Search

KRASTMALA TOP PIEEJAMĀKA! Esam sākuši Eksporta un Muitas ielu krustojuma pārbūves darbus! Pāri Muitas ielai un pāri Eksporta ielai beidzot būs gājēju pārejas. Projekts veicinās Daugavas krastmalas pieejamību gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Īpaši nozīmīgi šie uzlabojumi būs Rīgas viesiem, kuri pilsētā ierodas ar pasažieru un kruīza kuģiem. Beidzot droši un ērti varēs šķērsot Eksporta ielu un doties piedzīvot Rīgas skaisto vecpilsētu. ⚒️ Šis ir jau otrais projekts krastmalā, kurā šoruden notiek būvdarbi. Veloceļa izbūve posmā no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam arī ir sākusies. Krastmala top cilvēcīgāka! #Rīga #Pārbūve #Infrastruktūra

On Saturday, August 25, strong storms are expected in northern and central Italy, with the province most affected in Lombardy being Varese, which is facing canceled flights at Malpensa Airport and significant interventions by firefighters due to fallen trees and flooding, while Tuscany is also reporting floods and water supply issues. (translated)

Kurš uzminēs: 1. Kā mobilā operatora X klienti saņems šūnu apraidi, ja X bāzes stacija ir bez elektrības? 2. Kā varēs sazvanīt 112, ja visiem operatoriem apkārtnē bāzes stacijas ir bez elektrības? Un ar 112 aplikāciju nevar piezvanīt caur tīklu (Starlink) Pareizi - nekā! :) #Telekomunikācijas #Tehnoloģijas #CrisisManagement

Domani il maltempo può fare sul serio. Ecco le zone da seguire con attenzione. Tra domani e sabato l’Italia inizierà a vedere un cambio di scena più concreto, almeno sulle regioni centro-settentrionali. Non parliamo di piogge deboli e ordinate, ma di un passaggio perturbato rapido, irregolare e localmente intenso, capace di portare rovesci e temporali anche forti dove i fenomeni riusciranno a organizzarsi meglio. Le prime precipitazioni arriveranno già nel corso della notte tra Valle d’Aosta e Liguria. In mattinata il peggioramento tenderà poi a coinvolgere la Lombardia, il Piemonte meridionale e le zone più occidentali dell’Emilia. Nel corso della giornata il maltempo andrà ad intensificarsi anche sul resto del Piemonte, mentre verso sera e nella notte successiva il fronte più attivo tenderà a spostarsi verso Trentino-Alto Adige, Veneto settentrionale, Friuli e Toscana settentrionale. Attenzione in particolare alle province di Genova, La Spezia, Milano, Varese, Como, Lecco, Pavia, Lodi, Bergamo, Brescia e Belluno, dove potranno verificarsi fenomeni localmente intensi. Tra la serata di giovedì e la notte su venerdì occhi puntati anche su Massa-Carrara, Lucca e Pistoia. Non sarà maltempo uniforme per tutti, ma dove i temporali colpiranno potranno farlo con forza, anche perché arriviamo da una fase lunga, calda e molto carica di energia. Dal pomeriggio-sera aumenterà la nuvolosità anche su Lazio, Umbria e Marche, ma senza precipitazioni significative nella prima fase. Le temperature caleranno al Nord, mentre al Centro-Sud tenderanno ancora ad aumentare, segno di un’Italia divisa tra aria più instabile in ingresso da nord-ovest e caldo ancora presente sulle regioni centro-meridionali. Domani servirà attenzione vera, soprattutto nelle aree dove i temporali potranno diventare intensi in poco tempo. Per questo il nowcasting sarà fondamentale e come sempre vi invito a seguire le varie allerte della protezione civile e degli enti locali. #Maltempo #MeteoItalia #AllertaMeteo

Stājoties amatā Robežsardzei caur kamerām bija nodrošināta pilnvērtīga redzamība vien ~3% no visas Latvijas-Baltkrievijas robežas kopējā garuma. Pēc stingrākas sarunas jūlijā - viss ir mainījies uz pozitīvo pusi. Kļūstot par ministru konstatēju, ka neskatoties uz to, ka daudzu kilometru garumā video novērošanas kameras uz robežas bija jau uzstādītas, tomēr Robežsardzei nebija piekļuve kamerām. Robežsardze vēl jūnijā redzēja vien ~5 kilometrus no visas BLR-LAT robežas. Nācās stingrāk parunāt un divu nedēļu laikā tika nodrošināta Robežsardzei redzamība 108 kilometri no LAT-BLR robežas. Šobrīd sadarbība ar LVRTC izskatās labi. Arī atlikušo kilometru redzamība tiks nodrošināta daudz straujākā tempā nekā bija iepriekš paredzēts. Kāpēc tas netika izdarīts ātrāk? Lai to vērtē citi, es savu laiku koncentrēšu uz to, lai tiktu stiprināta mūsu valsts drošība un novērsta neefektivitāte un izšķērdība iekšlietu resorā. Ja būs iespējas palikt amatā, tad jau tuvāko mēnešu laikā varēšu ziņot par kameru uzstādīšanas darbu pabeigšanu uz LAT-BLR robežas. Mēs gan, visticamāk, īstenosim vēl dažus papildus projektus, lai pretinieks nevar nemanīts pienākt klāt. #Robežsardze #Drošība #Latvija

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Tonight, a partial solar eclipse can be observed across Latvia, during which the Moon will cover up to four-fifths of the Sun, and in Riga, it will begin at 20:06, reaching its maximum phase at 20:57, but astronomers remind about safety, urging the use of special filters to avoid eye damage. (translated)

Mirko Bertellini, a 44-year-old man with a history of stalking, was arrested for killing Federico Venco, a 36-year-old who was helping his ex-partner after she had gotten lost, mistaking him for a new boyfriend and running him over with the car, before attacking the woman. (translated)

Federico Venco, a 36-year-old man, was tragically killed after stopping to help a stranger in distress, struck by a 43-year-old who mistaken him for the woman's new partner, his ex, whom he was trying to reconnect with; the attacker was subsequently arrested on charges of murder. (translated)

Diena Nr. 48 premjera krēslā (piektdiena ir klāt) – airBaltic stratēģiskais plāns 📺 Rīts TV24 Diena sākās ar @tv24_lv raidījuma “Nedēļa. Post Scriptum” interviju pie A.Daukštes. Runājām par maniem pirmajiem diviem mēnešiem premjera amatā. Skatieties šovakar vai atkārtojumā nedēļas nogalē! 🏗️ Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde 📈 Ekonomika un investīcijas Priecē, ka LIAA šobrīd strādā ar vairāk nekā 200 potenciālajiem investoriem, kuri 🇱🇻 varētu piesaistīt investīcijas līdz pat 15 miljardiem eiro. Taču ar prieku vien nepietiek. Mums jādomā, kā vēl straujāk attīstīt ekonomiku, piesaistīt jaunas investīcijas, veidot jaunas nozares un stiprināt eksportu. 🇱🇻 ir vajadzīgas daudzas jaunas un labi apmaksātas darbavietas. Aicinu uzņēmējus būt ambicioziem – arī eksporta tirgos! Ja ekonomika augs tikai par aptuveni 2% gadā, neieskaitot inflāciju, budžeta galus kopā nesavilksim. Jāstrādā daudz ambiciozāk! 💰 ALTUM kapitāla fonds Šodien pārrunājām jauna ALTUM kapitāla fonda izveidi izaugsmes un aizsardzības nozaru finansēšanai. Nākotnē zem ALTUM lietussarga būtu jāattīsta arī citi fondi – jo vairāk fondu, jo plašākas un daudzveidīgākas investīciju iespējas. Šāds formāts faktiski ir viens no retajiem veidiem, kā ārvalstu pensiju fondi var ieguldīt 🇱🇻. Turklāt jau ir saņemts konkrēts piedāvājums no privātajiem fondu pārvaldniekiem. 🚂 Dzelzceļš Uzklausījām ziņojumu par progresu lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanā pa dzelzceļu. Galvenais jautājums – kā nodrošināt dzelzceļam tikpat konkurētspējīgu kravu pārvadājumu tarifu, kāds pašlaik ir autopārvadājumiem. Šāds jautājums padomē tika izvirzīts pirmo reizi. Uzdots izstrādāt kopīgu rīcības plānu infrastruktūras, pārvadājumu organizācijas un konkurētspējīga tarifa risinājumam. 🚘 Pašbraucošie auto Tesla vēlas 🇱🇻 saņemt atļauju jeb provizorisko 🇪🇺 tipa apstiprinājumu, lai izmantotu Tesla FSD (Supervised) autonomās braukšanas sistēmu. Uzklausījām @CSDD_LV viedokli. Mums jāizveido pievilcīgs piedāvājums autoražotājiem, lai tie izvēlētos tieši 🇱🇻 par savu autonomās braukšanas tehnoloģiju testēšanas vietu. Ja spēsim šo jautājumu veiksmīgi “izstūrēt” cauri 🇪🇺 regulējumam, varēsim piesaistīt ražotājus testēšanai, sertificēšanai un licencēšanai mūsu valstī. 🇱🇻 var būt ātra un elastīga valsts, kas spēj pielāgot regulējumu un piedāvāt kādu pilsētu kā reālu ikdienas testa vidi – ar īstām ielām, satiksmi un ikdienas apstākļiem. SM un EM uzdots līdz nākamajai sēdei kopīgi sagatavot risinājumu. 🚄 Tikšanās ar RailBaltica neatkarīgajiem konsultantiem Nolīgtie profesionālie konsultanti beidzot ir pabeiguši gala ziņojumu par patieso situāciju RailBaltica projektā – reālajām izmaksām, izpildes termiņiem, pieļautajām kļūdām un problēmām, kas joprojām netiek novērstas. Katra kavēšanās diena projektam rada miljoniem eiro lielus zaudējumus. Ziņojumā ietverti arī trīs projekta attīstības scenāriji, kuros skaidri norādītas nepieciešamās darbības, izmaksu aplēses, termiņi un projekta pārvaldības modelis. Nākamnedēļ nāksim klajā ar paziņojumu. 🏢 “Inc.” uzņēmēju tikšanās Piedalījos diskusijā ar vairāk nekā 200 🇱🇻vadošajiem uzņēmējiem un atbildēju uz daudziem vērtīgiem un arī sarežģītiem jautājumiem no zāles. Skaidri pateicu – viena no manām galvenajām prioritātēm būs uzņēmējdarbība un uzņēmēju vajadzības. Tieši uzņēmēji rada darbavietas, maksā nodokļus, apmaksā valsts rēķinus un ir mūsu ekonomikas dzinējspēks. Mums ir jāmaina sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību. Uzņēmēji ir jāciena, jāuzklausa un jārespektē. 💻 Dienas noslēgums Darbu birojā pabeidzu ap plkst. 21.00, jo šodien IKT “kartelis” acīmredzot bija nolēmis man atriebties ar TAP portāla lēndarbību – nevarēju laikus parakstīt rezolūcijas un protokolus valdības sistēmā… Brrrr! 😤 ☀️ Visiem jaukas un mierīgas brīvdienas! @Apvienotais_ #Ekonomika #Investīcijas #Uzņēmējdarbība