 22 ES valstu līderi brīdināja tieši par to pašu - ka nelegālo migrantu legalizācija radījusi signālu, ka nelikumīga ieceļošana var pārtapt par likumīgu uzturēšanos. Pati par sevi ES dalībvalsts ministra vēstule citas valsts ministram nav nekas neparasts - iekšlietu resori Eiropā regulāri sazinās un formulē savā starpā - tā ir ikdienas prakse, ne skandāls. Un pēdējais. Šī vēstule radās uz pamata, ko mantojumā atstājusi iepriekšējā valdība - deviņus mēnešus politiskā līmenī neatrisināts migrantu solidaritātes mehānisma jautājums ES migrācijas pakta ietvaros. Tā ir tieša bijušā iekšlietu ministra Kozlovska neizdarība. Visdrīzāk rudenī Latvijai būs jāveic maksājumi tieši tāpēc, ka Kipra, Grieķija, Itālija un Spānija nav gribējušas Latvijas piedāvāto alternatīvo (tehnisko) atbalstu - jo šis jautājums nekad nav bijis pacelts politiskā līmenī. Dombrava to beidzot izdarīja ar šīs vēstules palīdzību. Atgādināšu, ka starptautiskajā diplomātijā šādu savstarpējo amatpersonu darba saraksti nav pieņemts publicēt. Ja vien tā nav apzināti politizēta vai nopludināta. Te nu katrs var spekulēt par iemesliem un to, kā šī informācija nonāca pie medijiem. Šādi PRO savus nesmukumus ar Rasimas lietu aizskalot aizmirstībā neizdosies. #Latvija #NATO #politika

Ukrainas valdība iecēlusi Jevheniju Hmaru par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju un Andriju Sibihu par ārlietu ministra pienākumu izpildītāju, kā daļu no ministru struktūras reorganizācijas, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbu aizsardzības un ārpolitikas jomās. #Ukraina #aizsardzībasministra #valdība

Ķīna maina savu ārpolitikas pieeju no nogaidīšanas taktikas uz aktīvu un stingru pretstāvēšanu, izmantojot savu pieaugošo ietekmi, lai pārveidotu starptautisko vidi, kā apliecinājums ir tirdzniecības sankciju apmaiņa ar ASV un izlēmīgāka rīcība attiecībās ar citām valstīm. #Ķīna #ārpolitika #sankcijas

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par izmaiņām valdībā, liekot premjerei Jūlijai Sviridenko uzņemt jaunu amatu, kā arī uzsverot nepieciešamību pārskatīt politisko stratēģiju un iecelt amatpersonas, kas atbildēs par galvenajiem ārpolitikas virzieniem. #Ukraina #Zelenskis #Sviridenko

Andis Kudors raksta, ka nesenie Armēnijas parlamenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja premjers Nikol Pašinjans, iezīmē nozīmīgu pagriezienu armēņu ārpolitikā, jo valsts saskaras ar izvēli starp Rietumu tuvību un Krievijas ietekmi, ko pastiprina Krievijas atteikšanās sniegt militāro atbalstu Armēnijai 2020. gada karā ar Azerbaidžānu. #Armēnija #Krievija #EiropasSavienība

NATO samita gaidās Ankarā eksperti izsaka piesardzīgus uzskatus, norādot uz nepieciešamību pēc skaidras sabiedroto apņemšanās aizsargāt teritoriju un ASV klātbūtnes Eiropā, bet tajā pašā laikā atzīst, ka Latvijai, neskatoties uz aizsardzības finansējumu, var nepietikt, lai gūtu ASV atzinību. #NATO #Ārpolitika #Drošība

Saistībā ar slepenu Vašingtonas grupas čatu, kurā piedalījās Volodimirs Zelenskis un eiropas līderi, izcēlies skandāls, kad Eiropas Komisija atteicās atklāt saraksti, atsaucoties uz sensitīvu ārpolitikas informāciju, izraisot debates par pārredzamību un mudinot Eiropas ombudu uzsākt izmeklēšanu. #Zelenskis #ESLīderi #SlepenaisČats

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders apgalvo, ka daudzu valstu nevajadzīgi intensīvā saruna ar Putinu nenodrošina nepieciešamos rezultātus, jo Krievija pašlaik ir militāri vāja un ekonomiski nestabila, kas liek domāt, ka tās sabrukums ir tuvāk nekā šķiet. #Ukraina #Krievija #Putins

Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs paziņoja par saziņas pārtraukšanu ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās Kaju Kallasu, reaģējot uz viņas apgalvojumu, ka Izraēla ir līdzīga aparteīda režīmam, kas izraisījis diplomātisko attiecību saasināšanos starp Izraēlu un ES. #Izraēla #ES #ārpolitika

ASV mediji norāda, ka Trampa vienošanās ar Irānu, kas ir pagaidu risinājums sarunām par Irānas kodolprogrammu, ir izsaukusi plašu kritiku, jo secina, ka prezidents atdevis vairāk nekā saņēmis, turklāt vienošanās rada bažas par Irānas saņemto finansiālo labumu bez prasības likvidēt kodolieročus. #IrānasKodolprogramma #TrampaVienošanās #Ārpolitika

Francija izsākusi diskusijas par ES diplomātiskās sistēmas reformu, pievēršot uzmanību kritikai par pašreizējo struktūru un Kajas Kallasas lomu, izliekot trīs iespējas: stiprināt, vājināt vai pārveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu, kamēr dalībvalstis turpina cīnīties par kontroli un efektivitāti ārpolitikā. #ESĀrpolitika #Francija #KajaKallasa

Ukraina oficiāli uzsāks pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību 15. jūnijā, kas ir nozīmīgs solis tās ārpolitikā un ietver reformas tiesu sistēmā, publiskajā iepirkumā un finansēs, potenciāli ietekmējot arī Latviju un pārējo Eiropu. #Ukraina #EiropasSavienība #iestedasanasSarunas

Pēc Bloomberg ziņojuma, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir nopietnas problēmas, jo Armēnija, kas ilgstoši bijusi Krievijas sabiedrotā, tagad atsakās pakļauties Maskavas ietekmei un meklē jaunas sadarbības iespējas ar Rietumiem, kas liecina par Krievijas ārpolitikas neveiksmēm. #Putins #Armēnija #Krievija