BETA nonprofit public democratic european moderated

Search

#Robežas

Spānijas policijas izlūkošanas ziņojums atklāj arvien neērtāku ainu. Marokas aģenti palīdzējuši organizēt masveida robežas šķērsošanu Seūtā, bet uniformēti Marokas drošības dienestu pārstāvji virzījuši cilvēku grupas uz pludmali, no kuras varēja nokļūt Spānijas teritorijā. Tas nav tikai stāsts par robežsargu bezdarbību vai pēkšņu migrācijas vilni. Ziņojums norāda uz apzinātu cilvēku virzīšanu pret ES ārējo robežu. Migranti tika izmantoti kā politiska spiediena instruments pret Spāniju. Spānijas premjers Pedro Sančess līdz šim ir noliedzis Marokas iesaisti. Tagad Spānijas policijas specializētā vienība ir nonākusi pie pavisam cita secinājuma. Tas liek citā gaismā paskatīties arī uz iekšlietu ministra @JanisDombrava vēstuli Spānijas iekšlietu ministram. Tajā viņš aicināja izvērtēt, vai Marokas iestādes nav veicinājušas vai pieļāvušas koordinētu migrantu mobilizāciju uz Seūtu. Viņš arī atgādināja: ja trešā valsts izmanto migrantus spiedienam pret ES dalībvalsti, tas ir hibrīduzbrukums visai Eiropas Savienībai. Kamēr fon der Leiena sākotnēji piedāvāja lielāku tehnisko un finansiālo atbalstu Marokai, Dombrava piedāvāja palīdzību Spānijai. Tagad redzams, kurš precīzāk saprata, kam īsti vajadzīga palīdzība. #Migrācija #Spānija #EiropasSavienība

Premjers sūdzas, ka trūkst saskaņojumu. Kam tad, ja ne premjeram, ir pienākums nodrošināt, lai valdības darbs virzītos uz priekšu? Premjers nav lietvedis, kura uzdevums ir konstatēt, ka kādā mapē trūkst kāda papīra. Premjers vada valdību, sasauc ministrus, novērš domstarpības un panāk lēmumu. Valdības deklarācijā melns uz balta rakstīts: ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu un slēgt shēmas ekonomisko imigrantu legalizēšanai. Premjera kungs, Jūs neapturējāt “teātri”. Jūs nobremzējāt pats savas valdības deklarācijas izpildi. Kad iekšlietu ministrs @janisdombrava ir iesniedzis konkrētus priekšlikumus, premjers nevis organizē to izskatīšanu un pieņem lēmumu, bet publiski paziņo, ka trūkst saskaņojumu, savukārt paveikto nosauc par “teātra cīņu” un “trulu vēlētāju makšķerēšanu”. Atklāti tuneļi uz robežas. Notiek reidi. Tiek pastiprināta imigrācijas kontrole. Tiek gatavotas kvotas trešo valstu pilsoņiem, stingrākas prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, kontrole pār nodarbinātības starpniekiem un atbildība par uzturēšanās noteikumu pārkāpumiem. Kur tieši šeit ir teātris? Kad premjers kopā ar iekšlietu ministru apbraukāja robežu un stāvēja kameru priekšā, tā acīmredzot bija valstiska rīcība. Kad jāpieņem neērti lēmumi un jāstājas pretī ietekmīgām ekonomiskajām interesēm, tā pēkšņi kļūst par “histēriju”. Te arī beidzas stāsts par procedūru. Vienā rokā @AndrisKulbergs tur valdības deklarāciju, kurā apsolīts ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Otrā rokā viņš tur priekšlikumus saglabāt investoru termiņuzturēšanās atļaujas jeb tā sauktās “zelta vīzas”. Imigrācijas ierobežošanas plānam vajag vēl vismaz 14 saskaņojumus. “Zelta vīzu” idejai acīmredzot pietiek ar investīciju fonda bukletu un solījumiem par bagātiem šeihiem. Latvijai nav vajadzīga imigrācijas politika, kurā drošības risinājumi var tikt atlikti, bet uzturēšanās atļaujas atkal var pārvērst par preci. Latvijai nav vajadzīga sistēma, kurā augstskolu, darbaspēka starpnieku un dažādu investīciju shēmu intereses ir svarīgākas par valsts spēju kontrolēt, kas Latvijā ieceļo, kādēļ šeit uzturas un ko šeit dara. Ja premjeram ir iebildumi pret konkrētiem plāna punktiem, to vienkārši jāpasaka. Ja vajadzīgi labojumi, tie ir jāveic. Ja ministrijas nespēj vienoties, premjeram tās ir jāsēdina pie viena galda un jāpanāk lēmums. Tieši par to premjeram maksā algu. Nevis par video, kuros viņš publiski lamā savas valdības ministrus un skaidro sabiedrībai, kāpēc valdība nespēj izdarīt pati savu darbu. Imigrācijas ierobežošana nav teātris. Teātris sākas tad, kad premjers sola vienu, bremzē otru un virza trešo. #Latvija #imigrācija #valdība

Atklāti tuneļi uz robežas, noteik reidi, un pēkšņi paziņojumos, ka tā ir "teātra cīņa"? Kuras aktieris arī pats bijāt, kopā ar Dombravu apbraukājot robežu un saņemot uzslavu no sabiedrības. Nē, tā ir reāla darbība ar rezultātu, pateicoties Dombravas " histēriskai ņemšanai". Jo iepriekšējie nozares vadītāji gulēja letarģiskajā miegā. Valdībai bija zināms šis dokuments, taču jau mēnesi tā to bremzē. Varbūt notiek kāda aizkulišu spēle, lai bruģētu ceļu koalīcijai ar LPV, kas ir vieni no imigrācijas politikas pretiniekiem? Un nevajag, lūdzu, atkal piesaukt Briseli, imigrācijas politika ir mūsu rokās. Un ja Polija varēja panākt nulles ciparu migrantu uzņemšanā, varam arī mēs. Ja kāds darītu savu darbu un nelocītos priekšā dažādiem politiskiem un ekonomiskiem grupējumiem. #imigrācija #politika #robeža

Ziņas par Latvijas valstspiederīgajiem Nepālas traģiskajā notikumā Pagaidām vēl ir cerība atrast mūsu Latviešus dzīvus. Šovakar Ārlietu Ministre @Braze_Baiba sazinājās ar Nepālas ārlietu ministru, lai pārrunātu glābšanas operāciju un jaunāko informāciju par Latvijas valstspiederīgajiem. Pēdējo divu dienu laikā ir izglābti 260 cilvēki, tostarp daudzi ārvalstnieki. Diemžēl bojāgājušo skaits mērāms jau tuvu tūkstotim. Plūdi un nogruvumi bijuši tik postoši, ka cilvēki un viss, kas atradies to ceļā, aizskalots pat 100–200 kilometru attālumā. Bezvēsts pazudušie ir 2-3 tūkstoši. Sakaru daudzviet joprojām nav. Situācija ir ļoti sarežģīta, valda haoss, taču glābšanas operācijas turpinās. Un, kamēr tās turpinās, ir arī cerība. Mums zināms, ka Nepālā atradās aptuveni 43 Latvijas valstspiederīgie, un pastāv bažas, ka daļa no viņiem varētu būt cietuši šajā traģēdijā. Vienlaikus ir parādījusies cerīga informācija. Ir ziņas, ka cilvēku grupa īsi pirms postošā nogruvuma paguvusi šķērsot robežu ar Ķīnu. Šajā teritorijā pašlaik nav sakaru, tādēļ precīzas informācijas par cilvēkiem grupā vēl nav. Latvijas Ārlietu ministrija sazinās arī ar Ķīnas pusi. Aptuveni 45 minūšu brauciena attālumā no robežas, nelielā kalnu pilsētiņā, iespējams, atrodas ārvalstnieku grupa. Esam lūguši Ķīnas pusei pēc iespējas ātrāk noskaidrot šo cilvēku vārdus. Pastāv cerība, ka viņu vidū varētu būt arī Latvijas valstspiederīgie. Es ļoti labi saprotu, ko šobrīd pārdzīvo mūsu ceļotāju ģimenes un tuvinieki. Viņi gaida jebkādu ziņu, mēģina saprast, kur atrodas viņu mīļie un ko vēl iespējams darīt. Šādos brīžos neziņa ir ārkārtīgi smaga. Saistībā ar tūrisma firmu “Yantra” Latvijas tūrisma operatoru asociācija ir mūs informējusi, ka uzņēmums nav asociācijas biedrs. Tāpat saņemta informācija, ka uzņēmumam nav izsniegta tūrisma operatora vai tūrisma aģenta licence. PTAC pašlaik skaidro apstākļus un to, vai uzņēmums bija tiesīgs organizēt šādus grupu braucienus. Vienlaikus ceļotāju tuvinieki ir norādījuši, ka viņiem nav bijušas sūdzības par uzņēmuma darbu un ar to ceļots arī iepriekš. Šobrīd svarīgākais tomēr nav meklēt vainīgos. Svarīgākais ir atrast cilvēkus. Izsaku visdziļāko līdzjūtību visiem, kuri šajā katastrofā jau ir zaudējuši savus tuviniekus. Latvijas dienesti dara un turpinās darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai iegūtu informāciju par mūsu cilvēkiem un palīdzētu viņiem. Bet ir brīži, kad ar cilvēka spēkiem vien nepietiek. Šobrīd atliek arī lūgt augstākus spēkus, lai notiktu brīnums — lai mūsu cilvēki būtu paglābušies no šīs katastrofas un mēs pēc iespējas drīzāk saņemtu ziņu: viņi ir dzīvi un drošībā. Kamēr nav zināms pretējais, cerība paliek. P.s. kontaktinfo jāzvana ĀM diennakts konsulārās palīdzības tālrunim +371 26337711 vai rakstīt uz epastu: [email protected] #Nepāla #Latvija #glābšana

In Nepal, the rescue and search operations continue for the fourth day following devastating landslides, resulting in more than 620 confirmed dead and nearly 3000 missing persons, although there have also been several rescue cases, including the return from the brink of death of an 8-year-old boy and a 97-year-old woman. (translated)

Nepālā ceturto dienu turpinās glābšanas un meklēšanas darbi pēc postošajiem dubļu plūdiem

At least 168 people have died in devastating floods and landslides in Nepal near the border with China, while another 468 are missing, leading to the need for rescue and search operations, as a significant number of foreign tourists are reported to be involved in the landslides. (translated)

Plūdos Nepālā pie Ķīnas robežas vismaz 168 bojāgājušie; turpina pieaugt arī bezvēsts pazudušo skaits

A search operation has been announced in Nepal for missing persons, as floods have affected the region near the Tibetan border, where 384 tourists have gone missing without a trace, including 291 foreigners, as well as 28 police officers, among whom are Nepalese and travelers from several countries. (translated)

VIDEO ⟩ Nepālu pārsteidz plūdi: bez vēsts pazuduši 384 tūristi

Russia is intensifying attacks on the infrastructure at the Ukraine-Moldova border, targeting Ukraine's export routes and trying to create instability in the region to isolate Ukraine from Europe and weaken its economy, reports ISW. (translated)

Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainas-Moldovas robežas infrastruktūrai, ziņo ISW

« 2024. gadā sākās tiesas process pret Ievu Raubiško par palīdzību pieciem patvēruma meklētājiem no Sīrijas pie Latvijas–Baltkrievijas robežas » — Ak, jūs, pērkamie “žurnalisti” ..🤬 apsūdzība tika celta nevis par 🔴“palīdzību patvēruma meklētājiem pie robežas” bet gan 🟢“par valsts ārējās robežas nelikumīgas šķērsošanas organizēšanu personu grupai” #tiesa #patvērums #robeža

Atrasts otrais imigrantu tunelis❗️ Aizvadītajā diennaktī 109 nelegālajiem imigrantiem neļāva iekļūt Latvijā❗️ Krāslavas pilsētas apkaimē tika konstatēti 28 nelegālie migranti. Veicot padziļinātu pieguļošās teritorijas apsekošanu, robežsargi konstatēja iespējamo nelegālo migrantu pārvietošanās pazemes tuneli. Veicot vietas apskati, konstatēts, ka 20 metru attālumā no valsts robežas, zem sūnām maskēta, atrodas tuneļa izeja. 28 nelegālie migranti tika atturēti no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas. Konstatētā tuneļa izpēte un fotodokumentēšana turpinās. #Imigrācija #Robežsardze #Latvija

Stājoties amatā Robežsardzei caur kamerām bija nodrošināta pilnvērtīga redzamība vien ~3% no visas Latvijas-Baltkrievijas robežas kopējā garuma. Pēc stingrākas sarunas jūlijā - viss ir mainījies uz pozitīvo pusi. Kļūstot par ministru konstatēju, ka neskatoties uz to, ka daudzu kilometru garumā video novērošanas kameras uz robežas bija jau uzstādītas, tomēr Robežsardzei nebija piekļuve kamerām. Robežsardze vēl jūnijā redzēja vien ~5 kilometrus no visas BLR-LAT robežas. Nācās stingrāk parunāt un divu nedēļu laikā tika nodrošināta Robežsardzei redzamība 108 kilometri no LAT-BLR robežas. Šobrīd sadarbība ar LVRTC izskatās labi. Arī atlikušo kilometru redzamība tiks nodrošināta daudz straujākā tempā nekā bija iepriekš paredzēts. Kāpēc tas netika izdarīts ātrāk? Lai to vērtē citi, es savu laiku koncentrēšu uz to, lai tiktu stiprināta mūsu valsts drošība un novērsta neefektivitāte un izšķērdība iekšlietu resorā. Ja būs iespējas palikt amatā, tad jau tuvāko mēnešu laikā varēšu ziņot par kameru uzstādīšanas darbu pabeigšanu uz LAT-BLR robežas. Mēs gan, visticamāk, īstenosim vēl dažus papildus projektus, lai pretinieks nevar nemanīts pienākt klāt. #Robežsardze #Drošība #Latvija

"CSDD reputācija un sabiedrības uzticība šai institūcijai ir iedragāta. Šādos apstākļos CSDD vadība nedrīkst tālāk turpināt darbu. Atbildīgajām institūcijām jāveic pilna izmeklēšana par notikušo, maksimāli ātri un iespēju robežās jānovērš sekas un radikāli jāuzlabo IT sistēmas drošība,"

Rinkēvičs pēc kiberuzbrukuma CSDD: Iestādes vadība šādos apstākļos nedrīkst turpināt darbu
www.lsm.lv

Ukrainian military intelligence reports that North Korea plans to send a large number of troops to Russia, expanding the existing contingent of 30,000 to 50,000 North Korean soldiers to ensure the protection of Russia's borders and carry out logistics for the preparation of military facilities. (translated)

Ukraiņu izlūki: Ziemeļkoreja gatavojas uz Krieviju nosūtīt ievērojamu skaitu karavīru

Pēc tuneļa atklāšanas uz Baltkrievijas-Latvijas robežas paziņoju, ka ir jāveic zemes skenēšana, lai atklātu citus iespējamos tuneļus. Sacīts - darīts! Dažu dienu laikā sadarbībā starp Iekšlietu ministriju, Robežsardzi un Valsts policiju ir atrasts risinājums un augsnes skenēšanas darbi notiek. Foto: Valsts robežsardze #Baltkrievija #Latvija #Robežasardze

A NATO fighter jet shot down a drone that had entered Moldovan airspace over uninhabited territory near the Romanian border, while the origin of the drone is still unknown. (translated)

NATO iznīcinātājs notriec Rumānijas gaisa telpā ielidojušu dronu
I

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Nakts drona incidents! Paldies Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO sabiedrotajiem par profesionālu un operatīvu rīcību, sekmīgi nakts vidū iznīcinot Latvijas gaisa telpā ielidojušo bezpilota lidaparātu. Šobrīd vienības pārmeklē teritoriju. Vadība ir kontaktā ar Balvu novada pašvaldību. Informēsim jūs tiklīdz būs papildus informācija Šis ir apliecinājums, ka Latvijas gaisa telpa tiek aizsargāta.Vienlaikus šādi incidenti atgādina, ka mums jāturpina stiprināt Latvijas austrumu robežas novērošanas un pretdronu spējas, lai jebkuru potenciālu apdraudējumu spētu pēc iespējas ātrāk atklāt, identificēt un neitralizēt. #Droni #GaisaTelpa #NATO

Silenes robežapsardzības nodaļas posmā pie Latvijas 🇱🇻 –Baltkrievijas 🇧🇾 robežas atrasts migrantu izrakts tunelis. Robežsargi pirmdien, 10. augustā, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā konstatēja 15 personas, kuras nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. @lasilvportals https://t.co/y6ciUqZCMb #Migrācija #Robeža #Bezpieczeństwo

Noķerti pirmie "pazemes tuneļu inženieri" 10. augustā, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā robežsargi konstatēja 15 personas, kuras nelikumīgi šķērsoja valsts robežu caur izraktu pazemes tuneli no Baltkrievijas. Valsts robežsardzes amatpersonas sadarbībā ar Valsts policijas amatpersonām, Lietuvas robežsardzes kinologu un ātrās reaģēšanas vienību, veicot operatīvos pasākumus un pārbaudot saņemto informāciju, konstatēja 15 personas, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu. Turpinot pārbaudīt notikuma vietu un noskaidrojot personu nelikumīgās valsts robežas šķērsošanas apstākļus, robežsargi Silenes robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijas rajonā, 10 metru attālumā no žoga, konstatēja pazemes eju. Operatīvā informācija par tuneļa izveidi šajā atbildības iecirknī robežsargu rīcībā bija jau iepriekš. Šis ir pirmais gadījums, kad nelikumīgas valsts robežas šķērsošanai uz Latviju tiek izmantots tunelis. Tieši šajā vietā iepriekš netika konstatētas pārkāpuma pazīmes un nav notikušas nelikumīgi valsts robežu škērsojušu personu aizturēšanas. 15 personas atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 4. pantu un atgrieztas uz izceļošanas valsti. Paldies dienestiem par kopējo darbu! #Robezsardze #NelikumigasDarbības #Latvija

Kopā ar premjeru un aizsardzības ministru esam vienojušies par vēl stingrāku rīcību Latvijas austrumu robežas aizsardzībai pret nelegālo imigrāciju. Tāpēc tiek sākta operācija “VILKATIS”, apvienojot iekšlietu un aizsardzības resursus, pastiprinot robežsardzes kapacitāti, informācijas apmaiņu un moderno tehnoloģiju izmantošanu. Baltkrievijas īstenotajam hibrīdapdraudējumam pretī liekam koordinētu un stingru valsts rīcību. Operācijas laikā tiks pastiprināta Latvijas austrumu robežas apsardzība, nodrošināta ciešāka Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku un drošības dienestu sadarbība, kā arī intensīvāk izmantotas bezpilota lidaparātu sistēmas nelegālo robežšķērsotāju agrīnai atklāšanai un aizturēšanai. #Latvija #Robežsardze #Imigrācija