Search

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Ukrainas prezidents Volodymyrs Zelenskis apgalvoja, ka Ziemeļkoreja gatavojas nosūtīt Krievijai vēl 30 000 karavīru un jaunus ieročus, kas rada draudus arī Āzijas valstīm, un uzsvēra, ka Krievija palīdz Ziemeļkorejai apgūt kara vešanas prasmes. #Krievija #Ziemeļkoreja #militārāsadarbība

Bērnu nometne Geimot gudri Latvijā piedāvā jauniešiem attīstīt veselīgas digitālās prasmes, apgūstot spēļu izstrādi, videomontāžu un sadarbības prasmes, apvienojot to ar fiziskām aktivitātēm, lai lauztu stereotipus par videospēļu kaitīgumu un veicinātu izpratni par to pozitīvo ietekmi uz personības attīstību. #Videospēles #E-sports #VeselīgasPrasmes

Pētījums parāda, ka Latvijā trešdaļai pieaugušo ir zemas tekstpratības un rēķinpratības prasmes, kas veicina sociālas un ekonomiskas problēmas, neskatoties uz to, ka jaunākā paaudze gūst labus rezultātus, un norāda uz nepieciešamību aktīvāk iesaistīt tos, kuriem izglītības atbalsts ir visvairāk vajadzīgs. #lasītprasme #rēķinprasme #pieaugušoizglītība

Jā — par mazās pacientes nāvi atbildīgajai medmāsai tiesā piešķirts krievu val. tulks.👇Kaut gan darba stāžs ~30gadi. https://t.co/7rYarUPAVp P.S. Savukārt Ugorenko kolēģes latviešu val. prasmes,šķiet,ir tādā līmenī,kāds ir Anitas Braunas&Co rekrutētajiem ziņu gatavotājiem LSM.😬 https://t.co/idVoX2r01V #medicina #tiesa #valodas

Aldis Ērglis rakstā aplūko, kā mākslīgā intelekta attīstība veicina organizāciju pārstrukturēšanu, kur mazākas komandas ar lielāku atbildību aizstāj tradicionālās lomas, radot jaunu profesionāļu tipu — būvētāju, kuri spēj apvienot dažādas prasmes un ātri reaģēt uz tirgus vajadzībām, līdz ar to pievēršot uzmanību situācijas analīzei un pareizu lēmumu pieņemšanai. #MākslīgaisIntelekts #OrganizācijuPārveide #Būvētājs

🙈🙈🙈 No vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem saņēmu ziņas, ka Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga esot izsūtījusi apkārtrakstus žurnālistiem ar rīkojumu pārtraukt protestus pret zīmola maiņu, citādi LSM uzraudzības vadībā nonākšot Pūpols ar Āboliņu (laikam domāts Ivars). Tā kā progresīvo žurnālistu aprindās Guntai ir zināma autoritāte, daži tiešām vairs nepīkst un ar nodurtām galvām turpina darbu. Taču vairums žurnālistu par šo histēriju smejas, jo saprot, ka te nav nekāda sakara ar veselo saprātu. Manas zināšanas un prasmes ļauj izvēlēties, ko dzīvē darīt. Un es daru to, kas man patīk un kas man ir interesants. Sēdēt birokrātiskā iestādē un mēģināt iepūst jēgu divu valsts uzņēmumu restrukturizācijā par vēl vienu bezjēdzīgu valsts rūpnīcu nav ne mans sapnis, ne aicinājums. Joprojām uzskatu, ka privāta Latvijas Televīzija sabiedriskā medija funkcijas pildītu daudz sekmīgāk nekā pašreizējais Zaķusalas konglomerāts. To spilgti pierāda TV3 raidījumi “Nekā personīga” un “Zebra”. Privāta televīzija neiepirktu bezjēdzīgi daudz dārgas un nevajadzīgas tehnikas vienības, kuras netiek pienācīgi izmantotas. Un atsevišķos gadījumos netiek izmantotas nemaz. Es ceru, ka @Valsts_policija Latvijas televīzijas tēriņiem tehnikas jomā ar laiku sniegs pienācīgu vērtējumu. Un aicinu @LatvijasTV un @LRZinas darbiniekus turpināt mani informēt par notiekošo jūsu uzņēmumā. 1. Pie manis ir anonīmi kā baznīcā. 2. Varbūt mēs tiešām ar @Ivars_Abolins kopā atradīsim kādu jēdzīgu risinājumu. #Līgo #Žurnālistika #Baltija #Mediji

Diena Nr. 14 premjera krēslā Šodien — agrs reiss uz Briseli ar @airBaltic. Lieliski, ka reisā bija #Starlink — varēju turpināt darbu un stiprināt MK lēmumus arī gaisā. ✅ Rīts sākās ar tikšanos #NATO galvenajā mītnē, kur Latvijas vēstnieks NATO @Riekstins__M mūs ļoti sirsnīgi uzņēma. Iespaidīgi — tāds Eiropas līmeņa Pentagons. ➖ Vēstnieks mani izaicināja uz Latvijas novusa spēli. Teikšu godīgi — būs jāiet trenēties 😬 Vai nu esmu zaudējis prasmes, vai arī Riekstiņa kungam NATO ir ļoti spēcīgi sparinga partneri. ➖ Uzrunāju Latvijas pārstāvjus NATO — militāros, civilos un drošības jomas cilvēkus. Kopā 36 mūsējie. ➖ Gatavojos 1:1 tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti. ✅ 1:1 tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti @SecGenNATO Jau no pirmās minūtes pārgājām uz “tu”. Izrādījās, ka mūs saista daudz kopīga — mans 13 gadus ilgais darbs ar Nīderlandi un Marka darbs produktu izplatīšanā Baltijā deviņdesmitajos gados. Pārrunājām Latvijai būtiskus drošības jautājumus: ➖ lielāku NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijā; ➖ Ukrainas antidronu “kupola” projekta Latvijā sinhronizēšanu ar NATO sistēmu; ➖ Latvijas apņēmību turpināt stiprināt aizsardzību, NATO austrumu flangu un atbalstu Ukrainai; ➖ lielāku NATO aviācijas klātbūtni Latvijā — līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā; ➖ vienojāmies, ka nedēļas laikā NATO uz Latviju atsūtīs divus ģenerālsekretāra vietniekus, lai sniegtu tiešu atbalstu mūsu drošības sistēmu uzlabošanā. Ar Marku arī pasmējāmies — viņš premjera krēslā bija 14 gadus, bet man šodien ir 14. diena premjera amatā 😀 Ir no kā mācīties. ✅ Pēc tam devāmies uz Latvijas pārstāvniecību Briselē. ➖ Tikos ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā Leldi Līci-Līcīti. ➖ Bija ļoti vērtīga, stundu gara saruna ar augstākā iespējamā līmeņa Eiropas Savienības ierēdni — Ilzi Juhansoni, kura ir mūsējā, latviete. Saņēmu praktisku instrukciju par to, kā jāuzvedas Eiropadomē, kā arī pārrunājām esošo situāciju un jaunā ES daudzgadu budžeta perspektīvas nākamajiem septiņiem gadiem Latvijai. ✅ Tikšanās ar Latvijas vēstnieci Beļģijā @LiepinaAiga Vēstniece bija noorganizējusi lielisku tikšanos ar aptuveni 60 Latvijas diasporas pārstāvjiem Briselē. ➖ Izstāstīju par valdības un koalīcijas plāniem, pārmaiņām un idejām. ➖ Saņēmu daudz, ļoti kompetentu, dziļu un trāpīgu jautājumu par Latvijas politiskajiem procesiem un valsts nākotni. Bija patiess prieks satikt savējos — latviešus Briselē no dažādām nozarēm un dzīves jomām. Tagad gatavojos rītdienas lielajai Eiropadomes sēdei, kur jāaizstāv Latvijas pozīcija Briselē. 🇱🇻🇪🇺 P.s. dienas prieks: @KarikaturaLv atkal trāpits 🎯 #NATO #Latvija #EiropasSavienība

Jaunā Ukrainas armijas seržante Jana Zalevska, kura pirms kara bija horeogrāfe, izsaka savu apņēmību aizstāvēt valsti pret Krievijas agresiju, atklājot grūtos apstākļus, ar kuriem viņa saskārās, mācoties militārās prasmes un strādājot par dronu operatori, kamēr karš nepārtraukti mainīja viņas dzīvi un pievērsa uzmanību viņas cīņai par brīvību. #Ukraina #Karš #Droni

Pirms gada zvana radiniece: dēls iesaukts valsts aizsardzības dienestā. Nobažījusies kā ies, vai pabaros, kur dzīvos utt. Šodien redzu lepnu mammas & vecmāmiņas bildi ar staltu jaunieti. Sūtiet savus bērnus uz VAD, tur viņi iemācīsies noderīgas prasmes! https://t.co/tdXEXlOxaO #Aizsardzība #Jaunieši #Prasmes

Rusijos prezidentas Vladimiras Putinas pareiškė, kad nemato prasmės šiuo metu susitikti su Ukrainos vadovu Volodymyru Zelenskiu, kol nebus pasiektas taikos susitarimas, ir pabrėžė, kad karas Ukrainoje baigsis tik tada, kai Maskva pasieks savo tikslus. #Putinas #Zelenskis #taikosSusitarimas

No ceturtdienas līdz 19. jūnijam Baltijas jūras reģionā notiek ikgadējās militārās mācības Baltops 26, kuru laikā NATO valstis stiprina kaujas gatavību un sadarbību, demonstrējot gatavību aizsargāt reģionu, kā arī mācoties evakuācijas procedūras, mīnu neitralizēšanu un citas militārās prasmes. #Baltops26 #NATO #militārmācības

Eiropas Komisijas veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Olivers Vārheji izteica pārliecību, ka Baltijas valstu veselības aprūpes sistēmas spētu tikt galā ar potenciālu krīzi, turklāt uzsvēra Baltijas valstu digitālās prasmes kā priekšrocību jaunu tehnoloģiju ieviešanā veselības aprūpē. #VeselībasAprūpe #BaltijasValstis #PasaulesVeselībasOrganizācija

Rīgā no 5. līdz 17. jūnijam notiks ceturtā mūzikas instrumentu spēles meistarklašu nometne desmitiem bērnu no Čerņihivas apgabala, kuru atbalsta pianists Andrejs Osokins, piedāvājot viņiem ne tikai uzlabot muzikālās prasmes, bet arī sniegt emocionālo atbalstu karā traumatizētiem jauniešiem. #AtbalstsUkrainai #MūzikasNometne #AndrejsOsokins

Ukrainas pusaudžu profesijas izvēle Latvijā pēc 9. klases notiek nevienlīdzīgos apstākļos, kur viņu lēmumus ietekmē valodas prasmes, sociālie apstākļi un pieejamais atbalsts, kas rada izaicinājumus integrācijai un vienlīdzīgām iespējām izglītībā. #UkrainasPusaudži #IzglītībasIzvēle #MigrācijasPieredze