Search

Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs

"Progresīvo" un viņu satelītu vaimanas par NVO fondu revīziju nav stāsts par pilsonisko sabiedrību. Tās ir paniskas bailes zaudēt piekļuvi nodokļu maksātāju naudas makam, no kura gadiem ilgi barota un mākslīgi uzturēta kreisi liberālā ekosistēma. Šī sistēma tika apzināti konstruēta kā slēgts klubs. Kreisajām idejām pietuvināti aktīvisti paši rakstīja nolikumus un paši sev piešķīra simtiem tūkstošu eiro. Brīdī, kād tiek pieprasīts elementārs caurspīdīgums, sākas histērija par "uzbrukumu demokrātijai". Latvijas naudai ir jāstiprina nacionālās vērtības. Tā vietā milzu līdzekļi grūsti organizācijās, kas nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu, globālistu naratīvu importu un ģimenes institūcijas degradāciju. Kamēr klusā centra "domnīcas" apgroza miljonus, konservatīvās un latviskās NVO tiek pakļautas sistemātiskam finanšu badam un birokrātiskam spiedienam. Fondu sadalē valda ideoloģiskā cenzūra - ja tu aizstāvi dabisku ģimeni vai kop tradīcijas, kreisajai ierēdniecībai tu esi neērts. Šīs gaudas parāda - kreiso "pseido-NVO" sektors nespēj izdzīvot brīvā sabiedrības atbalsta tirgū. Īstas organizācijas balstās brīvprātīgajos un ziedojumos, bet šie kantori bez valsts dotācijām vienkārši izbeigtos. Satraukums ir tikai par to, ka radikāļiem tiek atņemts resurss savas ideoloģijas bīdīšanai. Valstij nav jāfinansē eksperimenti ar mūsu vērtībām. Atbalstam jānonāk pie tiem, kas reāli strādā Latvijas tautas un tradicionālo vērtību labā! https://t.co/AbKlnZmNn9 #NVO #Latvija #Demokrātija

🤯 LKS atkal pārraksta vēsturi: pēc viņu versijas Otrais pasaules karš sākās tikai 1941. gadā. Bet kas notika ar viņu iemīļoto padomju savienību 1939. gadā — pakts ar hitleru, Polijas un Baltijas valstu okupācija — to viņi acīmredzot nolēmuši vienkārši izsvītrot. 🤷🏻‍♂️ LKS pārstāvji debesīs palaida dīvainus origami, taču, kā ierasts, atkal sajauca visus vēsturiskos faktus. Piemēram, Rīgas domes deputāte Jūlija Sohina apgalvo, ka cilvēces vēsturē visbriesmīgākais karš sākās 1941. gada 22. jūnijā. Tie ir meli. 🗓️ Visbriesmīgākais karš sākās 1939. gada 1. septembrī. Taču padomju propaganda gadu desmitiem īpaši akcentēja tieši 22. jūniju. ❗️ Tas tika darīts, lai attaisnotu sadarbību ar nacistisko Vāciju 1939.–1941. gadā. Laikposms no 1939. gada septembra līdz 1941. gada jūnijam padomju propagandai bija ārkārtīgi neērts. Šajā laikā notika: • 1939. gada 23. augustā tika parakstīts molotova–ribentropa pakts. • 1939. gada 17. septembrī sarkanā armija saskaņā ar slepeno protokolu iegāja Polijas austrumu daļā. • 1939.–1940. gadā psrs okupēja Baltijas valstis, Besarābiju un Ziemeļbukovinu. • 1939.–1940. gadā notika padomju–Somijas jeb Ziemas karš. • psrs aktīvi sadarbojās ar Vāciju ekonomikas jomā, piegādājot tai naftu, graudus, mangānu, hromu, kokvilnu un citus stratēģiski svarīgus materiālus. Tas reāli palīdzēja Vācijas kara mašīnai 1940. gadā un 1941. gada sākumā. 📄 Padomju historiogrāfija gadu desmitiem noliedza slepeno protokolu pastāvēšanu (oficiāli tie tika atzīti tikai 1989. gadā Mihaila Gorbačova laikā). Koncentrēšanās uz 1941. gada 22. jūniju ļāva šo neērto vēstures lappusi noklusēt vai būtiski mīkstināt. 🤦🏻‍♂️ Savukārt Pagors paziņoja, ka šajā briesmīgajā karā gāja bojā 27 miljoni cilvēku. Arī tie ir meli. Otrajā pasaules karā pēc dažādām aplēsēm bojā gāja aptuveni 80 miljoni cilvēku. 📍 Ja Jelgavas deputāts godina tikai bojāgājušo sarkanās armijas karavīru piemiņu, tad lai neaizmirst arī to, cik daudzi no viņiem gāja bojā savu pašu karaspēka lodēm, aizšķērsošanas vienību darbības rezultātā un citu augstākstāvošo virsnieku nežēlīgās izturēšanās dēļ. 🫣 Noslēgumā kāda savdabīga babuļa palepojās, ka atšķirībā no dažiem citiem viņai tik cienījamā vecumā vēl neesot sklerozes un viņa pat atceroties, kurā gadā dzimuši viņas vecāki un cik viņiem bija gadu iepriekš minētā kara laikā. 🌌 Savukārt kāds aptaukojies vīrietis paziņoja, ka viņi debesīs palaiž baltos dzērvju origami, jo tā esot mirušo cilvēku piemiņa. Nevis mirušo cilvēku piemiņai, bet gan pašu mirušo cilvēku piemiņa — cilvēku, kuri aizgāja mūžībā vismaz pirms 81 gada. 😬 Krievu savienības pārstāvji kārtējo reizi demonstrē savu “izcilo” krievu valodas prasmi, par kuru paši tik dedzīgi cīnās. 🔥 Atsevišķi jāatzīmē, ka LKS partneri Rīgas domes frakcijā, kuri kopā ar viņiem kandidēja vienā sarakstā, šajā murgā kopā ar Ždanokas audzēkņiem nepiedalījās. Vai nu “jaunlatvieši” un SV nolēma nekļūt par apsmieklu, vai arī viltīgākā Stepaņenko vienkārši nevēlējās iesaistīties kārtējā skandālā. 👌 Noslēgumā atgādināšu, ka origami baltās dzērves veidolā (japāņu valodā — orizuru) Austrumu tradīcijās simbolizē dziedināšanu. Ļoti ceru, ka arī šie cilvēki agrāk vai vēlāk tomēr izveseļosies. Japāņu meitene Sadako Sasaki, kura saslima ar staru slimību, ticēja leģendai par 1000 papīra dzērvēm un locīja tās, cerot izveseļoties. Viņa nepaspēja salocīt visus. 🙏 Varbūt vatņikiem tomēr izdosies šo leģendu īstenot dzīvē un, pateicoties brīnumam, viņi pēkšņi kļūs par civilizētiem cilvēkiem. 🤥 Bet pagaidām viņi debesīs laiž papīra dzērves un stāsta, ka Otrais pasaules karš sākās 1941. gadā. Vienlaikus viņi aizmirst, ka viņu “vectēvi” 1939.–1941. gadā aktīvi palīdzēja hitleram, piegādājot naftu, graudus un mangānu. Kad meli kļūst tik nekaunīgi, vairs nepalīdz pat origami. Papīra dzērves nespēj izārstēt vēsturisko amnēziju. #vēsture #OtrāPasaulesKara #propaganda

Vašingtonā ukraiņu kopiena organizēja pasākumu, lai cildinātu tradicionālās višivankas un tautas rakstus, izstādot izšuvumus, kas izglābti no sagrautas skolas piefrontes zonā, un aicinot citas valstis, tostarp Latviju, dalīties savos kultūras simbolos, tādējādi stiprinot kultūras identitāti un atbalstot Ukrainu kara laikā. #Višivankas #UkrainasKultūra #Tradīcijas

Nav latviskāku svētku par Līgo un Jāņiem. Tas ir laiks, kad godājam savas tradīcijas, esam kopā ar ģimeni, draugiem un savējiem, smeļamies spēku dabā un atceramies vērtības, kas mūs vieno kā tautu. Novēlu ikvienam Latvijas iedzīvotājam skaistus un prieka pilnus svētkus. Atpūtieties, atjaunojiet spēkus un izbaudiet kopā būšanas mirkļus, lai ar jaunu enerģiju varam turpināt iesāktos darbus mūsu valsts labā. Arī daba šogad mūs lutina, tādēļ novēlu, lai ugunskuri deg spoži, skan līgodziesmas un ikvienā mājā valda siltums, prieks un laba noskaņa. Priecīgus Līgo svētkus un skanīgus Jāņus! 🇱🇻🌿🔥 #Līgo #Jāņi #Latvija

21. jūnijā plkst. 17:00 Rīgā notiks 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku Gaudeamus lielkoncerts Līdz bezgalībai..., kurā piedalīsies 3903 studenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, simboliski noslēdzot svētku dalībnieku gājienu un svinot dziļās tradīcijas un kultūras mantojumu. #Gaudeamus #dziesmunddejusvetki #Baltijasstudenti

Saruna ar Sari Kāsinenu, somu grupas Värttinä dibinātāju un Jaunā Eiropas kultūras ceļa veidotāju, atklāj, kā tautas dziedāšanas tradīcijas ir ietekmējušas viņas radošo ceļu un grupas muzikālo skanējumu, kuru pamatā ir folklora un mātes iedvesmoti stāsti, vienlaikus svinot un attīstot kultūras mantojumu mūsdienās. #Värttinä #dziedāšana #kultūrasmantojums

Imants Kalniņš, godināts latviešu komponists, šogad svin savu 85. dzimšanas dienu, un jubilejas ietvaros Latvijas Radio atskatās uz viņa nozīmīgākajiem dzīves un muzikālajiem brīžiem, tostarp viņa veiksmīgo spēju apvienot akadēmiskās un populārās mūzikas tradīcijas. #ImantsKalniņš #LatviešuMūzika #85GaduJubileja

Eiropas Savienība aktivizē savas attiecības ar Armēniju, reaģējot uz nesenajiem konfliktiem ar Azerbaidžānu un Krievijas vājumu reģionā, taču Armēnijas ceļš uz pilntiesīgu dalību ES var ilgt vēl desmitgadēm, ņemot vērā demokrātiskās tradīcijas trūkumu un nepieciešamību normalizēt attiecības ar kaimiņvalstīm. #Armēnija #EiropasSavienība #KalnuKarabaha